Akmens laikmets — kas tas ir un galvenie periodi (Paleolīts, Mezolīts, Neolīts)

Akmens laikmets bija aizvēsturisks laiks, kad cilvēki galvenokārt izgatavoja darbarīkus no akmens. Darbarīku izgatavošanai izmantoja arī koku, kaulus un citus materiālus, taču šie materiāli neveidoja tik daudz atradumu arheoloģijā, jo ātri sadalās. Tāpēc mums pārsvarā pazīstami tieši akmens darbarīki. Akmeni (īpaši cietu akmens veidu, ko sauc par krama akmeni) izmantoja, lai grieztu, kapātu, slīpētu un urbtu priekšmetus.

Šis periods sākās ar pirmajiem akmens darbarīkiem pirms aptuveni 2,6–2,7 miljoniem gadu. Dažas cilvēku grupas, kuras dzīvoja izolētās vietās, akmens laikmeta dzīvesveidu saglabāja līdz pat 20. gadsimtam. Akmens laikmeta cilvēki nodarbojās ar medībām un zveju, kaujas un savākšanu — tie apstrādāja dzīvnieku ādas apģērbam, izmantoja to gaļu pārtikai un ādas vai kaulus pajumēm, rīkiem un rotām.

Laiks pēc akmens laikmeta ir bronzas laikmets, kas nosaukts pēc metāla bronzas. Akmens laikmets beidzās, kad cilvēki apguva metālu kausēšanas un apstrādes prasmes. Pirmais plaši izmantotais metāls bija varš, kam vēlāk sekoja bronza. Bronzu plašāk sāka izmantot Tuvajos Austrumos aptuveni 3000.–2000. g. p. m. ē., bet pāreja uz metālu notika nevienmērīgi dažādās pasaules daļās.

Arheologi iedala akmens laikmetu trīs galvenās daļās: Paleolīts ("vecais akmens"), mezolīts ("vidējais akmens") un neolīts ("jaunais akmens"). Katrs no šiem posmiem iezīmē kultūras un tehnoloģiskas izmaiņas — piemēram, podniecības izgudrošana parasti tiek saistīta ar neolītu.

Paleolīts

Paleolīts ir aizvēstures laikmets, kurā izstrādāja un pilnveidoja akmens darbarīkus. Tas aptver lielu daļu cilvēces pastāvēšanas laika — no aptuveni 2,6 miljoniem gadu atpakaļ līdz pēdējā ledus perioda beigām. Paleolīta iekšienē parasti izdala agrīno (Lower), vidējo (Middle) un vēlīno (Upper) posmu, kuros mainās rīku tehnoloģijas, cilvēku anatomija un uzvedība.

• Rīku tehnoloģija: sākot ar vienkāršiem akmens grauzdājiem (Oldowan), attīstījās flintknapping tehnikas, asmeņu un smailu izgatavošana.
• Sadzīve un medības: cilvēki bija nomadi un grupās medīja lielus zīdītājus, izmantojot medību taktikās, uguni un primitīvus ieročus.
• Kultūra: Paleolītā parādās pirmās mākslas izpausmes — alas gleznojumi, māksloti rotājumi un rituāli, kā arī sarežģītāka priekšmetu ražošana.
• Īpašas intereses: uguns apgūšana, pirmās būves vai pat pagaidu pajumtes, apģērbu un apavu izmantošana aukstākos apstākļos.

Mezolīts

Mezolīts (vidējais akmens laikmets) ir starpposms starp paleolītu un neolītu. Tas parasti tiek datēts no leduslaikma beigām līdz agrīnām lauksaimniecības kultūrām — aptuveni 10 000–5 000 g. p. m. ē., atkarībā no reģiona. Mezolīts raksturo:

• mazāku un specializētāku darbarīku — mikrolītu (sīkas asmeņu daļas) izmantošana;
• palielināta zvejas, putnu medību un sēklu vākšanas nozīme, pielāgošanās piekrastes un iekšzemes resursiem;
• stabilāka apmešanās vietu izmantošana, sezonālas nometnes un sarežģītākas materiālu apstrādes tehnikas;
• pāreja uz sarežģītāku sociālo organizāciju un dažkārt agrīnām lauksaimniecības prasmēm noteiktos reģionos.

