Belovežas mežs — Białowieža: senais pirmatnējais mežs un UNESCO mantojums
Belovežas mežs — Białowieża: unikāls pirmatnējais mežs un UNESCO mantojums starp Poliju un Baltkrieviju; ceļvedis par wisentiem, dabas takām un bagāto vēsturi.
Belovežas mežs ir sena meža zeme. Tā atrodas uz Polijas un Baltkrievijas robežas. Tā atrodas 70 km uz ziemeļiem no Brestas (Baltkrievija) un 62 km uz dienvidaustrumiem no Belostokas (Polija). Tā ir viena no pēdējām un lielākajām atlikušajām lielo pirmatnējo mežu daļām, kas kādreiz stiepās pāri Eiropas līdzenumam.
Šis UNESCO Pasaules mantojuma objekts un biosfēras rezervāts atrodas Brestas Voblastas un Hrodnas Voblastas daļā Baltkrievijā. Polijas pusē tie atrodas netālu no Bjalovježas pilsētas Podļaskas vojevodistē. Białowieża poļu valodā nozīmē Baltais tornis.
Abu valstu robeža iet cauri mežam. Šeit ir robežšķērsošanas punkts, kas paredzēts kājāmgājējiem un velosipēdistiem. Mežā mīt 800 wisentu - kontinenta smagākie sauszemes dzīvnieki.
Atrašanās vieta, platība un vēsturiskā nozīme
Belovežas mežs sniedzas pa Polijas un Baltkrievijas robežu un aptver plašu teritoriju, kurā ietilpst gan stingri aizsargātas zonas, gan meža apsaimniekošanas teritorijas. Tas ir viens no pēdējiem Eiropas senajiem mežiem, kas saglabājis daudzas dabiskās struktūras — vecus, resnus kokus, nokaltušus stumbrus un dažādas meža dzīves stadijas. Vēsturisku gadsimtu laikā šī teritorija bijusi medību un valsts aizsardzības zona, kas palīdzējusi saglabāt unikālas ekosistēmas.
Flora un fauna
Mežs ir raksturīgs ar daudzveidīgu koku sugu sastāvu — priedes, egles, ozoli, liepas, kļavas un citi lapu koki veido dažādas koku kopas un vecuma grupas. Veco koku stāvoklis un klātesošās mirušās koksnes dēļ te ir īpaši bagāts sēņu, ķērpju un bezmugurkaulnieku sugu daudzums.
Animaliskā pasaule ir īpaši vērtīga. Papildus wisentam (Eiropas zubrām) mežā sastopami alnis, brieži, staltbrieži, mežacūkas, vilki, lūši un daudz putnu sugu, tostarp dažas reto putnu sugas un vairākas dzeņu sugas. Šī bioloģiskā daudzveidība padara Belovežas mežu par nozīmīgu dabas pētniecības un saglabāšanas vietu.
Aizsardzība, pārvaldība un UNESCO statuss
Belovežas mežs ir starptautiski atzīts par dabas mantojumu: tam piešķirtas dažādas aizsardzības kategorijas un tas iekļauts starptautiskos sarakstos, tostarp UNESCO Pasaules mantojuma un biosfēras rezervātu reģistros. Polijas un Baltkrievijas pusēs darbojas nacionālie parki un rezervāti, kuros ir noteiktas stingras apsaimniekošanas un ierobežojumu zonas. Daļa teritorijas ir atstāta dabiskai attīstībai ("stingri aizsargātās zonas"), savukārt citur notiek regulēta tūrisma un zinātniskā darbība.
Tūrisms un apmeklētāju iespējas
Mežs piesaista dabas mīļotājus, zinātniekus un tūristus. Apmeklētāji var izmantot izzinošas takas, gida vadītas ekskursijas, dabas skatu torņus un muzejus, kas iepazīstina ar reģiona dabu un vēsturi. Białowieża ciematā un Baltkrievijas pusē ir apmeklētāju centri un izglītojošas ekspozīcijas. Tā kā teritorija ir sadalīta starp divām valstīm, pieejami pārvietošanās varianti robežšķērsošanai kājā un ar velosipēdu (kā minēts augstāk), taču daļā zonu iekļūšana ir ierobežota un prasa atļaujas.
Apdraudējumi un saglabāšanas izaicinājumi
Neskatoties uz aizsardzību, mežam draud cilvēka darbības radīti spiedieni — meža apsaimniekošana un ciršanas prakse dažkārt izraisa diskusijas starp vides speciālistiem, vietējām kopienām un valsts iestādēm. Tāpat klimata pārmaiņas, invazīvās sugas un infrastruktūras attīstība var ietekmēt ekosistēmas ilgtspēju. Starptautiska sadarbība starp Poliju un Baltkrieviju, kā arī starptautiskās vides organizācijas, turpina meklēt risinājumus meža ilgtspējīgai saglabāšanai.
