Toskāna — Itālijas reģions ar Florenci, UNESCO vietām un ainavām

Atklāj Toskānu — Florences mākslu, UNESCO pasaules mantojumu, viduslaiku pilsētas un gleznainās ainavas. Ceļvedis par Itālijas skaistākajiem reģiona dārgumiem.

Autors: Leandro Alegsa

Toskāna (itāļu valodā Toscana ) ir reģions Itālijas centrā. Tā platība ir 22 990 km², un tajā dzīvo aptuveni 3,6 miljoni cilvēku (sk. 2004). Galvaspilsēta ir Florence. Toskāna ir pazīstama ar savām ainavām un mākslas mantojumu. Sešas Toskānas vietas ir iekļautas UNESCO aizsargājamo objektu sarakstā: Florences vēsturiskais centrs (1982), Sjēnas vēsturiskais centrs (1995), Pizas katedrāles laukums (1987), San Džimiņjāno vēsturiskais centrs (1990), Pjencas vēsturiskais centrs (1996) un Val d'Orcia (2004).

Ģeogrāfija un daba

Toskāna ietver gan kalnainas zonas Appenīnos, gan vilinošas kalnu un pauguru ainavas, kā arī rāmīgas piekrastes līdzenumus pret Tirenijas jūru. Raksturīgas dienvidrietumu pauguru atsevišķas ielejas, piemēram, Val d'Orcia, un vīnogulāju pauguri Chianti reģionā. Reģionā ir arī salas, no kurām pazīstamākā ir Elbas sala. Klimats svārstās no tipiska Vidusjūras klimata piekrastē līdz mērenāk kontinentālam un kalnu klimatam iekšzemē.

Administrācija un pilsētas

Toskāna sastāv no vairākām provincēm, starp kurām izceļas Florence, Pisa, Siena, Lucca, Livorno, Arezzo, Prato, Pistoia, Massa-Carrara un Grosseto. Florence ir reģiona administratīvais un kultūras centrs, slavens ar renesanses arhitektūru un plašiem muzeju krājumiem.

Vēsture un kultūra

Toskāna ir viena no Itālijas vēsturiskajām sirdīm — tieši šeit bija renesanses dzimtene. Florence devusi pasaules kultūrai tādus māksliniekus un domātājus kā Dante Aligjēri, Leonards no Vinči, Galileo Galilei un daudzi citi. Reģionā bagātīgi saglabājušies viduslaiku un renesanses arhitektūras pieminekļi: katedrāles, laukumi, pilsētas nocietinājumi un slavenie muzeji (piem., Uffizi, Accademia).

Ekonomika un lauksaimniecība

Toskānas ekonomiku veido kombinācija no lauksaimniecības, pārtikas rūpniecības, vīndarības, tūrisma un ražošanas (piem., tekstila industrija Prato apkaimē). Reģions ir plaši pazīstams ar augstas kvalitātes vīniem — Chianti, Brunello di Montalcino un Vino Nobile di Montepulciano — kā arī ar olīveļļu un tipisko toskāniešu virtuvi (piem., Florences steiks — bistecca alla fiorentina).

Tūrisms un nozīmīgākās vietas

Toskāna ir viens no populārākajiem tūrisma galamērķiem Itālijā. Apmeklētāji ierodas, lai redzētu Florences duomu (Santa Maria del Fiore), Pizas slaveno Lejupvērsto torni, Sjēnas vēsturisko centru un viduslaiku pilsētas kā San Gimignano ar tā torņiem. Reģiona ainavas — vīnogulāji, cipreses un mazie ciemati — ir populārs motīvs fotogrāfijās un reklāmās par Itāliju. Tiek rīkoti arī tradicionālie svētku pasākumi, piemēram, slavenais Palio sacensības Sjēnā.

Transporta savienojumi

Toskānā ir labi attīstīta ceļu un dzelzceļa tīkls. Starptautiskie lidaparāti atrodas pie Pizas (Galileo Galilei lidosta) un Florences (Amerigo Vespucci/Peretola lidosta), kas nodrošina ērtas saiknes ar citām Eiropas pilsētām. Reģiona dzelzceļa līnijas savieno galvenos centrus, bet vietējos ciematus apkalpo autobusu tīkls.

