Migrācijas periods (Völkerwanderung): Eiropas tautu pārvietošanās 300.–700. g.

Migrācijas periods (Völkerwanderung): 300.–700. g. Eiropas tautu pārvietošanās — gotu, vandaļu, franku un slāvu viļņi; cēloņi, sekas un vēsturiskas pārmaiņas.

Migrācijas periods jeb barbaru iebrukumi jeb Völkerwanderung Eiropā norisinājās no 300. līdz 700. gadam mūsu ērā, antīkās vēstures beigās un agro viduslaiku laikā. Tā nebija viena vienota kampaņa, bet virkne pārvietošanās, sadursmju un pakāpenisku pārveidojumu, kas skāra plašus reģionus — no Iberijas pussalas līdz Krievijas stepēm.

Cēloņi un stimulētāji

Migrācijas periodu ietekmēja vairāku faktoru kombinācija:

• Spiediens no austrumiem: iespējams, daļēji to veicināja hūnu uzbrukumi un citas stepju tautu kustības, kas izraisīja ķēdes reakciju tālāk uz rietumiem;
• Demogrāfiskie un ekonomiskie faktori: pārapdzīvotība, zemes trūkums vai resursu sadalījuma izmaiņas varēja mudināt cilšu daļas meklēt jaunus apmetnes apgabalus;
• Klimata pārmaiņas: klimatiskie svārstījumi varēja samazināt ražu zonās un izraisīt migrācijas spiedienu;
• Romas impērijas vājums: iekšpolitiski konflikti, ekonomiskais spiediens un militāras reformas vājināja impērijas spēju kontrolēt robežas, radot iespējas jauniem varoņiem un tautām iekļūt iekšzemē.

Galvenās iesaistītās tautas un virzieni

Migrācijā iesaistījās gan goti, vandaļi, franki un citas ģermāņu grupas, gan arī bulgāri un slāvu ciltis. Daļu kustību var saistīt arī ar turku un citu centrālāziātu migrāciju. Uz Lielbritāniju ieradās anglu, saksu, frisu un dažu jutu grupas, kas izveidoja pamatus anglosakšu karalistēm.

Dažas pazīstamas epizodes un to rezultāti:

• Goti: sadalījās austrumu (ostrogoti) un rietumu (visigoti) grupās; visigoti iekaroja daļas Itālijas un Hispānijas; ostrogoti īslaicīgi valdīja Itālijas teritorijā.
• Vandaļi: pārvietojās caur Galu uz Ibēriju un galu galā izveidoja karaļvalsti Ziemeļāfrikā.
• Franki: nostiprinājās Rietumgalē un kļuva par vienu no izšķirošajām spēlēm Rietumeiropas politiskajā kartē, veidojot pamatus vēlākajai Francijas un daļai Vācijas etniskā un politiskā mantojuma.
• Anglosakši: apdzīvoja Lielbritāniju un izveidoja dažādas karalistes, kas vēlāk konsolidējās.

Hronoloģijas īss pārskats

Migrācijas periods neatbilst vienam precīzam grafikam — tās notikumu vilnis mainījās dažādos reģionos citādos laikos. Tomēr var izcelt dažus atskaites punktus: 4.—5. gadsimtā pastiprinājās preses kustības uz Rietumiem (kopā ar Hunu ietekmi), 410. gadā visigoti sagrāba Romu, 455. gadā Romu nopostīja vandaļi, un 476. gadā Rietumu Romas impērijas simboliska beigas iezīmēja pastāvīgāku varas pārdali Eiropā.

Sekas un ilgtermiņa ietekme

Migrācijas periods radīja būtiskas pārmaiņas Eiropas kartē un sabiedrībā:

• Pāreja no impērijas centriem uz vietējām karaliskajām varām — izveidojās vairāki “pēcromas” valstiski veidojumi;
• Kultūru saplūšana — romiešu un vietējo “barbaru” elites savstarpēja integrācija ietekmēja valodas, tiesību tradīcijas un materiālo kultūru;
• Ekonomiskā un urbānā dzīve — daudzos reģionos notika urbanizācijas samazināšanās un lauksaimniecības nozīmes pieaugums; tomēr daudzas romiešu institūcijas un ceļi saglabājās, nodrošinot kontinuitāti;
• Valodu un etniskā pārbūve — migrācijas izmainīja demogrāfisko struktūru un deva pamatu mūsdienu Eiropas valodu un tautību veidošanai.

Migrācija turpinājās arī vēlāk

Migrācija turpinājās arī viduslaikos, pēc 1000. gada, ar secīgiem slāvu, alānu, avāru, bulgāru, ungāru, pečenegu, kumeļu un tatāru viļņiem, kas mainīja Austrumeiropas etnisko sastāvu. Tomēr Rietumeiropas vēsturnieki parasti uzsver migrācijas, kas visvairāk attiecās uz Rietumeiropu.

Avoti un liecības

Par migrācijas periodu liecina gan rakstītie avoti (piem., laikabiedru ziņojumi, hronikas), gan arheoloģiskie atklājumi — kapulauki, mākslas priekšmeti, sadzīves priekšmeti un citu materiālu liecības, kas palīdz rekonstruēt pārvietošanās trajektorijas, kontaktus un integrācijas procesus. Mūsdienu pētnieki izmanto kombinētu pieeju: tekstu analīzi, arheoloģiju, paleoklimatoloģiju un ģenētikas pētījumus, lai labāk saprastu šo sarežģīto periodu.

Kopsavilkums: Migrācijas periods bija ilgstošs un daudzslāņains process, kura rezultātā Eiropas politiskā karte, demogrāfija un kultūra tika būtiski pārbūvēta — tas veidoja pamatus viduslaiku Eiropas attīstībai.

Jautājumi un atbildes

J: Kāds ir migrācijas periods?

J: Kas bija dažas no ciltīm, kas migrēja šajā periodā?

J: Kādi faktori varēja ietekmēt šo migrāciju?

J: Kuras grupas šajā periodā migrēja uz Lielbritāniju?

J: Vai migrācija turpinājās arī pēc 1000. gada?

J: Kādām migrācijām Rietumeiropas vēsturnieki parasti pievērš uzmanību?

J: Kad notika migrācijas periods?

Meklēt pēc burta