Indonēzija — valsts pārskats: ģeogrāfija, iedzīvotāji un vēsture

Indonēzija — plašs valsts pārskats: ģeogrāfija, 18 000+ salas, iedzīvotāji, valodas, vēsture, vulkāni, Bali, Java un kultūra. Uzzini nozīmīgākos faktus.

Indonēzija ir valsts Dienvidaustrumu Āzijā un Austrālijā un Okeānijā. Tā ir daļa no Malaju salām. Tai ir 18 108 salas, no kurām aptuveni 6000 ir apdzīvotas. Nozīmīgākās Indonēzijas salas ir Java, Bali, Borneo, Sulavesi un Sumatra. Indonēzijas galvaspilsēta ilgstoši ir bijusi Džakarta Javas salā; valdība tomēr plāno pakāpenisku administratīvu pārcelšanos uz jaunu galvaspilsētu Nusantara (plānotā atrašanās vieta Austrumkalimantanā, Borneo), lai mazinātu pārapdzīvotību un teritorijas noslīdēšanu Džakartā. Pašreizējais prezidents ir Džoko Vidodo (Džoko Widodo). Mūsdienu Indonēzija sākās 1945. gada 17. augustā: tajā piektdienas rītā pulksten 10 Ir. Soekarno kopā ar Mohammad Hatta nolasīja Indonēzijas Neatkarības deklarāciju. Pēc vairāku gadu politiskas un militāras cīņas ar Nīderlandi, Nīderlande oficiāli atzina Indonēzijas neatkarību 1949. gadā. Indonēzijas Neatkarības diena (17. augusts) ir valsts svētki.

Ģeogrāfija un klimats

Indonēzija stiepjas gar ekvatoru un aizņem plašu teritoriju starp Indijas un Klusā okeāna reģioniem. Sauszemes platība ir aptuveni 1,904 miljoni km² — nedaudz mazāka nekā Meksikā. Valsts reljefs ir ļoti dažāds: Javu un citām salām raksturo kalnainas un vulkāniskas ainavas, turklāt Indonēzijā ir visvairāk aktīvu vulkānu no visām pasaules valstīm. Tā atrodas tuvu lūzuma līnijām, tāpēc reģionā bieži notiek zemestrīces un cunami. Klimats lielākoties ir tropisks — mitrs un silts ar musonu sezonām, bet klimatiskie apstākļi atšķiras starp salām un augstuma zonām.

Iedzīvotāji un valodas

Indonēzija ir viena no pasaules visapdzīvotākajām valstīm. Pēdējos gados iedzīvotāju skaits ir palielinājies — 2023. gada aplēsēs tas bija aptuveni 275 miljoni cilvēku, padarot Indonēziju par ceturto visvairāk apdzīvoto valsti pasaulē. Lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo Javas salā — tur koncentrējas aptuveni puse valsts iedzīvotāju, un Javas iedzīvotāju blīvums ir viens no augstākajiem pasaulē. Iedzīvotāju dzimumu attiecība (procentuāli) parasti ir aptuveni līdzsvarota: vīriešu un sieviešu skaits ir līdzvērtīgs.

Oficiālā valoda ir bahasa Indonesia, kas darbojas kā nacionālā saziņas un izglītības valoda. Tomēr Indonēzijā runā ļoti daudz vietējo valodu — aptuveni 700–750 dažādu valodu (tekstā minētie 737 varianti ir viena no aplēsēm). Plaši izplatītas vietējās valodas ir javiešu, baliešu un sundiešu valodas. Daudzas no šīm valodām tiek lietotas galvenokārt vietējā un cilšu līmenī, bet bahasa Indonesia kalpo par starptautiski saprotamu saziņas līdzekli starp dažādiem etniskajiem grupējumiem.

Reliģija un sabiedrība

Indonēzija ir pasaulē ar vislielāko musulmaņu iedzīvotāju skaitu. Tomēr valsts nav teokrātiska — oficiālā valsts ideoloģija ir Pancasila, kas uzsver reliģiju brīvību un vienotību. Citas reliģijas, kuras praktizē indonēzieši, ietver kristietību (gan protestantu, gan Romas katoļu kopienas), hinduismu (īpaši Bali salā) un budismu. Konstitucionāli tiek atzītas vairākas reliģijas, un reliģiskā daudzveidība ir daļa no valsts kultūras mantojuma.

Vēsture īsumā

Reģiona vēsture ir sarežģīta un daudzslāņaina: Indonēzijas teritorijā veidojās senas impērijas un tirgotāju tīkli (piemēram, Srivijaja un Majapahita impērijas), vēlāk šo teritoriju ietekmēja arābu, indiešu un ķīniešu tirdzniecība. 16.–17. gadsimtā ieradās eiropieši, īpaši Nīderlande, kuras koloniālā vara ilga vairākus gadsimtus. Otrā pasaules kara laikā Indonēzija atradās Japānas okupācijas zonā; pēc Japānas sakāves vietējie līderi pasludināja neatkarību 1945. gadā, bet tās pilnīga starptautiskā atzīšana sekoja vēlākā gados. Kopš neatkarības valsts ir gājusi cauri vairākiem politiskiem posmiem, tostarp autoritārajai pārvaldei un vēlāk demokratizācijas procesam.

