Marija I (Anglijas karaliene, 1516–1558) — Tjūdoru dinastijas "Asiņainā Marija"

Marija I — Tjūdoru "Asiņainā Marija": Anglijas karaliene, kas atjaunoja katoļticību un bargs sodīja herēzi; dramatisks stāsts par varu, ticību un vēsturisko polarizāciju.

Autors: Leandro Alegsa

03-01-2026

Marija I (1516. gada 18. februāris – 1558. gada 17. novembris), pazīstama arī kā Marija Tjūdore, bija Anglijas un Īrijas karaliene no 1553. gada 19. jūlija līdz savai nāvei. Viņa bija Henrija VIII vecākā meita un vienīgais bērnību pārdzīvojušais Katrīnas Aragones bērns. Marija bija pirmā Anglijas galva, kura valdīja kā kronēta karaliene (queen regnant) — viņas valdīšana tika oficiāli apstiprināta ar kroņu ceremoniju.

Marija tronī nomainīja savu pusbrāli Edvardu VI, kurš bija valdījis neilgu laiku un kura likumdošanā bija nostiprinātas protestantiskākas reformas. Marija bija ceturtā Tjūdoru dinastijas kronētā monarhe. Viņas galvenais mērķis bija atjaunot Romas katoļu baznīcas autoritāti un atcelt daļu no Edvarda laikmeta reliģiskajām reformām.

Valdīšana un reliģiskā politika

Marija centās atjaunot pāvesta varu Anglijā: viņas valdībā tika atjaunotas katoļu hierarhiskas struktūras, atgriezti katoļu bīskapi un atcelti vairāki Edvarda VI laika protestantiskie likumi. Šīs izmaiņas izraisīja spēcīgu pretestību un polarizāciju sabiedrībā. Daudzi protestanti devās bēgļu gaitās uz kontinentu, bet daļa palika un tika tiesāti par katekisma pārkāpumiem vai herēzi.

Persekūcijas un iesaukums "Asiņainā Marija"

Apmēram 280–300 cilvēku tika notiesāti par herēzi un daļa no tiem tika izpildīti, galvenokārt sadedzinot uz sārta — šo skaitu popularizēja Džona Foksa grāmata "Book of Martyrs", kas kalpoja kā protestantiska propaganda un ievērojami veicināja Marijas reputāciju kā "asiņainās Marijas" (angļu val. "Bloody Mary") iesaukumu. Mūsdienu vēsturnieki norāda, ka Foksa apraksti bija tendenciozi un ka cēloņi un konteksts bija sarežģītāki nekā vienkāršs personisks nežēlības akts: Marijas valdīšana bija īsa, politiski sarežģīta un vērsta uz institucionalizētu atgriešanos pie katoļticības.

Politiskie notikumi un personīgā dzīve

1554. gadā Marija apprecējās ar Spānijas karali Filipu II, kas radīja bažas par Anglijas politisko ietekmi un veicināja pretvaldības noskaņas. Līdzīga spriedze izpaudās arī 1554. gada Vaita sacelšanās (Wyatt's Rebellion), kas bija daļēji vērsta pret karalienes laulību un katoļu atjaunošanu. Marijai bija arī slavenā "viltus grūtniecība" 1554.–1555. gadā — ilgstošas cerības uz mantinieku beidzās bezauglībā, un viņa mira bez pēcnācēja, kas noveda pie troņa mantojuma problēmām.

Nākotne un mantojums

Marija nomira 1558. gada 17. novembrī, un tronī nāca viņas pusmāsa no tēva puses Elizabete I, kura atkal atjaunoja protestantismu kā valsts reliģiju. Marijas nāve izbeidza īslaicīgo katoļu restaurāciju un iezīmēja pāreju uz garu Elizabetes laikmetu.

Vēstures skatījumā Marijas valdīšana tiek vērtēta pretrunīgi: daži akcentē viņas centienus atjaunot tradīcijas un tiesisko kārtību, citi — reliģisko intoleranci un sodu skaitus. Mūsdienu pētnieki cenšas novērtēt notikumus plašākā politiskā un sociālā kontekstā, atdalot laikmeta propagandu no dokumentējamiem faktiem.

