Apvienotā Karaliste

Pirmsvēsture

Arheoloģiskās atliekas liecina, ka pēc pēdējā ledus laikmeta beigām pirmā mūsdienu cilvēku grupa, kas apdzīvoja Britu salas, bija mednieki un vācēji. Datējums nav zināms: iespējams, jau 8000 gadu pirms mūsu ēras, bet noteikti līdz 5000 gadu pirms mūsu ēras. Viņi būvēja mezolīta koka un akmens pieminekļus. Stounhendža tika uzcelta laikā no 3000 līdz 1600. gadam pirms mūsu ēras. Ķeltu ciltis ieradās no kontinentālās Eiropas. Lielbritānija bija mainīgs cilšu apgabalu kopums bez galvenā līdera. Jūlijs Cēzars 55. gadā pirms mūsu ēras mēģināja iebrukt (ieņemt) salu, bet tas viņam neizdevās. Romieši veiksmīgi iebruka 43. gadā pēc Kristus dzimšanas.

Stounhendža Apvienotajā Karalistē

Vēsture

Rakstītā vēsture sākās Lielbritānijā, kad romieši ieveda rakstību. Roma valdīja Lielbritānijā no 44. līdz 410. gadam, taču tā pārvaldīja tikai Angliju un Velsu. Romieši nekad nav valdījuši Skotijā uz ziemeļiem no Klaida-Forta ielejas vai Īrijā; to ziemeļu robeža laiku pa laikam mainījās, un kādu laiku to iezīmēja Hadriāna mūris.

Pēc romiešiem Lielbritānijā ieradās divi imigrantu viļņi. Pirmie bija vācu ciltis: angļi, saksiem un jūtiem. Angļu valoda attīstījās no anglosakšu senangļu valodas, un tā ir ģermāņu valoda. Otrā grupa bija vikingi.

Apvienotā Lielbritānija

Pēc ilga perioda, kad Anglija bija sadalīta dažādās karaļvalstīs, 945. gadā Æthelstan (Athelstan) to izveidoja par vienu valsti. 13. gadsimtā Angliju un Velsu ar spēku apvienoja Edvards I (Longshanks).

Apvienošanās ar Skotiju aizņēma daudz vairāk laika; starp abām Lielbritānijas daļām bija simtiem gadu ilguši konflikti. Šī Anglijas un Skotijas savienība 1707. gadā izveidoja Lielbritānijas Apvienoto Karalisti, kas apvienoja Skotiju un Angliju vienā valstī.

1603. gadā, kad nomira Anglijas karaliene Elizabete I, viņas tuvākais radinieks bija Skotijas karalis Džeimss VI. Viņš kļuva gan par Anglijas, gan Skotijas karali. 1707. gadā Skotijas un Anglijas parlamenti vienojās par savienības līgumu, ar kuru abas valstis apvienoja vienā valstī ar nosaukumu Lielbritānijas karaliste karalienes Annas vadībā.

Līdz 1800. gadam gan Skotijai, gan Anglijai jau kopš 1200. gada neatkarīgi bija liela ietekme uz Īriju. Šajā gadā Lielbritānijā un Īrijā tika pieņemti likumi par abu valstu apvienošanu. Jauno valsti nosauca par Lielbritānijas un Īrijas Apvienoto Karalisti. 1922. gadā liela daļa Īrijas kļuva neatkarīga no Apvienotās Karalistes kā Īrijas Brīvā valsts (tagad tā tiek saukta par Īriju). Tomēr sešas ziemeļu grāfistes (sauktas par Ziemeļīriju) joprojām ir Apvienotās Karalistes daļa. Valsts tika pārdēvēta par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti.

Parlaments

Britu tautu pārstāv parlamenta deputāti, nevis valda monarhi. Tomēr pēc Anglijas pilsoņu kara par lordu protektoru kļuva Olivers Kromvels, un monarhija tika likvidēta. Lai gan pēc viņa nāves monarhija tika atjaunota, kronis pamazām kļuva par otršķirīgu varu, bet parlaments - par pirmo. Parlamenta deputāti (saukti par parlamenta locekļiem) tika ievēlēti, bet līdz pat 20. gadsimta sākumam balsot varēja tikai vīrieši, kuriem piederēja īpašums. Deviņpadsmitajā gadsimtā arvien vairāk cilvēku ieguva vēlēšanu tiesības (tiesības balsot), taču arī tad līdz 1900. gadam sievietes vēl nevarēja balsot, un tikai 40 % vīriešu bija pietiekami turīgi, lai varētu balsot. Taču 1928. gadā balsstiesības ieguva visi pieaugušie, gan vīrieši, gan sievietes: to sauc par vispārējām vēlēšanām.

