Pārstāvnieciskā demokrātija
Netiešā demokrātija jeb pārstāvības demokrātija ir tad, ja pilsoņi ievēl pārstāvjus, lai tie viņu vārdā pieņemtu likumus. Šāda ir lielākā daļa mūsdienu valstu.
Daudzās pārstāvības demokrātijās (ASV, Kanādā, Indijā u.c.) pārstāvjus ievēl vēlēšanās. Vēlēšanās var uzvarēt ar balsu vairākumu vai vairākumu, vai kādā citā veidā. Teorētiski to vietā var izmantot citas metodes, piemēram, alotmentu (atlasi ar loterijas palīdzību). Dažkārt pārstāvjiem ir arī tiesības izvēlēties citus pārstāvjus, prezidentus vai citus valsts amatpersonas (netiešā pārstāvība).
Tiešā demokrātija ir tāda, kad pilsoņi paši balso par vai pret konkrētiem priekšlikumiem vai likumiem. Šāda sistēma pastāvēja dažās senās Grieķijas pilsētās. Mūsdienu valstīs, kurās ir liels iedzīvotāju skaits, to ir iespējams īstenot tikai atsevišķos gadījumos. Tas notiek plebiscītā vai referendumā.
Demokrātiskā valstī galīgā vara lemt par nozīmīgām vēlēšanu sistēmas reformām ir tautai. Galvenais jautājums, ko demokrāti mēdz uzdot par jebkuru ierosināto izmaiņu vēlēšanu likumā vai balsošanas mehānismā, ir šāds: "Vai tā patiešām palielinās vēlētāju spēju atbrīvoties no neapmierinošiem valdniekiem un aizstāt tos ar citiem?". Demokrāti uzskata, ka šī pamatspēja ir vislabākā aizsardzība pret sliktu valdību un varas ļaunprātīgu izmantošanu.
Valdības sistēmas, kurās vēlētāji nevar mainīt valdību, nav demokrātiskas, un parasti tās ir diktatūras vai vienpartijas valstis.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir netiešā demokrātija?
A: Netiešā demokrātija jeb pārstāvnieciskā demokrātija ir tad, kad pilsoņi ievēl pārstāvjus, lai tie viņu vārdā pieņemtu likumus. Šāda ir vairums mūsdienu valstu.
J: Kam ir augstākā vara demokrātijā?
A: Demokrātijā galīgā vara lemt par nozīmīgām vēlēšanu sistēmas reformām ir iedzīvotājiem.
J: Kādu jautājumu uzdod demokrāti par jebkurām ierosinātajām izmaiņām vēlēšanu likumā vai balsošanas mehānismā?
A: Galvenais jautājums, ko demokrāti parasti uzdod par jebkurām ierosinātajām izmaiņām vēlēšanu likumā vai balsošanas mehānismā, ir šāds: "Vai tas patiešām palielinās vēlētāju iespējas atbrīvoties no neapmierinošiem valdniekiem un aizstāt tos ar citiem?".
K: Kāpēc demokrāti uzskata, ka šī spēja ir svarīga?
A: Demokrāti uzskata, ka šī pamatspēja ir vislabākā aizsardzība pret sliktu valdību un varas ļaunprātīgu izmantošanu.
Vai par demokrātiskām tiek uzskatītas tādas pārvaldes sistēmas, kas neļauj vēlētājiem mainīt valdību?
A: Valdības sistēmas, kas neļauj vēlētājiem mainīt valdību, nav demokrātiskas, un parasti tās ir diktatūras vai vienpartijas valstis.
J: Kādu primāro jautājumu uzdod demokrāti par izmaiņām vēlēšanu likumdošanā vai balsošanas mehānismos?
A: Galvenais jautājums, ko demokrāti uzdod par katru ierosināto izmaiņu vēlēšanu likumdošanā vai balsošanas mehānismā, ir: "Vai tā patiesi stiprinās vēlētāju varu nomainīt neapmierinātus valdniekus pret citiem?".
