Fin de siècle — 19. gadsimta beigas: nozīme, kultūra un dekadence
Iepazīstiet "Fin de siècle" — 19. gadsimta beigu kultūras, mākslas un dekadences pretrunu, estētiku un politisko ietekmi, kas veicināja jauna laikmeta sākumu.
Fin de siècle franču valodā nozīmē gadsimtu mija. Terminu visbiežāk lieto, runājot par laika posmu ap 1900. gadu — aptuveni no 1880. gadiem līdz Pirmajam pasaules karam — kā par beigu posmu vecajam laikmetam un reizē par jauna laikmeta priekšvēstnesi. Tas ir gan laika terminoloģisks apzīmējums, gan kultūras jēdziens, kas raksturo īpašu noskaņu, radošu impulsu un sociālas spriedzes kopumu.
Gaisotne un domāšana
Termins "Fin de siècle" bieži tiek lietots, lai apzīmētu mākslas, kultūras un uzvedības veidu 19. gadsimta beigās. Šo periodu raksturojošais gars ietver vairākas tipiskas iezīmes: pastiprinātu pesimismu, skepsi pret progresu, interesi par dekadenci un morāles pārvērtējumu, kā arī vēlmi pārkāpt tradicionālos estētikas un uzvedības ierobežojumus. Daļa sabiedrības skatīja uz 19. gadsimtu kā uz deģenerācijas laiku, citās aprindās tas tika uztverts kā cerību un atklāsmes periods — iespēja radikāli pārdomāt kultūru, identitāti un sociālās normas.
Māksla, literatūra un modes
Fin de siècle kultūrā izcēlās vairākas radošas kustības: simbolisms, dekadence un aestheticism, kā arī arhitektūrā un dizainā izpaudās plaši pazīstamais Art Nouveau (vāciski Jugendstil). Mākslinieki, dzejnieki un rakstnieki meklēja jaunas izteiksmes formas, pievēršoties mitoloģiskām tēlām, sapņu ainām, erotikai un nāvē. Rakstnieki kā J.-K. Huysmans, Oscar Wilde, Stéphane Mallarmé un citi centās izrādīt estētisku autonomiju un izaicināt morāles normas. Glezniecībā Gustavs Klimts un citi simbolisti meklēja ornamentālas, dekoratīvas formas, kas vienlaikus ir sensuāliskas un noslēpumainas.
Sabiedrība, tehnoloģijas un modernitāte
Fin de siècle laikmetā notika straujas tehnoloģiskas un sociālas pārmaiņas: industrializācija, urbanizācija, elektrifikācija, transporta attīstība un jaunas komunikācijas iespējas. Šīs pārmaiņas radīja ambivalentu reakciju — no sajūsmas par progresu līdz bailēm par cilvēka un dabas iznīcināšanu. Modernā pilsēta, kafejnīnu un kabarē kultūra, bohemiskā dzīvesveida popularitāte un interesi raisošas publiskas izrādes bija daļa no jaunā kultūras repertuāra.
Dekadence, identitāte un seksualitāte
Fin de siècle estētika bieži saistīta ar dekadences tēmu — morāles izjaukumu, patoloģisku skaistuma meklējumu un interesi par tabu tēmām. Tika pētītas cilvēka iekšējās pasaules tumšās puses, erotiskā un gendera identitāte, kā arī psihes dziļākie slāņi. Tas ietekmēja arī modi, interjera dizainu un populāro izklaidi.
Politiskā dimensija un ietekme
Fin de siècle politiskās kultūras tēmas bija ļoti pretrunīgas. No vienas puses, bija spēcīgas atsauces uz individualismu un radošo emancipāciju; no otras puses — izpaudās kritika pret dominējošajām politiskajām un sociālajām struktūrām. Tika sacelts iebildums pret materiālismu, racionālismu, pozitīvismu, buržuāzisko sabiedrību un liberālo demokrātiju. Šīs pretrunīgās idejas dažkārt vadīja gan radikālus sociālos kustības, gan autoritāras tendences — fašismu un citas ekstrēmas politikas formas — taču pētnieku viedokļi par tiešo sakarību ir dažādi: daļa uzskata, ka fin de siècle noskaņa radīja intelektuālu gruntējumu vēlākām radikālām ideoloģijām, bet cita daļa izceļ sarežģītu, daudzveidīgu un bieži pretēju ietekmju kopumu.