Dzīve

Marija Tjūdore piedzima 1516. gada 18. februārī Placentijas pilī Griničā. Atšķirībā no citiem Katrīnas bērniem viņa nodzīvoja līdz pilngadībai. Viņas krusttēvs bija slavenais kardināls Tomass Volsijs.

Lai gan viņa nebija tā mantiniece, kuru meklēja Henrijs VIII, viņas vecāki viņu mīlēja. Kad viņai bija apmēram 11 gadi, Henrijs nolēma šķirties no Marijas mātes Katrīnas Aragonskas, lai varētu apprecēt Annu Boleinu.

Pēc tam, kad Annai Boleinai piedzima meita, Henrijs VII neuzticējās Marijai un domāja, ka viņas uzvedība nāk no mātes. Tāpēc viņš mērķtiecīgi nošķīra Mariju un Katrīnu Aragonu. Viņš arī abas izraidīja no tiesas un izslēdza Mariju no mantojuma līnijas. Marijai bija jākļūst par vienu no viņas kalpiem. Pēc tam, kad karalis nogalināja Annu Boleinu, par kalponi kļuva arī Marijas pusmāsa. Mēnesi vēlāk Henrijs VIII apprecēja Džeinu Seimūru. Karalienei Džeinai piedzima Velsas princis Edvards. Deviņas dienas vēlāk karaliene Džeina nomira.

Marija zaudēja uzticamu draugu un arī savu lepnumu. Viņa bija atzinusi savu vecāku laulību par spēkā neesošu un sevi par ārlaulības meitu. Pārējā Marijas dzīve ar Henriku VIII viņai sagādāja ātru pamātešu maiņu. Henrijs VIII nomira drīz pēc laulībām ar savu pēdējo sievu Katrīnu Parru.

Henrijs bija nolēmis, ka jaunais princis kļūs par viņa pēcteci. Ja viņam nebūs mantinieku, tad karaliene būs viņa vecākā pusmāsa Marija.

Ja Marija nedabūja bērnu, tad par karalieni bija jākļūst Marijas pusmāsai Elizabetei. Pēc Elizabetes un viņas mantiniekiem sekoja Henrija māsas Marijas Tjūdoras māsas puse.

Edvards ieņēma Anglijas un Īrijas karaļa troni. Edvardam sākās klepus slimības pazīmes.

Edvards nevēlējās, lai Marija kļūtu par viņa pēcteci. Edvards īstenoja plānu ļaut savai protestantu māsīcai lēdijai Džeinai Grejai kļūt par karalieni pēc viņa nāves. Džeina Greja bija Anglijas karaliene tikai deviņas dienas. Marija izpildīja nāvessodu Džeinai Grejai un apprecējās ar Spānijas karali Filipu II.

Marijai bija divas fiktīvās grūtniecības, bet bērns nebija piedzimis. Fiktīvās grūtniecības bija viņas aknu vēzis. Pēc Marijas nāves Elizabete pārņēma troni, kļūstot par jauno Anglijas karalieni Elizabeti I.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Mary I?

A: Marija I bija Anglijas un Īrijas valdniece no 1553. gada 19. jūlija līdz savai nāvei.

J: Kas bija Marijas vecāki?

A: Marijas vecāki bija Henrijs VIII un Katrīna Aragoniete.

J: Kā Marija kļuva par Anglijas karalieni?

A: Marija kļuva par Anglijas karalieni pēc tam, kad nomira viņas pusbrālis Edvards VI, kurš dzīvoja neilgu mūžu.

J: Kāda ir Marijas saistība ar Tjūdoru dinastiju?

A: Marija bija ceturtais kronētais Tjūdoru dinastijas monarhs.

J: Ar ko atceras Mariju?

A: Mariju atceras par to, ka Anglija uz īsu brīdi atkal kļuva par Romas katoļu valsti un ka vairāk nekā 280 reliģiski nepiekrītušu cilvēku tika sadedzināti uz kūlas.

J: Kāpēc Mariju sauca par "asiņaino Mariju"?

A: Mariju sauca par "asiņaino Mariju", jo viņa uz kūlas sadedzināja daudzus reliģiski noskaņotus cilvēkus.

J: Kas pēc Marijas I kļuva par Anglijas karalieni?

A: Pēc Marijas I Anglijas karalienes amatā stājās viņas pusmāsa no tēva puses Elizabete I. Viņa bija Anglijas karaliene.