Elizabete I
Elizabete I (1533. gada 7. septembris - 1603. gada 24. marts) bija Anglijas un Īrijas karaliene. Viņa bija karaliene no 1558. gada 17. novembra līdz savai nāvei 1603. gada martā. Viņu sauca arī par Labo karalieni Besu, Jaunavu karalieni vai Gloriānu.
Viņa bija Anglijas karaļa Henrija VIII un viņa otrās sievas Annas Boleinas meita un pēdējā no Tjūdoru dinastijas monarhiem. Kad Boleina tika apkaunota galmā un sodīta ar nāvi, Elizabetes dzīve kļuva trauksmaina, tostarp viņa tika ieslodzīta Londonas tornī, vecā cietumā.
Neraugoties uz to, Elizabete valdīja ar inteliģenci un smagu darbu. Viņas valdīšana izcēlās ar lieliem sasniegumiem mākslā, tirdzniecībā un pētniecībā. Viņa prasmīgi aizstāvēja savu valsti Spānijas Armadas laikā. Viņa nekad nebija precējusies, taču viņai bija vairāki mīļākie, tostarp Lesteras grāfs. Pēc viņas nāves 1603. gadā par viņas pēcteci tika iecelts Skotijas karalis Džeimss VI.
Agrīnā dzīve
Elizabete dzima 1533. gadā Grinvičā, Anglijā. Viņa bija Anglijas karaļa Henrija VIII un viņa otrās sievas Annas Boleinas meita. Viņai bija vecāka pusmāsa Marija un vēlāk arī jaunāks pusbrālis Edvards.
Elizabete ieguva labu izglītību. Viņa varēja runāt un lasīt sešās valodās: dzimtajā angļu, kā arī franču, itāļu, spāņu, grieķu un latīņu.
1547. gada 28. janvārī, kad viņai bija trīspadsmit ar pusi gadu, nomira karalis Henrijs. Elizabetes pusbrālis Edvards kļuva par Anglijas karali Edvardu VI. Viņš nomira 15 gadu vecumā. Viņa pēctece 1553. gadā bija Marija, un pēc karalienes Marijas nāves 1558. gadā Elizabete kļuva par karalieni.
Sasniegumi kā karalienei
Marija I Anglijā bija atjaunojusi Romas katoļu reliģiju. Elizabete atgriezās pie protestantu ticības, ko bija izveidojis viņas tēvs. Tomēr viņa saglabāja dažas katoļu tradīcijas. Viņa vēlējās, lai viņas padotie izskatītos pēc protestantiem, pat ja tie tādi nebija.
Elizabetes valdīšanas gados bija daudz mākslas sasniegumu. Viljams Šekspīrs, Kristofers Marlovs, Edmunds Spensers un citi rakstnieki radīja paliekošas drāmas un dzeju. Elizabetes galmā strādāja komponisti Tomass Talliss un Viljams Bērds.
Viņas valdīšanas laikā daudzi vīrieši meklēja piedzīvojumus ārzemēs. Sers Frānsiss Dreiks, sers Valters Raleigs, Humfrijs Gilberts un citi "jūras suņi" laupīja spāņu kuģus. Viņi devās arī uz Ameriku. 1580. gadā Dreiks kļuva par pirmo angli, kas apbrauca apkārt pasaulei. Šo vīru ekspedīcijas sagatavoja Angliju atklājumu un starptautiskās tirdzniecības laikmetam un citu pasaules daļu pārņemšanai savā īpašumā. 1600. gadā Elizabete pati nodibināja tirdzniecības kompāniju, pazīstamu kā Austrumindijas kompānija, kas kļuva par svarīgu britu impērijas instrumentu.
Elizabete I savā kronēšanas tērpā
Spānijas Armada
Anglija un Spānija jau sen bija sastrīdējušās. Elizabete mudināja protestantus Spānijas kontrolētajā Nīderlandē sacelties pret Spāniju. Viņa arī mudināja savus "jūras suņus" uzbrukt spāņu kuģiem. 1588. gadā Spānijas karalis Filips II nosūtīja armādi (lielu kuģu floti), lai iebruktu Anglijā.
Elizabete sagaidīja savus karavīrus Tilberijā un teica viņiem: "Es zinu, ka man ir vājas, vārgas sievietes ķermenis, bet man ir karaļa sirds un vēders - un arī Anglijas karaļa."
1588. gada 29. jūlijā Spānijas Armadu sagaidīja Anglijas mazie kuģi. Viņi armādi sakāva, un sliktie laikapstākļi Skotijas un Īrijas tuvumā to vēl vairāk izpostīja, jo atlikušie spāņu kuģi atgriezās Spānijā.
Elizabetes "Armadas portrets"
Karalienes muižnieki
Elizabete nekad nebija precējusies, un viņai nebija bērnu. Tomēr viņa bija iecienījusi vairākus muižniekus savā galmā. Starp šiem dižciltīgajiem izcēlās Roberts Dūdlijs, pirmais Lesteras grāfs. Vēlāk viņa pievērsās Robertam Devero, 2. Eseksas grāfam. Viņš vēlējās gāzt karalienes valdību. Viņš tika sakauts un sodīts ar nāvi.
Roberts Dūdlijs
Elizabetes nāve
Elizabete nomira Ričmondas pilī 1603. gada 24. martā. Par Anglijas karali kļuva Skotijas protestantu karalis Džeimss VI. Viņš bija viņas māsīcas Marijas, Skotijas karalienes, dēls.
Elizabete I bija pēdējā Tjūdoru valdniece, kas valdīja 44 gadus. Viņas ieņemšanas diena divus simtus gadu bija valsts svētki.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kad Elizabete I bija Anglijas un Īrijas karaliene?
A: Elizabete I bija Anglijas un Īrijas karaliene no 1558. gada 17. novembra līdz savai nāvei 1603. gada martā.
J: Kādi bija daži no Elizabetes I iesaukām?
A: Elizabeti I sauca par Labo karalieni Besu, Jaunavu karalieni vai Gloriānu.
J: Kas bija viņas vecāki?
A: Viņas vecāki bija Anglijas karalis Henrijs VIII un Anna Boleina.
Jautājums: Kā viņas dzīve kļuva trauksmaina pēc Annas Boleinas negoda galmā?
A: Pēc Annas Boleinas apkaunošanas galmā Elizabetes dzīve kļuva trauksmaina, tostarp Elizabete tika ieslodzīta Londonas tornī, vecā cietumā, aizdomās par palīdzību karalienes Marijas ienaidniekiem.
J: Kādi sasniegumi tiek piedēvēti viņas valdīšanas laikā?
A: Viņas valdīšanas laikā bija lieli sasniegumi mākslā, tirdzniecībā un pētniecībā. Viņa arī prasmīgi aizstāvēja savu valsti Spānijas Armadas laikā.
J: Vai viņa kādreiz apprecējās?
A: Nē, viņa nekad nebija precējusies, bet apgalvoja, ka ir precējusies ar Angliju. Viņai bija vēl daži mīļākie, tostarp Lesteras grāfs.
J: Kas pēc viņas nāves 1603. gadā pārņēma viņas godu?
A: Pēc viņas nāves 1603. gadā par viņas pēcteci tika iecelts Skotijas karalis Džeimss VI.
