Pelni — atliekas no uguns, vulkāniskie pelni, ogļu pelni un oši

Uzzini par pelniem: kas paliek pēc uguns, vulkāniskie un ogļu pelni, to īpašības un ošu sugas — skaidri, zinātniski un praktiski.

Terminam "pelni" var būt vairākas nozīmes, atkarībā no konteksta. Zemāk ir paplašināts skaidrojums par galvenajām pelnu formām, to īpašībām, ietekmi un izmantošanu:

• Kas paliek pēc ugunsgrēka. Pēc organisko materiālu (piem., koka, mēbeļu, tekstila) nepilnīgas sadedzināšanas paliek pelni un gruveši. Šajās atliekās ir neorganiskas vielas, oglekļa atlikumi un dažkārt neliela sadegšanas produktu daļa. Pelnu izmantošana un droša izvešana:
  • Vairo tiem pieskaitāmās vielas: kalcijs, kālijs un fosfāts — nelielos daudzumos pelnus izmanto kā augsnes papildinātāju vai augu barības avotu, taču tas jādara uzmanīgi, jo pārmērīga pelnu daudzuma palielina augsnes sārmainību.
  • Veselība un drošība: pelni var saturēt smalkas daļiņas, kuras jāizvairās ieelpot — jālieto respiratori un jāierobežo piesārņojums ar putekļiem.
  • Atkritumu apsaimniekošana: lielu apjomu pelnu (piem., no liela ugunsgrēka) jānogādā specializētās izgāztuvēs vai jāapstrādā lokāli atbilstoši vides prasībām.
• Vulkāniskie pelni — vulkāna izmeši. Tie rodas, kad vulkāns izsviež smalkas iežu un stikla fragmentu daļiņas atmosfērā. Galvenās iezīmes un sekas:
  • Sastāvs un īpašības: galvenokārt smalki silikātu fragmenti un vulkāniskie stikliņi, var saturēt arī sēru un citas gāzes.
  • Ietekme uz veselību un vidi: smalki daļiņi var izraisīt elpceļu kaites, bojāt dārzkopību un piesārņot ūdeni.
  • Ietekme uz aviāciju un infrastruktūru: smalkie pelni var bojāt lidmašīnu dzinējus un samazināt redzamību; uz ceļiem pelnu slānis padara virsmu slidenāku.
  • Klimatiskais efekts: lielu vulkāna izvirdumu pelnu un aerosolu izmeši var īslaicīgi atdzesēt atmosfēru, bloķējot saules starojumu.
• Vieglie pelni un apakšpelni, kas paliek pēc akmeņogļu sadedzināšanas. Akmeņogļu sadedzināšanas procesā rodas dažādu frakciju pelni:
  • Vieglie pelni (fly ash) — smalkas putojošas daļiņas, kas tiek aiznestas ar dūmu gāzēm. Tās var saturēt smagos metālus (piem., dzīvsudrabu, hromu, kadmiju) un ir jūtīgas vides piesārņojumam.
  • Apakšpelni (bottom ash) — smagākas daļiņas, kas paliek ceplī vai krāsnī. Tās parasti ir rupjākas frakcijas.
  • Izmantošana: fly ash plaši izmanto celtniecībā (cementa un betona ražošanā kā pozzolānisks materiāls), bet tas prasa kontroli, lai nepieļautu toksisko vielu iekļūšanu vidi.
  • Vides riski: nepietiekami aizsargātas pelnu izgāztuves var piesārņot gruntis un ūdeņus; tiek izmantotas nostiprinātas noliktavas un regulēta pārstrāde.

Vispārīgi par pelniem: to ķīmiskais un fizikālais sastāvs mainās atkarībā no izcelsmes materiāla un sadedzināšanas apstākļiem. Pelnu droša apsaimniekošana, atkārtota izmantošana (piem., celtniecībā vai augsnes labosšanā) un veselības riska mazināšana ir svarīgas vides un sabiedrības drošības prasības.

Atsevišķi jāpiebilst, ka dažiem vārdiem latviešu valodā, piemēram, «oši», piemīt savs nozīmju loks, kas nav saistīts ar pelniem. Zemāk — skaidrojums par «ošiem» un bieži sastopamām neskaidrībām.

• Efejas parasti ir Fraxinus ģints koki.

  Piezīme: šeit un citviet var redzēt saites ar dažādiem nosaukumiem; būtiskākais ir tas, ka īstie «oši» pieder pie Fraxinus ģints (pieņemsim, ka saite norāda uz saistītu materiālu).

• Eiropas oša — parasti ar to domāta suga, kas dabā pazīstama kā viena no plaši izplatītajām ošu sugām. Zinātniskais nosaukums bieži ir Fraxinus excelsior. Galvenās pazīmes:
  • Lapas: parasti sastāv no vairākām lapstiņām (sammited), lazdu vai spožu sēklas (samārās) raksturīgas daudziem ošiem.
  • Izplatība: plaši Eiropā, aug mitrās un mērenas klimata joslās.
  • Lietošana: ošs izmantojams koksnes ražošanā — mīksts, elastīgs un izturīgs, piemērots instrumentu kātām, mēbeļu detaļām u.c.
• Kalnu oši ir vēl viens koks, kas parasti nav šajā ģintī.

  Te jāpaskaidro: «kalnu oša» vai «kalnu oši» bieži tautā dēvē par serbu/kalnu ošu (angļu val. mountain ash), kas patiesībā pieder pie Sorbus ģints (piem., Sorbus aucuparia — pīlādzis/kalnu oša). Tātad «kalnu oša» nav īstais ošs (Fraxinus), bet citas ģints koks, un nosaukumi dažkārt rada sajukumu.

Kopumā: vārds «pelni» attiecas uz materiāliem, kas rodas no sadedzināšanas vai vulkāniskas darbības, un tiem ir gan praktiska pielietojuma, gan vides un veselības aspekti. Savukārt «oši» ir koku grupa (galvenokārt Fraxinus ģints), ko nereti sajauc ar līdzīgi nosauktām sugām, piemēram, «kalnu ošu» (Sorbus ģints).

Jautājumi un atbildes

J: Kādas ir dažas jēdziena "pelni" nozīmes?

Q: Kāda ir atšķirība starp pelniem un gruvešiem?

J: Kas ir vulkāniskie pelni?

J: Kas ir vieglie pelni un smagie pelni?

J: Kas ir pelnu koki?

J: Vai varat nosaukt dažas pelnu koku sugas?

J: Vai kalnu oši ir vienā ģintī ar Eiropas ošiem?

Meklēt pēc burta