Tiksotropija
Tiksotropija ir dažu gēlu vai šķidrumu īpašība, kas normālos apstākļos ir viskozs (biezs), bet plūst (kļūst plāns, mazāk viskozs), kad to sakrata, sakrata vai citādi ietekmē.
Tehniski runājot: dažiem ne-nitoniskiem šķidrumiem mainās viskozitāte; jo ilgāk šķidrums ir pakļauts bīdes spriegumam, jo mazāka ir tā viskozitāte. Tiksotrops šķidrums ir šķidrums, kuram ir nepieciešams noteikts laiks, lai sasniegtu līdzsvara viskozitāti, ja tiek pakļauts bīdes ātruma pakāpeniskām izmaiņām. Daudzi želejas un koloīdi ir tiksotropi materiāli, kam ir stabila forma miera stāvoklī, bet kas kļūst šķidri, kad tiek maisīti.
Daži šķidrumi ir antitiksotropi: pastāvīgs bīdes spriegums kādu laiku izraisa viskozitātes palielināšanos vai pat sacietēšanu. Pastāvīgu bīdes spriegumu var piemērot, kratot vai maisot. Tie ir daudz retāk sastopami.
Dabiskie piemēri
Staigājot pa smiltīm, bieži gadās piedzīvot, ka tās vietām, staigājot pa tām, šķidrinās. Tā ir tiksotropa reakcija uz spiedienu. Ekstrēmos gadījumos dīgstošās smiltis var būt bīstamas cilvēkam un dzīvniekiem.
Daži māli ir tiksotropi, un to uzvedībai ir liela nozīme būvniecībā un ģeotehnikā. Par to liecina zemes nogruvumi, piemēram, tādi, kādi bieži sastopami Lyme Regis klints apkārtnē Dorsetas štatā un Aberfāna katastrofā Velsā. Līdzīgi arī lahārs ir vulkānisku procesu rezultātā sašķidrināta zemes masa, kas strauji sacietē, tiklīdz nostājas.
Ģeotehniskajos darbos izmantotie urbšanas šķidrumi var būt tiksotropi. Noteiktos apstākļos šī īpašība var piemist arī medus bišu medum (viršu medus).
Vēl viens tiksotropa šķidruma piemērs ir sinoviālais šķidrums, kas atrodas locītavās starp dažiem kauliem.
Dažiem māla nogulumiem, kas atrasti alu izpētes procesā, piemīt tiksotropisms: sākotnēji cietā dūņu krasta slānis kļūst zupīgs un izdala mitrumu, ja tajā tiek rakts vai citādi traucēts. Šādus mālus pagātnē nogulsnējušas zema ātruma straumes, kas parasti nogulsnē smalkgraudainus nogulumus.
Šīs īpašības bieži tiek izmantotas komerciālos produktos, ko uzklāj uz virsmām, piemēram, krāsās vai zobu pastās. Ar krāsu šķidrums ātri izzūd, un virsma kļūst noturīga, jo ūdens (vai eļļa) iztvaiko.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir tiksotropija?
A: Tiksotropija ir dažu gēlu vai šķidrumu īpašība, kas normālos apstākļos ir viskozs, bet, kratot vai maisot, plūst.
J: Kas ir nenevtoniskie šķidrumi?
A: Nervtoniskie šķidrumi ir šķidrumi, kuriem mainās viskozitāte. Jo ilgāk šķidrums tiek pakļauts bīdes spriegumam, jo mazāka ir tā viskozitāte.
J: Kas ir tiksotrops šķidrums?
A: Tiksotrops šķidrums ir šķidrums, kuram ir nepieciešams ierobežots laiks, lai sasniegtu līdzsvara viskozitāti, ja tiek pakļauts bīdes ātruma pakāpeniskām izmaiņām.
J: Kādi materiāli ir piemēri tiksotropiem materiāliem?
A: Daudzi želejas un koloīdi ir tiksotropu materiālu piemēri, kam ir stabila forma miera stāvoklī, bet kas kļūst šķidri, kad tiek maisīti.
J: Kas ir antitiksotropie šķidrumi?
A: Antitiksotropie šķidrumi ir šķidrumi, kuriem, pieliekot pastāvīgu bīdes spriegumu, palielinās viskozitāte vai pat sacietē.
J: Kā šķidrumam var piemērot pastāvīgu bīdes spriegumu?
A: Nemainīgu bīdes spriegumu šķidrumam var piemērot, kratot vai maisot.
J: Vai ir izplatīti antitiksotropi šķidrumi?
A: Nē, antitiksotropie šķidrumi ir daudz retāk sastopami nekā tiksotropie šķidrumi.