Kāpēc Belovežas mežs ir svarīgs
Belovežas mežs ir ne tikai dabas bagātību krātuve, bet arī dzīvs piemērs tam, kā senas ekosistēmas var saglabāties un sniegt vērtīgu informāciju par mežu dinamiku, sugu savstarpējām attiecībām un biodaudzveidību. Saglabāšana nodrošina arī iespējas pētniecībai, izglītībai un ilgtspējīgam tūrismam, kas var sekmēt vietējo kopienu attīstību un starptautisku sadarbību dabas aizsardzībā.
Baltkrievu valodas sadaļa
Baltkrievijas pusē biosfēras rezervāta platība ir 1771 km2 (684 kvadrātjūdze). Nacionālā parka un Pasaules mantojuma vietas platība ir 876 km2 (338 kv. jūdžu). Baltkrievijā, Kamienjūkos, Baltkrievijā, atrodas Belavežskas pūšļa galvenā mītne, kurā ir laboratorija un zooloģiskais dārzs. Zooloģiskajā dārzā audzē wisentus, konikus, mežacūkas, aļņus un citus dzīvniekus. Ir arī neliels muzejs, restorāns, uzkodu bārs un viesnīca. Tā kā trūkst labiekārtojuma un valstī ir maz tūristu, katru gadu Baltkrievijas Pušas apmeklē maz ārvalstu tūristu.
Polijas sadaļa
Polijas pusē daļa Belovežas meža ir aizsargājama kā Belovežas nacionālais parks (Białowieski Park Narodowy). Tā kopējā platība ir aptuveni 100 km2 (39 kvadrātkilometri). Ir arī Bjalovježas pļava (Polana Białowieska). Tajā atrodas vairākas ēkas, kas pirmo reizi piederēja Krievijas cariem. Cari bija pēdējie meža privātīpašnieki (no 1888. līdz 1917. gadam), kad viss mežs atradās Krievijas impērijas sastāvā. Šeit atrodas viesnīca, restorāns un autostāvvietas. Ekskursijas gida pavadībā pa stingri kontrolētajām parka teritorijām var organizēt kājām vai zirgu pajūgā. Polijas meža daļu katru gadu apmeklē aptuveni 200 000 tūristu. Piedāvājam šādas aktivitātes: putnu vērošana ar vietējo ornitologu, bizonu vērošana to dabiskajā vidē, izbraucieni ar ragaviņām un pajūgu ar ugunskuru. Mežā atrodas populārais ciemats Bjalovježa (Białowieża).
Belovežas nacionālais parks
Nosaukti ozoli
Mežā aug vairāki lieli, seni dižkoku ozoli (Quercus robur), no kuriem daži ir atsevišķi nosaukti. Stumbru apkārtmērs mērīts krūšu augstumā, 130 cm virs zemes.
- Lieliski Mamamuszi. Apmērs 690 cm (2005), augstums 34 m (112 pēdas). Viens no resnākajiem ozoliem mežā, ar skaistu kolonveidīgu stumbru. Koka nosaukums cēlies no Moljēra lugas "Buržuāziskais džentlmenis". Kopš 1989. gada koka apkārtmērs palielinājies par 10 cm. No visiem Belovežskas Pušas ozoliem, kuru apkārtmērs pārsniedz 600 cm (240 collas), tas ir labākajā stāvoklī.
- Nieznanovas karalis. Apmērs 620 cm (240 collas), augstums 38 m (125 pēdas). Šim kokam ir viens no kolonveidīgākajiem stumbriem starp Belovežas Pušas ozoliem, kas interesanti iesakņojies zemē. Pirmie zari veidojas 18 m augstumā. Kopš 1998. gada tas pakāpeniski nokalst. Kopš 2005. gada tikai diviem maziem zariem vēl ir lapas. Kopš 20. gadsimta 60. gadu vidus tā stumbra apkārtmērs ir pieaudzis par aptuveni 45 cm.
- Dienvidu imperators. Apmērs 610 cm, augstums 40 m. Kokam nav skaidru miršanas pazīmju.
- Ziemeļu imperators. Apmērs 605 cm (238 collas), augstums 37 m (121 pēda). Kokam ir ļoti regulārs stumbrs, un tam nav skaidru miršanas pazīmju.
