Īrija — Atlantijas okeāna sala: ģeogrāfija un iedzīvotāji

Mūsdienās Īrijas salu veido divas valstis - Īrijas Republika un Ziemeļīrija:

• Īrijas Republika ir suverēna valsts, kas aizņem 83% salas teritorijas. Tās galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Dublina. Republikas oficiālās valodas ir īru un angļu. Lai gan īru valoda valstī ir oficiālā valoda, tikai neliela daļa iedzīvotāju to pārvalda brīvi vai ir tās dzimtā valoda. Lai gan lielākajā daļā skolu tiek mācīta īru valoda (jeb galisiešu valoda), lielākā daļa iedzīvotāju ikdienā runā angliski.
• Ziemeļīrija, kas ir viena no četrām Apvienotās Karalistes valstīm, veido atlikušos 17 % Īrijas teritorijas un atrodas salas ziemeļaustrumu daļā. Tajā dzīvo 1,8 miljoni iedzīvotāju, un tās galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Belfāsta.
• No 1550. līdz 1650. gadiem Īrijā bija notikušas četras plantācijas.

No 1801. līdz 1921. gadam visa Īrija bija daļa no vienas valsts - Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes. 1919. gadā sākās karš - Īrijas Neatkarības karš, un 1921. gada 6. decembrī Īrijas brīvvalsts kļuva neatkarīga. Pēc tam, kad 1937. gadā stājās spēkā jauna konstitūcija, valsts kļuva par republiku. Ziemeļīrija palika Apvienotās Karalistes sastāvā, un tas noveda pie nemieriem, kas sākās 1960. gados un beidzās ar 1998. gadā parakstīto Lielās piektdienas vienošanos.

• Īrijas Republikas karoga krāsas ir zaļa, balta un oranža.
• Īrijas simbols ir akmeņuzirgs.
• Īrijā ir populāras spēles, piemēram, gēlu futbols un hērlings.
• Īrijas Republikā ir aptuveni 4,7 miljoni iedzīvotāju.
• Īrijas Republikas prezidents ir Maikls D. Higinss.
• Abas Īrijas daļas ir Īrijas Republika un Ziemeļīrija.
• Šenonas upe, kas plūst no ziemeļiem uz dienvidiem, ir garākā salas upe. Īrijā ir daudz ezeru, un Lough Neagh Ziemeļīrijā ir lielākais ezers Īrijā. Īrija ir pazīstama ar savām ainavām, mūziku, vēsturi un mitoloģiju.

Īrija tradicionāli ir sadalīta četrās provincēs un trīsdesmit divās grāfistēs. Divdesmit sešas grāfistes atrodas Republikā un sešas - Ziemeļīrijā. Trīs no provincēm pilnībā atrodas republikas teritorijā (Konnahta, Leikstera un Munstera), bet vienā provincē (Ulstera) dažas grāfistes atrodas gan republikas, gan Ziemeļīrijas teritorijā.

• Konnahta - Galveja, Leitrims, Meja, Roskomona, Sligo.
• Leinster - Carlow, Dublina, Kildare, Kilkenny, Laois, Longford, Louth, County Meath, Offaly, Westmeath, Wexford, Wicklow.
• Munster - Klāra, Korka, Kerija, Limerika, Tipperari, Voterforda
• Ulstera - Kavana, Donegala, Monagana (Īrijas Republika); Antrima, Armagha, Derija/Londonderija, Dauna, Fermanāga, Tīrona (Ziemeļīrija).

Dublina ir lielākā pilsēta. Tā ir Īrijas Republikas galvaspilsēta. Dublina tika dibināta kā vikingu apmetne 9. gadsimtā. Dublinas pilsētā dzīvo 525 383 iedzīvotāji, bet Dublinas apgabalā - 1 270 603 iedzīvotāji. Dublinā.

Belfāsta ir Ziemeļīrijas galvaspilsēta. Lielās Belfāstas pilsētas teritorijā dzīvo 483 000 iedzīvotāju, bet pašā pilsētā - 267 000. Kuģu būve kādreiz šeit bija nozīmīga rūpniecības nozare. Titāniks tika uzbūvēts Belfāstā, Harland and Wolff kuģu būvētavā.

Armaga ir pilsēta Ziemeļīrijā. To bieži dēvē par "Īrijas baznīcas galvaspilsētu", jo tajā atrodas gan katoļu baznīca, gan Īrijas (protestantu) baznīca. Tajā dzīvo 14 590 iedzīvotāju.

Korka ir lielākā pilsēta Munsterā. Korkonas iedzīvotāji to bieži jokojot dēvē par "īsto galvaspilsētu". Iedzīvotāju skaits ir 119 230, bet pēc 2019. gadā veiktajām Korkas robežu izmaiņām| robežu paplašināšanas 2019. gadā iedzīvotāju skaits palielinājās līdz aptuveni 210 000.

