Cunami
Cunami ir dabas katastrofa, kas ir strauji plūstošu viļņu sērija okeānā, ko izraisa spēcīgas zemestrīces, vulkāna izvirdumi, zemes nogruvumi vai vienkārši asteroīda vai meteora krišana okeānā. Cunami viļņu garums ir ļoti liels. Tas var būt simtiem kilometru garš. Parasti cunami sākas pēkšņi. Viļņi ar lielu ātrumu pārvietojas pāri okeānam ar nelieliem enerģijas zudumiem. Tie var no pludmalēm aiznest smiltis, iznīcināt kokus, izmest un vilkt transportlīdzekļus, mājas un pat iznīcināt veselas pilsētas. Cunami var izraisīt pat meteorīts, kas ietriecas zemes virspusē, tomēr tas notiek ļoti reti. Cunami parasti rodas Klusajā okeānā, jo īpaši tā sauktajā ugunsgrēka gredzenā, taču tas var notikt jebkurā lielā ūdenstilpē.
Ūdens bieži vien atkāpjas no jūras krasta pusi no viļņu perioda, pirms viļņi sasniedz krastu. Ja krasta slīpums nav stāvs, ūdens var atkāpties simtiem metru. Cilvēki, kas nezina par briesmām, bieži vien paliek krastā.
Cunami nav iespējams novērst. Tomēr ir veidi, kā palīdzēt novērst cunami izraisīto cilvēku nāvi. Starptautiskās un reģionālās brīdināšanas sistēmas, jo īpaši Klusajā okeānā, izdod brīdinājumus, pirms lielie viļņi sasniedz krastu. Tā kā zemestrīci, kas izraisīja cunami, var sajust, pirms vilnis sasniedz krastu, cilvēkus var brīdināt doties uz drošu vietu.
Cunami bieži tiek dēvēti par plūdmaiņu viļņiem, jo tie parasti paceļas un krītas lēnāk nekā parastie okeāna virsmas viļņi. Šis nosaukums ir maldinošs, jo cunami nav saistīti ar paisumiem un bēgumiem; tie tikai lēni paceļas kā virkne strauji kustīgu viļņu okeānā, ko izraisa spēcīgas zemestrīces vai vulkānu izvirdumi.
Nāvējošākais cunami, kas reģistrēts vēsturē, notika 2004. gada 26. decembrī un ir pazīstams kā 2004. gada Indijas okeāna cunami. To izraisīja zemestrīce. Zemestrīces stiprums pēc Moment skalas bija 9,3 magnitūdas. Tās centrs atradās okeānā netālu no Sumatras piekrastes Indonēzijā. Šīs katastrofas rezultātā gāja bojā vairāk nekā 215 000 cilvēku, galvenokārt Indijas okeāna piekrastē. Milzīgais vilnis pārvietojās ļoti ātri. Tā rezultātā gāja bojā vai tika ievainoti tūkstošiem cilvēku Indonēzijā, Šrilankā, Taizemē, Indijā, Somālijā un citās valstīs.
Tomēr līdz šim visdārgākais cunami bija 2011. gada Tōhoku zemestrīce un cunami. Tiek uzskatīts, ka tas Japānas valdībai izmaksājis aptuveni 150 miljardus ASV dolāru, kas atbilst aptuveni 12 triljoniem jenu. Tas iebruka milzīgā attālumā iekšzemē, un tas ir arī ceturtais lielākais cunami vēsturē.
Pastāv vēl viens cunami veids - megacunami, ko galvenokārt izraisa ārēja ietekme uz okeānu, piemēram, asteroīda vai meteora krišana, zemes nogruvums, akmeņu nogruvums utt.
Cunami, kas notika 2004. gadā Taizemē. Fonā aiz palmām redzams viļņa ūdens.
Cunami pārvietošanās laika prognozes karte 2011. gada Sendai cunami, Japāna.
Cunami izdzīvošana
Cunami ir ļoti spēcīgi un var sasniegt daudzus kilometrus iekšzemē. Aptuveni 5 līdz 10 minūtes pirms cunami uzbrukuma jūra šķietami atkāpjas par neparastu attālumu. Tas ir brīdinājums, ka cunami var notikt.
Vislabākais veids, kā evakuēties, ir uzkāpt uz paaugstinājuma. Ja cilvēks pamana dīvainu vai neparastu dzīvnieku uzvedību, viņš/viņa to var uztvert arī kā brīdinājumu un doties uz iekšzemi. Tomēr, ja joprojām izskatās, ka vilnis var cilvēku uzsūkt, vispiemērotākā alternatīva būs turēties pie kaut kā izturīga, piemēram, koka, lai viņa/viņš netiktu pilnībā aiznests un netiktu ievainots.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir cunami?
A: Cunami ir dabas katastrofa, kas ir strauji plūstošu viļņu sērija okeānā, ko izraisa spēcīgas zemestrīces, vulkāna izvirdumi, zemes nogruvumi vai vienkārši asteroīda vai meteora ietriekšanās okeānā.
J: Kā sākas cunami?
A: Cunami sākas kā neliels vilnis un pēkšņi pārvēršas lielākā vilnī. Viļņi ar lielu ātrumu pārvietojas pa okeānu ar nelieliem enerģijas zudumiem.
J: Kur parasti rodas cunami?
A: Cunami parasti rodas Klusajā okeānā, jo īpaši tā sauktajā ugunsgrēka lokā, bet var rasties arī jebkurā lielā ūdenstilpē, piemēram, ezeros un jūrās.
J: Kas notiek, ja cunami laikā krasta nogāze nav stāvas?
A: Ja krasta slīpums nav stāvs, tad ūdens var atkāpties simtiem metru. Cilvēki, kuri nezina par šo apdraudējumu, bieži vien paliek krastā.
J: Vai ir kāds veids, kā novērst cunami?
A.: Cunami nevar novērst, tomēr ir veidi, kā palīdzēt novērst cilvēku bojāeju, piemēram, starptautiskās un reģionālās brīdināšanas sistēmas, kas brīdina, pirms krastu sasniedz lieli viļņi.
J: Kāda veida cunami ir reģistrēts kā vissmagākais?
A: Visnāveskākais cunami, kas reģistrēts vēsturē, notika 2004. gada 26. decembrī, un tas bija pazīstams kā 2004. gada Indijas okeāna cunami. To izraisīja zemestrīce ar 9,1 magnitūdu pēc Moment skalas netālu no Sumatras Indonēzijā, kā rezultātā gāja bojā vairāk nekā 230 000 cilvēku, galvenokārt Indijas okeāna piekrastē.
J: Kāda veida cunami notiek reti?
A: Megacunami, ko galvenokārt izraisa ārēja ietekme uz okeāniem, piemēram, asteroīdu vai meteoru ietriekšanās, zemes nogruvumi vai klinšu nogruvumi, notiek reti.