Neolīts

Neolīts — "jaunais akmens laikmets" — iezīmē pāreju no medību un savākšanas uz lauksaimniecību un dzīvnieku pieradināšanu. Tas sākas dažādos laikos dažādos reģionos: agrākos posmos (Tuvajos Austrumos) ap 10 000 g. p. m. ē., citviet Eiropā un Āzijā — krietni vēlāk. Neolīta galvenie elementi:

• pārkārtošanās uz zemkopību un sējas kultūrām — kviešu, miežu un citu augu audzēšana;
• dzīvnieku pieradināšana (piem., aitas, kazas, govis un cūkas);
• ilgtspējīgāka apmežošana — ciematu veidošana, pastāvīgas mājas un uzkrājumi;
• podniecības (keramikas) attīstība, kas ļauj labāk uzglabāt pārtiku un gatavot ēdienu podniecība;
• jaunas sociālās struktūras — bagātības dažādošanās, specializācija amatniecībā un sarežģītāki rituāli un apbedījumi.

Tehnoloģijas un materiāli

Akmens laikmeta cilvēki izmantoja dažādas akmens apstrādes metodes — saplānošanu, tīšanu, lauzšanu un slīpēšanu. Flints un citi cietie ieži bija īpaši vērtīgi. Paralēli akmenim izmantoja koku, kaulus, ragu un ādu, kas deva daudzveidīgus rīkus un apģērbu. Arheoloģiskajos izrakumos bieži sastopami arī ogļi, ugunsgružu slāņi un pārtikas paliekas, kas palīdz rekonstruēt ikdienu.

Pāreja uz bronzas laikmetu

Akmens laikmeta beigas un pāreja uz bronzas laikmetu notika, kad cilvēki apguva kausēšanas tehnikas un sāka plašāk izmantot varu un bronzu. Šī tehnoloģiskā revolūcija mainīja ieročus, rīkus un lauksaimniecības inventāru, kā arī paātrināja tirdzniecību un sociālo diferenciāciju.

Kā mēs zinām par akmens laikmetu?

Arheologi pēta izrakumos atrastos darbarīkus, apmetnes vietas, apbedījumus, mākslu un organiskos paliekus. Datēšanas metodes (piem., radiokarbona datēšana), stratigrāfija un salīdzināmā analīze ļauj noteikt laiku un izmaiņas sabiedrībā. Izrakumi sniedz datus gan par ikdienu, gan garīgajām izpausmēm — rituāliem, mākslu un tehnoloģiju attīstību.

Apkopojot — akmens laikmets ir ilgākais posms cilvēces vēsturē, kurā cilvēki attīstīja pamatus, kas vēlāk ļāva izveidot lauksaimniecību, keramikas ražošanu un metālapstrādi. Lai gan daudzi aspekti atšķīrās reģionāli, akmens laikmeta mantojums ir skaidri redzams mūsdienu tehnoloģijās, sociālajās struktūrās un kultūras izpausmēs.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir akmens laikmets?

J: No kādiem materiāliem akmens laikmeta laikā izgatavoja darbarīkus?

J: Kā iedala akmens laikmetu?

J: Ko cilvēki izgudroja neolīta laikā?

J: Kad sākās metālu kausēšana (metālu ražošana)?

J: Kad sākās bronzas laikmets?

Jautājums: Kur mūsdienās vēl bija grupas, kas izmantoja akmens laikmeta tehnoloģijas?

J: Kādu pārtiku ēda šajā laika posmā?

Meklēt pēc burta