Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, saukta vienkārši par Apvienoto Karalisti (AK) vai Lielbritāniju, ir suverēna valsts. Tā ir konstitucionāla monarhija, kas sastāv no četrām atsevišķām valstīm: Anglija, Velsa, Skotija un Ziemeļīrija. Tā ir Apvienoto Nāciju Organizācijas, Sadraudzības, NATO un G8 dalībvalsts. Tai ir piektā lielākā ekonomika pasaulē.

Apvienotajā Karalistē dzīvo aptuveni 67 miljoni cilvēku. Viņus var iedalīt četrās lielās tautībās atkarībā no valsts, kurā viņi dzīvo. Šīs valstis un tajās dzīvojošie cilvēki un valodas, kurās tajās runā, ir šādas:

  • Anglija ir lielākā valsts, kurā dzīvo visvairāk Apvienotās Karalistes iedzīvotāju. Cilvēkus, kas dzīvo Anglijā, sauc par angļiem. Viņu dzimtā valoda ir angļu valoda, kurā runā gandrīz visi Apvienotās Karalistes iedzīvotāji un kura ir kļuvusi par pasaules lingua franca. Daži cilvēki Anglijas dienvidrietumu daļā runā kornāliski - ķeltu valodā.
  • Skotija, kas atrodas uz ziemeļiem no Anglijas, ir otrā lielākā valsts. Šeit dzīvojošos cilvēkus sauc par skotiem, un daži runā valodās, ko sauc par skotu galiešu valodu, ķeltu valodu, vai skotu valodu, kas ir ļoti līdzīga angļu valodai, bet atšķiras no tās.
  • Velsa atrodas uz rietumiem no Anglijas. Tās iedzīvotājus sauc par velsiešiem, un viņiem ir sava ķeltu valoda, ko arī sauc par velsiešu valodu. Ne visi Velsā prot velsiešu valodu, taču gandrīz visi prot angļu valodu.
  • Ziemeļīrija ir mazākā valsts, un atšķirībā no pārējām trim valstīm tā neatrodas Lielbritānijas salā, bet gan Īrijas salā. Ziemeļīrija aizņem aptuveni sesto daļu Īrijas teritorijas, bet pārējo daļu - Īrijas Republika. Ziemeļīrijas iedzīvotāji ir vai nu īri, vai briti, vai Ziemeļīrijas iedzīvotāji, un viņi paši izvēlas, kā viņi vēlas sevi identificēt. Tur dzīvojošie cilvēki parasti runā angļu valodā, bet daži runā arī īru valodā un Ulsterskotu valodā, kas ir līdzīga Skotijā lietotai skotu valodai, taču ar dažām atšķirībām.

No 17. līdz 20. gadsimta vidum Lielbritānija bija pasaules lielvara. Tā kļuva par koloniālu impēriju, kas kontrolēja lielas teritorijas Āfrikā, Āzijā, Ziemeļamerikā un Okeānijā. Daudzas valstis 20. gadsimtā pameta impēriju un kļuva no tās neatkarīgas, lai gan Lielbritānija uztur sakarus ar lielāko daļu bijušās impērijas valstu.

Apvienotajā Karalistē ir daudz pilsētu. Anglijā atrodas Londona, kas ir lielākā Apvienotās Karalistes pilsēta un arī tās galvaspilsēta. Anglijā ir arī daudzas citas lielas pilsētas, tostarp Birmingema, Mančestra, Liverpūle, Līdsa, Bristole un Ņūkāsla pie Tainas. Skotijā ir lielās pilsētas Edinburga un Glāzgova. Kārdifa un Svonsī atrodas Velsā, bet Belfāsta - Ziemeļīrijā. Apvienotajai Karalistei bija dominējoša impērija ar nosaukumu Britu impērija. Tās uzplaukuma laikā 1922. gadā Britu impērijā dzīvoja vairāk nekā 458 miljoni cilvēku, kas bija viena piektā daļa no Zemes iedzīvotāju skaita. Tās platība bija 13 012 000 kvadrātkilometru jeb gandrīz ceturtā daļa no Zemes sauszemes platības. Britu impēriju bieži dēvēja par "impēriju, uz kuras saule nekad nenokrīt", kas raksturo lielu impēriju, jo saule vienmēr spīd vismaz vienā no tās teritorijām.

Vēsture īsumā

Apvienotās Karalistes veidošanās galvenie posmi ir Anglijas un Skotijas apvienošana 1707. gadā (Acts of Union), kā arī Īrijas (vispirms daļēja, vēlāk — 1801. gada Apvienošanās akts) un 20. gadsimta notikumi, kas noveda pie mūsdienu valsts robežām. Industrijas revolūcija 18.–19. gadsimtā padarīja Lielbritāniju par rītdienas rūpnieciskās varas centru. 20. gadsimts atnesa divus pasaules karus, pēc kuriem sākās impērijas dekolonizācija un daudzos gadījumos — neatkarīgo valstu veidošanās. Mūsdienās AK ir parlamentāra monarhija ar ilgstošu demokrātisku tradīciju.

