Viduslaiki
Viduslaiki Eiropas vēsturē bija aptuveni tūkstoš gadu ilgs periods. Tie sākās ap 476. gadu pēc Kristus dzimšanas, kad beidzās Rietumu Romas impērijas pastāvēšana, un turpinājās aptuveni līdz Kristofora Kolumba ierašanās laikam Jaunajā pasaulē 1492. gadā. Par "viduslaikiem" tos sauc tāpēc, ka tas ir laiks starp Romas impērijas sabrukumu un Eiropas agrīno jauno laiku sākumu. Šo laika posmu dēvē arī par viduslaikiem, tumšajiem laikiem (Romas impērijas zaudēto tehnoloģiju dēļ) vai ticības laikmetu (kristietības un islāma uzplaukuma dēļ). Šauri lietojot, termins "tumšie laiki" attiecas tikai uz ļoti agrīno periodu no 476. līdz 800. gadam (kad Kārlis Lielais kļuva par Svētās Romas impērijas imperatoru). Tā kā tikai retais varēja rakstīt, par tumšajiem laikiem ir zināms mazāk nekā par agrākajiem laikiem.
Romas impērijas sabrukums un barbaru cilšu iebrukumi izpostīja Eiropas pilsētas un to iedzīvotājus. Tumšajiem laikmetiem šāds nosaukums dots tāpēc, ka salīdzinājumā ar klasiskās antīkas sakārtotību Eiropā valdīja nekārtība, un dzīve bija īsa un nabadzīga. Liela daļa romiešu izmantoto zināšanu (zinātne, tehnoloģijas, medicīna un literatūra) tika zaudētas. Tumšo viduslaiku periodu raksturoja masveida migrācija, kari un epidēmijas. Tas ilga aptuveni 300 gadus, līdz feodālisma attīstība daļēji mazināja pastāvīgo vardarbību. gadā tika kronēts imperators Kārlis Lielais, kurš veicināja kārtību, izglītību un civilizāciju. Eiropa sāka lēnām atgūt to, kas šajos gadsimtos tika zaudēts.
Viduslaikos Eiropa mainījās, jo Rietumu Romas impērijas paliekas pamazām kļuva par neatkarīgām un vienotām nacionālām valstīm, piemēram, Angliju, Skotiju, Franciju (kas izveidojās no franku karaļvalsts), Ungāriju, Spāniju, Portugāli, Poliju, Lietuvu, Dāniju un Norvēģiju.
Bizantija: Romas otrā puse
Tikmēr Austrumromas paliekas bija kļuvušas par Bizantijas impēriju, ko 330. gadā pēc Kristus dzimšanas izveidoja Romas imperators Konstantīns, un tās galvaspilsēta bija Konstantinopole. Bizantijas impērija kontrolēja Mazāziju un Ziemeļāfriku, reizēm arī Dienvidspāniju un Itālijas dienvidus, taču tās zemes pamazām apēda tādi ienaidnieki kā turki un franki.
Tā kā Konstantinopole bija mūrēta pilsēta pussalā, tai bija grūti uzbrukt. Osmaņu turki 1453. gadā ieņēma Konstantinopoli. Viņi nosauca pilsētu ar tās tagadējo nosaukumu - Stambula. Konstantinopoles krišanu dažkārt dēvē par viduslaiku beigām.
Konstantinopoles aplenkums ir attēlots 15. gadsimta manuskriptā (Chronique de Charles VII).
Islāms un tā zelta laikmets
Islāmu 7. gadsimta sākumā dibināja islāma pravietis Muhameds. Musulmaņi tic, ka Korāns ir galējā Dieva atklāsme cilvēcei. Islāms ātri iekaroja lielu daļu Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas un izplatījās pa vecās pasaules galvenajiem tirdzniecības ceļiem, iemantojot pievilcību tirgotāju un ceļotāju vidū.
Islāma reliģija drīz vien sadalījās: starp musulmaņiem sunnīti un šiīti. Sunnītu reliģija ir vairākuma reliģija (aptuveni 85 % musulmaņu pieder pie šīs sektas), vairums šiītu dzīvo mūsdienu Irānā un Irākā. Sunnītu un šiītu šķelšanos salīdzina ar protestantu reformāciju kristīgajā baznīcā, kas notika daudz vēlāk - 1517. gadā.