Derija, kas pazīstama arī kā Londonderija, ir otra lielākā Ziemeļīrijas pilsēta. Derija ir ievērojama ar viduslaiku pilsētas mūriem, kas joprojām saglabājušies. Tā kā mūri nekad nav pārkāpti, pilsēta tiek dēvēta par "Meitenes pilsētu". 2013. gadā Derija bija Apvienotās Karalistes kultūras galvaspilsēta. Gada laikā tur notika daudzi kultūras pasākumi. Derijas iedzīvotāju skaits ir 83 652.

Pēdējā leduslaikmeta ("ledus laikmeta") laikā lielāko daļu Īrijas teritorijas klāja ledus. Pēc tam Īrija apauga ar kokiem. Pirmie cilvēki Īrijā ieradās pirms aptuveni 9000 gadiem, vidējā akmens laikmetā (mezolītā). Viņi bija klejotāji. Kad viņu dzīvesvietā beidzās pārtika, viņi pārcēlās uz citu vietu. Pierādījumi par šiem cilvēkiem tika atrasti Sandel kalnā, Co. Derry.

Ap 4000 gadu pirms mūsu ēras, jaunajā akmens laikmetā (neolītā), Īrijā ieradās pirmie zemnieki. Šie cilvēki izcirta meža izcirtumus un izveidoja pastāvīgas apmetnes ar mājām un lauksaimniecības zemēm. Kad cilvēki šajā laikmetā nomira, viņus apglabāja kapenēs, ko sauca par megalītiem. Līdz mūsdienām ir saglabājušies daudzi megalīti, piemēram, portālu dolmeņi un pāreju kapenes. Slavenākais megalīts ir Newgrange pāreju kapenes Mītas grāfistē.

Jaunie kolonisti ieradās ap 2000. gadu pirms mūsu ēras, aizsākot bronzas laikmetu. Varš tika iegūts galvenokārt Gabrielas kalnā, Co. Korkā, un alvu importēja no Kornvolas. Šie cilvēki bronzu izmantoja ieroču, piemēram, zobenu, izgatavošanai. To izmantoja arī agrīno rotaslietu, piemēram, saules disku un torku, izgatavošanai. Šie kolonisti mirušos apbedīja tiesu kapenēs vai ķīļveida kapenēs, un apbedījumu vietas tika atrastas ar akmens apļiem.

Nav zināms, kad ķelti ieradās Īrijā, bet, iespējams, ka viņi līdzi atveda dzelzs izmantošanu. Dzelzs izmantošana iezīmē dzelzs laikmeta sākumu. Ir zināms, ka aptuveni 300. gadā pirms mūsu ēras dzelzs izmantošana un ķeltu kultūra Īrijā bija plaši izplatīta. Ķelti dzīvoja gredzenveida pilskalnos, pilskalnos, izceltuvju pilskalnos un crannógs. Tiek uzskatīts, ka krannógos dzīvoja tikai bagātākās ģimenes un apmetnes. Tās bija mākslīgi veidotas salas ezeru vidū ar mājām uz tām.

Ķeltu Īrija bija sadalīta aptuveni 150 karalistēs, ko sauca par tuath. Karalis tika ievēlēts no karaliskās ģimenes. Zem karaļa atradās muižnieki un Aos Dána, kas bija cilvēki ar īpašām prasmēm, piemēram, dzejnieki, druīdi (priesteri), tiesneši un amatnieki.

Līdz 6. gadsimta sākumam Īrija lielākoties kļuva kristīga, pateicoties Svētā Patrika un citu misionāru darbam. Druīdus nomainīja priesteri un mūki. Drīz vien tika uzcelti klosteri, piemēram, Glendalo (Glendalough) Viklovas apgabalā. Glendalough un citos klosteros tika uzcelti apaļi torņi, lai nodrošinātu drošību, kad vikingi uzbruka. Nelieli klosteri tika būvēti arī nomaļās vietās, no kuriem slavenākais ir Skellig Michael, kas atrodas netālu no Co. Kerry.

Šajā laikā klosteros tika radīti daudzi ar roku rakstīti manuskripti. To vidū ir Cathach, Book of Durrow un Book of Kells. Mūki izgatavoja arī smalkus sudraba kausus, krucifiksus un brošas, kā arī grieztus augstus krustus.

1169. gadā anglo-normāņu lordi iebruka Īrijā. Viņus vadīja Strongbow, kurš izsēdās Passage East, Co. Waterford. Turpmāko 60 gadu laikā anglo-normāņi iekaroja daudzas Īrijas daļas. Viņi ieviesa īru tautā savu dzīvesveidu. Īrijā drīz vien tika ieviesta feodālā sistēma kā zemes pārvaldības veids. Tika uzceltas pilis, lai aizsargātu zemi, piemēram, Trim Castle, Co. Meath. Viduslaikos Īrijā tika uzceltas pirmās īstās pilsētas.

No 1801. gada līdz 1921. gadam visa Īrija bija Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes daļa. 1921. gadā tika izveidota Ziemeļīrija, kas tika "atdalīta" no dienvidiem. Kopš tā laika Ziemeļīrija ir palikusi Apvienotās Karalistes sastāvā. Pilns Apvienotās Karalistes nosaukums ir "Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste".

