Māls
Māls ir sīkgraudains silikātu minerāls, kas rodas, sadaloties iežiem. Mitrs māls ir mīksts, un no tā var veidot keramikas izstrādājumus, ķieģeļus un citas lietas. Kad to veido un pēc tam apdedzina krāsnī, lai tas kļūtu ciets, tas kļūst par keramiku.
Mālā bieži vien ir nedaudz ūdens, jo ūdens molekulas pielīp pie sīkiem graudiņiem. Mālā var būt arī organiskas vielas.
Uz Zemes ir 35 atzītas mālu minerālu sugas, kas nodrošina dubļu salipšanu ("koherenci") vai plūstamību ("plastiskumu"). Dažkārt mālu tiksotropija izraisa zemes nogruvumus.
Kvarcs, laukšpāļi, dzelzs oksīdi un karbonāti var atmosfēras iedarbības rezultātā sasniegt tipisku māla minerālu izmērus. Mālu veidošanās process ir labi izpētīts. To var iegūt no augsnes, vulkāniskiem pelniem un apledojuma. Vēl viens avots ir seni dūņu ieži, jo tie viegli noārdās un sadalās.
Māls ir mazākā daļiņa, kas sastopama dūņu iežos. Māla daļiņa ir aptuveni 1/1000 daļa no smilts graudiņa platuma. Tas nozīmē, ka māla daļiņa pie nemainīga ūdens ātruma pārvietosies 1000 reižu tālāk, tāpēc ir nepieciešami klusāki apstākļi, lai nosēstos. Ja graudi ir platāki par dažiem milimetriem, šo materiālu sauc par dūņām, nevis mālu.
Kā izskatās māls: Igaunijas māls no kvartāra laikmeta
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir māls?
A: Māls ir sīkgraudains silikātu minerāls, kas rodas, sadaloties iežiem.
J: Ko var izgatavot no slapja māla?
A: No mitra māla var veidot keramikas izstrādājumus, ķieģeļus un citas lietas.
J: Kas notiek ar mālu, kad to apdedzina krāsnī?
A: Kad mālu apdedzina krāsnī, tas kļūst ciets un pārvēršas keramikā.
J: Ko un kāpēc bieži vien satur māls?
A: Mālā bieži vien ir ūdens, jo ūdens molekulas pielīp pie sīkiem graudiņiem. Mālā var būt arī organiskas vielas.
Jautājums: Cik māla minerālu sugu ir sastopamas uz Zemes?
A: Uz Zemes ir 35 zināmas māla minerālu sugas.
J: No kurienes māls nāk?
A: Māls var būt no augsnes, vulkāniskiem pelniem, apledojuma un seniem dubļu iežiem, kas viegli sabrūk un sadalās.
J: Kāda ir atšķirība starp māliem un dūņām?
A: Ja graudi ir platāki par dažiem milimetriem, materiālu sauc par dūņām, nevis mālu. Māla daļiņa ir aptuveni 1/1000 daļa no smilts graudiņa platuma, kas nozīmē, ka māla daļiņa pie nemainīga ūdens ātruma pārvietosies 1000 reižu tālāk, tāpēc tai ir nepieciešami klusāki apstākļi, lai nosēstos.
