Cunami: definīcija, cēloņi, sekas un drošības pasākumi
Cunami ir dabas katastrofa, kas ir strauji plūstošu viļņu sērija okeānā, ko izraisa spēcīgas zemestrīces, vulkāna izvirdumi, zemes nogruvumi vai vienkārši asteroīda vai meteora krišana okeānā. Cunami viļņu garums ir ļoti liels — bieži simtiem kilometru. Dienvidos vai dziļākos ūdeņos šo viļņu biezums var būt niecīgs, taču, tuvojas krastam un ūdens kļūst seklāks, viļņu augstums strauji palielinās un tie var izraisīt ļoti lielu run-up (ūdens iebrukumu iekšzemē). Parasti cunami sākas pēkšņi. Viļņi ar lielu ātrumu pārvietojas pāri okeānam ar nelieliem enerģijas zudumiem. Tie var no pludmalēm aiznest smiltis, iznīcināt kokus, izmest un vilkt transportlīdzekļus, mājas un pat iznīcināt veselas pilsētas. Cunami var izraisīt pat meteorīts, kas ietriecas zemes virspusē, tomēr tas notiek ļoti reti. Cunami parasti rodas Klusajā okeānā, jo īpaši tā sauktajā ugunsgrēka gredzenā, taču tas var notikt jebkurā lielā ūdenstilpē.
Viļņu īpašības un kā tie veidojas
Cunami viļņiem raksturīgs ļoti garš viļņu garums (dažos gadījumos simtiem kilometru) un liela enerģija, kas aptver ūdens kolonnas dziļumu, ne tikai virsmu. Atklātā okeānā cunami amplitūda (viļņa augstums) bieži ir zemāka par metru, tāpēc uz kuģiem to var nepamanīt. Taču, tuvojas krastam, ūdens dziļums samazinās, viļņu ātrums samazinās un to augstums var sasniegt daudzus metrus — dažos gadījumos desmitiem metru.
Viļņu ātrums ir atkarīgs no ūdens dziļuma: dziļos ūdeņos tas var sasniegt 500–900 km/h (tāds ātrums salīdzināms ar lidmašīnas kruīza ātrumu), bet seklā piekrastē tas lēnām palēninās un enerģija tiek pārvērsta viļņa augstumā. Tāpēc cunami var iekļūt tālu iekšzemē, īpaši, ja krasta līnija ir lēzeni nokāpjot vai ir upju ietekas zonas.
Brīdinājuma pazīmes
Ir vairākas dabiskas pazīmes, kas var liecināt par tuvojošos cunami:
- spēcīga vai ilgstoša zemestrīce, kas skar piekrastes apgabalu (ja varat to sajust, ir jārīkojas nekavējoties);
- ūdens negaidīti un ievērojami atkāpjas no krasta (uzreiz, daudzu desmitu vai simtu metru attālumā);
- iekšējs vai tāls, dīvains zemes vai ūdens troksnis — spēcīgs rūciens vai ģeogrāfisks troksnis.
Ja redzat kādu no šīm pazīmēm, nedodieties uz krastu, lai paskatītos — nekavējoties meklējiet augstāku vietu.
Vēsturiski piemēri
Nāvējošākais cunami, kas reģistrēts vēsturē, notika 2004. gada 26. decembrī un ir pazīstams kā 2004. gada Indijas okeāna cunami. To izraisīja zemestrīce. Zemestrīces stiprums pēc Moment skalas bija 9,3 magnitūdas. Tās centrs atradās okeānā netālu no Sumatras piekrastes Indonēzijā. Šīs katastrofas rezultātā gāja bojā vairāk nekā 215 000 cilvēku, galvenokārt Indijas okeāna piekrastē. Milzīgais vilnis pārvietojās ļoti ātri. Tā rezultātā gāja bojā vai tika ievainoti tūkstošiem cilvēku Indonēzijā, Šrilankā, Taizemē, Indijā, Somālijā un citās valstīs.
