Jaunāko laiku vēsture: apgaismība, industrializācija un modernitāte
Iepazīstiet jaunāko laiku vēsturi — no apgaismības un industriālās revolūcijas līdz modernitātei un globalizācijai: sabiedrības, tehnoloģiju un kultūras pārmaiņu stāsts.
Jaunāko laiku vēsture ir pasaules vēsture, kas sākas pēc viduslaikiem. Parasti ar terminu "jaunāko laiku vēsture" apzīmē pasaules vēsturi kopš 17. un 18. gadsimta saprāta un apgaismības laikmeta un industriālās revolūcijas sākuma.
- Agrie jaunie laiki ilga no 15. gadsimta beigām līdz industriālajai revolūcijai 18. gadsimta beigās, aptuveni no 1450/92 līdz 1750/92. gadsimtam.
- Modernie laiki ir periods no Apgaismības un 18. gadsimta līdz mūsdienām.
- Modernitāte, pamatojoties uz modernismu, pēta sabiedrības pārmaiņas, ko izraisīja industrializācija.
- Postmodernitāte un postindustriālisms ir teorijas, lai mākslas kustības terminu postmodernisms (turpmāk) attiecinātu uz sociālo un kultūras vēsturi vai lai apzīmētu pakalpojumu sektora uzplaukumu 20. gadsimta beigās, kad rūpniecība vairs nebija dominējošā; priedēklis "post-" nozīmē reakciju uz modernitāti un šajā nozīmē neattiecas uz visu mūsdienu vēsturi.
Mūsdienu laikmets ir bijis daudzu sasniegumu laiks zinātnē, politikā, karadarbībā, tehnoloģijās un globalizācijā. Šajā laikā Eiropas lielvalstis sāka paplašināt savu politisko, ekonomisko un kultūras ietekmi uz pārējo pasauli.
Galvenie vēsturiskie posmi un to iezīmes
Apgaismība (17.–18. gadsimts) veicināja jaunas domas par cilvēktiesībām, racionalitāti un valdību leģitimitāti, kas savukārt ietekmēja revolūcijas (piem., Amerikas un Francijas revolūcijas) un moderno valstu rašanos. Apgaismības idejas ietekmēja tiesiskumu, izglītību un politisko domāšanu, popularizējot prasību pēc pārstāvnieciskām institūcijām un cilvēka brīvībām.
Industrializācija (18.–19. gadsimts) radīja lielas ekonomiskas un sociālas pārvērtības: rūpnieciskā ražošana, mašīnas (piem., tvaika dzinējs), jaunas transporta sistēmas (dzelzceļi, kuģu satiksme), urbanizācija un masveida darba tirgus. Šīs pārmaiņas izraisīja sociālas problēmas — darba apstākļu pasliktināšanos, migrāciju uz pilsētām un darba kustību rašanos — kā arī tehnoloģisku progresu, kas mainīja ikdienas dzīvi.
Modernitāte, ideoloģijas un kultūras kustības
Modernitāte aptver plašu periodu, kurā attīstījās rūpnieciskā sabiedrība, nacionālisms, demokrātijas un modernās valsts institūcijas. No 19. gadsimta līdz 20. gadsimtam attīstījās ideoloģijas — liberalisms, konservatīvisms, sociālisms, komunisms un fašisms —, kas noteica politiskos konfliktus un karus. Arī mākslā un literatūrā parādījās modernisms — jaunas formas un izteiksmes līdzekļi, kas atspoguļoja ātri mainīgu pasauli.
20. gadsimta pārmaiņas: konflikts, tehnoloģijas un valstu maiņa
20. gadsimtā divi pasaules kari un starpkaru perioda ekonomiskās krīzes pārveidoja politisko karti, veicināja dekolonizāciju un radīja jaunas starptautiskas institūcijas. Tehnoloģiskais progress (elektrība, telekomunikācijas, aviācija, kodolenerģija, medicīna) un sociālie pārvērtības (sieviešu tiesību paplašināšanās, izglītības pieejamība, sociālie pabalsti) būtiski mainīja cilvēku dzīves standartu un valstu darbības veidus.
Postmodernitāte un postindustriālais periods
Postmodernitātes idejas 20. gadsimta otrajā pusē kritiski pārskatīja modernitātes priekšstatus — attiecībā uz vienu patiesību, progresu vai lielajām ideoloģijām. Postindustriālais periods raksturojas ar pakalpojumu nozares izaugsmi, informācijas un zināšanu ekonomikas attīstību, datortehnoloģiju un interneta izplatību. Tas maina darba struktūru, izglītības prasības un sociālo organizāciju.
Globalizācija un tās sekas
Globalizācija ir saistīta ar starptautisku tirdzniecību, kapitāla kustību, informācijas apmaiņu un kultūras mijiedarbību; tā paātrina tehnoloģiju un ideju izplatību, bet arī rada izaicinājumus — nevienlīdzību, vides problēmas un jaunas drošības riska formas. Rietumu lielvaru koloniālā ekspansija 19. un 20. gadsimtā būtiski paplašināja politisko, ekonomisko un kultūras ietekmi uz pārējo pasauli, kas vēlāk veicināja dekolonizācijas procesus un starptautisko kārtību pārveidi.
Kopsavilkums
Jaunāko laiku vēsture aptver plašu un dinamisku periodu, kurā mijiedarbojās tehnoloģijas, ideoloģijas, ekonomiskās sistēmas un kultūras kustības. Šīs pārmaiņas ir veidojušas mūsdienu pasauli — tās politiskos režīmus, ekonomikas struktūras, sociālās normas un globālo sadarbību. Studējot šo laiku, svarīgi analizēt gan materiālās pārmaiņas (tehnoloģijas, urbanizācija), gan nemateriālās (idejas, kultūras pārmaiņas), lai saprastu, kā radās mūsdienu sabiedrība.