Musulmaņu iekarojumi drīz vien formāli pārņēma kristiešu teritorijas mūsdienu Irākā, Sīrijā, Ēģiptē, Ziemeļāfrikā un Spānijā. Kristieši spēja saglabāt Franciju un citas Eiropas valstis. Musulmaņu Osmaņu impērija ar laiku iekaroja daļu Austrumeiropas. Daudzām musulmaņu valstīm piederēja plašas zemes teritorijas, kas padarīja tās par viduslaiku lielvalstīm.
Viduslaikos musulmaņi sasniedza to, ko atceras kā zināšanu zelta laikmetu. Šajos Eiropā valdošajos nemieru laikos daudzi musulmaņu kalifi un sultāni apkopoja lielo klasisko impēriju senos tekstus (piemēram, Andalūzijas Kordovas kalifi ar romiešu tekstiem vai Anatolijas seldžuku sultāni ar grieķu tekstiem) un centās šīs zināšanas atkal integrēt savā mūsdienās. Šajā laikā persiešu musulmanis palīdzēja attīstīt algebras progresu. Islāma zelta laikmets beidzās līdz ar mongoļu iebrukumiem 13. gadsimta vidū.
Āzijas tirdzniecība un buboņu mēris
Viduslaikos tirdzniecība starp valstīm kļuva daudz izplatītāka. Galvenokārt tā notika pa Tuvo Austrumu/Azijas tirdzniecības ceļu, kas pazīstams kā Zīda ceļš. Arābi bija starpnieki starptautiskajā tirdzniecībā. Šajā laikā tirdzniecība balstījās uz preces vērtību. Priekšmeti, kuriem bija lielāka vērtība un mazs svars, ceļoja vistālāk (zelts, zīds u. c.), bet priekšmeti, kas bija smagāki un mazāk vērti, ceļoja galvenokārt nelielos attālumos. Piemēram, pārtika lielākoties ceļoja tikai dažu ciematu robežās.
Augsto viduslaiku laikā sāka atgriezties labklājība, un patērētāji atkal sāka pieprasīt luksusa preces. Zīds, porcelāns, garšvielas, vīraks, zelts un dārgakmeņi - tas viss mēroja tūkstošiem jūdžu pāri tuksnešiem, kalniem un līdzenumiem. Savukārt stiklu no Eiropas importēja uz Āziju.
Krusta karu laikā (1095-1291) tirdzniecība vairākas reizes tika ievērojami pārtraukta musulmaņu un kristiešu karu dēļ, kā arī mongoļu iebrukumu un vēlāk melnā mēra dēļ. Tiek uzskatīts, ka mongoļi šo mēri atnesa līdzi no Āzijas un 1347.-1351. gadā izpostīja pasaules iedzīvotājus. Šajā laikā no mēra gāja bojā gandrīz trešdaļa pasaules iedzīvotāju, lai gan Ameriku šī slimība vispār neskāra.
Budisms viduslaikos
Budisms ir neteistiska reliģija (citiem vārdiem sakot, budisti netic dievam), kuras pamatā ir filozofija. Tā aizsākās Indijā, bet tagad tur gandrīz pilnībā izzudusi. Musulmaņu iebrucēji Indijā izspieda šo ticības sistēmu, vairāk vai mazāk piespiežot budismu bēgt uz Austrumiem (kur tas galu galā iesakņojās Ķīnā).
Mongoļu impērija un Ķīnas pētniecība
Viduslaikos mongoļi izveidoja pasaulē lielāko impēriju, kas kontrolēja lielu daļu Āzijas, Tuvo Austrumu un Eiropas tālo austrumu daļu. Mongoļu impērija bija tik liela un varena, ka tās spēks noteica to, ko vēlāk nosauca par Pax Mongolica, līdzīgi kā romiešu Pax Romana (pax latīņu valodā nozīmē mieru). Mongoļu impērijas iekšienē nebija kara, tāpēc ievērojami paplašinājās starptautiskā tirdzniecība un diplomātija gar Zīda ceļu.
Mongoļu vadonis Čingizhans izveidoja tik lielu impēriju, ka tā sabruka pati no sevis (līdzīgi kā Aleksandra Lielā impērija) aptuveni 1227. gadā, kad hans nomira. Bijusī mongoļu impērija sadalījās četrās daļās, un ķīnieši atkal kļuva par dominējošo spēku Tālajos Austrumos. Vēlāk ķīnieši atkal pārņēma kontroli pār Ķīnas ziemeļiem Juaņu dinastijas laikā.