Tomēr līdz šim visdārgākais cunami bija 2011. gada Tōhoku zemestrīce un cunami. Tiek uzskatīts, ka tas Japānas valdībai izmaksājis aptuveni 150 miljardus ASV dolāru, kas atbilst aptuveni 12 triljoniem jenu. Tas iebruka milzīgā attālumā iekšzemē, un tas ir arī ceturtais lielākais cunami vēsturē. Šīs katastrofas radītie postījumi iekļāva arī kodolenerģētikas avāriju, kuras seku likvidācija palielināja kopējās izmaksas un sekas uz veselību un vidi.
Pastāv vēl viens cunami veids — megacunami, ko galvenokārt izraisa lieli masu pārvietojumi, piemēram, milzīgi zemes nogruvumi vai asteroīda krišana. Šādi notikumi var radīt ārkārtīgi augstus, lokālus viļņus. Piemēri vēsturē rāda, ka vietējā mērogā tie var būt postoši, kaut gan globālas ietekmes gadījumi ir reti.
Brīdināšanas sistēmas
Cunami nav iespējams novērst, taču ir iespējas samazināt upuru skaitu un zaudējumus. Starptautiskās un reģionālās brīdināšanas sistēmas, it īpaši Klusajā okeānā, izmanto seismiskos datus, jūras līmeņa mērījumus un īpašas bujas, lai izdod brīdinājumus pirms lielie viļņi sasniedz krastu. Sistēmas, piemēram, DART (Deep-ocean Assessment and Reporting of Tsunamis), izmanto jūras dziļuma spiediena sensorus, kas uztver viļņu pārvietošanos un ātri nosūta datus uz brīdinājumu centriem.
Drošības pasākumi — ko darīt pirms, laikā un pēc cunami
Pirms cunami:
- iepazīstieties ar vietējām evakuācijas maršrutām un drošām vietām (augstākām vietām vai būvēm ar vertikālu evakuāciju);
- izveidojiet ģimenes ārkārtas plānu un somu ar pirmajām nepieciešamībām (ūdens, pārtika, radio ar baterijām, medikamenti, dokumentu kopijas);
- vērojiet vietējos brīdinājumus, sirēnas un oficiālos paziņojumus;
- noskaidrojiet, vai jūsu dzīvesvieta atrodas cunami riskzonā un kur ir drošākas teritorijas.
Ja cunami brīdina vai notiek spēcīga zemestrīce un jūs esat piekrastē:
- nekavējoties dodieties uz augstāku vietu vai uzbūvēta objekta augšējo stāvu — negaidiet oficiālu brīdinājumu, ja esat sajutuši zemestrīci;
- sekojiet oficiālajiem norādījumiem un evakuācijas maršrutiem; neizvēlieties ceļus, kas var būt applūduši;
- nekad nebrauciet piekrastē, lai novērotu viļņus — tas ir ļoti bīstami;
- uzturieties atstatus no upju grīvas ietekas un estuārijiem — cunami var iekļūt iekšzemē pa upēm.
Pēc cunami:
- gaidiet oficiālu ziņojumu, ka teritorija ir droša; viļņi var atkārtoties — bieži tie nāk kā sērijas ar stundām ilgu intervālu;
- bīstamas var būt stāvošās jūras ūdens un piesārņots dzeramais ūdens — sekojiet sanitārajām norādēm;
- bīstami ir bojāti tilti, ceļi un ēkas — neuzturoties tuvumā bojātiem objektiem;
- ziņojiet par pazudušajiem vai ievainotajiem, sniedziet palīdzību ja varat, bet ievērojiet glābšanas dienestu norādījumus.
