Angļu valoda
Angļu valoda ir rietumģermāņu valoda un indoeiropiešu valoda, kas agrīnajos viduslaikos sāka runāt anglosakšu Anglijā. Tā tiek lietota daudzās pasaules valstīs. Anglofonās valstis ir Apvienotā Karaliste, Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda, Austrālija, Īrija, Jaunzēlande un vairākas Karību jūras reģiona valstis. Angļu valodā runā aptuveni 375 miljoni cilvēku (cilvēki, kuriem angļu valoda ir dzimtā valoda), un tas ir lielākais skaits pēc mandarīnu un spāņu valodas. Vēl aptuveni 220 miljoni cilvēku lieto angļu valodu kā otro valodu. To bieži izmanto darbā un ceļojumos, un vismaz miljards cilvēku to apgūst. Tas padara angļu valodu par otru visvairāk lietoto valodu un vispasaules valodu pasaulē.
Laika gaitā angļu valoda ir mainījusies un attīstījusies. Visredzamākās izmaiņas ir daudzie vārdi, kas pārņemti no latīņu un franču valodas. Arī angļu valodas gramatika ir kļuvusi ļoti atšķirīga no citām ģermāņu valodām, bet nav kļuvusi līdzīga romāņu valodām. Tā kā gandrīz 60 % vārdu krājuma ir aizgūti no latīņu valodas, angļu valodu dažkārt dēvē par vislatviskāko no ģermāņu valodām, un bieži vien to kļūdaini uzskata par romāņu valodu.
LV valodas kods (ISO 639-1)
Vēsture
Kā liecina tās nosaukums, angļu valodas pirmsākumi meklējami Anglijā. Apmēram 449. gadā Lielbritānijā ieradās ģermāņu ciltis (saksoni, angļi un jūtai). Tās apmetās uz dzīvi salas dienvidos un austrumos, izspiežot no salas pirms viņiem tur dzīvojošos ķeltu izcelsmes britus vai liekot viņiem runāt angļu valodā veco ķeltu valodu vietā. Daži cilvēki vēl šodien runā ķeltu valodās Velsā (velsiešu valodā) un citur. Gēlu valoda ir skotu ķeltu valoda, kurā daži Skotijas augstienēs un salās joprojām runā. "Skoti" ir angļu valodas dialekts (lai gan daži to sauc par atsevišķu valodu). Īru galisiešu valodā mūsdienās runā ļoti maz cilvēku.
Šo dažādo cilšu ģermāņu dialektos izveidojās tā sauktā senangļu valoda. Vārds "angļu" cēlies no angļu nosaukuma: Englas. Senangļu valoda neizklausījās un neizskatījās līdzīga mūsdienās lietotai angļu valodai. Ja mūsdienās angliski runājošie dzirdētu vai lasītu fragmentu senangļu valodā, viņi saprastu tikai dažus vārdus.
Mūsdienās vistuvākā angļu valodai ir frīzu valoda, kurā runā aptuveni 500 000 cilvēku Nīderlandē, Vācijā un Dānijā. Tā ir ļoti līdzīga angļu valodai, un daudzi vārdi ir tādi paši. Abas valodas bija vēl tuvākas, pirms senangļu valoda pārtapa par vidusangļu valodu). Mūsdienās abu valodu runātāji nevarētu saprast viens otru. Holandiešu valodā runā vairāk nekā 20 miljoni cilvēku, un tā ir vēl attālinātāka no angļu valodas. Vācu valodas ir vēl vairāk, un tā ir vēl attālinātāka. Visas šīs valodas pieder tai pašai rietumģermāņu saimei kā angļu valoda.
Vēlāk, dažādos laikos, Anglijā ieradās daudzi citi cilvēki, kas runāja dažādās valodās, un šīs valodas pievienoja vēl citus vārdus, veidojot mūsdienu angļu valodu. Piemēram, ap 800. gadu mūsu ērā valstī ieradās daudzi dāņu un norvēģu pirāti, kurus sauca arī par vikingiem, un izveidoja Dānijas likumu. Tādējādi angļu valodā parādījās daudzi norvēģu valodas aizguvumi. Viņu valodas bija ģermāņu valodas, līdzīgi kā senangļu valoda, taču tās nedaudz atšķiras. Tās sauc par ziemeļģermāņu valodām.
