Oši (Fraxinus): apraksts, sugas, īpašības un izmantošana

Oši (Fraxinus): pilnīgs sugu, īpašību un izmantošanas ceļvedis — koksne, ekoloģija, stādīšana un mitoloģiskā nozīme vienuviet.

Oši ir vidēji lieli līdz lieli Oleaceae dzimtas (olīvkokiem līdzīgi) Fraxinus ģints koki. Šajā ģintā ir aptuveni 45–65 sugu, dažas no tām mūžzaļas (galvenokārt Dienvidaustrumāzijā), bet lielākā daļa ir lapu koki, izplatīti galvenokārt mērenajos platuma grādos Ziemeļu puslodē. Ošu sēklas angļu valodā parasti dēvē par atslēgām (samarām); tās ir plakani, spārnaini augļi, kas nodrošina tālu izkliedi ar vēju. Lielākajai daļai ošu sugu ir gaiši zaļas, ovālas, plūksnainas (saliktas) lapas. Saliktās lapas centrālajam stublājam parasti ir 7–13 lapiņas (mazas lapiņas) pa pāriem, no kurām viena atrodas galā; sānu lapiņām parasti nav īsu kātiņu. Lapiņas parasti ir smailas un zobainas, bieži ar smalku pūku apakšējā virsmā. Lapas parādās salīdzinoši vēlu pavasarī, un rudenī tās bieži ir vienas no pirmajām, kas nokrīt.

Izskats, ziedēšana un raksturīgie pazīmes

Pumpuri ir tumši — melni vai pelēcīgi, reizēm samtaini; to formu dēvē par līdzīgu bīskapa mitrai. Ošu ziedi ir nelieli un nepievilcīgi, bieži vien neregulāri un vāji; daļa sugu ir divmāju (ar atsevišķiem vīriešu un sieviešu kokiem), un apputeksnēšana parasti notiek ar vēju (abiem dzimumiem tuvumā) vai dažkārt ar kukaiņiem. Koksnes šķiedru novietojums un spārnainie augļi (samara) ļauj viegli noteikt ošu piederību pie ģints.

Sugu daudzveidība un izplatība

Ģintā Fraxinus ietilpst dažādas sugas, piemēram:

• Fraxinus excelsior — Eiropas osis (viena no izplatītākajām Eiropā);
• Fraxinus americana — baltā Amerikas osis;
• Fraxinus pennsylvanica — zaļais osis (bieži izmantots apstādījumos Ziemeļamerikā);
• Fraxinus ornus — ziedu osis (manna ash), pazīstama ar dekoratīvām ziedkopām.

Sugas atšķiras pēc lapu skaita, koka lieluma, augļu formas un prasībām attiecībā uz augsni un klimatu. Oši aug dažādās vidēs — no upju palienēm un mitrām pļavām līdz sausākiem un augstākiem stāvošiem mežiem.

Koksnes īpašības un izmantošana

No oša koksnes izgatavo dažādus instrumentus, rokturus, beisbola un softbola nūjas, lokus, kā arī mēbeles, grīdas un virsmas, kur nepieciešama izturība un elastība. Oša koksne ir cieta, elastīga un ar taisnu šķiedru — tā labi pretoties triecieniem, tāpēc piemērota rokturiem, ierīču detaļām un sporta inventāram. Tā ir arī ļoti laba malka — labi degoša un rada ilgstošas, karstas oglītes. Oša koksne tiek izmantota arī tradicionālu loku un bultu stobru kātu izgatavošanā, kā arī galdniecībā un kokapstrādē kopumā.

Kultivēšana, aizsardzība un problēmas

Oši parasti dod priekšroku pilnai saulei vai daļējai ēnai un dziļām, labi drenētām, mitrām augsnēm, taču daļa sugu iztiek arī sausākos apstākļos. Pavairošana visbiežāk notiek ar sēklām (samarām) vai stādiem; daži speciālisti izmanto arī spraudeņus.