Ap 1405. gadu ķīniešu admirālis Dženghe devās izpētīt pasauli. Viņa 300 "dārgumu kuģu" flote izpētīja lielus austrumu pasaules apgabalus, un tie bija daudzkārt lielāki par eiropiešu būvētajiem kuģiem. (Dženg He dārgumu kuģis bija platāks nekā Kolumbam piederošais "Santa Maria" bija garāks).
Donijas un Jelckamas glezna, kas cīnās par savas tautas brīvību. Glezna saucas: "Dapperheid van Grote Pier", kas nozīmē: "Drosme no Lielā Pīra".
Vēlie viduslaiki
Vēlie viduslaiki ir viduslaiku pēdējie divi gadsimti, kas ilga no aptuveni 1291. gada (kad beidzās krusta kari) līdz 1492. gadam (Kolumba ceļojums uz jauno pasauli). Šajā periodā mainījās kara ieroči, un aristokrātija un feodālisms zaudēja nozīmi. Valstis izveidoja pastāvīgās armijas. Agrāk armijas veidoja tikai tad, kad bija karš. Valstis tikai noteica vienādus likumus, naudu un identitāti visā valstī. [precizēt] Attīstījās tehnoloģijas, ekonomika un zinātne. Tika dibinātas pilsētas, un esošās pilsētas kļuva lielākas un bagātākas. Francija un Anglija cīnījās Simtgadu karā. Maskavas Lielkņaziste atguva neatkarību no mongoļiem, tāpat kā ķīnieši, un ar nosaukumu "Krievija" kļuva par nozīmīgāko valsti Austrumeiropā.
15. gadsimtā osmaņu turki iekaroja Bizantijas impēriju. Šis notikums pārtrauca Zīda ceļa ceļu, un eiropiešiem bija jāmeklē jauni tirdzniecības ceļi. Savukārt musulmaņi tika padzīti no Spānijas. Šis notikums aizsāka Atklājumu laikmetu renesanses laikā.
Vēlīnajos viduslaikos frīzieši sacēlās pret Habsburžiem no 1515. līdz 1523. gadam. Viņus kaujās vadīja leģendārie karavīri un karavadoņi Donija un Jelkama. Galu galā viņi tika sakauti un pie Leuwardenas viņiem tika nocirstas galvas.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir viduslaiki?
A: Viduslaiki ir aptuveni tūkstoš gadu ilgs periods Eiropas vēsturē, kas sākās ap 476. gadu pēc Kristus dzimšanas un beidzās ap 1492. gadu pēc Kristus dzimšanas. To dēvē arī par "ticības laikmetu", jo šajā laikā pieauga kristietības un islāma popularitāte.
J: Kā agrīnos viduslaikus vērtēja pagātnes zinātnieki?
A: Pagātnes zinātnieki kļūdaini uzskatīja, ka šajā laikā bija ļoti maz kultūras, labas literatūras, mākslas vai progresa, tāpēc viņi to dēvēja par "tumšajiem viduslaikiem".
J: Kas notika ar Eiropu pēc Romas impērijas sabrukuma?
A: Pēc Romas impērijas sabrukuma Eiropa piedzīvoja masveida migrāciju, karus un sērgas, kas to izpostīja. Tā rezultātā tika pazaudētas daudzas romiešu iegūtās jaunās zināšanas.
J: Kas kļuva par romiešu imperatoru 800. gadā pēc Kristus?
A: Kārlis Lielais kļuva par romiešu imperatoru 800. gadā. Viņš veicināja kārtību, izglītību un civilizāciju, kas palīdzēja Eiropai lēnām atgūt zaudēto.
J: Kādas sekas radās, dzīvojot šajā laikā?
A: Cilvēku dzīve bija īsa un grūta, jo karu un epidēmiju dēļ Eiropā un Āzijā gāja bojā miljoniem cilvēku. 300 gadus bija arī nepārtraukta vardarbība, līdz feodālisms mazināja vardarbību.
J: Kādas tautas šajā laika posmā izveidojās visā vecajā Rietumromas impērijā? A: Vecajā Rietumu Romas impērijā izveidojās tādas valstis kā Anglija, Skotija, Ungārija, Spānija, Portugāle, Polija, Lietuva, Dānija, Dānija, Norvēģija, Francija (kas izveidojās no franku karalistes).