Kad Vilhelms iekarotājs 1066. gadā pēc mūsu ēras ieņēma Angliju, viņš atveda savus augstmaņus, kuri runāja normāņu valodā, kas bija cieši saistīta ar franču valodu. Angļu valoda ļoti mainījās, jo aptuveni 300 gadus tā lielākoties tika runāta, nevis rakstīta, jo visi oficiālie dokumenti tika rakstīti normāņu franču valodā. Šajā laikā angļu valoda aizguva daudzus vārdus no normāņu valodas, kā arī sāka atteikties no vecajām vārdu galotnēm. Šī laika angļu valodu sauc par vidusangļu valodu. Džefrijs Čosers ir pazīstams vidusangļu valodas rakstnieks. Pēc vairākām skaņu izmaiņām vidusangļu valoda kļuva par mūsdienu angļu valodu.
Angļu valoda turpināja pārņemt jaunus vārdus no citām valodām, piemēram, galvenokārt no franču valodas (aptuveni 30-40 % vārdu), kā arī no ķīniešu valodas, hindu un urdu valodas, japāņu valodas, holandiešu valodas, spāņu valodas, portugāļu valodas utt. Tā kā dažādu valstu zinātniekiem vajadzēja sazināties savā starpā, viņi izvēlējās zinātnisko lietu nosaukumus valodās, kuras viņi visi zināja: grieķu un latīņu. Šie vārdi nonāca arī angļu valodā, piemēram, photography ("photo-" grieķu valodā nozīmē "gaisma", bet "-graph" - "attēls" vai "raksts". Fotogrāfija ir attēls, kas uzņemts, izmantojot gaismu) vai telefons. Tātad angļu valoda ir veidota no senangļu, dāņu, norvēģu un franču valodas, kā arī ir mainījusies ar latīņu, grieķu, ķīniešu, hindu, japāņu, holandiešu un spāņu valodām, kā arī dažiem vārdiem no citām valodām.
Arī angļu valodas gramatika ir mainījusies, kļūstot vienkāršāka un mazāk ģermāniska. Klasisks piemērs ir pāžu zaudēšana gramatikā. Gramatiskais izteikums norāda lietvārda, īpašības vārda vai vietniekvārda lomu teikumā. Latīņu valodā (un citās indoeiropiešu valodās) tas tiek darīts, pievienojot piedēkļus, bet angļu valodā tas parasti netiek darīts. Angļu valodas stils ir tāds, ka nozīmi vairāk paskaidro konteksts un sintakse.
Britu impērijas vēsture ir veicinājusi angļu valodas izplatību. Mūsdienās angļu valoda ir svarīga daudzviet. Austrālijā, Kanādā, Indijā, Pakistānā, Dienvidāfrikā, Amerikas Savienotajās Valstīs un citās valstīs (piemēram, Nāciju Sadraudzības valstīs) angļu valoda ir galvenā valoda. Tā kā Apvienotā Karaliste (valsts, kurā atrodas Anglija) un Amerikas Savienotās Valstis vēsturiski ir bijušas spēcīgas tirdzniecības un valdības jomā, daudziem cilvēkiem ir noderīgi apgūt angļu valodu, lai sazinātos zinātnē, uzņēmējdarbībā un diplomātijā. To sauc par angļu valodas kā papildu valodas apguvi, angļu valodu kā otro valodu (ESL) vai angļu valodu kā svešvalodu (EFL).
Angļu literatūrā ir daudz slavenu stāstu un lugu. Viljams Šekspīrs bija slavens angļu dzejoļu un lugu rakstnieks. Viņa angļu valoda ir agrīno jauno laiku angļu valoda, un tā nav gluži tāda, kā cilvēki runā vai raksta mūsdienās. Agrīno jauno laiku angļu valoda skanēja citādi, daļēji tāpēc, ka valodā sākās "lielā patskaņu maiņa". Vēlāk daudzos stāstos un romānos tika izmantota arī angļu valoda. Romāns, kādu mēs to pazīstam, pirmo reizi parādījās 18. gadsimta angļu valodā. Mūsdienās daudzās slavenās dziesmās un filmās (kinofilmās) tiek izmantota angļu valoda.
Rakstības atšķirības
Rakstītajā angļu valodā tiek lietota dīvaina rakstība. Dažādos vārdos var izmantot vienus un tos pašus burtus un to kombinācijas ļoti dažādām skaņām. Piemēram, "-ough" kādreiz bija gutturāls, bet tagad tas ir kļuvis atšķirīgs "through" (throw), "rough" (ruff), "dough" (doe) vai "cough" (coff). Tas var apgrūtināt valodas apguvi.