Sagatavošanās un ilgtermiņa pasākumi
Veicot ilgtermiņa pasākumus, samazināma iedzīvotāju ievainojamība: izstrādātas būvnormatīvu prasības piekrastes reģionos, veidoti aizsargdambji, sakārtotas evakuācijas sistēmas, izglītības programmai sabiedrībai un regulāras mācības. Vietējās pašvaldības bieži izstrādā tsunami riska kartes un maršrutus, lai iedzīvotāji jau laikus zinātu, kur doties krīzes gadījumā.
Kopsavilkums
Cunami ir spēcīga un bieži brīdinājumu neatļaujoša dabas parādība ar potenciāli postošām sekām. Lai gan tos nevar novērst, sabiedrības izpratne, efektīvas brīdināšanas sistēmas un pareiza rīcība pirms, laikā un pēc cunami būtiski samazina upuru un postījumu apmēru.


Cunami, kas notika 2004. gadā Taizemē. Fonā aiz palmām redzams viļņa ūdens.


Cunami pārvietošanās laika prognozes karte 2011. gada Sendai cunami, Japāna.
Cunami izdzīvošana
Cunami ir ļoti spēcīgi un var sasniegt daudzus kilometrus iekšzemē. Aptuveni 5 līdz 10 minūtes pirms cunami uzbrukuma jūra šķietami atkāpjas par neparastu attālumu. Tas ir brīdinājums, ka cunami var notikt.
Vislabākais veids, kā evakuēties, ir uzkāpt uz paaugstinājuma. Ja cilvēks pamana dīvainu vai neparastu dzīvnieku uzvedību, viņš/viņa to var uztvert arī kā brīdinājumu un doties uz iekšzemi. Tomēr, ja joprojām izskatās, ka vilnis var cilvēku uzsūkt, vispiemērotākā alternatīva būs turēties pie kaut kā izturīga, piemēram, koka, lai viņa/viņš netiktu pilnībā aiznests un netiktu ievainots.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir cunami?
A: Cunami ir dabas katastrofa, kas ir strauji plūstošu viļņu sērija okeānā, ko izraisa spēcīgas zemestrīces, vulkāna izvirdumi, zemes nogruvumi vai vienkārši asteroīda vai meteora ietriekšanās okeānā.
J: Kā sākas cunami?
A: Cunami sākas kā neliels vilnis un pēkšņi pārvēršas lielākā vilnī. Viļņi ar lielu ātrumu pārvietojas pa okeānu ar nelieliem enerģijas zudumiem.
J: Kur parasti rodas cunami?
A: Cunami parasti rodas Klusajā okeānā, jo īpaši tā sauktajā ugunsgrēka lokā, bet var rasties arī jebkurā lielā ūdenstilpē, piemēram, ezeros un jūrās.
J: Kas notiek, ja cunami laikā krasta nogāze nav stāvas?
A: Ja krasta slīpums nav stāvs, tad ūdens var atkāpties simtiem metru. Cilvēki, kuri nezina par šo apdraudējumu, bieži vien paliek krastā.
J: Vai ir kāds veids, kā novērst cunami?
A.: Cunami nevar novērst, tomēr ir veidi, kā palīdzēt novērst cilvēku bojāeju, piemēram, starptautiskās un reģionālās brīdināšanas sistēmas, kas brīdina, pirms krastu sasniedz lieli viļņi.
J: Kāda veida cunami ir reģistrēts kā vissmagākais?
A: Visnāveskākais cunami, kas reģistrēts vēsturē, notika 2004. gada 26. decembrī, un tas bija pazīstams kā 2004. gada Indijas okeāna cunami. To izraisīja zemestrīce ar 9,1 magnitūdu pēc Moment skalas netālu no Sumatras Indonēzijā, kā rezultātā gāja bojā vairāk nekā 230 000 cilvēku, galvenokārt Indijas okeāna piekrastē.
J: Kāda veida cunami notiek reti?
A: Megacunami, ko galvenokārt izraisa ārēja ietekme uz okeāniem, piemēram, asteroīdu vai meteoru ietriekšanās, zemes nogruvumi vai klinšu nogruvumi, notiek reti.