Ekonomika un dabas resursi

Indonēzijas ekonomika ir viena no lielākajām Dienvidaustrumāzijā. Galvenās nozares ietver lauksaimniecību (rīsi, kafija, kakao, palmu eļļa), kalnrūpniecību (ogles, nafta, dabasgāze, vara, zelta ieguve), rūpniecību un pakalpojumu sektoru, tostarp tūrisms (ar Balī kā populāru galamērķi). Valsts bagāta ar bioloģiskajiem un minerālajiem resursiem, taču nodarbojas arī ar izaicinājumiem, piemēram, mežu izciršanu, dabas resursu ilgtspējīgu pārvaldību un reģionālo ekonomisko nevienlīdzību.

Biodaudzveidība un vides jautājumi

Indonēzija ir viena no bioloģiski daudzveidīgākajām valstīm pasaulē — tās tropiskie lietusmeži un korāļu rifi satur daudzas endēmiskas sugas, piemēram, orangutanus, komodo drakonus un īpašas primātu sugas. Tomēr mežu izciršana, degšana, zudumi biotopos un jūras piesārņojums rada nopietnas draudus biodaudzveidībai. Valsts ir iesaistījusies starptautiskos un iekšzemes centienos saglabāt dabas vērtības un mazināt piesārņojumu.

Dabas draudi un katastrofas

Vairāku aktīvu vulkānu, lūzuma līniju atrašanās un plūdmaiņu apstākļu dēļ Indonēzija bieži saskaras ar dabas katastrofām: zemestrīces, cunami, vulkānu izvirdumi un tropiskie musoni. Viens no postošākajiem notikumiem mūsdienu vēsturē bija 2004. gada Indijas okeāna cunami, kas īpaši smagi skāra Aceh provinces daļas.

Starptautiskās attiecības un kaimiņi

Indonēzijas kaimiņvalstis ar kopīgām sauszemes robežām ir Papua-Jaungvineja, Malaizija un Austrumtimora, savukārt tuvumā atrodas Austrālija dienvidos, Singapūra ziemeļrietumos un Filipīnas ziemeļaustrumos. Valsts aktīvi piedalās reģionālās organizācijās, piemēram, ASEAN, un spēlē nozīmīgu lomu Dienvidaustrumu Āzijas politiskajā un ekonomiskajā sadarbībā.

Šis pārskats sniedz pamatinformāciju par Indonēziju — valsti ar bagātu kultūras mantojumu, plašu ģeogrāfiju un daudzveidīgu sabiedrību, kurai raksturīgi gan lieli resursi, gan būtiski izaicinājumi vides, attīstības un drošības jomā.

Vēsture

Pirms Otrā pasaules kara

Indonēzijas vēsture ir rakstīta jau 7. gadsimtā. Pirms holandiešu kolonizācijas 1596. gadā Indonēzija sastāvēja no daudzām karaļvalstīm, kas pastāvīgi cīnījās savā starpā. No 17. gadsimta līdz Otrajampasauleskaram Indonēzijā valdīja Nīderlande. Tad valsti sauca par Nīderlandes Austrumindiju.

Otrā pasaules kara laikā japāņi padzina holandiešus un pārņēma Indonēziju. Pēc Japānas kapitulācijas karā Indonēzija 1945. gada 17. augustā pasludināja savu neatkarību. Proklamāciju nolasīja Ir. Soekarno Džakartā. Soekarno vēlāk kļuva par Indonēzijas pirmo prezidentu.

Indonēzijā ieradās britu karaspēks, lai atjaunotu mieru un glābtu japāņu gūstekņus eiropiešus. Britu karaspēka uzdevums bija arī nosūtīt mājās 300 000 japāņu karavīru. Indonēzijas republikāņi cīnījās pret britu karaspēku, jo tika gaidīts, ka briti atdos Indonēziju holandiešiem. Indonēzijas republikāņi nogalināja daudzus japāņu gūstekņus, pirms viņus varēja nosūtīt mājās. Viņi sāka nogalināt arī minoritāšu pārstāvjus, kas varētu būt pret jauno republiku. Tika nogalināti daudzi eiropieši un Indonēzijas eiropieši. Daudzi ķīniešu uzņēmēji un citu minoritāšu pārstāvji tika nogalināti vai padarīti par bezpajumtniekiem. Javā bija daudzi tūkstoši bezpajumtnieku.

