Zemes nogruvums
Zemes nogruvums ietver plašu grunts kustību spektru, piemēram, akmeņu nogruvumus, nogāžu dziļas sabrukšanas un seklās nogruvumu plūsmas.
Lielākais zemes nogruvuma iemesls ir nogāzes slīpums, un gravitācijas spēka dēļ materiāls no nogāzes noslīd uz leju.
Taču zemes nogruvumus veicina arī citas lietas:
- upju, ledāju vai okeāna viļņu izraisīta erozija padara nogāzes pārāk stāvas.
- iežu un augsnes nogāzes, kas kļuvušas vājas sniega kušanas vai spēcīgu lietusgāžu dēļ.
- zemestrīces, kuru rezultātā vājās nogāzes sabrūk vai ieplaisā ieži, kas galu galā nogāžas.
- vulkānu izvirdumi rada vaļējas pelnu nogulsnes, spēcīgas lietusgāzes un gruvešu plūsmas.
- mašīnu, satiksmes, spridzināšanas un pat pērkona radītā vibrācija var izraisīt vāju nogāžu bojājumus.
- daudz lietus vai sniega, iežu vai rūdas krāvumu, atkritumu kaudžu vai ēku radītā slodze var izraisīt vāju nogāžu un citu konstrukciju sabrukšanu.
- gruntsūdens spiediens, kas nogāzi padara nestabilu.
- seklās augsnēs - dziļi iesakņojušos augu, kas saista koluviju ar pamatiežu slāni, aizvākšana.
Viens no iemesliem ir materiāla raksturs. Piemēram, tiksotrops materiāls, piemēram, dūņas vai smiltis un ūdens, var pārvērsties no želejas par šķīdumu, pievienojot ūdeni vai spiedienu, vai kratot. No stabila vienā mirklī tas kļūst šķidrs nākamajā mirklī. Lielākās katastrofas, piemēram, lahāri vai dubļu nogruvumi, notiek pēkšņi. Liela daļa vulkāna var pēkšņi vienkārši noslīdēt, kā tas notika ar Tobu, Krakatoa un Sent Helensa kalnu.
Zemes nogruvums Pakistānā
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir zemes nogruvums?
A: Zemes nogruvums ir plašs zemes kustību spektrs, tostarp iežu nogruvumi, dziļas nogāžu sabrukšanas un seklās nogruvumu plūsmas.
J: Kāds ir galvenais zemes nogruvumu cēlonis?
A: Galvenais zemes nogruvumu cēlonis ir nogāzes slīpums un smaguma spēka izraisītā materiāla kustība lejup.
J: Kas vēl veicina zemes nogruvumus?
A: Zemes nogruvumus var izraisīt arī upju, ledāju vai okeāna viļņu izraisīta erozija, zemestrīces, vulkānu izvirdumi, mašīnu, satiksmes, sprādzienu vai pērkona radīta vibrācija, spēcīga lietus vai sniega radīta slodze, iežu vai rūdas uzkrāšanās, gruntsūdeņu spiediens, kas destabilizē nogāzi, un dziļi iesakņojušos augu, kas saista koluviju ar pamatiežu, izrakšana.
J: Kā tiksotrops materiāls ietekmē zemes nogruvumus?
A: Tiksotrops materiāls, piemēram, dubļi vai smiltis un ūdens, var mainīties no stabila vienā brīdī uz šķidru nākamajā, pievienojot ūdeni, radot spiedienu vai kratot. Šīs pēkšņās stabilitātes izmaiņas var izraisīt lielas katastrofas, piemēram, lahārus vai dubļu nogruvumus.
J: Vai vulkānos var rasties zemes nogruvumi?
Jā, liela vulkāna daļa var pēkšņi noslīdēt, piemēram, spēcīgu lietusgāžu un gruvešu plūsmu dēļ, kā tas bija Toba, Krakatoa un Sent Helensa kalna gadījumā.