Daudzās angliski runājošās valstīs vārdi tiek rakstīti atšķirīgi. Amerikas Savienotajās Valstīs daži vārdi tiek rakstīti citādi nekā Apvienotajā Karalistē un daudzās citās valstīs (piemēram, Britu sadraudzības valstīs), kurās angļu valoda ir galvenā valoda. Dažkārt šos atšķirīgos rakstības veidus dēvē par "amerikāņu angļu valodu" un "britu angļu valodu". Piemēram, "colour" ASV tiek rakstīts kā "krāsa", bet "programme" ASV tiek rakstīts kā "programma". Pat vārds "spelled" britu angļu valodā ir atšķirīgs, jo britu angļu valodā tas ir "spelt".
Vārdnīca
Gandrīz 60 % angļu valodas vārdu krājuma nāk no latīņu un neolotīņu valodām (galvenokārt franču valodas):
- Langue d'oïl (franču valoda): 29,3 %.
- Latīņu valoda, ieskaitot mūsdienu zinātnisko un tehnisko latīņu valodu un franku valodu (ģermāņu valoda): 28,7 %.
- ģermāņu valodas: 24% (pārmantots no senangļu/anglosakšu, protoģermāņu, sennorvēģu u.c. valodām, neieskaitot ģermāņu valodas vārdus, kas aizgūti no romāņu valodām).
- Grieķu valoda: 5,32%
- Itāļu, spāņu un portugāļu valoda: 4,03%.
- atvasināti no īpašvārdiem: 3,28%
- Visas pārējās valodas: mazāk nekā 1%
Tomēr visbiežāk sastopamajos vārdos ģermāņu izcelsmes vārdu skaits ir daudz lielāks. Bez vienkāršā vārdu krājuma ir arī izteicieni un tipiskas īsas frāzes, no kurām daudzas ir ģermāņu izcelsmes.
Ietekme uz angļu valodas vārdu krājumu
Saistītās lapas
- Indijas angļu valoda
- Amerikāņu angļu valoda
- Austrālijas angļu valoda
- Britu angļu valoda
- Kanādas angļu valoda
- Jamaikas angļu valoda
- Jaunzēlandes angļu valoda
- Pakistānas angļu valoda
- Skotijas angļu valoda
Jautājumi un atbildes
J: No kādas valodas ir atvasināta angļu valoda?
A: Sākotnēji angļu valoda ir atvasināta no anglofrīzu un vecās sakšu valodas dialektiem.
J: Cik daudz ir angļu valodas runātāju pasaulē?
A: Pasaulē ir aptuveni 375 miljoni cilvēku, kam angļu valoda ir dzimtā valoda (cilvēki, kuriem tā ir pirmā valoda).
J: Kādas valodas ir ietekmējušas angļu valodas vārdu krājumu?
A: Angļu valodas vārdu krājumu agrajos viduslaikos ietekmēja citas ģermāņu valodas un vēlāk arī romāņu valodas, īpaši franču valoda.
J: Kurās valstīs angļu valoda ir oficiālā valoda vai viena no oficiālajām valodām?
A: Angļu valoda ir vienīgā oficiālā valoda vai viena no oficiālajām valodām gandrīz 60 valstīs. Tā ir arī galvenā valoda vairākās pasaules valstīs nekā jebkurā citā, tostarp, bet ne tikai, Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā un Jaunzēlandē. Tā ir arī Singapūras, Indijas, Honkongas un Dienvidāfrikas oficiālā valoda.
Jautājums: Cik daudz cilvēku runā angliski kā otrajā valodā?
A: Aptuveni 220 miljoni cilvēku lieto angļu valodu kā otro valodu.
J: Kas veido lielāko daļu angļu valodas vārdu krājuma?
A: Aptuveni 60 % angļu valodas vārdu krājuma nāk no latīņu valodas avotiem.
Jautājums: Kad sākās pārmaiņas attiecībā uz mūsdienu angļu valodas lietojumu?
A: Izmaiņas mūsdienu angļu valodā sākās, kad vārdi tika pārņemti no latīņu valodas un senfranču valodas, kas pēc tam nonāca senangļu valodā un pēc tam mūsdienu angļu valodā, ko lietojam šodien.