1946. gadā holandieši atgriezās. Kad 1947. gadā briti pameta Indonēziju, tur atradās 55 000 holandiešu karavīru. Nīderlandiešu akciju sauca par "Operatie Product" jeb "Politionele Acties". Indonēzijas republikāņi cīnījās pret holandiešiem līdz 1949. gadam. Taču Indonēzijas republikāņi bija slikti organizēti un bieži cīnījās savā starpā. Kad holandieši izspieda republikāņu karavīrus no dažādām teritorijām, viņi pārvietoja arvien vairāk karaspēka, līdz tur bija 100 000 holandiešu karavīru. Nīderlandieši atteicās paklausīt Apvienoto Nāciju Organizācijai, kas norādīja, ka viņiem jāpārtrauc kaujas Indonēzijā. Amerikas Savienotās Valstis organizēja Nīderlandes un Indonēzijas vadītāju tikšanos. Visbeidzot 1949. gada novembrī holandieši piekrita atzīt Indonēzijas neatkarību.

Cīņu un sliktās organizācijas dēļ pagāja ilgs laiks, līdz valstī iestājās miers un uzlabojās ekonomika. Bija gājuši bojā daudzi Indonēzijas karavīri - no 45 000 līdz 100 000. Bija gājis bojā arī ļoti liels skaits civiliedzīvotāju - indonēziešu, eiropiešu un ķīniešu, iespējams, līdz pat 200 000 cilvēku.

Indonēzija

Provinces

Indonēzijā ir 34 provinces. Piecām no tām ir īpašs statuss. Katrai provincei ir savs likumdevējs un gubernators. Provinces ir sadalītas reģionos (kabupaten) un pilsētās (kota). Tās tālāk tiek iedalītas rajonos (kecamatan) un ciemu grupās (desa vai kelurahan).

Indonēzijas provinces un to galvaspilsētas - uzskaitītas pa reģioniem
(Indonēzijas nosaukums iekavās, ja atšķiras no angļu valodas)
* ir provinces ar īpašu statusu

Sumatra Aceha* - Banda Aceha Ziemeļsumatra (Sumatera Utara) - Medana Rietumsumumsamatra (Sumatera Barat) - Padanga Riau - Pekanbaru Riau salas (Kepulauan Riau) - Tanjung Pinang Jambi - Jambi (pilsēta) Dienvidsumatra (Sumatera Selatana) - Palembanga Bangka-Belitungas salas (Kepulauan Bangka-Belitung) - Pangkal Pinang Bengkulu - Bengkulu (pilsēta) Lampung - Bandar Lampung Java Džakartas īpašā galvaspilsētas teritorija* (Daerah Khusus Ibu Kota Jakarta) - Džakarta Bantena - Serang Rietumjavas (Jawa Barat) - Bandungā Centrālā Java (Jawa Tengah) - Semaranga Džogjakartas īpašais reģions* (Daerah Istimewa Yogyakarta) - Džogjakarta (pilsēta) Austrumu Javas (Jawa Timur) - Surabajā Mazās Sundu salas Bali - Denpasara Rietumu Nusa Tenggara (Nusa Tenggara Barat) - Matarama Austrumu Nusa Tenggara (Nusa Tenggara Timur) - Kupanga

Kalimantāna Rietumu Kalimantana (Kalimantanas Barata) - Pontianaka Centrālā Kalimantana (Kalimantana Tengah) - Palangkaraja Dienvidkalimantana (Kalimantana Selatana) - Bandžarmasina (Banjarmasin) Austrumu Kalimantana (Kalimantanas Timūra) - Tenggarong Seberang Ziemeļu Kalimantāna ("Kalimantan Utara") - Tanjung Selor Sulavesi Ziemeļsulavesi (Sulavesi Utara) - Manado Gorontalo - Gorontalo (pilsēta) Centrālā Sulavesi (Sulavesi Tengah) - Palu Rietumu Sulavesi (Sulavesi Barata) - Mamuju Dienvidsulavesi (Sulavesi Selatana) - Makassara Dienvidaustrumu Sulavesi (Sulavesi Tenggara) - Kendari Maluku salas Maluku - Ambon Ziemeļmaluku (Maluku Utara) - Sofififi Jaunās Gvinejas rietumu daļa Rietumpapua* (Papua Barat) - Manokvari Papua* - Jayapura

Indonēzijas provinces

Jautājumi un atbildes

J: Kāda ir Indonēzijas galvaspilsēta?

J: Kad sākās mūsdienu Indonēzija?

Q: Cik daudz salu ir Indonēzijā?

J: Kādas ir dažas svarīgas Indonēzijas salas?

J: Cik daudz cilvēku dzīvo Indonēzijā?

J: Kādās valodās runā Indonēzijā?

J: Kādām reliģijām pieder indonēzieši?

Meklēt pēc burta