UNESCO Pasaules mantojuma objekts

Atlases kritēriji

Līdz 2004. gada beigām bija seši kultūras mantojuma kritēriji un četri dabas mantojuma kritēriji. 2005. gadā tie tika mainīti, un tagad ir tikai viens desmit kritēriju kopums. Nominācijām izvirzītajiem objektiem jābūt ar "izcilu universālu vērtību" un jāatbilst vismaz vienam no desmit kritērijiem.

Kultūras kritēriji

1. "ir cilvēka radošā ģēnija meistardarbs un kultūrvēsturiski nozīmīgs darbs"
2. "liecina par nozīmīgu cilvēcisko vērtību apmaiņu laika posmā vai kādā pasaules kultūras apgabalā, par arhitektūras vai tehnoloģijas, monumentālās mākslas, pilsētplānošanas vai ainavu dizaina attīstību".
3. "liecināt par unikālu vai vismaz izņēmuma rakstura liecību kādai kultūras tradīcijai vai civilizācijai, kas ir dzīva vai izzudusi".

  IV.             

5. "ir izcils ēkas, arhitektūras vai tehnoloģiju ansambļa vai ainavas paraugs, kas ilustrē nozīmīgu posmu cilvēces vēsturē".
6. "ir izcils piemērs tradicionālai cilvēku apmetnei, zemes vai jūras izmantošanai, kas raksturo kultūru vai cilvēku mijiedarbību ar vidi, jo īpaši, ja tā ir kļuvusi neaizsargāta pret neatgriezenisku pārmaiņu ietekmi".
7. "ir tieši vai taustāmi saistīta ar notikumiem vai dzīvām tradīcijām, ar idejām vai ticējumiem, ar mākslas un literatūras darbiem, kam ir izcila vispārēja nozīme".

Dabas kritēriji

7. "satur izcilas dabas parādības vai teritorijas ar izcilu dabas skaistumu un estētisko nozīmi".
8. "ir izcils piemērs, kas atspoguļo galvenos Zemes vēstures posmus, tostarp dzīvības liecības, nozīmīgus notiekošos ģeoloģiskos procesus reljefa formu attīstībā vai nozīmīgas ģeomorfās vai fizioģeogrāfiskās iezīmes".
9. "ir izcils piemērs, kas atspoguļo nozīmīgus notiekošos ekoloģiskos un bioloģiskos procesus sauszemes, saldūdens, piekrastes un jūras ekosistēmu, kā arī augu un dzīvnieku sabiedrību evolūcijā un attīstībā".
10. "ietver svarīgākos un nozīmīgākos dabiskos biotopus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai in-situ, tostarp tos, kuros sastopamas apdraudētas sugas ar izcilu universālu vērtību no zinātnes vai saglabāšanas viedokļa".

Izraudzīto teritoriju juridiskais statuss

UNESCO iekļaušana Pasaules mantojuma sarakstā ir prima facie pierādījums tam, ka šādas kultūrvēsturiski jutīgas vietas ir juridiski aizsargātas saskaņā ar kara tiesībām, Ženēvas konvenciju, tās pantiem, protokoliem un paražām, kā arī citiem līgumiem, tostarp Hāgas konvenciju par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā, un starptautiskajām tiesībām.

Tādējādi Ženēvas Konvencijas līgums nosaka:

"53. pants. KULTŪRAS OBJEKTU UN KULTA VIETU AIZSARDZĪBA. Neskarot 1954. gada 14. maija Hāgas Konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā" un citu attiecīgo starptautisko dokumentu noteikumus, ir aizliegts:

(a) veikt jebkādas naidīgas darbības, kas vērstas pret vēsturiskiem pieminekļiem, mākslas darbiem vai kulta vietām, kas veido tautu kultūras vai garīgo mantojumu;

(b) izmantot šādus objektus militāro centienu atbalstam;

(c) padarīt šādus objektus par represiju objektu."