1921. gadā dienvidi kļuva par Īrijas brīvo valsti. 1937. gadā Īrijas brīvvalsts pieņēma jaunu konstitūciju, kurā valsts tika nosaukta par Īriju, un 1948. gadā šī valsts pieņēma Īrijas Republikas likumu, ar kuru tā tika pasludināta par republiku.

Daudzi īri ir pametuši Īriju un pārcēlušies uz ASV, Kanādu, Austrāliju un Dienvidameriku. Lielais bads 1840. gados piespieda daudzus aizbraukt; tiek lēsts, ka gandrīz miljons cilvēku nomira badā, bet vēl miljons emigrēja. Īrijas iedzīvotāju skaits, kas 1841. gadā pārsniedza 8 miljonus, 1940. gados samazinājās līdz nedaudz vairāk nekā 4 miljoniem. Kopš tā laika iedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz vairāk nekā 6 miljoniem. To ir veicinājusi "ķeltu tīģera" ekonomiskā izaugsme un kopš 2004. gada imigrācija no Austrumeiropas valstīm, piemēram, Polijas.

Mūsdienās gandrīz 80 miljoni cilvēku visā pasaulē ir īru imigrantu pēcteči.

Galvenie Īrijas sporta veidi ir galma spēles (galma futbols, hērlings u.c.) un futbols.

Īrijā ir daudz sporta veidu, kurus spēlē un seko līdzi, piemēram, geliču spēles (galvenokārt geliču futbols, hurling un camogie), zirgu skriešanās sacīkstes, jāšanas sacensības, kurtu sacīkstes, basketbols, makšķerēšana, handbols, autosports, MMA, bokss, šaušana mērķī un teniss. Hokejs, golfs, airēšana, krikets, regbijs un olimpiskā šaušana mērķī tiek organizēti visā salā, un starptautiskās sacensībās visu Īriju pārstāv viena komanda. Citos sporta veidos, piemēram, futbolā un netbolā, Ziemeļīrijā un Īrijas Republikā ir atsevišķas organizatoriskās struktūras.

Tā kā Ziemeļīrija ir Apvienotās Karalistes sastāvā ietilpstoša valsts, tā arī sūta Ziemeļīrijas komandu uz Sadraudzības spēlēm. Olimpiskajās spēlēs Ziemeļīrijas iedzīvotāji var izvēlēties pārstāvēt Īriju vai Lielbritāniju.

Futbols ir vispopulārākais komandu sporta veids, ņemot vērā dalībnieku skaitu. Saskaņā ar Irish Sports Monitor 2015. gada pārskatu 4,8 % pieaugušo, kas vecāki par 15 gadiem, nodarbojas ar futbolu. Gēlu futbolā spēlē 2 %, kamogijā - 1,2 %, regbijā - 1,1 %. Individuālie vingrinājumi ir vispopulārākie - 43 % no visiem sporta veidiem individuāli nodarbojas paši. Individuālie vingrinājumi 13,7 %, skriešana 8,2 %, peldēšana 8 %, riteņbraukšana 5,5 %, dejošana 3 %, golfs 2,7 %, svarcelšana 2,3 %, joga 1,5 % un pilates 1,4 %.

Futbols ir vispopulārākais komandu sporta veids vīriešu vidū - 8,8 %, bet 3,4 % vīriešu nodarbojas ar galisiešu futbolu. Individuālie vingrinājumi 13,4 % un skriešana 8,9 % ir vispopulārākās vīriešu aktivitātes. Sieviešu vidū komandu sporta veidi nav plaši pārstāvēti, bet dejošana (4,6 %) un joga (2,4 %) ir divas no populārākajām aktivitātēm.

Ņemot vērā sporta veidu daudzveidību Īrijā, ir interesanti atzīmēt, kā valdības Kapitāla sporta programmā 2017. gadam tika sadalīti 56 miljoni eiro. 23,5 miljoni eiro tika piešķirti GAA, kas liecina par GAA lobija spēku. 7,25 miljoni eiro tika piešķirti futbolam, regbijam - 3,1 miljons eiro, tenisam - 2,64 miljoni eiro, golfam - 1,97 miljoni eiro, burāšanai - 1,21 miljons eiro, vieglatlētikai - nepilns 1 miljons eiro, niršanai - 451 000 eiro, bet citiem sporta veidiem neveicās tik labi.

Gēlu futbols ir viens no populārākajiem sporta veidiem Īrijā pēc spēļu apmeklētības, un 2003. gadā Īrijas Republikā tas veidoja 34 % no kopējā sporta pasākumu apmeklētāju skaita, kam seko hērlings (23 %), futbols (16 %) un regbijs (8 %). Iniciatīvas ViewerTrack pētījums, kurā tika novērtēta 2005. gada sporta skatītāju auditorija, parādīja, ka šī sporta veida visnozīmīgākā spēle - Īrijas futbola fināls - bija skatītākais notikums valsts sporta gadā. Futbols ir visvairāk spēlētais komandu sporta veids Īrijā.