Orbīta
Orbīta ir arī vārds, kas apzīmē acs dobumu.
Orbīta ir ceļš, ko objekts veic kosmosā, kad tas riņķo ap zvaigzni, planētu vai mēnesi. To var lietot arī kā darbības vārdu. Piemēram: "Zeme riņķo ap Sauli." Vārdam "rotē" ir tāda pati nozīme, bet "rotē" ir objekta griešanās.
Pirms daudziem gadiem cilvēki uzskatīja, ka Saule riņķo apli ap Zemi. Katru rītu Saule uzlēca austrumos un nolaidās rietumos. Tas šķita loģiski, ka tā riņķo ap Zemi. Taču tagad, pateicoties tādiem cilvēkiem kā Koperniks un Galileo Galilejs, mēs zinām, ka Saule ir Saules sistēmas centrs un Zeme riņķo ap to. Īzaks Ņūtons atklāja, ka planētu un mēness orbītu nosaka gravitācija. Tā kā satelīts ir objekts kosmosā, kas griežas ap citu objektu, Zeme ir Saules satelīts, tāpat kā Mēness ir Zemes satelīts! Ap Sauli ap to riņķo daudz pavadoņu, piemēram, planētas, kā arī tūkstošiem asteroīdu, komētu un meteoroidu. Zemei ir tikai viens dabiskais satelīts (Mēness), bet ap Zemi riņķo daudzi mākslīgie pavadoņi.
Kad cilvēki pirmo reizi sāka domāt par orbītām, viņi domāja, ka visām orbītām jābūt perfektiem apļiem, un viņi uzskatīja, ka aplis ir "perfekta" forma. Tā domāja, piemēram, Koperniks un Galilejs. Taču, kad cilvēki sāka rūpīgi pētīt planētu kustības, viņi ieraudzīja, ka planētas nepārvietojas perfekta apļa formā. Dažu planētu orbītas ir gandrīz ideāli apļi, bet citu orbītas ir vairāk iegarenas (olas formas).
Planētu orbītas
Divi ķermeņi ar nelielu masas atšķirību riņķo ap kopīgu barycentru. Tā ir līdzīga Plutona-Čarona sistēmai.
Orbitālais periods
Orbitālais periods ir laiks, kas nepieciešams, lai viens objekts - t. i., satelīts - riņķotu ap citu objektu. Piemēram, Zemes orbitālais periods ir viens gads: Tā ir orbīta. 365,25 dienas. (Papildu ".25" ir iemesls, kāpēc reizi četros gados ir garas dienas).
Mēnesim ir nepieciešamas 27 dienas (29,53 dienas, skatoties no Zemes), lai riņķotu ap Zemi un rotētu ap savu asi. Tāpēc tikai viena Mēness puse vienmēr ir vērsta pret Zemi, bet "tumšā Mēness puse" ir vērsta prom (to sauc par tumšo, jo mēs to neredzam, lai gan visas Mēness puses saņem vienādu apgaismojumu). Viens Mēness gads un viena Mēness diena aizņem vienādu laiku.
Elipsiskās un ekscentriskās orbītas
Johannes Keplers (dzīvoja 1571-1630) uzrakstīja matemātiskus "planētu kustības likumus", kas deva labu priekšstatu par planētu kustību, jo viņš atklāja, ka mūsu Saules sistēmas planētu orbītas patiesībā nav apļi, bet gan elipses (forma, kas līdzinās "saplacinātam aplim"). Tāpēc orbītas tiek raksturotas kā eliptiskas. Jo eliptiskāka ir orbīta, jo ekscentriskāka ir orbīta. To sauc par orbītas ekscentricitāti.
Īzaks Ņūtons (dzīvoja 1642-1727) izmantoja savas idejas par gravitāciju, lai parādītu, kāpēc Keplera likumi darbojas tā, kā tie darbojas. Žozefs Luī Lagranžs turpināja orbitālo mehāniku pētījumus, izmantojot Ņūtona teoriju, lai paredzētu perturbācijas, kas maina orbītu formu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir orbīta?
A: Orbīta ir ceļš, ko objekts veic kosmosā, kad tas riņķo ap zvaigzni, planētu vai mēnesi.
J: Kā pirms daudziem gadiem tika skatīta Saules orbīta?
A: Pirms daudziem gadiem cilvēki domāja, ka Saule riņķo pa apli ap Zemi. Katru rītu Saule uzlēca austrumos un nolaidās rietumos. Tas šķita loģiski, ka tā riņķo ap Zemi.
Jautājums: Kas atklāja, ka gravitācija kontrolē orbītas?
A: Īzaks Ņūtons atklāja, ka planētu un mēness orbītas nosaka gravitācija.
Jautājums: Vai Zeme ir kāda cita objekta satelīts?
A: Jā, Zeme ir Saules satelīts, tāpat kā Mēness ir Zemes satelīts!
Jautājums: Cik satelītu riņķo ap Sauli?
A: Ap Sauli ap to riņķo daudz pavadoņu, piemēram, planētas un tūkstošiem asteroīdu, komētu un meteoroidu.
J: Ko Koperniks un Galilejs domāja par orbītām? A: Kad cilvēki pirmo reizi sāka domāt par orbītām, viņi domāja, ka visām orbītām ir jābūt ideāliem apļiem, un viņi uzskatīja, ka aplis ir "ideāla" forma. Tā uzskatīja arī Koperniks un Galilejs.
Vai visas planētu orbītas ir ideāli apļi? At: Nē , kad cilvēki sāka rūpīgi pētīt planētu kustības, viņi ieraudzīja, ka ne visas planētu orbītas ir ideāli apļi; dažas bija gandrīz ideāli apļi, bet citas bija vairāk iegarenas (olas formas).