Objekts #252: Tadžmahals, kultūras mantojuma vietas piemērs


Vietne # 156: Serengeti nacionālais parks, dabas mantojuma vietas piemērs


Objekts #274: Maču Pikču vēsturiskā svētvieta, jaukta mantojuma piemērs

Atlases kritēriji

Līdz 2004. gada beigām bija seši kultūras mantojuma kritēriji un četri dabas mantojuma kritēriji. 2005. gadā tie tika mainīti, un tagad ir tikai viens desmit kritēriju kopums. Nominācijām izvirzītajiem objektiem jābūt ar "izcilu universālu vērtību" un jāatbilst vismaz vienam no desmit kritērijiem. Ja objekts atbilst gan kultūras, gan dabas kritērijiem, to sauc par "jauktu objektu".

Kultūras kritēriji

1. "ir cilvēka radošā ģēnija meistardarbs un kultūrvēsturiski nozīmīgs darbs"
2. "liecina par nozīmīgu cilvēcisko vērtību apmaiņu laika posmā vai kādā pasaules kultūras apgabalā, par arhitektūras vai tehnoloģijas, monumentālās mākslas, pilsētplānošanas vai ainavu dizaina attīstību".
3. "liecināt par unikālu vai vismaz izņēmuma rakstura liecību kādai kultūras tradīcijai vai civilizācijai, kas ir dzīva vai ir izzudusi".

  IV.             

5. "ir izcils ēkas, arhitektūras vai tehnoloģiju ansambļa vai ainavas paraugs, kas ilustrē nozīmīgu posmu cilvēces vēsturē".
6. "ir izcils piemērs tradicionālai cilvēku apmetnei, zemes vai jūras izmantošanai, kas raksturo kultūru vai cilvēku mijiedarbību ar vidi, jo īpaši, ja tā ir kļuvusi neaizsargāta pret neatgriezenisku pārmaiņu ietekmi".
7. "ir tieši vai taustāmi saistīta ar notikumiem vai dzīvām tradīcijām, ar idejām vai ticējumiem, ar mākslas un literatūras darbiem, kam ir izcila vispārēja nozīme".

Dabas kritēriji

7. "satur izcilas dabas parādības vai teritorijas ar izcilu dabas skaistumu un estētisko nozīmi".
8. "ir izcils piemērs, kas atspoguļo galvenos Zemes vēstures posmus, tostarp dzīvības liecības, nozīmīgus notiekošos ģeoloģiskos procesus reljefa formu attīstībā vai nozīmīgas ģeomorfās vai fizioģeogrāfiskās iezīmes".
9. "ir izcils piemērs, kas atspoguļo nozīmīgus notiekošos ekoloģiskos un bioloģiskos procesus sauszemes, saldūdens, piekrastes un jūras ekosistēmu, kā arī augu un dzīvnieku sabiedrību evolūcijā un attīstībā".
10. "ietver svarīgākos un nozīmīgākos dabiskos biotopus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai in-situ, tostarp tos, kuros sastopamas apdraudētas sugas ar izcilu universālu vērtību no zinātnes vai saglabāšanas viedokļa".

Izraudzīto teritoriju juridiskais statuss

UNESCO iekļaušana Pasaules mantojuma sarakstā ir prima facie pierādījums tam, ka šādas kultūrvēsturiski jutīgas vietas ir juridiski aizsargātas saskaņā ar kara tiesībām, Ženēvas konvenciju, tās pantiem, protokoliem un paražām, kā arī citiem līgumiem, tostarp Hāgas konvenciju par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā, un starptautiskajām tiesībām.

Tādējādi Ženēvas Konvencijas līgums nosaka:

"53. pants. KULTŪRAS OBJEKTU UN KULTA VIETU AIZSARDZĪBA. Neskarot 1954. gada 14. maija Hāgas Konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā" un citu attiecīgo starptautisko dokumentu noteikumus, ir aizliegts:

(a) veikt jebkādas naidīgas darbības, kas vērstas pret vēsturiskiem pieminekļiem, mākslas darbiem vai kulta vietām, kas veido tautu kultūras vai garīgo mantojumu;

(b) izmantot šādus objektus militāro centienu atbalstam;

(c) padarīt šādus objektus par represiju objektu."