Visi šie elementi — bagātīgā vēsture, māksla, dažādā daba un ražīgā lauksaimniecība — padara Toskānu par reģionu ar unikālu identitāti un lielu pievilcību gan tūristiem, gan pētniekiem un kulinārijas cienītājiem.

Ģeogrāfija

Toskāna, kas ziemeļos robežojas ar Emīliju-Romāniju, ziemeļrietumos ar Ligūriju, rietumos ar Tirēnu jūru, austrumos ar Umbriju un Markē, dienvidaustrumos ar Lacio. Divas trešdaļas teritorijas ir kalnainas un viena ceturtā daļa kalnaina. Pārējo daļu veido līdzenumi, kas veido Arno upes ieleju.

Ekonomika

Toskāna ir pazīstama ar saviem vīniem (slavenākie no tiem ir Chianti, Morellino di Scansano, Vino Nobile di Montepulciano un Brunello di Montalcino), un tajā ir 120 aizsargājami reģioni (dabas rezervāti). Citi lauksaimniecības produkti ir Chianina šķirnes liellopi (īpaši slavenais "Fiorentina" steiks) un olīveļļas ražošana, galvenokārt Lucca.

Tūrisms ir ekonomiski nozīmīgs galvenokārt tā sauktajās "Mākslas pilsētās" (Florence, Arezzo, Lucca, Piza, Siena, San Gimignano), kā arī piekrastē un salās (Elba).

Demogrāfiskie dati

Astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados reģions piedzīvoja intensīvu imigrantu pieplūdumu, jo īpaši no Ķīnas un Ziemeļāfrikas. Reģionā ir arī ievērojama britu un amerikāņu kopiena. Itālijas valsts statistikas institūts ISTAT 2006. gadā aprēķināja, ka Toskānā dzīvo 215 490 ārzemēs dzimuši imigranti, kas ir aptuveni 5,9 % no visiem Toskānas iedzīvotājiem.

Toskānas pilsētas ar 50 000 vai vairāk iedzīvotāju:

Comune

Iedzīvotāju skaits (2006. g.)

Florence

366,901

Prato

183,823

Livorno

160,534

Arezzo

95,229

Piza

87,737

Pistoia

85,947

Lucca

84,422

Grosseto

76,330

Massa

69,399

Carrara

65,125

Viaredžo

63,389

Siena

54,147

Arezzo

100,455

Provinces

  • Florence (Firenze)
  • Arezzo
  • Grosseto
  • Livorno
  • Lucca
  • Massa-Carrara
  • Piza
  • Pistoia
  • Prato
  • Siena
Zoom


Svarīgi punkti Toskānas rūpniecībai

  • Arezzo: zeltkalis
  • Casentino un Valtiberina: pārtika
  • Carrara: (Alpi Apuane marmors)
  • Colle di Val d'Elsa: kristāls un stikls
  • Grosseto: amatniecība un pārtika
  • Empoli un Castelfiorentino: amatniecība
  • Livorno: ķīmiķis un naftas ķīmijas uzņēmums
  • Lucca un Capannori: dokumenti un apavi
  • Viaredžo: ziedi
  • Orbetello: zivis
  • Piombino un Follonica: metalurģija
  • Pistoia un Pescia: ziedi
  • Pontedera: metālapstrāde
  • Prato: tekstilrūpniecība
  • Rosignano Marittimo: aptiekārs
  • Santa Croce sull'Arno: sauļošanās
  • Scarlino: ķīmiķis
  • Sinalunga un Valdichiana: amatniecība
  • Valdarno superiore: amatniecība