Parlaments atrodas Londonā, bet tam ir vara visā Apvienotajā Karalistē. Mūsdienās Velsai, Skotijai un Ziemeļīrijai ir savas vietējās pašvaldības, taču to pilnvaras ir ierobežotākas; Skotijā ir pašpasludinātais Skotijas parlaments. Velsiešiem ir asambleja, bet ziemeļīriešiem - Stormount. Anglijā nav atsevišķa parlamenta, kas pārstāvētu tikai Anglijas reģionu viedokli. Arī Menas salā un Normandijas salās, kas ir salas, kuras daļēji kontrolē Apvienotā Karaliste, bet daļēji ir neatkarīgas, ir parlamenti.

Parlamenta deputāti pieder politiskajām partijām: lielākās partijas ir Konservatīvā partija, Leiboristu partija, Skotijas Nacionālā partija un Liberāldemokrāti. Vienas partijas deputāti vienojas rīkoties un balsot vairāk vai mazāk kopīgi. Partija, kurai ir vairāk nekā puse vietu (vairākums), veido valdību; partijas līderis kļūst par premjerministru, kurš pēc tam ieceļ citus ministrus. Tā kā valdībai parlamentā ir vairākums, tā parasti var kontrolēt, kādi likumi tiek pieņemti.

Karaliene Elizabete valda kopš 1952. gada.

Dzimtās valodas Apvienotajā Karalistē

Ķeltu valodas

• Velsiešu
• Cornish
• Īru galisiešu valoda
• Skotijas galisiešu valoda

Ģermāņu valodas

• Angļu valodā
• Skoti
• Ulsterskoti

Svešvalodas

Galvenās valodas, kurās Apvienotajā Karalistē runā ne tikai angļu valodā, ir poļu (aptuveni 500 000 runātāju Apvienotajā Karalistē), austrumu pandžabi jeb pendžabi (471 000), bengāļu (400 000), urdu (400 000), kantoniešu (300 000), grieķu (200 000), dienvidrietumu Karību jūras kreolu angļu (170 000).

Ģeogrāfija

Apvienotā Karaliste sastāv no četrām dažādām valstīm: Velsas, Anglijas, Skotijas un Ziemeļīrijas. Velsas galvaspilsēta ir Kārdifa. Anglijas galvaspilsēta ir Londona. Skotijas galvaspilsēta ir Edinburga, bet Ziemeļīrijas galvaspilsēta ir Belfāsta. Citas lielas Apvienotās Karalistes pilsētas ir Birmingema, Bristole, Mančestra, Liverpūle, Ņūkāsla pie Tainas, Līdsa, Šefīlda, Glāzgova, Sauthemptona, Leičestra, Koventrija, Bredforda un Notingema.

Apvienotā Karaliste atrodas uz ziemeļrietumiem no Eiropas kontinentālās daļas krastiem. Apkārt Apvienotajai Karalistei ir Ziemeļjūra, Lamanšs un Atlantijas okeāns. Apvienotā Karaliste parasti netieši pārvalda arī vairākas mazākas vietas (galvenokārt salas) visā pasaulē, kuras sauc par aizjūras teritorijām. Tās ir Britu impērijas paliekas.

Laikapstākļi Apvienotajā Karalistē ir mainīgi un neparedzami. Vasaras ir mēreni siltas, bet ziemas ir vēsas līdz aukstas. Lietus līst visu gadu, un vairāk rietumos nekā austrumos ziemeļu platuma un Atlantijas okeāna Golfa straumes siltā ūdens dēļ. Parasti mēreni vēji no Atlantijas okeāna var tikt pārtraukti ar arktiskā gaisa plūsmu no ziemeļaustrumiem vai karsta gaisa plūsmu no Sahāras.

Apvienotās Karalistes valstis


Apvienotās Karalistes topogrāfija

Politika

Apvienotā Karaliste ir parlamentāra demokrātija, kuras pamatā ir konstitucionāla un mantojama monarhija. Apvienotās Karalistes iedzīvotāji balso par parlamenta deputātiem, lai tie runātu viņu vārdā un viņu vārdā pieņemtu likumus. Karaliene Elizabete II ir Apvienotās Karalistes karaliene un valsts galva. Lai gan viņa ir valsts galva, faktiski viņa valsti nevalda. Valsti pārvalda valdība, kuru vada premjerministrs, un tā lemj par politiku. Pašlaik premjerministrs ir Boriss Džonsons, kurš ir Konservatīvās partijas līderis un kuru valsts iedzīvotāji nav tieši ievēlējuši.

