Nogruvumi — definīcija, veidi, cēloņi un sekas

Nogruvumi — definīcija, veidi, cēloņi un sekas: izpratne par riskiem, preventīvu rīcību, dabas piemēriem un praktiskiem drošības padomiem.

Zemes nogruvums ietver plašu grunts kustību spektru, piemēram, akmeņu nogruvumus, nogāžu dziļas sabrukšanas un seklās nogruvumu plūsmas.

Šādas kustības var notikt ļoti ātri (sekundēs vai minūtēs), piemēram, akmeņu kritienu vai plūstošo dubļu gadījumā, vai ļoti lēni (gadu desmitos vai gadsimtos), kā notiek ar nogāžu virzes deformāciju (creep). Nogruvumi var skart gan stāvākas kalnu nogāzes, gan lēzenākas ainavas; to apjoms svārstās no nelielām augsnes izslīdēm līdz milzīgām masas pārvietojumu katastrofām, kas maina reljefu un mazinā ļauj piekļuvi un sakarus.

Lielākais zemes nogruvuma iemesls ir nogāzes slīpums, un gravitācijas spēka dēļ materiāls no nogāzes noslīd uz leju.

Tomēr nogruvuma iespējamību ietekmē arī daudzi citi faktori — gan dabiski, gan cilvēku radīti. Zināšanas par šo faktoru kombinācijām palīdz novērtēt risku un plānot pasākumus to mazināšanai.

Taču zemes nogruvumus veicina arī citas lietas:

• upju, ledāju vai okeāna viļņu izraisīta erozija padara nogāzes pārāk stāvas.
• iežu un augsnes nogāzes, kas kļuvušas vājas sniega kušanas vai spēcīgu lietusgāžu dēļ.
• zemestrīces, kuru rezultātā vājās nogāzes sabrūk vai ieplaisā ieži, kas galu galā nogāžas.
• vulkānu izvirdumi rada vaļējas pelnu nogulsnes, spēcīgas lietusgāzes un gruvešu plūsmas.
• mašīnu, satiksmes, spridzināšanas un pat pērkona radītā vibrācija var izraisīt vāju nogāžu bojājumus.
• daudz lietus vai sniega, iežu vai rūdas krāvumu, atkritumu kaudžu vai ēku radītā slodze var izraisīt vāju nogāžu un citu konstrukciju sabrukšanu.
• gruntsūdens spiediens, kas nogāzi padara nestabilu.
• seklās augsnēs - dziļi iesakņojušos augu, kas saista koluviju ar pamatiežu slāni, aizvākšana.

Viens no iemesliem ir materiāla raksturs. Piemēram, tiksotrops materiāls, piemēram, dūņas vai smiltis un ūdens, var pārvērsties no želejas par šķīdumu, pievienojot ūdeni vai spiedienu, vai kratot. No stabila vienā mirklī tas kļūst šķidrs nākamajā mirklī. Lielākās katastrofas, piemēram, lahāri vai dubļu nogruvumi, notiek pēkšņi. Liela daļa vulkāna var pēkšņi vienkārši noslīdēt, kā tas notika ar Tobu, Krakatoa un Sent Helensas kalnu.

Veidi

Nogruvumus parasti sadala pēc kustības rakstura un materiāla, kas pārvietojas. Galvenie tipi:

• Akmeņu kritieni (rockfall) — lieli vai nelieli iežu bloki atdalās no stāvas nogāzes un krīt brīvi.
• Slīdēšana (slide) — nogāzes masa kustas kā bloks pa salīdzinoši vienmērīgu slīdošu virsmu (rotācijas vai translācijas slīdēšana).
• Plūsmas (flow) — materiāls, kas uzvedas šķidri (piem., dubļu plūsmas, lahar), var sasniegt lielus attālumus un augstas ātrumu.
• Pakāpeniska virze (creep) — lēna, ilgstoša virzība, kas var bojāt ēkas un ceļus.
• Izgraušanas un nogāžu sabrukumi pie ūdens — upju vai viļņu izraisīta pamatnes ērcēšana var novest pie nogruvuma.

Sekas

Nogruvumi rada gan tūlītējas, gan ilgtermiņa sekas:

• cilvēku dzīvības zaudējumi un ievainojumi;
• infrastruktūras bojājumi — ceļu, tiltu, māju, ūdensapgādes un elektrotīklu iznīcināšana;
• ekoloģiskas pārmaiņas — mežu iznīcināšana, augsnes noārdīšanās un straumju aizsprostošanās;
• ūdensapgādes un lauksaimniecības zemju piesārņojums no aizgūtiem atkritumiem vai rūdas;
• risku tālākiem notikumiem palielināšanās, piemēram, dambju vai upju aizsprostošana var izraisīt plūdus un sekundāras katastrofas.

Novēršana un riska mazināšana

Mērķis ir samazināt nogruvuma iespējamību un nodrošināt cilvēku drošību. Galvenie pasākumi:

• Teritorijas plānošana: izvairīšanās no būvēm augsta riska vietās, nogāžu stabilitātes analīze pirms attīstības.
• Drenāža: gruntsūdens līmeņa pazemināšana caur kanalizācijām, drenāžas slāņiem un notekūdeņu novadīšanu.
• Reljefa un nogāžu inženierija: atbalsta sienas, terases, enkuri un citi konstrukcijas risinājumi, kas palielina stabilitāti.
• Vegetācijas atjaunošana: dziļsakņojošu augu stādīšana, kas nostiprina augsni, īpaši seklās koluvijās.
• Monitorešana un agrīna brīdināšana: inclinometri, ģeotehniskie sensori, ūdens līmeņa mērījumi un satelītuzraudzība (InSAR) ļauj agrīni pamanīt nogāžu pārvietošanos.
• Sabiedrības sagatavošana: evakuācijas plāni, apziņošana par riskiem un apmācības, kā rīkoties briesmu gadījumā.

Kad meklēt palīdzību

Ja redzama jauna plaisa ēkā vai zemē, krasi mainās augsnes stāvoklis, rodas ūdens izplūde nogāzēs vai dzirdamas pārvietošanās skaņas, jārīkojas nekavējoties — jāizvairās no apdraudētās zonas un jāziņo vietējām glābšanas vai būvvaldes iestādēm. Profesionāla ģeotehnikas ekspertu izvērtēšana ir būtiska, lai novērtētu risku un plānotu drošus risinājumus.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir zemes nogruvums?

J: Kāds ir galvenais zemes nogruvumu cēlonis?

J: Kas vēl veicina zemes nogruvumus?

J: Kā tiksotrops materiāls ietekmē zemes nogruvumus?

J: Vai vulkānos var rasties zemes nogruvumi?

Meklēt pēc burta