Fin de siècle Latvijā un Rīgā
Latvijā fin de siècle laikmeta ietekme bija jūtama ar kultūras atmodas elementiem, literatūras, teātra un mākslas attīstību. Piemēram, Rīgā 1890. līdz 1914. g. periodā strauji attīstījās secesijas (Art Nouveau) arhitektūra, kas joprojām ir viena no pilsētas vizītkartēm. Šajā laikā veidojās vietējās intelektuālās aprindas, kas mijiedarbojās ar Eiropas jaunajām idejām, pielāgojot tās vietējai nacionālajai un sociālajai situācijai.
Secinājums
Fin de siècle ir daudzslāņaina kultūras figūra — gan estētisks stāvoklis, gan sociāla reakcija uz modernitāti. Tas apvieno dekadences un renesanses motīvus, attēlojot pāreju starp 19. un 20. gadsimtu ar visām tā spriedzēm, radošajām avantūrām un politiskajām iespējām. Lai arī šī laikmeta noskaņa bieži tiek saistīta ar pesimismu un krīzi, tajā nebija viennozīmīgas vienotības — pastāvēja gan provokatīvi, gan atjauninoši elementi, kas ietekmēja mākslu, sabiedrību un politiku daudzos turpmākajos gados.


Anrī Tulūzas-Lotreka glezna "Moulin Rouge" (1895), kurā attēlots dzīvīgais un dekadentiskais sabiedrības gars fin de siècle laikā.

Obrija Bardslija (Aubrey Beardsley) zīmējums Oskara Vailda lugai "Salome".
Piemēri literatūrā
- Fjodors Dostojevskis. Brāļi Karamazovi
- Frīdrihs Nīče. Tā runāja Zaratustra.
- Oskars Vailds. Salomē.
Atsauce
1. ↑ Schaffer, Talia. 2008. Literatūra un kultūra fin de siècle. New York: Longman, 3.
2. 2.0↑ S2.1ternhell, Zeev. 1998. Fin-de-siècle domāšanas krīze. In Starptautiskais fašisms: teorijas, cēloņi un jaunā vienprātība. London and New York, 169.
3. ↑ Payne, Stanley G. A history of fašism, 1914-1945. Oxon, Anglija, Apvienotā Karaliste: Routledge, (1995, 2005): 23-24.
Jautājumi un atbildes
J: Ko nozīmē "fin de siטcle"?
A: Fin de siטcle ir frāze franču valodā, kas nozīmē "gadsimtu mija". To bieži lieto, lai apzīmētu laiku ap 1900. gadu vai vecā laikmeta beigas un jauna laikmeta sākumu.
J: Kāda veida māksla, kultūra un uzvedības veids bija saistīts ar fin de siטcle?
A: Fin de siטcle "gars" bieži vien attiecas uz kultūras iezīmēm, kas bija izteiktas 1880. un 1890. gados, piemēram, pesimisms un pārliecība, ka civilizācija noved pie dekadences.
J: Kādas bija dažas tēmas, kas saistītas ar fin de siטcle politisko kultūru?
A: Fin de siטcle politiskās kultūras tēmas bija sacelšanās pret materiālismu, racionālismu, pozitīvismu, buržuāzisko sabiedrību un liberālo demokrātiju.
J: Kā cilvēki šajā laikā uztvēra civilizāciju?
A: Cilvēki šajā periodā uzskatīja, ka civilizācija noved pie dekadences.
J: Vai šajā laikā bija cerība uz jaunu sākumu?
A: Jā, neraugoties uz to, ka tas bija deģenerācijas periods, bija arī cerība uz jaunu sākumu.
Vai ir minēts, ka fin de siטcle ir ietekmējis fašismu?
A.: Jā, tiek minēts, ka tam ir bijusi liela ietekme uz fašismu.
Meklēt