Padova (itāļu: Padova) ir Itālijas pilsēta netālu no Venēcijas, kas mūsdienās ir nozīmīgs reģionālais centrs ar aptuveni 210 000 iedzīvotāju.

Vēsture

Vecs mīts vēsta, ka Paduju esot dibinājis Trojas varonis Antenors; arheoloģiski liecības norāda, ka apmetne šajās vietās pastāvēja jau 4. gadsimtā pirms Kristus. Pilsēta nonāca romiešu varā 215. gadā pirms mūsu ēras un attīstījās kā svarīgs reģionāls centrs.

436. gads (tradicionāli minēts 426. gads) pēc Kristus Paduju sagrāba un nopostīja Atila, pēc tam pilsētu atkārtoti atjaunoja un kontrolēja dažādas barbaru un bizantiešu varas. Vēlā viduslaikos Padova nonāca lombardu (langobardu) un vēlāk franku ietekmē; Kārlis Lielais 774. gadā iekļāva reģionu franku valstī, bet vēlāk pilsēta kļuva par daļu no Vācu nācijas Svētās Romas impērijas.

Pēc ilgstošām cīņām ar imperatoru Frīdrihu II un vēlāk Frīdrihu Barbarosu Padova 1177. gadā atrada ceļu uz salīdzinošu mieru (1177). Viduslaikos pilsēta kļuva par nozīmīgu kultūras un mācību centru — tieši 1222. gadā Padovā tika dibināta otrā Itālijas universitāte (1222), kas drīz izcēlās ar juridiskām, filozofiskām un medicīniskām studijām.

13. gadsimtā reģionālo varu raksturoja vietējie konflikti starp dažādām partijām un dinastijām; 1256. gadā bija nozīmīgi pārbīdes reģionālajā varā (1256). Padova vēlāk nonāca Venēcijas Republikas ietekmē — Venēcijas vara pilsētu nostiprināja, un tā palika zem venēciešu kontroles līdz 18. gadsimtam, kad Napoleona iebrukumi Europa karti būtiski mainīja. Gadsimtu gaitā pilsētu ieguva arī Napoleons Bonaparts (Napoleons Bonaparts.) un pēc tam tā iekļāvās dažādos valsts veidojumos līdz mūsdienu Itālijas valstij.

Universitāte, kultūra un arhitektūra

Padovas universitāte ir viena no vecākajām Eiropā un ilgi bija svarīgs mācību un izpētes centrs. Pilsēta ir slavena arī ar mākslas un arhitektūras pieminekļiem, tostarp Skrovegni kapelu ar Džoto (Giotto) freskām, plašajām laukuma vietām, seno universitātes ēku ansambli un vēsturiskajām baznīcām. Padova ir saglabājusi bagātu intelektuālo tradīciju un mūsdienās piesaista studentus, tūristus un pētniekus.

Mūsdienas un tūrisms

Šodien Padova ir industriāls un akadēmisks centrs ar attīstītu transporta savienojumu tīklu uz Venēciju un citām Ziemeļitālijas pilsētām. Galvenie tūrisma objekti ir Skrovegni kapela, Paduvas katedrāle, Prato della Valle (plašs pilsētas laukums), kā arī universitātes muzeji un botāniskais dārzs — viens no senākajiem Eiropā. Padova piedāvā arī bagātīgu kultūras programmu, tirgus un vietējo virtuvi, kas atspoguļo reģiona tradīcijas.