Parlaments ir vieta, kur tiek pieņemti likumi. Tam ir trīs daļas: Pārstāvju palāta, Lordu palāta un karaliene. Pārstāvju palāta ir visvarenākā daļa. Tajā sēž Parlamenta deputāti. Šeit sēž arī premjerministrs, jo viņš ir parlamenta deputāts. Cilvēkus, kas sēž Lordu palātā, sauc par peeriem - viņus neizvēlas tauta. Lielāko daļu peeru tagad ieceļ valdība. Ir daži, kas ir mantojami peeri (viņu tēvi bija peeri), un daži citi, piemēram, daži Anglikāņu baznīcas bīskapi un tiesu varas pārstāvji (Law Lords).

Skotijai ir savs parlaments, kam ir tiesības pieņemt likumus, piemēram, par izglītību, veselību un Skotijas tiesību aktiem. Ziemeļīrijai un Velsai ir savas autonomās asamblejas, kurām ir dažas pilnvaras, bet mazākas nekā Skotijas parlamentam. Apvienotās Karalistes parlaments joprojām ir suverēns, un tas jebkurā laikā var izbeigt decentralizēto administrāciju darbību.

Pašreizējais Apvienotās Karalistes premjerministrs kopš 2019. gada ir Boriss Džonsons.


Vestminsterā, Londonā, ir pulksteņa tornis, kurā atrodas Big Bena zvans.

Militārais

Apvienotajā Karalistē ir aptuveni 223 000 karavīru, neskaitot rezerves spēkus. Apvienotajai Karalistei ir viena no visattīstītākajām militārajām vienībām pasaulē, līdzās tādām valstīm kā ASV un Francija, un tās rīcībā ir liela armija (Lielbritānijas armija), ievērojama flote (Karaliskā flote) un gaisa spēki (Karaliskie gaisa spēki). No 18. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam Apvienotā Karaliste bija viena no spēcīgākajām valstīm pasaulē ar milzīgu jūras kara floti (jo to ieskauj jūra, tāpēc liela flote bija vispraktiskākā iespēja). Pēdējā laikā šis statuss ir mazinājies, taču Apvienotā Karaliste joprojām ir dažādu militāru grupu, piemēram, ANO Drošības padomes un NATO, locekle. Tā joprojām tiek uzskatīta arī par lielu militāro spēku.

Ekonomika

Apvienotā Karaliste ir attīstīta valsts ar sesto lielāko ekonomiku pasaulē. Tā bija lielvara 18., 19. un 20. gadsimta 18., 19. un 20. gadsimta sākumā, un kopš 19. gadsimta sākuma tika uzskatīta par spēcīgāko un ietekmīgāko valsti pasaulē gan politikā, gan ekonomikā (jo tā bija bagātākā valsts tajā laikā), gan militārajā ziņā. Līdz 1908. gadam Lielbritānija turpināja būt lielākā ražošanas ekonomika pasaulē un līdz 20. gadsimta 20. gadiem - lielākā ekonomika pasaulē. Divu pasaules karu ekonomiskās izmaksas un britu impērijas panīkums 20. gadsimta 50. un 60. gados samazināja tās vadošo lomu pasaules norisēs. Apvienotajai Karalistei ir spēcīga ekonomiskā, kultūras, militārā un politiskā ietekme, un tā ir kodolvalsts. Tā bija Eiropas Savienības dalībvalsts līdz pat 2020. gada 1. februārim, kad Apvienotā Karaliste no tās izstājās. Apvienotajai Karalistei ir pastāvīga vieta Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē, tā ir G8, NATO, Pasaules Tirdzniecības organizācijas un Nāciju Sadraudzības locekle.

Londonas galvaspilsēta ir slavena kā lielākais finanšu centrs pasaulē līdzās Ņujorkai ASV.

Literatūra

Viljams Šekspīrs bija angļu dramaturgs. Viņš rakstīja lugas 16. gadsimta beigās. Dažas no viņa lugām bija Romeo un Džuljeta un Makbets. 19. gadsimtā Džeina Ostena un Čārlzs Dikenss bija rakstnieki. Divdesmitajā gadsimtā rakstnieki bija arī zinātniskās fantastikas rakstnieks H. G. Vellss un J. R. R. R. Tolkīns. Bērnu fantāzijas grāmatu sēriju "Harijs Poters" sarakstīja J. K. Roulinga. Aldoss Hakslijs arī bija no Apvienotās Karalistes.

