Berlīne — Vācijas galvaspilsēta: pārskats un svarīgākie fakti
Berlīne — Vācijas galvaspilsēta: pārskats un svarīgākie fakti par vēsturi, kultūru, apskates objektiem, ekonomiku un praktisku ceļošanas informāciju.
Berlīne ir Vācijas galvaspilsēta. Tā ir arī lielākā Vācijas pilsēta. Tajā dzīvo aptuveni 3 700 000 cilvēku.
Šis skaitlis ir aptuvens — Berlīnes iedzīvotāju skaits laika gaitā mainās, un plašākā metropoles reģionā (aglomērā) dzīvo vairāk nekā 4,5 miljoni cilvēku. Pilsēta ir etniski un kultūras ziņā daudzveidīga; tajā dzīvo liels skaits imigrantu un starptautisku kopienu, kā arī studenti un jaunie speciālisti no daudzām valstīm.
Ģeogrāfija un klimats
Pilsēta atrodas Vācijas austrumu daļā. Tā atrodas aptuveni 70 km uz rietumiem no Polijas. Berlīnes platība ir 891 km2 (344,02 km²). Caur Berlīni tek Havelas, Dahmes un Šprē upes. Berlīnē valda okeāna klimats.
Precīzāk — Berlīnes administratīvā teritorija aizņem aptuveni 891 km², un pilsētas ainavu veido plašas zaļās zonas, parki, ezeri un kanāli. Klimats ir mēreni mitrs un salīdzinoši mēreni silts vasarā, vējains un pietiekami mitrs ziemā. Vasarā temperatūra var sasniegt 25–30 °C, ziemā bieži nokrītas līdz ap 0 °C vai nedaudz zemāk.
Kultūra, arhitektūra un izglītība
Berlīnē atrodas daudzas slavenas ēkas un pieminekļi, piemēram, Zīgessāule, Brandenburgas tornis, Reihstāgs un Unter den Linden bulvāris. Bulvārī atrodas Humbolta universitāte un Berlīnes Valsts opera. Pilsētas mērs ir Mihaels Millers (SPD).
Berlīnē ir arī muzeju sala (Museumsinsel) — UNESCO Pasaules mantojuma vieta ar vairākām nozīmīgām muzeju kolekcijām, Berlīnes filharmonija, moderna māksla un teātri, kā arī bagāta mūzikas un naktsdzīves aina. Lielākās universitātes — Humboldt, Freie Universität un Technische Universität — piesaista studentus un pētniekus no visas pasaules. (Piezīme: pilsētas vadība un mēru amati laika gaitā mainās; rakstā minētais personu vārds atbilst sākotnējam tekstam.)
Ekonomika un transports
Berlīne ir pasaules kultūras, politikas, mediju un zinātnes pilsēta. Pilsētā ir daudz tehnoloģiju uzņēmumu. Tie ir svarīgi pilsētas ekonomikai. Uz Berlīni un no tās ceļo daudzas lidmašīnas un vilcieni, jo pilsēta ir nozīmīga tūrisma un uzņēmējdarbības vieta.
Ekonomikā būtiska loma ir pakalpojumu sektoram — IT, medijiem, dizainam, konsultācijām un radošajām industrijām. Berlīne ir viens no Eiropas vadošajiem startapu centriem. Galvenā lidosta ir Berlin Brandenburg (BER), un dzelzceļa infrastruktūru centrē Berlīnes Hauptbahnhof (galvenā stacija), kas nodrošina ātras savienojuma līnijas gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Pilsētā darbojas arī plaša sabiedriskā transporta sistēma: metro (U-Bahn), virszemes dzelzceļš (S-Bahn), tramvaji un autobusi.
Vēsture īsumā
Berlīne ir nozīmīga pilsēta Vācijas vēsturē. Berlīnē dzīvoja Prūsijas karalis un Vācijas imperators. Daudzus gadus Berlīnē atradās Vācijas valdība. Otrā pasaules kara laikā bombardes iznīcināja daudzas pilsētas ēkas. Pēc Otrā pasaules kara pilsētu sadalīja Rietumberlīnē un Austrumberlīnē. Pēc Berlīnes mūra uzcelšanas 1961. gadā ļoti maz cilvēku varēja šķērsot Austrumu Berlīni un Rietumberlīni. Siena sadalīja pilsētu līdz 1989. gadam, kad Austrumvācijas valdība nolēma atļaut ikvienam šķērsot pilsētu, un cilvēki nolēma sienu sagraut.
Vēstures gaitā Berlīne bija Prūsijas un vēlāk Vācijas impērijas politiskais un administratīvais centrs. Pēc Otrā pasaules kara pilsēta tika sadalīta zonās, un aukstā kara laikā bija simbols Rietumu un Austrumu konfrontācijai. 1989. gada rudens notikumi un 1990. gada Vācijas atkalapvienošana atjaunoja Berlīnes kā vienotas valsts galvaspilsētas lomu; federālā valdība un parlamenta institūcijas pakāpeniski atgriezās Berlīnē (piem., Bundestags darbība Reihstāgā). Mūsdienās Berlīne ir dinamiska metropole ar bagātu kultūras mantojumu un aktīvu lomu Eiropas politikā, ekonomikā un zinātnē.
Tūrisms un interesantas vietas
Apciemojot Berlīni, tūristi bieži izvēlas apskatīt Brandenburgas vārtiem, Reihstāgu (parlamenta ēku ar stikla kupolu), Zīgessāuli, muzeju salu, Pergamona muzeju, Berlīnes katedrāli, Checkpoint Charlie, kā arī garo mūža sienas posmu — East Side Gallery, kurā saglabāti sienas mākslas darbi. Pilsēta piedāvā arī daudzus festivālus, koncertus, izstādes un starptautiskas izklaides iespējas.