Slaveni cilvēki, kas dzimuši Toskānā

  • Agnolo Gaddi
  • Aldo Palazzeschi
  • Aldo Montano
  • Alessandro Benvenuti
  • Ambrogio Lorenzetti
  • Amedeo Modiljāni
  • Amerigo Vespuči
  • Andrea Bočelli
  • Andrea del Verrocchio
  • Andrea della Robbia
  • Andrea Pisano
  • Angelo Poliziano
  • Angiolo Nardi Dei
  • Antonio da Filicaja
  • Antonio Meucci
  • Arnolfo di Cambio
  • Baccio da Filicaja
  • Baccio D'Agnolo
  • Bartolommeo Scala
  • Beato Angelico
  • Benvenuto Čellīni
  • Bernardino da Siena
  • Carlo Azeglio Ciampi
  • Carlo Cassola
  • Carlo Collodi
  • Karlo Konti (Carlo Conti)
  • Castruccio Castracani
  • Caterina de' Medici
  • Cecco Angiolieri
  • Cennino Cennini
  • Cinzia TH Torrini
  • Cimabue
  • Claudio Martini
  • Curzio Malaparte
  • Daniele Caluri
  • Dante Aligjēri
  • David Lazzaretti
  • Deivids Riondino
  • Dino Campana
  • Don Lorenzo Milani
  • Donatello
  • Duccio di Buoninsegna
  • Elio Toaff
  • Ferdinando Morozzi
  • Filippo Brunelleschi
  • Francesco Campana
  • Francesco Datini
  • Francesco Guicciardini
  • Francesco Nuti
  • Francesco Petrarca
  • Franko Zeffirelli
  • Galileo Galilejs
  • Džakomo Pučīni
  • Gianluigi Buffon
  • Gianna Nannini
  • Džīno Bartali (Gino Bartali)
  • Giorgio Panariello
  • Džordžo Vasari
  • Giosuè Carducci
  • Giotto
  • Džovanni Vokakčo (Giovanni Boccaccio)
  • Giovanni Fattori
  • Giovanni Gronchi
  • Džirolamo Savonarola
  • Džuzepe Ungaretti
  • Džuliāno Amato
  • Guido Cavalcanti
  • Guittone d'Arezzo
  • Indro Montanelli
  • Jovanotti
  • Žūrija Chechi
  • Laura Morante
  • Leonardo da Vinči
  • Leonardo Fibonači
  • Leonardo Pieraccioni
  • Leons Batista Alberti
  • Licio Gelli
  • Lorenco de Mediči
  • Lorenco Ghiberti
  • Lorenco Monaco
  • Luca della Robbia
  • Lučāno Biančiardi
  • Lučāno Mogži (Luciano Moggi)
  • Luidži Bočerīni
  • Marčello Lippi
  • Marco Columbro
  • Marco Masini
  • Mario Cardinali
  • Mario Cipollini
  • Mario Luzi
  • Mario Monicelli
  • Marsilio Ficino
  • Masakcio
  • Massimo Bulleri
  • Mikelandželo
  • Mino Maccari
  • Nikolo Makiavelli
  • Nicola Pisano
  • Oriana Fallači
  • Paolo Bettini
  • Paolo Hendels
  • Paolo Lorenzini
  • Paolo Rossi
  • Paolo Vallesi
  • Paolo Virzì
  • pāvests Gregorio VII
  • pāvests Leone X
  • pāvests Pijs II
  • Pjērs Soderīni
  • Pjero della Frančeska
  • Piero Umiliani
  • Pietro Mascagni
  • Pontormo
  • Pupo
  • Renato Fucini
  • Riccardo Fogli
  • Roberto Benidži (Roberto Benigni)
  • Roberto Madrigali
  • Romano Bilenchi
  • Rosso Fiorentino
  • Salvatore Sanzo
  • Sandro Botičelli
  • Santa Caterina da Siena
  • Simone Martini
  • Stefania Sandrelli
  • Telemaco Signorini
  • Tiziano Terzani
  • Ulisse Dini
  • Vasco Pratolini
  • Vinčenco da Filicaja
  • Vittoria Puccini
  • Vittorio Matteucci
  • Gianni Calchetti

Saistītās lapas

  • Toskānas dialekts
  • Toskānas Lielhercogiste
  • Toskānas vēsture
  • Toskānas pārtika

Jautājumi un atbildes

J: Kāda ir Toskānas teritorija?


A: Toskānas platība ir 22 990 km².

J: Cik daudz iedzīvotāju dzīvo Toskānā?


A: Toskānas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 3,6 miljoni (2004. gadā).

J: Kāda ir Toskānas galvaspilsēta?


A: Toskānas galvaspilsēta ir Florence.

J: Cik daudz UNESCO pasaules mantojuma objektu atrodas Toskānā?


A: Toskānā atrodas seši UNESCO Pasaules mantojuma objekti.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3