Valsts iekārta un politiskā sistēma

AK pārvaldes pamatā ir konstitucionālā monarhija un parlamentāra demokrātija. Valsts galva ir monarhs, bet izpildvara lielākoties pieder valdībai, ko vada premjerministrs. Parlaments sēž Vestminsterā (Londonā) un sastāv no Pārstāvju palātas un Lordu palātas. Lielākas vērtības decentralizācijas ietvaros eksistē reģionālas institūcijas — Skotijas parlaments, Velsas Seneds (Senedd) un Ziemeļīrijas Asambleja — kurām ir dažādas pilnvaras izglītības, veselības aprūpes un citu jomu jautājumos.

Ģeogrāfija un daba

Apvienotā Karaliste sastāv no vairākām salām — lielākās ir Lielbritānija un Ziemeļīrijas daļa Īrijas salā, kā arī daudz mazāku salu ar skotu Hēbrīdiem, Orknejiem un Sēlas salām. Kopējā platība ir aptuveni 243 610 kvadrātkilometri. Reljefs ir atšķirīgs — kalni Skotijas ziemeļos (augstākais punkts Ben Nevis — 1 345 m), plaši līdzenumi un koncentrēta apdzīvotība dienvidos un austrumos. Galvenās upes: Teims (Thames), Severn (Severn), Trent u.c. Klimats ir mitri un mēreni okeānisks ar nelielām temperatūras svārstībām starp sezonām.

Valodas un sabiedrība

Angļu valoda ir galvenā valsts valoda. Reģionālās valodas — velsiešu (Cymraeg), skotu galiešu (Gàidhlig), skotu (Scots), īru (Gaeilge) un Ulsterskotu — ir svarīga kultūras mantojuma daļa un tiek veicinātas ar dažādām valsts un reģionālām iniciatīvām. AK ir daudzveidīga sabiedrība ar nozīmīgu diasporu no bijušajām kolonijām un citiem migrācijas avotiem; populārākās kopienu valodas ietver pandžabu, poļu, urdu un citas.

Ekonomika un infrastruktūra

AK ekonomika ir orientēta uz pakalpojumu sektoru, kur finanšu pakalpojumi (īpaši Londonā), profesionālās un zinātnes industrijas, tehnoloģijas un radošās nozares ieņem centrālu vietu. Ražošana, lauksaimniecība un enerģētika joprojām ir nozīmīgas, it īpaši Skotijā (nafta un gāze Ziemeļjūrā). Valūta — Lielbritānijas mārciņa (pound sterling, £). Laiks: GMT/BST atkarībā no sezonas.

Sabiedriskā labklājība, veselība un izglītība

AK ir valsts veselības aprūpes sistēma — National Health Service (NHS), kas nodrošina lielāko daļu pamatpakalpojumu. Izglītība ir plaši pieejama, ar bezmaksas pamatizglītību un daudzām prestižām augstskolām (piem., Oksforda, Kembridža), kas piesaista studentus no visas pasaules. Sociālā aizsardzība un pensiju sistēmas ir valsts politikas daļa.

Kultūra un sporta tradīcijas

AK ir liels ieguldījums pasaules kultūras mantojumā — literatūra (Šekspīrs, Dikenss, Virdžīnija Vulf u.c.), mūzika (no klasiskās līdz populārai), teātris, kino un televīzija. Sporta kultūra ir spēcīga; futbola, regbija un kriketa sacensības ir plaši populāras un nozīmīgas sabiedriskajai dzīvei. Tūrisma objektu vidū ir vēsturiskas ēkas, muzejiskie kompleksi, dabas rezervāti un pilsētu kultūras centri.

Starptautiskā loma un drošība

AK ir pastāvīgā ANO Drošības padomes dalībvalsts, NATO locekle un aktīva starptautiska spēlētāja drošības, attīstības un diplomātijas jomā. Tā saglabā ciešas saites ar valstīm Sadraudzībā un citām stratēģiskām partnervalstīm. AK ir kodolvalsts ar profesionālām bruņotajām spēkiem.

Mūsdienu izaicinājumi un nākotnes perspektīvas

Apvienotajai Karalistei kā mūsdienu sabiedrībai ir vairāki izaicinājumi: ekonomiskā pielāgošanās pēc Brexit, ilgtspēja un klimata pārmaiņu mazināšana, sabiedrības veselības nodrošināšana un reģionālo nevienlīdzību mazināšana. Tajā pašā laikā valsts saglabā stipru izglītības un pētniecības bāzi, attīstās tehnoloģiju nozares un pakalpojumu eksports, kas nodrošina iespējas turpmākai attīstībai.