No 15. gadsimta beigām līdz 18. gadsimta sākumam
Šo periodu dēvē arī par agrīno jauno laiku. Šajā laikā eiropieši atklāja Jauno pasauli un sāka to kolonizēt. Šajā laikā notika arī tirdzniecība ar Ķīnu un citām Austrumāzijas kultūrām.
- Amerikas atklāšana (1492): Atklājumu laikmets.
- Gūtenberga kustīgā drukas mašīna (1450. gadi): informācijas laikmets un laikraksti.
Agrīnajos jaunajos laikos daži notikumi ārkārtīgi ietekmēja pasauli:
- Mārtiņš Luters 1517. gada 31. oktobrī izaicina Baznīcu ar 95 tēzēm: Reformācija.
- Spānijas Armadas krišana 1588. gada 8. augustā veicināja Britu impērijas uzplaukumu
- Trīspadsmit gadu karš 1618-1648 Centrāleiropā samazināja iedzīvotāju skaitu līdz pat 20%.
- 1648. gadā tiek parakstīti Vestfālenes miera līgumi, kas izbeidza vairākus karus Eiropā un aizsāka suverēnu valstu veidošanos.
- Utrehtas līgums iezīmēja pāreju no Spānijas uz Lielbritānijas jūras spēku virsvadību.
- Luijs XIV, "roi soleil".
Rūpnieciskā revolūcija
Šajā periodā tika attīstītas rūpnieciskās tehnoloģijas. Rūpniecība sāka ražot apģērbu, bruņojumu un citus cilvēkiem nepieciešamus noderīgus rīkus. Šī industriālā revolūcija aizsāka mūsdienu pasauli, kādu mēs to pazīstam.
- Tvaika dzinēja (1764) un vērpšanas mašīnas "Jenny" (1769) izgudrojums - viens no romantisma kulminācijas notikumiem.
- Atteikšanās no monarhijas un absolūtisma: Neatkarības deklarācija, ko 1776. gadā pieņēma britu kolonijas Amerikā, vēlāk ASV, ietekmēja 1789. gada Franču revolūciju.
Napoleona laikmets
Napoleona laikmets ir periods Francijas un Eiropas vēsturē. To dēvē arī par ceturto Franču revolūcijas posmu, jo pirmais bija Nacionālā asambleja, otrais - Likumdošanas asambleja, bet trešais - Direktorija. Napoleona laikmets sākas aptuveni ar Napoleona veikto valsts apvērsumu, gāžot direktoriju. Tas beidzas ar Simts dienām un Napoleona sakāvi, ko 1815. gadā Vaterlo kaujā cieta vairāku valstu alianse.
19. gadsimts
19. gadsimts ir vēstures laiks no 1815. līdz 1914. gadam.
Šajā gadsimtā Spānijas, Portugāles, Osmaņu Svētās Romas un Mogulu impērijas sāk izmirt.
Pēc Napoleona kariem Britu impērija kļuva par pasaules vadošo lielvaru, kontrolējot vienu ceturtdaļu pasaules iedzīvotāju un vienu trešdaļu sauszemes teritorijas. Tā palīdzēja tirdzniecībai un cīnījās pret pirātismu. Šajā laikā tika radīta arī pirmā spuldzīte, automašīnas, dzelzceļš, lidmašīnas, iespiedmašīnas un citi izgudrojumi.
20. gadsimts
20. gadsimts bija laiks, kad tehnoloģiju un medicīnas attīstība mainīja cilvēku dzīvesveidu. Daži sasniegumi bija saistīti ar kosmosa izpēti, kodoltehnoloģijām, ģenētiku un informācijas laikmeta sākumu.
Tas bija arī divu pasaules karu (Pirmā pasaules kara un Otrā pasaules kara), Spānijas gripas uzliesmojuma, Aukstā kara un daudzu pasaules daļu dekolonizācijas laiks.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir mūsdienu vēsture?
A: Jaunāko laiku vēsture ir pasaules vēsture, kas sākas pēc viduslaikiem un parasti attiecas uz laika posmu kopš saprāta un apgaismības laikmeta 17. un 18. gadsimtā un industriālās revolūcijas sākuma.
J: Kad bija agrie jaunie laiki?
A: Agrie jaunie laiki ilga no 15. gadsimta beigām līdz rūpnieciskajai revolūcijai 18. gadsimta beigās, aptuveni no 1450/92 līdz 1750/92. gadam.
J: Uz ko balstās modernitāte?
A: Modernitātes pamatā ir modernisms, kas pēta pārmaiņas sabiedrībā, kuras izraisīja industrializācija.
J: Kā postmodernitāte ir saistīta ar modernitāti?
A: Postmodernitāte un postindustriālisms ir teorijas, kas mākslas kustības terminu "postmodernisms" attiecina uz sociālo un kultūras vēsturi vai atsaucas uz pakalpojumu sektora uzplaukumu 20. gadsimta beigās, kad rūpniecība vairs nebija dominējošā; priedēklis "post-" nozīmē reakciju uz modernitāti.
J: Kādi sasniegumi ir gūti šajā laika posmā?
A: Šajā laika posmā ir bijuši daudzi sasniegumi zinātnē, politikā, karadarbībā, tehnoloģijā un globalizācijā.
J: Kā Eiropas lielvalstis šajā laika posmā paplašināja savu ietekmi? A: Šajā laika posmā Eiropas lielvalstis sāka paplašināt savu politisko, ekonomisko un kultūras ietekmi uz pārējo pasauli.
Meklēt