First-past-the-post: vienmandātu apgabalu plurālā (visvairāk balsu) sistēma
Pirmā pēc kārtas (first-past-the-post): skaidrojums, priekšrocības un trūkumi, kā tas ietekmē partiju sadalījumu un valdību veidošanu vienmandātu apgabalos.
Vēlēšanu sistēma, ko sauc par pirmais pēc kārtas (angliski "first-past-the-post"), tiek izmantota, lai ievēlētu valdību vai parlamenta deputātus daudzās valstīs. Saskaņā ar šo sistēmu valsti dala vēlēšanu apgabalos, parasti vienmandātu apgabalos. Katrs apgabals izvirza vairākus kandidātus, kas parasti pārstāv dažādas politiskās partijas, un tajā uzvar tas kandidāts, kurš saņem visvairāk balsu. Šo sistēmu dažkārt sauc arī par daudzbalsību (plurālā sistēma) — tas ir pretstats vairākuma sistēmai, kurā uzvarētājam jāiegūst vairāk nekā puse balsu (jeb vairāk nekā visi pārējie kandidāti kopā).
Kā tas darbojas
Katrs vēlētājs katrā apgabalā atdod vienu balsojumu par vienu kandidātu. Pēc balsu saskaitīšanas uzvar kandidāts ar visvairāk balsu. Sistēma neprasa, lai uzvarētājs saņem vairāk nekā 50 % balsu — pietiek ar relatīvu vairākumu. Piemērs: trīs kandidāti saņem 40 %, 35 % un 25 % balsu; uzvar kandidāts ar 40 %, lai gan kopā 60 % vēlētāju balsojuši pret viņu.
Stiprās puses
- Vienkārša saprast un īstenot — katrs apgabals saglabā tiešu saikni starp vēlētāju un pārstāvi.
- Bieži nosaka skaidru uzvarētāju un var radīt stabilas vienas partijas valdības.
- Stiprina atbildību — deputāts pārstāv konkrētu reģionu un vēlētāji var to tieši nomainīt nākamajās vēlēšanās.
Vājās puses
- Rezultāti var būt disproporcionāli — partija var iegūt lielu vietu skaitu, lai gan tās kopējais atbalsts balsu procentos nav proporcionāls.
- Nelielas partijas un jauni politiskie spēki bieži tiek marginalizēti, jo balsis sadalās starp lielākajiem kandidātiem.
- Veicina taktisko balsošanu — vēlētāji var balsot nevis par savu pirmo izvēli, bet par kandidātu, kuram ir labākas iespējas uzvarēt pret nevēlamu pretendentu.
- Pastāv "skrāpju" vai "wasted votes" problēma — balsis par zaudētājiem vai pārlieku stipriem uzvarētājiem netiek izmantotas, lai ietekmētu kopējo sadalījumu.
- Viegli pakļaut manipulācijām ar apgabalu robežām (gerrymandering), kas var viltot vēlēšanu iznākumus.
Variācijas un salīdzinājums ar citām sistēmām
Pirmais pēc kārtas ir tikai viena no vairākām iespējām, kā organizēt vēlēšanas. To bieži salīdzina ar:
- Vairākuma (divu kārtu) sistēmu — ja neviens kandidāts nepārsniedz 50 %, notiek otrs kārtas balsojums starp trim vai diviem labākajiem; tā nodrošina uzvarētāju ar vairākumu.
- Proporcionālās sistēmas (PR) — vietas sadala atbilstoši partiju kopējam balsu ieguldījumam valsts vai lielāka apgabala līmenī; tās parasti nodrošina lielāku politisko daudzveidību parlamentā.
- Sajaukto sistēmu (piem., MMP) — kombinaija starp vienmandātu pārstāvniecību un proporciju, lai samazinātu disproporciju.
- Alternatīvo balsu (instant-runoff) sistēmu — vēlētāji rangē kandidātus un balsojuma pārdale turpinās, līdz kāds iegūst vairākumu.
Piemēri un lietošana
Starptautiski šo sistēmu izmanto vairākās valstīs. Starp tām ir Apvienotā Karaliste, Kanāda, Indija un daļēji arī Amerikas Savienotās Valstis (piem., ASV Pārstāvju palāta un daudzas štatu vēlēšanas parasti norit pēc vienmandātu plurālās sistēmas). Katrs piemērs parāda atšķirības, kā sistēma ietekmē partiju struktūru un valdību veidošanos — dažviet tā nodrošina stabilas valdības, citur izraisa spiedienu pēc vēlēšanu sistēmas reformas.
Sekas politiskajai ainai
Pirmais pēc kārtas bieži veicina divu lielo partiju dominanci (Duverjē likums — Duverger's law), jo vēlētāji un kandidāti optimizē savas cerības uz uzvaru. Tā var radīt regionālu koncentrāciju — partijas ar spēcīgu reģionālu atbalstu var gūt lielu skaitu deputātu, pat ja to atbalsts visā valstī nav tik liels. Diskusijas par sistēmas taisnīgumu un alternatīvām regulāri parādās daudzās valstīs, kur iedzīvotāji un partijas apspriež, vai mainīt sistēmu uz proporcionālāku.
