Papua-Jaungvineja — valsts pārskats: ģeogrāfija, iedzīvotāji, galvaspilsēta

Papua-Jaungvineja — kompakts pārskats par ģeogrāfiju, iedzīvotājiem un Port Moresbiju; uzzini par salas reģioniem, robežām, kultūru un dzīvesveidu.

Papua-Jaungvineja ir salu valsts Klusajā okeānā. Tā ir Jaunās Gvinejas salas austrumu puse un dažas blakus esošas salas. Papua-Jaungvinejas galvaspilsēta ir Port Moresbija. Papua-Jaungvinejas iedzīvotāji galvenokārt ir salas pamatiedzīvotāji. Papuas-Jaungvinejas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 9 miljoni (novērtējumi mainās), dzīvošanas veids lielākoties ir lauku un subsistence tipa lauksaimniecība, tomēr valstī ir arī nozīmīga rūpniecība — it īpaši ieguve un enerģētika.

Sala tiek dažādi klasificēta ģeogrāfiski — to reizēm iekļauj plašākā Austrālijas/Australāzijas biogeogrāfiskajā zonā, bet politiski un kultūrvēsturiski to parasti uzskata par Okeānijas reģiona daļu. Tāpēc var teikt, ka tā saista gan austrālazijas un okeānijas raksturlielumus. Rietumos Jaunās Gvinejas salas zemes robeža atšķirīgi tiek dalīta ar Indonēziju; savukārt Austrālija atrodas dienvidu virzienā pāri jūrām un kanālam (nav sauszemes robežas, bet pastāv tuvas miera un jūras robežas un saistības).

Ģeogrāfija un klimats

• Platība: ap 462 000 km² (Papua-Jaungvineja aizņem aptuveni austrumu pusi no Jaunās Gvinejas salas un sastāv no daudziem mazākiem arhipelāgiem).
• Ainava: valsts ir kalnaina — centrālās augstienes ar paugurainiem un sniegotām virsotnēm (piemēram, Centrālās kalnu grēdas) mijas ar plakanām piekrastēm, tropiskajiem līdzenumiem un daudziem upju baseiniem.
• Climats: tropisks piekrastē un ekvatoriāls lielākajā daļā zemas zonas; augstienes ir vēsākas un mitrākas. Mitrums un lietus daudzums ir liels, īpaši musonu sezonā.

Iedzīvotāji, valodas un kultūra

Papua-Jaungvinejā dzīvo ļoti daudzveidīga iedzīvotāju grupa — vairāk nekā 800 atsevišķu valodu (vietējo valodu), kas padara valsti par vienu no valodiski visdaudzveidīgākajām pasaulē. Oficiālās valodas ir angļu, Tok Pisin un Hiri Motu; daudzas kopienas lieto savas cilšu valodas ikdienā. Kultūra ir bagāta ar tradīcijām, tautas mākslu, rituāliem un "sing-sing" festivāliem, kuros tiek demonstrētas dejošanas, dziedāšanas un tērpu tradīcijas.

Galvaspilsēta un pārvalde

Port Moresbija ir valsts galvaspilsēta un administratīvais centrs, kas atrodas salīdzinājumā ar pārējo valsti — salīdzinoši zemas pakāpes urbanizācija. Papua-Jaungvineja ir neatkarīga valsts (no 1975. gada) un ir parlamentāra konstitucionālā monarhija, kas ir Apvienotās Karalistes karalienes (tagad valdnieka) kā simboliska galvas loma, kuru pārstāv ģenerālgubernators. Valsts ir arī Starptautiskās Kopienas (Commonwealth) locekle.

Ekonomika

• Galvenās nozares: lauksaimniecība (subsistence un komerciālā: kafija, kakao, palmu eļļa), kalnrūpniecība (zelts, varš, rūda), nafta un dabasgāze (piem., lielie gāzes projekti), mežsaimniecība un zivsaimniecība.
• Problēmas: liela daļa iedzīvotāju dzīvo ārpus formālas ekonomikas; infrastruktūras trūkums, izglītības un veselības pakalpojumu nepieejamība daudzviet reģionos, kā arī korupcija un vietējo konfliktu riski var ierobežot attīstību.

Daba un bioloģiskā daudzveidība

Jaunā Gvineja ir pazīstama ar augstu endemismu — daudzas augu un dzīvnieku sugas sastopamas tikai šajā reģionā. Tropiskie lietusmeži, kalnu meži un korāļu rifi piekrastēs veido svarīgas biotopus. Valsts dabas resursu apsaimniekošana ir izaicinājums, jo ieguves darbības un mežu izciršana var radīt ilgtermiņa ietekmi uz vidi un vietējām kopienām.

Vēsture

Jaunās Gvinejas rietumu daļa ir bijusi Indonēzijas sastāvā, bet austrumu daļa — koloniāla ietekme no Lielbritānijas, Vācijas un Austrālijas atsevišķos vēsturiskos posmos. Papua-Jaungvineja ieguva neatkarību no Austrālijas 1975. gadā. Kopš neatkarības tās ceļš iezīmējas ar politiskām pārmaiņām, ekonomiskām iespējām un sociālām problēmām, kā arī ar centieniem saglabāt tradicionālās kultūras vērtības.

Izaicinājumi un attīstības iespējas

• Uzlabot piekļuvi izglītībai, veselības aprūpei un pamata infrastruktūrai lauku reģionos.
• Sabiedrības drošības un tiesiskuma stiprināšana, vietējo konfliktu risināšana.
• Ilgtspējīga resursu izmantošana — sabalansēt ieguves nozares attīstību ar vides aizsardzību un vietējo kopienu tiesībām.
• Veicināt tūrisma ilgtspējīgu attīstību, kas balstīta uz dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu.

Kopumā Papua-Jaungvineja ir valsts ar izcili bagātu kultūras un bioloģisko daudzveidību, nozīmīgiem dabas resursiem un lielu attīstības potenciālu, tomēr to pavadā vairākas strukturālas un sociālas problēmas, kuras jārisina gan vietējā līmenī, gan starptautiskā sadarbībā.

Meklēt pēc burta