Tomēr pēdējās desmitgadēs oši visā pasaulē saskaras ar smagām draudēm, piemēram, kaitēkli emerald ash borer (Agrilus planipennis) Ziemeļamerikā un Āzijā, kā arī slimību ash dieback (Hymenoscyphus fraxineus), kas ir iznīcinoša Eiropas osīm. Šīs problēmas būtiski samazina osju populācijas, ietekmē biomases daudzumu un maina mežu un pilsētvides stādījumu struktūru. Lai aizsargātu ošus, tiek pielietota uzraudzība, karantīnas pasākumi, bojāto koku izciršana un pētniecība par izturīgām ģenētiskām līnijām.

Kultūra, mīts un folklora

Ziemeļvalstu mitoloģijā par pasaules koku Yggdrasil tiek uzskatīts osis vai cits liels koks; arī mītā par pirmajiem cilvēkiem bieži min, ka pirmais cilvēks (Ask vai Askrs) tika izveidots no oša. Pirmā sieviete (Embla) mītā tiek saistīta ar citu koku — dažādi avoti to tulko kā kļavu, liepu, ievi vai alkšņa, tāpēc precīza identifikācija mītiskajos avotos atšķiras. Oši tradicionāli tiek saistīti ar spēku, aizsardzību un dziedināšanu daudzās Eiropas tautu folklorā.

Padomi stādīšanai un kopšanai

• Izvēlieties piemērotu sugu atbilstoši klimatam un augsnei.
• Stādiet pietiekami dziļi un nodrošiniet regulāru laistīšanu pirmajos gados.
• Regulāra novērošana palīdz agrīni atklāt kaitēkļus un slimības; bojātos zarus vai kokus nepieciešamības gadījumā jānoņem.
• Ja plānots stādīt pilsētvidē, ņemiet vērā, ka daudzas osju sugas var būt uzņēmīgas pret konkrētiem kaitēkļiem un slimībām — konsultējieties ar arboristu vai vietējo mežsaimniecības speciālistu.

Oši ir nozīmīgi gan ekoloģiski, gan kulturāli — tie sniedz gan biotopus daudziem organismiem, gan vērtīgu koksni un vietu cilvēku tradīcijās. Tomēr to nākotne daudzviet būs atkarīga no cilvēku darbībām un efektīvas aizsardzības pret slimībām un invazīviem kaitēkļiem.

Draudi

Smaragda oša lapkoku praulgrauzis (Agrilus planipennis) ir koksni graužoša vabole. Tā nejauši tika ievazāta Ziemeļamerikā no Āzijas 20. gadsimta 80. gadu beigās ar cietas koksnes iepakojuma materiāliem. Tā ir iznīcinājusi desmitiem miljonu koku 15 ASV štatos un blakus esošajā Ontario provincē Kanādā. Tiek veikti pētījumi ar trim Āzijas lapsenēm, kas ir šīs vaboles bioloģiskās kontroles dabiskie plēsēji.

Eiropas ošus (Fraxinus excelsior) ir skārusi sēne, kas izraisa ošu atmiršanu. Ar šo slimību ir inficēti aptuveni 90 % Dānijas ošu. 2012. gada oktobrī oša atmiršana tika konstatēta nobriedušos mežos Sufolkā. 2016. gadā tika ziņots, ka Eiropā ošiem draud izmiršana.

Smaragda oša sērsna

Jautājumi un atbildes

J: Kāds ir oša zinātniskais nosaukums?

J: Cik sugu ir Oleaceae dzimtas kokiem?

J: Kāda veida augļus ražo oši?

J: Kādas formas ir oša lapas?

J: Kad parādās oša lapas un kad tās nokrīt?

J: Kādus darbarīkus izgatavo no oša koksnes?

J: No kā ziemeļnieku mitoloģijā parasti tiek uzskatīts, ka ir izgatavots Yggdrasil?

Meklēt pēc burta