Kopumā pirmais pēc kārtas ir vienkārša un taisna pieeja vēlēšanām ar skaidrām priekšrocībām attiecībā uz saikni starp vēlētāju un pārstāvi un valdību stabilitāti, taču tai piemīt būtiskas trūkuma iezīmes attiecībā uz pārstāvniecības proportionalitāti un mazu politisko grupu iekļaušanu.
Apsvērumi
Amerikas Savienotajās Valstīs un dažās citās valstīs visizplatītākā pārstāvju ievēlēšanas metode ir "balsošana pēc saraksta", ko bieži dēvē par "daudzbalsību". Vēlētāji balso par vienu kandidātu, un uzvar tas kandidāts, kurš ieguvis visvairāk balsu.
Politiskās partijas bieži izmanto priekšvēlēšanas, lai izvairītos no partiju balsu sadalīšanas vispārējās vēlēšanās. Piemēram, ja 60 % vēlētāju ir republikāņi un 40 % demokrāti, bet uz vienu amatu kandidē divi republikāņi un katrs saņem 30 % balsu, uzvarēs demokrāts ar 40 % balsu, jo tas ir visvairāk balsu, pat ja 60 % vēlētāju vismazāk dod priekšroku demokrātam.
Ja vēlēšanu biļetenā ir vairāk nekā divi kandidāti, vēlētāji bieži vien balso par pieņemamu kandidātu, kurš, viņuprāt, ir izredzes uzvarēt.
Vairākuma balsojuma pretinieki apgalvo, ka plašsaziņas līdzekļiem ir pārāk liela vara, jo tie stāsta cilvēkiem, kuram no diviem kandidātiem ir izredzes, un ka balsot par trešo kandidātu faktiski nozīmē balsot par sliktāko no diviem spēcīgajiem kandidātiem. Teorētiski ir iespējams, ka abi "priekšgalā esošie" kandidāti nav centristi un nepārstāv tautu.
Vairākuma balsošanas atbalstītāji apgalvo, ka tā ir ļoti vienkārša un ka tā liek vēlētājiem ar kompromisa balsojuma palīdzību ievēlēt centrisku kandidātu. Lai izvairītos no tās problēmām, dažās vēlēšanās tiek prasīts minimālais balsu īpatsvars jeb vairākums, izmantojot "otrās kārtas vēlēšanas".
Piemērs
| Kandidāts | Balsis |
| Kandidāts A: | 25 |
| Kandidāts B: | 22 |
| Kandidāts C: | 21 |
| Kandidāts D: | 18 |
| Kandidāts E: | 14 |
Ja vēlēšanas notiek pēc pirmās kārtas, uzvar kandidāts A, jo šis kandidāts ir saņēmis vairāk balsu nekā jebkurš cits.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir "pirmais pēc kārtas"?
A: Tā ir balsošanas sistēma, ko izmanto dažās valstīs, lai ievēlētu valdības vai parlamentu deputātus.
J: Kā valsts tiek sadalīta pēc vēlēšanu sistēmas "pirmais pēc kārtas"?
A: Valsts tiek sadalīta vēlēšanu apgabalos.
J: Kas kandidē vēlēšanās pēc vēlēšanu sistēmas "pirmais pēc kārtas"?
A: Valsts parlamenta vēlēšanās kandidē cilvēki, kurus sauc par kandidātiem un no kuriem katrs parasti pārstāv citu politisko partiju.
J: Kā tiek noteikts uzvarētājs atsevišķos vēlēšanu apgabalos pēc vēlēšanu sistēmas "pirmais pēc kārtas"?
A: Uzvar tas kandidāts, kurš saņem visvairāk iedzīvotāju balsu, lai tiktu ievēlēts parlamentā.
Jautājums: Kas ir vairākums vēlēšanu sistēmas kontekstā?
A: Daudzbalsība ir vēl viens nosaukums vēlēšanu sistēmai, kurā uzvar kandidāts, kurš saņem visvairāk balsu vēlēšanu apgabalā, neatkarīgi no tā, vai viņam ir kopējais balsu vairākums.
J: Kas notiek, ja kāda partija iegūst vairāk nekā 50 % vietu?
A: Tā var izveidot vairākuma valdību.
Jautājums: Kas notiek, ja neviena no partijām neiegūst vairāk nekā 50 % mandātu vēlēšanu sistēmā, kas ir pirmā pēc kārtas?
A: Vai nu partija, kas ieguvusi visvairāk vietu, var izveidot mazākuma valdību, vai arī var izveidot koalīcijas valdību no divām vai vairākām citām politiskajām partijām, kuras kopā ieguvušas vairāk nekā 50 % vietu.
Meklēt