Angļu valoda ir rietumģermāņu valoda indoeiropiešu valodu saimē, kas agrīnajos viduslaikos attīstījās un sāka runāt anglosakšu apdzīvotajās teritorijās mūsdienu Anglijā. Tā ir viena no visplašāk izplatītajām valodām pasaulē un tiek lietota daudzās pasaules valstīs. Starp lielākajām Anglofonās valstīm ir Apvienotā Karaliste, Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda, Austrālija, Īrija, Jaunzēlande un vairākas Karību jūras reģiona valstis. Angļu valodā runā aptuveni 375 miljoni cilvēku (cilvēki, kuriem angļu valoda ir dzimtā valoda), — tas ir trešais lielākais dzimtās valodas runātāju skaits pēc mandarīnu un spāņu valodas. Vēl aptuveni 220 miljoni cilvēku lieto angļu valodu kā otro valodu, un vismaz miljards cilvēku to apgūst vai lieto kā svešvalodu. Tāpēc angļu valodu bieži dēvē par starptautisku saziņas valodu jeb lingua franca.

Vēsture un izmaiņas

Angļu valodas attīstība ietver vairākus skaidri saskatāmus posmus: vecangļu (Old English), vidusangļu (Middle English) un mūsdienu angļu (Modern English) laikmetu. Nozīmīgākie vēsturiskie faktori:

  • Vēlīnajos vecangļu laikos liela ietekme bija vietējo ģermāņu ciltīm un to valodām.
  • 1066. gada Normandijas iekarošana ieviesa plašu franču valodas (vidusfranču) slāni, kas mainīja leksiku un sociālo valodas lietojumu.
  • Sazināšanās ar Skandināvijas tautām pievienoja daudz aizguvumu no norvēģu/dažkārt salīdzinoši no senās skandināvu valodām.
  • Vēlāk, specializētajās jomās (zinātne, tiesības, baznīca) liela ietekme nāca no latīņu.
  • Fona fonā notika arī fonētiskas izmaiņas, piemēram, Lielais patskaņu pagrieziens (Great Vowel Shift), kas būtiski pārveidoja izrunu un atstāja paliekošas sekas ortogrāfijā.

Izplatība, varianti un dialekti

Angļu valoda eksistē daudzveidīgos reģionālos un sociālos variantos. Lielākie lietojuma reģioni ir Apvienotā Karaliste, ASV, Kanāda, Austrālija, Jaunzēlande un Īrija, taču angļu valoda kā otrā vai svešvaloda ir izplatīta visā pasaulē. Nozīmīgi dialektu un varietāšu veidi:

  • Britu angļu (piemēram, Received Pronunciation un reģionālie dialekti)
  • Amerikāņu angļu (ar saviem leksikas, izruna un ortogrāfijas īpatnībām)
  • Kanādiešu, Austrālijas un Jaunzēlandes angļu
  • Reģionālās versijas Āfrikā, Dienvidāzijā un Karību jūras reģionā

Gramatika un rakstība

angļu valodas gramatika ir salīdzinoši analītiska — tai piemīt mazāks locījumu un salikto vienskaitļu-formu skaits nekā daudzu citu ģermāņu valodu senčiem. Galvenās iezīmes:

  • Vārdu kārtība: standarta teikuma kārtība ir SVO (subjekts – darbība – objekts).
  • Laiki un aspekti: plaši izmanto kombinācijas ar palīdzības darbības vārdiem (to be, to have) un dalīto laiku konstrukcijas (perfect, progressive).
  • Modālie darbības vārdi: can, could, may, must u.c. — svarīga loma izteiksmes modalitātē.
  • Piederības un daudzskaitļa atzīmēšana: daudzskaitlis parasti ar -s/-es; īpašnieka nozīmei izmanto -'s vai of konstrukciju.
  • Phrasal verbs: daudz darbības vārdu iegūst jaunas nozīmes kopā ar priedēm (put up, take off, get over), kas nereti sagādā grūtības valodas apguvējiem.
  • Ortogrāfija: rakstība saglabā vēsturiskas formas, tādēļ ir daudz neatbilstību starp rakstību un izrunu.

Vārdu krājums un aizguvumi

Angļu leksika ir ļoti daudzslāņaina. Liela daļa vārdu ir vietējas ģermāņu izcelsmes, taču nozīmīgs ir arī romāņu valodu un latīņu ietekmes slānis. Galvenie avoti:

  • senģermāņu pamatvārdi (pamatbūve)
  • vidusfranču un franču aizguvumi pēc Normandiešu iekarošanas (franču valodas ietekme)
  • latīņu — īpaši akadēmiskās, juridiskās un zinātniskās leksikas aizguvumi
  • grieķu valodas termini zinātnē un medicīnā
  • norvēģu un citu skandināvu valodu aizguvumi senākā periodā

Dažkārt tiek minēts, ka liels procents angļu vārdu krājuma nāk no latīņu (tieši vai caur franču), tāpēc ir saprotams, ka cilvēki angļu valodu reizēm kļūdaini uzskata par romāņu valodu. Tomēr pamata gramatiskā struktūra un daļa pamatvārdnīcas saglabā ģermāņu raksturu.

Angļu valoda mūsdienās

Angļu valoda ir plaši lietota starptautiskajā komunikācijā: zinātnē, biznesā, informācijas tehnoloģijās, aviācijā, diplomātijā un kultūrā. Tai ir būtiska loma internetā, izglītībā un starptautiskajās organizācijās. Valodas globalizācija rada gan iespējas (piem., komunikācija starp dažādu valstu iedzīvotājiem), gan izaicinājumus (valodu daudzveidības saglabāšana, dialektu un reģionālo identitāšu saglabāšana).

Kopsavilkumā: angļu valoda ir vēsturiski daudzslāņaina un dinamiski mainīga — tā ir ģermāņu valodu atzars ar spēcīgu romāņu valodu un citu avotu ietekmi. Tā ir kļuvusi par globālu saziņas līdzekli ar plašām variācijām un būtisku lomu mūsdienu pasaules dzīvē.