Kas ir gads? Definīcija, veidi (saules, mēness, tropiskais) un kalendāri
Uzzini, kas ir gads: definīcija, saules, mēness un tropiskais gadi, gadu ilgums, pārcelšanās gadi un kalendāru atšķirības skaidri un saprotami.
Viens gads parasti ilgst aptuveni 365 dienas (izņemot pārgājiena gadu). Tas ir laiks, kas nepieciešams, lai Zeme vienu reizi pilnībā apgrieztos ap Sauli (orbītā). Precīzāk — tropiskais gads ir aptuveni 365,2422 dienas garš, taču kalendārā parasti lieto 365 dienas un ik pa četriem gadiem pievieno pārgājiena dienu (29. februāri), lai kompensētu šo daļu dienas.
Pēc Gregora kalendāra gads sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī, bet finanšu gads vai mācību gads var sākties citā gada dienā un ilgt 12 mēnešus. Gregora kalendāra pārgājiena gadu noteikšana ir sekojoša: gads ir pārgājiena (leap) gads, ja tas dalās ar 4; izņēmums — gadi, kas dalās ar 100, nav pārgājiena gadi, izņemot tos, kas dalās arī ar 400 (piemēram, 2000. gads bija pārgājiena, 1900. gads — nebija).
Gada veidi un kā tos mēra
- Saules gads balstās uz gadalaikiem — tas nosaka, kad mainās sezonas. Tieši uz saules gada bāzes ir veidots Gregora kalendārs. Saules gads pēc būtības ir aptuveni 365 dienas, taču to var mērīt dažādiem astronomiskiem kritērijiem:
- Tropiskais gads (bieži saukts par "sezonu gadu") mēra laiku starp diviem identiskiem punktiem gada ciklā, piemēram, starp diviem pavasara vienādumiem, un tāpēc ir svarīgs gadalaiku ritmam. Tropiskais gads ir aptuveni 365,2422 dienas; tieši šo vērtību kompensē Gregora kalendāra pārgājiena noteikumi.
- Mēness gads balstās uz Mēness fāzēm. Parasti tas sastāv no 12 mēness mēnešiem; viens vidējais Mēness mēnesis (sinodiskais mēness) ir apmēram 29 dienas, 12 stundas, 44 minūtes (aptuveni 29,53 dienas), tādējādi 12 mēnešu mēness gads ir aptuveni 354 dienas.
Piemēri: Islāmiskā kalendāra gads ir tīri mēness gads (apm. 354 dienas), savukārt daudzas kultūras (piem., ķīniešu, ebreju) lieto lunisolārus kalendārus, kuros reizēm pievieno papildu mēnesi, lai kalendārs saskanētu ar gadalaikiem.
- Zvaigžņu gads (sidēriskais gads) mēra laiku, kas paiet, līdz Zeme atgriežas tajā pašā punktā attiecībā pret fiksēto zvaigzni. Tas bieži tiek aprakstīts kā laiks, kad izvēlētā fiksētā zvaigzne atkal atrodas visaugstāk nakts debesīs. Sidēriskais gads ir nedaudz garāks par tropisko — aptuveni 365,256 dienas — tas parāda, ka zvaigžņu fons mainās ļoti lēni attiecībā pret gada laikiem.
- Anomālais gads mēra laiku starp diviem punktiem, kad Zeme atrodas vistuvāk Saulei (perihelijs). Anomālais gads mazliet atšķiras no tropiskā un sidēriskā — tā garums ir aptuveni 365,259 dienas. To lieto, lai aprakstītu orbītas ekscentriskuma ietekmi uz Saules attālumu.
- Aptumsuma gads (saukts arī par draakonisko vai nodālo gadu) ir laiks starp laikiem, kad Mēness orbītas mezgli (vietas, kur Mēness ceļš šķērso ekliptiku) atgriežas tajā pašā pozīcijā attiecībā pret Sauli. Tas ir periods, kad Saule, Zeme un Mēness var atrasties vienā līnijā — t.i., var notikt aptumsumi. Aptumsuma gads ir īsāks — aptuveni 346,6 dienas.