- Dienvidu krusts. Apmērs 630 cm, augstums 36 m. Pie stumbra pamatnes ir ievērojams bojājums mizas austrumu pusē. Kopš 1960. gadu vidus tā apkārtmērs ir pieaudzis par 65 cm. Nosaukums cēlies no vainaga formas, kura galvenie zari atgādina krustu.
- Zwierzyniecas gvardiāns. Apmērs 658 cm (259 collas), augstums 37 m (121 pēda). Tas ir viens no resnākajiem ozoliem mežā. Koks ir lielā mērā noliekts uz rietumiem, kas, visticamāk, ir veicinājis tā stumbra lielo apkārtmēru pie pamatnes. Visi zari ir dzīvi, kas liecina, ka koks ir labā stāvoklī.
- Stobru ozols. Apjoms 740 cm, augstums vairāk nekā 30 m. Šis koks ir nosaukts par mucas formas stumbru, un tas ir ozols, kura stumbra apkārtmērs ir vislielākais no Bjalovježas ozoliem. Koks ir nokaltis, un tā vecums ir aptuveni 450 gadu, un tam lielākoties nav mizas.
- Dominatora ozols. Apjoms 680 cm, augstums vairāk nekā 36 m. Viens no resnākajiem Belovežas pušas ozoliem, kas kopš 1992. gada ir nokaltis, un tā stumbrs tagad lielā mērā ir bez mizas. Daudzus gadus tas dominēja Belovežas pamežā pēc izmēra. Tā vecums ir aptuveni 450 gadi.
- Jagiełło ozols. Apjoms (augot) 550 cm, augstums 39 m. Tas nogāzās 1974. gadā, bet, iespējams, ir slavenākais no visiem meža kokiem. Stāsta, ka zem tā 1410. gadā pirms Grunvaldes kaujas atpūties karalis Vladislavs II Jagello. Lai gan patiesībā tiek uzskatīts, ka koka vecums, kad tas nogāzās, bija tikai 450 gadi.
- Polijas cara ozols (poļu: Dąb Car). Apmērs 640 cm, augstums 41 m. Koka tilpums ir novērtēts 75 m3 (2600 cu ft). Tas gāja bojā 1984. gadā, un jau vairāk nekā 20 gadus tas stāv nokaltis Leśna Prawa upes ielejas malā. Mūsdienās stumbram pilnībā trūkst mizas, un daži zari ir nolauzti un guļ stumbra pamatnē.
- Baltkrievijas cara ozols (baltkrievu valodā) (kirilicā: Царь-Дуб). Vecākais Baltkrievijas ozols, kura augstums ir 46 m, diametrs lielāks par 2 m un vecums pārsniedz 800 gadus. Tas atrodas 2 km attālumā no Staroje Romatovas. Kopš 1963. gada tas ir valsts nozīmes piemineklis.
Nieznanowo ozola karalis
Dienvidu ozola imperators
Reģistrēšana
Polijas vides aizstāvji apgalvo, ka mežizstrāde apdraud meža floru un faunu, tostarp retas putnu sugas. Polijas Valsts mežsaimniecības pārvalde apgalvo, ka tas tiek darīts aizsardzības un ekoloģisku apsvērumu dēļ.
Jautājumi un atbildes
J: Kur atrodas Belovežas mežs?
A: Belovežas mežs atrodas uz Polijas un Baltkrievijas robežas.
Q: Cik tālu atrodas Belovežas mežs no Brestas, Baltkrievijā?
A: Baltkrievijas pilsēta Baltkrievija atrodas 70 km uz ziemeļiem no Brestas.
J: Kāda ir Belovežas meža nozīme?
A: Belovežas mežs ir viena no pēdējām un lielākajām atlikušajām lielo pirmatnējo mežu daļām, kas kādreiz stiepās pāri Eiropas līdzenumam. Tā ir arī UNESCO Pasaules mantojuma objekts un biosfēras rezervāts.
J: Ko poļu valodā nozīmē vārds Białowieża?
A: Białowieża poļu valodā nozīmē Baltais tornis.
J: Kā Belovežas mežs ir sadalīts starp Poliju un Baltkrieviju?
A: Robeža starp Poliju un Baltkrieviju iet caur Belovežas mežu.
J: Kādi dzīvnieki dzīvo Belovežas mežā?
A: Baltkrievijas Belovežas mežā dzīvo 800 gudru, kas ir kontinenta smagākie sauszemes dzīvnieki.
J: Vai Belovežas mežā ir robežšķērsošanas vieta, kur var doties pārgājienos un braukt ar velosipēdu?
A: Jā, Belovežas mežā ir robežšķērsošanas punkts pārgājējiem un velosipēdistiem.
Meklēt