Andrea del Verrocchio (ap 1435–1488) bija itāļu tēlnieks, zeltkalis un gleznotājs. Viņam bija nozīmīga darbnīca Florencē. Daudzi citi renesanses gleznotāji bija Verrocchio mācekļi vai strādāja viņa darbnīcā. To vidū bija Botičelli, Girlandaio un Perudžīno. Verrocchio slavenākais māceklis bija Leonardo da Vinči.

Dzīve un sākotnējā apmācība

Verrocchio dzimis ap 1435. gadā Florencē. Viņa tēvs bija Miķelis di Frančesko Čioni, kurš nebija precējies ar Verrocchio māti. Miķelis darbojās ar flīzēm un ķieģeļu izgatavošanu, vēlāk strādāja kā nodokļu iekasētājs. Viņš sadarbojās ar Mediči baņķieru ģimeni, bet vēlāk pārcēlās uz Venēciju.

Kad viņš piedzima, viņu sauca Andrea di Francesco di Cioni. Vārds "del Verrocchio" radās, kad viņš kļuva par jumiķa (zeltkaļa) mācekli pie meistara, kura iesauka bija Verrocchio (iespējams Francesco di Luca Verrocchio). Strādājot pie zeltkaļa, Andrea iemācījās izgatavot rotaslietas, zelta galda piederumus — šķīvjus, traukus, krūzes un sāls traukus — kā arī apstrādāt zeltu plānās loksnēs (zelta lapas) rāmju, statuļu un iluminēto manuskriptu rotāšanai. Tāpat viņš apguva bronzas liešanas tehniku — prasmi, kas vēlāk izcelsies viņa kā tēlnieka slavas pamatā.

Darbi un nozīmīgākās kompozīcijas

Verrocchio bija daudzpusīgs mākslinieks — strādāja gan kā zeltkalis, gan tēlnieks, gan gleznotājs. Daži no viņa nozīmīgākajiem darbiem ir:

  • "Kristus kristīšana" (Baptism of Christ) — altārglezna, kurā, kā vēsta tradīcija, viens no eņģeļiem tika gleznots jaunā mācekļa, Leonardo da Vinči, rokā. Šis darbs ilustrē Verrocchio pieeju darbiniecībai un sadarbībai darbnīcā.
  • Bronzas Dāvids — maza izmēra bronzas statuja, kas bieži tiek pieminēta kā Verrocchio agrīnā tēlniecība, ar dzīvu plastiku un izteiksmīgu pozēšanu.
  • Jātnieka statuja Bartolomeo Colleoni — Verrocchio izstrādāja projektu un māksliniecisko plānu slavenajai jātnieka statujai Venēcijā. Pēc viņa nāves bronzas cilni uzlēja un darbus pabeidza vietējie meistari; rezultātā radītā monumentālā jātnieka kompozīcija kļuva par vienu no ievērojamākajiem renesanses publiskajiem pieminekļiem.

Stils un meistardarbnīca

Verrocchio darbnīca Florencē bija viena no nozīmīgākajām renesanses periodā. Tajā apmācījās daudzi vēlāk pazīstami mākslinieki, piemēram, Botičelli, Girlandaio, Perudžīno un, protams, Leonardo da Vinči. Darbnīca veica gan lielus publiskus pasūtījumus — pieminekļus, altārus un statujas —, gan nelielākus priekšmetus, kas prasīja zeltkaļa smalkumu. Nozīmīgs Verrocchio rokraksta elements ir rūpīga figūru modelēšana, dinamiska poza un uzmanība detaļām, ko viņš attīstīja, sākotnēji strādājot kā zeltkalim.

Ietekme un mantojums

Verrocchio ietekme uz renesanses mākslu ir liela, jo viņš ne tikai radīja atsevišķus izcili izpildītus darbus, bet arī audzināja mākslinieku paaudzi, kas turpināja attīstīt renesanses ideālus. Sevišķi svarīga bija viņa loma Leonardo agrīnajā apmācībā — Leonardo nākotnē pārņēma Verrocchio pieeju detaļām, kompozīcijai un gleznieciskai izteiksmei, tomēr attīstīja to tālāk savā novatoriskajā manierē. Mākslas vēsturnieki bieži uzsver Verrocchio nozīmi kā praktisku meistaru, kurš spēja apvienot zeltkaļa tehniku ar tēlniecības un glezniecības prasmi.

Attiecības ar citiem meistariem

Šajā laikā Verrocchio iepazinās ar Donatello. Donatello kļuva par vienu no slavenākajiem tēlniekiem renesansē, un abi — Donatello un Verrocchio — raduši savas interpretācijas slavena Bībeles varoņa Dāvida tēlam, kā arī strādājuši pie lielām jātnieku statujām. Mākslas vēsturnieki bieži salīdzina abu autoru Dāvidus un jātnieku statujas, lai parādītu atšķirības stila, proporciju un kustības izpratnē.

Verrocchio nomira 1488. gadā. Viņa darbi un audzēkņu veikums padarīja viņu par svarīgu pārejas figūru starp gotiku un pilno renesansi, un viņa darbnīcas ietekme jūtama daudzās vēlākās renesanses kompozīcijās.