Kalendāri un to pielietojums
Ikdienā civilos kalendāros parasti izmanto saules gadus (piem., Gregora kalendārs) vai mēness gadus (piem., islāmiskais kalendārs). Dažos kalendāros apvieno abus principus (lunisolārie kalendāri), pievienojot reizi pa reizei papildu mēnesi (interkalarācijas) — tas notiek, lai saglabātu sakritību ar gadalaikiem.
- Gregora kalendārs (mūsdienās visplašāk lietotais): pielāgo tropisko gadu ar konkrētiem pārgājiena noteikumiem, samazinot kalendāra nobīdi pret sezonām.
- Jūlija kalendārs: vienkāršāks (pārgājiena gads katrs ceturtais gads) — tas izraisa ilgtermiņa nobīdi pret sezonām, tāpēc agrāk tika ieviests Gregora uzlabojums.
- Mēness un lunisolārie kalendāri: vēsturiskos un reliģiskos kontekstos svarīgi, piemēram, Ramadāna datumi islāmiskajā kalendārā mainās katru gadu pret saules kalendāru.
Kāpēc ir vajadzīgi dažādi "gadi"?
Dažādu gadu definīcijas atspoguļo to, ko tie mēra — sezonu ritmu (tropiskais), Mēness fāzes (mēnessgads), zvaigžņu pozīcijas (sidēriskais) vai orbitālās īpašības (anomālais). Civiliem mērķiem svarīgākais ir saglabāt kalendāru saskaņā ar gadalaikiem (lauksaimniecība, svētki utt.), kamēr astronomi precīzi izmanto sidēriskos, anomālos un nodālos periodus, lai aprakstītu debess ķermeņu kustības un paredzētu fenomēnus kā aptumsumus.
Kopsavilkums: "Gads" nav viennozīmīga vienība — tā garums un nozīme atkarīga no definīcijas. Civila dzīve parasti balstās uz tropisko (saules) gadu un kalendāru korekcijām (pārgājiena gadi), bet astronomija izmanto vairākus citus gada tipus, lai aprakstītu precīzas orbītu un pozīciju izmaiņas.
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir gada garums?
A: Gads ir aptuveni 365 dienas garš, izņemot pārceltuves gadu, kad ir 366 dienas.
J: Kā pēc Gregora kalendāra mēra gada garumu?
A: Gregora kalendārs ir balstīts uz tropisko gadu, kura ilgums ir 365,2425 dienas, kas ir laiks, kas nepieciešams, lai Saule atgrieztos tajā pašā stāvoklī gadalaiku ciklā, kā to redz no Zemes.
J: Kas ir Mēness gads?
A: Mēness gada pamatā ir Mēness, un parasti tas sastāv no 12 Mēness mēnešiem (29 dienas, 12 stundas, 44 minūtes katrs) jeb 354 dienām.
J: Kādu mērījumu veidu astronomi izmanto, lai izmērītu gada garumu?
A: Astronomi gada garuma mērīšanai izmanto zvaigžņu gadus, anomālos gadus un aptumsuma gadus. Sideriskie gadi mēra, kad izvēlētā fiksētā zvaigzne ir visaugstāk nakts debesīs; anomālistiskie gadi mēra, kad Zeme ir vistuvāk Saulei; un aptumsuma gadi ir gadi, kad Saule, Zeme un Mēness var atrasties vienā līnijā un var notikt aptumsumi.
Jautājums: Kāda laika vienība ir vienāda ar vienu miljonu gadu?
A: Ma (meganum) ir vienāds ar vienu miljonu gadu.
J: Vai ir kāds intuitīvi vienkāršs termins, ko lieto, lai apzīmētu "pirms miljoniem gadu"?
A: Jā, parasti priekšroka tiek dota vārdam "mya", kas nozīmē "pirms miljoniem gadu", jo tas ir intuitīvi vienkāršāks netehniski domājošiem lasītājiem.
J: Vai liturģiskiem nolūkiem ir paredzēts īpašs kalendārs?
A: Jā, liturģiskiem mērķiem ir paredzēts īpašs kalendārs.
Meklēt