Šis pārskats sniedz pamatu izpratnei par Berlīni — tās nozīmi Vācijā un Eiropā, ģeogrāfiju, kultūru, ekonomiku un vēsturi. Ja nepieciešama detalizētāka informācija par kādu no minētajiem tematiem (piem., sabiedriskais transports, muzeji, demogrāfija vai ekonomikas sektori), varu to paplašināt.
Berlīnes rajoni
2001. gadā Berlīnes 23 rajoni tika pārveidoti par 12 rajoniem.
- Šarlotenburga-Vilmersdorfā
- Friedrichshain-Kreuzberg
- Lichtenberg-Hohenschönhausen
- Marzahn-Hellersdorf
- Mitte (centrālā daļa)
- Neukölln
- Pankow
- Reinickendorf
- Spandau
- Steglitz-Zehlendorf
- Tempelhofa-Šēneberga
- Treptow-Köpenick
Berlīnes rajonu karte
Pieminekļi
- Aleksandra laukums (ar Televīzijas torni)
- Berliner Dom (Berlīnes katedrāle)
- Berlīnes Hauptbahnhof (jaunā galvenā dzelzceļa stacija)
- Brandenburgas vārti
- Fernsehturm (televīzijas tornis - augstākā ēka Vācijā)
- Potsdamer Platz
- Reihstāga ēka (Bundestāga ēka)
- Rotes Rathaus (pilsētas mēra birojs)
- Straße des 17. Juni (17. jūnija iela)
- Siegessäule (Uzvaras statuja)
- Unter den Linden (galvenais bulvāris)
Berlīnes vēsture
- 1244 Pirmie raksti par vietu ar nosaukumu Berlīne.
- 1451. gadā Hohenzollernu dzimta pārceļas uz Berlīni kā valsts pārvaldes vietu.
- 1618 - 48 Pēc Trīsdesmitgadu kara Vācijā Berlīnē dzīvoja tikai 6000 cilvēku.
- 1701. gadā Berlīne kļūst par Prūsijas galvaspilsētu.
- 1709. gadā Berlīne un tās kaimiņpilsēta Köln (nevis Köln/Cologne) tiek apvienotas, izveidojot jauno Berlīni.
- 1806 Napoleona Bonaparta armija ierodas Berlīnē.
- 1871. gadā Berlīne kļūst par Vācijas impērijas galvaspilsētu.
- 1920. gads Vecā Berlīne un dažas kaimiņu pilsētas tiek apvienotas "Lielajā Berlīnē" (Groß-Berlin).
- 1945 Pilsēta ir sadalīta četros sektoros, kurus izmantoja Otrā pasaules kara sabiedrotie. Ir padomju sektors, amerikāņu sektors, britu sektors un franču sektors.
- 1949. gads Pēc abu Vāciju nodibināšanas pilsēta joprojām ir sadalīta. Tagad ir Rietumberlīne un Austrumberlīne.
- 1961. gadā Austrumvācijas komunistiskā valdība uzceļ Berlīnes mūri starp abām Berlīnes daļām.
- 1990. gads Pēc Vācijas atkalapvienošanās tiek nojaukts Berlīnes mūris, un atkal pastāv tikai viena Berlīne. Jaunā Berlīne kļūst par vienas Vācijas galvaspilsētu.
Galerija
· 
Reihstāgs
· 
Potsdamer Platz
· 
Rietumu teātris
· 
Bellevue Palace
· 
Uzvaras kolonna
· 
Starptautiskais kongresu centrs
· 
Berlīnes zooloģiskais dārzs, polārlāču lācēns "Knuts" 24.03.2007
· 
Lācēns Buddy ir kļuvis par neoficiālu Vācijas vēstnieku un Berlīnes simbolu.
· 
Berlīnes filharmoniķi
· 
Berlīnes Tehniskā universitāte
· 
Nefertiti Ēģiptes muzejā
Sadraudzības pilsētas
Berlīnei ir partnerattiecības ar 17 pilsētām. Katrai no 12 apkaimēm ir arī savas sadraudzības pilsētas, kuras dažkārt dēvē par dvīņu pilsētām.
|
|
.svg(1).png){kind=small}
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir Berlīnes iedzīvotāju skaits?
A: 2020. gadā Berlīnē dzīvo aptuveni 3,7 miljoni cilvēku.
J: Kādas valstis ir pārstāvētas Berlīnē?
A: Berlīnes iedzīvotāji ir no aptuveni 190 dažādām valstīm.
Q: Kur atrodas Berlīne?
A: Berlīne atrodas Vācijas austrumu daļā Centrāleiropā, un to ieskauj daudz mežu un ezeru.
J: Kādas slavenas ēkas atrodas Berlīnē?
A: Berlīnē atrodas slavenas ēkas un pieminekļi, piemēram, Zīgessāule, Brandenburga tornis, Reihstāgs un Unter den Linden bulvāris.
J: Kā Otrais pasaules karš ietekmēja Berlīni?
A: Otrā pasaules kara laikā bumbas iznīcināja daudzas pilsētas ēkas. Pēc tam pilsēta tika sadalīta rietumu un austrumu daļā, un līdz 1989. gadam, kad to nojauca, tika uzbūvēts mūris, lai tās sadalītu.
J: Kas padara Berlīni par nozīmīgu pilsētu mūsdienās?
A: Šodien Berlīne ir pasaules kultūras, jaunuzņēmumu, politikas, plašsaziņas līdzekļu un zinātnes pilsēta, kuras ekonomiku veicina daudzi tehnoloģiju uzņēmumi. Tā ir arī nozīmīga vieta tūrismam un uzņēmējdarbībai, pateicoties tās savienojumiem ar lidmašīnām un vilcieniem.
Meklēt