Objekts #252: Tadžmahals, kultūras mantojuma vietas piemērs


Vietne # 156: Serengeti nacionālais parks, dabas mantojuma vietas piemērs


Objekts #274: Maču Pikču vēsturiskā svētvieta, jaukta mantojuma piemērs

Atlases kritēriji

Līdz 2004. gada beigām bija seši kultūras mantojuma kritēriji un četri dabas mantojuma kritēriji. 2005. gadā tie tika mainīti, un tagad ir tikai viens desmit kritēriju kopums. Nominācijām izvirzītajiem objektiem jābūt ar "izcilu universālu vērtību" un jāatbilst vismaz vienam no desmit kritērijiem. Ja objekts atbilst gan kultūras, gan dabas kritērijiem, to sauc par "jauktu objektu".

Kultūras kritēriji

1. "ir cilvēka radošā ģēnija meistardarbs un kultūrvēsturiski nozīmīgs darbs"
2. "liecina par nozīmīgu cilvēcisko vērtību apmaiņu laika posmā vai kādā pasaules kultūras apgabalā, par arhitektūras vai tehnoloģijas, monumentālās mākslas, pilsētplānošanas vai ainavu dizaina attīstību".
3. "liecināt par unikālu vai vismaz izņēmuma rakstura liecību kādai kultūras tradīcijai vai civilizācijai, kas ir dzīva vai ir izzudusi".

  IV.             

5. "ir izcils ēkas, arhitektūras vai tehnoloģiju ansambļa vai ainavas paraugs, kas ilustrē nozīmīgu posmu cilvēces vēsturē".
6. "ir izcils piemērs tradicionālai cilvēku apmetnei, zemes vai jūras izmantošanai, kas raksturo kultūru vai cilvēku mijiedarbību ar vidi, jo īpaši, ja tā ir kļuvusi neaizsargāta pret neatgriezenisku pārmaiņu ietekmi".
7. "ir tieši vai taustāmi saistīta ar notikumiem vai dzīvām tradīcijām, ar idejām vai ticējumiem, ar mākslas un literatūras darbiem, kam ir izcila vispārēja nozīme".

Dabas kritēriji

7. "satur izcilas dabas parādības vai teritorijas ar izcilu dabas skaistumu un estētisko nozīmi".
8. "ir izcils piemērs, kas atspoguļo galvenos Zemes vēstures posmus, tostarp dzīvības liecības, nozīmīgus notiekošos ģeoloģiskos procesus reljefa formu attīstībā vai nozīmīgas ģeomorfās vai fizioģeogrāfiskās iezīmes".
9. "ir izcils piemērs, kas atspoguļo nozīmīgus notiekošos ekoloģiskos un bioloģiskos procesus sauszemes, saldūdens, piekrastes un jūras ekosistēmu, kā arī augu un dzīvnieku sabiedrību evolūcijā un attīstībā".
10. "ietver svarīgākos un nozīmīgākos dabiskos biotopus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai in situ, tostarp tos, kuros sastopamas apdraudētas sugas ar izcilu universālu vērtību no zinātnes vai saglabāšanas viedokļa".

Izraudzīto teritoriju juridiskais statuss

UNESCO iekļaušana Pasaules mantojuma sarakstā ir prima facie pierādījums tam, ka šādas kultūrvēsturiski jutīgas vietas ir juridiski aizsargātas saskaņā ar kara tiesībām, Ženēvas konvenciju, tās pantiem, protokoliem un paražām, kā arī citiem līgumiem, tostarp Hāgas konvenciju par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā, un starptautiskajām tiesībām.

Tādējādi Ženēvas Konvencijas līgums nosaka:

"53. pants. KULTŪRAS OBJEKTU UN KULTA VIETU AIZSARDZĪBA. Neskarot 1954. gada 14. maija Hāgas Konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā" un citu attiecīgo starptautisko dokumentu noteikumus, ir aizliegts:

(a) veikt jebkādas naidīgas darbības, kas vērstas pret vēsturiskiem pieminekļiem, mākslas darbiem vai kulta vietām, kas veido tautu kultūras vai garīgo mantojumu;

(b) izmantot šādus objektus militāro centienu atbalstam;

(c) padarīt šādus objektus par represiju objektu."