Literatūru angļu valodā raksta autori no daudzām valstīm. Nobela prēmiju literatūrā ir saņēmuši astoņi autori no Apvienotās Karalistes. Seamus Heaney ir Ziemeļīrijā dzimis rakstnieks.

Artūrs Konans Doils no Skotijas sarakstīja detektīvromānus par Šerloku Holmsu. Viņš bija no Edinburgas. Dzejnieks Dilans Tomass pievērsa starptautisku uzmanību Velsas kultūrai.

Šerloks Holmss un Dr. Vatsons

Izglītība

Anglijā, Ziemeļīrijā, Skotijā un Velsā ir atsevišķas, bet līdzīgas izglītības sistēmas. Visās tajās ir noteikumi, ka izglītība ir nepieciešama no piecu līdz astoņpadsmit gadu vecumam, izņemot Skotiju, kur skolas pamešana ir atļauta no sešpadsmit gadu vecuma. Daudzi bērni mācās valsts skolās, bet citi bērni apmeklē privātskolas.

Lielbritānijas universitātes ir Kembridžas Universitāte un Oksfordas Universitāte, kā arī Londonas universitātes (Londonas Universitātes koledža, Londonas Ekonomikas skola, Londonas Karaliskā koledža un Londonas Imperiālā koledža), kas kopā veido Apvienotās Karalistes universitāšu zelta trijstūri.

Plašāka divdesmit universitāšu grupa veido Rasela grupu, kas saņem divas trešdaļas no pētniecības dotācijām un līgumfinansējuma no 100 universitātēm.

Transports

Apvienotajā Karalistē ceļu satiksme notiek pa ceļa kreiso pusi (atšķirībā no Amerikas un dažiem Eiropas reģioniem), un autovadītājs stūrē transportlīdzekli no labās puses. Ceļu tīkls Lielbritānijas salā ir plašs, un lielākā daļa vietējo un lauku ceļu ir izveidoti romiešu un viduslaiku laikā. Galvenie ceļi, kas izveidoti 20. gadsimta vidū, tika pielāgoti automobiļu vajadzībām. Ātrgaitas automaģistrāļu (automaģistrāļu) tīkls lielākoties tika izbūvēts pagājušā gadsimta 60. un 70. gados, un tas savieno lielākās pilsētas un apdzīvotās vietas.

Dzelzceļa transporta sistēma tika izgudrota Anglijā un Velsā, tāpēc Apvienotajā Karalistē ir vecākais dzelzceļa tīkls pasaulē. Tas galvenokārt tika būvēts Viktorijas laikmetā. Tīkla pamatā ir piecas tālsatiksmes maģistrālās līnijas, kas no Londonas ved uz lielākajām pilsētām un sekundārajiem apdzīvojuma centriem ar blīvu piepilsētu tīklu reģionos. Jaunākā tīkla daļa savieno Londonu ar Lamanša tuneli no Sentpankrasas stacijas un ir būvēta pēc tāda paša standarta kā Francijas TGV sistēma. Lielbritānijas dzelzceļa tīkls ir daļēji privatizēts, un privātīpašniekiem piederošas vilcienu ekspluatācijas kompānijas nodrošina pakalpojumus konkrētās līnijās vai reģionos, savukārt sliežu ceļi, signāli un stacijas pieder valdības kontrolētam uzņēmumam Network Rail. Ziemeļīrijā NI Railways ir valsts dzelzceļš. Londonas pazemes dzelzceļu sistēmu, kas pazīstama kā Tube, ir pārņēmušas daudzas citas pilsētas.

Lielākā daļa iekšzemes gaisa satiksmes Apvienotajā Karalistē notiek starp Londonu un lielākajām Skotijas un Ziemeļanglijas pilsētām un Belfāstu. Londonas Hītrovas lidosta ir valsts lielākā lidosta un viens no svarīgākajiem starptautiskajiem mezgliem pasaulē. Citas lielākās lidostas ar galvenajiem starptautiskajiem lidojumiem ir Londonas Getvikas, Birmingemas, Mančestras un Glāzgovas lidosta.

Starp Skotijas salām darbojas plaša prāmju tīklu sistēma, un lielākie prāmju maršruti kursē starp Angliju un Franciju (caur Lamanša šaurumu), Skotiju un Ziemeļīriju (caur Īrijas jūru) un Angliju/Velsu un Īrijas Republiku (no Liverpūles/Holīthedas).