Objekts #252: Tadžmahals, kultūras mantojuma vietas piemērs


Vietne # 156: Serengeti nacionālais parks, dabas mantojuma vietas piemērs


Objekts #274: Maču Pikču vēsturiskā svētvieta, jaukta mantojuma piemērs

Atlases kritēriji

Līdz 2004. gada beigām bija seši kultūras mantojuma kritēriji un četri dabas mantojuma kritēriji. 2005. gadā tie tika mainīti, un tagad ir tikai viens desmit kritēriju kopums. Nominācijām izvirzītajiem objektiem jābūt ar "izcilu universālu vērtību" un jāatbilst vismaz vienam no desmit kritērijiem. Ja objekts atbilst gan kultūras, gan dabas kritērijiem, to sauc par "jauktu objektu".

Kultūras kritēriji

1. "ir cilvēka radošā ģēnija meistardarbs un kultūrvēsturiski nozīmīgs darbs"
2. "liecina par nozīmīgu cilvēcisko vērtību apmaiņu laika posmā vai kādā pasaules kultūras apgabalā, par arhitektūras vai tehnoloģijas, monumentālās mākslas, pilsētplānošanas vai ainavu dizaina attīstību".
3. "liecināt par unikālu vai vismaz izņēmuma rakstura liecību kādai kultūras tradīcijai vai civilizācijai, kas ir dzīva vai ir izzudusi".

  IV.             

5. "ir izcils ēkas, arhitektūras vai tehnoloģiju ansambļa vai ainavas paraugs, kas ilustrē nozīmīgu posmu cilvēces vēsturē".
6. "ir izcils piemērs tradicionālai cilvēku apmetnei, zemes vai jūras izmantošanai, kas raksturo kultūru vai cilvēku mijiedarbību ar vidi, jo īpaši, ja tā ir kļuvusi neaizsargāta pret neatgriezenisku pārmaiņu ietekmi".
7. "ir tieši vai taustāmi saistīta ar notikumiem vai dzīvām tradīcijām, ar idejām vai ticējumiem, ar mākslas un literatūras darbiem, kam ir izcila vispārēja nozīme".

Dabas kritēriji

7. "satur izcilas dabas parādības vai teritorijas ar izcilu dabas skaistumu un estētisko nozīmi".
8. "ir izcils piemērs, kas atspoguļo galvenos Zemes vēstures posmus, tostarp dzīvības liecības, nozīmīgus notiekošos ģeoloģiskos procesus reljefa formu attīstībā vai nozīmīgas ģeomorfās vai fizioģeogrāfiskās iezīmes".
9. "ir izcils piemērs, kas atspoguļo nozīmīgus notiekošos ekoloģiskos un bioloģiskos procesus sauszemes, saldūdens, piekrastes un jūras ekosistēmu, kā arī augu un dzīvnieku sabiedrību evolūcijā un attīstībā".
10. "ietver svarīgākos un nozīmīgākos dabiskos biotopus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai in situ, tostarp tos, kuros sastopamas apdraudētas sugas ar izcilu universālu vērtību no zinātnes vai saglabāšanas viedokļa".

Izraudzīto teritoriju juridiskais statuss

UNESCO iekļaušana Pasaules mantojuma sarakstā ir prima facie pierādījums tam, ka šādas kultūrvēsturiski jutīgas vietas ir juridiski aizsargātas saskaņā ar kara tiesībām, Ženēvas konvenciju, tās pantiem, protokoliem un paražām, kā arī citiem līgumiem, tostarp Hāgas konvenciju par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā, un starptautiskajām tiesībām.

Tādējādi Ženēvas Konvencijas līgums nosaka:

"53. pants. KULTŪRAS OBJEKTU UN KULTA VIETU AIZSARDZĪBA. Neskarot 1954. gada 14. maija Hāgas Konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā" un citu attiecīgo starptautisko dokumentu noteikumus, ir aizliegts:

(a) veikt jebkādas naidīgas darbības, kas vērstas pret vēsturiskiem pieminekļiem, mākslas darbiem vai kulta vietām, kas veido tautu kultūras vai garīgo mantojumu;

(b) izmantot šādus objektus militāro centienu atbalstam;

(c) padarīt šādus objektus par represiju objektu."

Objekts #252: Tadžmahals, kultūras mantojuma vietas piemērs


Vietne # 156: Serengeti nacionālais parks, dabas mantojuma vietas piemērs


Objekts #274: Maču Pikču vēsturiskā svētvieta, jaukta mantojuma piemērs

Attēli

Attēli

Attēli

Attēli