Zemes mākslīgais pavadonis
Satelīts ir objekts, kas riņķo ap citu objektu. Kosmosā satelīti var būt dabiski vai cilvēka radīti. Mēness ir dabisks satelīts, kas riņķo ap Zemi. Lielākā daļa mākslīgo satelītu arī riņķo ap Zemi, bet daži riņķo ap citām planētām, Sauli vai Mēnesi. Satelītus izmanto dažādiem mērķiem. Ir meteoroloģiskie satelīti, sakaru satelīti, navigācijas satelīti, izlūkošanas satelīti, astronomiskie satelīti un daudzi citi satelīti. Artūrs K. Klārks popularizēja ideju par sakaru satelītu.
1957. gada 4. oktobrī Padomju Savienība palaida pasaulē pirmo mākslīgo pavadoni - Sputniku 1. Tas pārsteidza pasauli, un Amerikas Savienotās Valstis ātri vien palaida savu satelītu, tādējādi aizsākot kosmosa sacensības. Sputnik 2 tika palaists 1957. gada 3. novembrī, un ar to orbītā pacēlās pirmais dzīvs pasažieris - suns vārdā Laika. Amerikas Savienotās Valstis 1958. gada 31. janvārī palaida savu pirmo satelītu Explorer 1. Apvienotā Karaliste savu pirmo satelītu palaida 1962. gadā.
Kopš tā laika Zemes orbītā ir palaisti tūkstošiem satelītu. Daži satelīti, īpaši kosmosa stacijas, ir palaisti pa daļām un samontēti orbītā.
Satelīts orbītā
Satelīti, kas tagad riņķo orbītā
Mākslīgie satelīti nāk no vairāk nekā 50 valstīm, un desmit valstis ir izmantojušas satelītu palaišanas iespējas. Pašlaik darbojas daži simti satelītu, bet tūkstošiem neizmantotu satelītu un satelītu fragmentu riņķo ap Zemi kā kosmosa atkritumi. Lielākais satelīts ir Starptautiskā kosmosa stacija, ko izveidojušas vairākas dažādas valstis (tostarp NASA, ESA, JAXA un RKA organizācijas). Uz tās parasti dzīvo sešu astronautu vai kosmonautu apkalpe. Tā ir pastāvīgi aizņemta, bet apkalpe mainās. Kosmosa teleskopu "Hubble" astronauti kosmosā ir remontējuši un atjauninājuši vairākas reizes.
Ir arī mākslīgi radīti satelīti, kas riņķo ap kaut ko citu, nevis ap Zemi. Mars Reconnaissance Orbiter ir viens no tiem, kas riņķo ap Marsu. Cassini-Huygens riņķo ap Saturnu. ESA vadītais Venus Express riņķo ap Venēru. Divi GRAIL satelīti līdz 2012. gada decembrim riņķoja ap Mēnesi. Vairāki satelīti jau gadiem ilgi riņķo ap Sauli, un 2019. gadā tiks pievienots vēl viens.
Cilvēka radītiem satelītiem ir vairāki galvenie izmantošanas veidi:
- Zinātniskā izmeklēšana
- Zemes novērošana, tostarp laikapstākļu prognozēšana un vētru un piesārņojuma novērošana.
- Sakari - tostarp satelīttelevīzija un telefona zvani
- Navigācija - tostarp globālā pozicionēšanas sistēma (GPS).
- militārām vajadzībām - tostarp izlūkošanas fotografēšanai un sakariem (kosmosā nav atļauts izmantot kodolieročus).
Animācija, kurā parādītas GPS satelītu orbītas vidējā Zemes orbītā.
ESTCube-1 tika izgatavots zinātniskiem pētījumiem.
Orbītas
Lielākā daļa mākslīgo satelītu atrodas zemajā Zemes orbītā (LEO) vai ģeostacionārā orbītā. Lai noturētos orbītā, satelīta sānu ātrumam ir jālīdzsvaro gravitācijas spēks. Zemajā orbītā esošie satelīti bieži atrodas mazāk nekā tūkstoš kilometru virs zemes. Tuvu Zemei, LEO, satelītiem, lai noturētos orbītā, ir jāpārvietojas ātrāk. Zemas orbītas labi darbojas satelītiem, kas uzņem Zemes attēlus. Daudzi veic darbus, kuru veikšanai nepieciešams liels orbītas slīpums (tie šūpojas virs un zem ekvatora), tāpēc tie var sazināties vai apskatīt citas teritorijas. Satelītu ir vieglāk novietot zemā Zemes orbītā, taču, skatoties no Zemes, šķiet, ka satelīts pārvietojas. Tas nozīmē, ka satelīta šķīvim (antenas veidam) vienmēr ir jābūt kustībā, lai varētu sūtīt vai saņemt sakarus ar šo satelītu.
Vidējā orbītā labi darbojas GPS satelīti - uztvērēji uz Zemes izmanto satelīta mainīgo pozīciju un precīzu laiku (un antenas tipu, kas nav jāvirza), lai noteiktu, kur uz Zemes atrodas uztvērējs. Taču pastāvīgi mainīga pozīcija nedarbojas satelīttelevīzijai un cita veida satelītiem, kas nosūta un saņem daudz informācijas. Tiem ir jāatrodas ģeostacionārā orbītā.
Satelīts ģeostacionārā orbītā pārvietojas ap Zemi tikpat ātri, cik ātri griežas Zeme, tāpēc no zemes tas izskatās stacionārs (nekustīgs). Lai šādi pārvietotos, satelītam jāatrodas tieši virs ekvatora un 35 786 kilometrus (22 236 jūdzes) virs zemes.
Satelīts ģeostacionārā orbītā.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir satelīts?
A: Satelīts ir objekts, kas riņķo ap citu objektu kosmosā. Tas var būt gan dabisks, piemēram, Mēness, kas riņķo ap Zemi, gan mākslīgs.
Q: Kādam nolūkam izmanto satelītus?
A: Satelītus izmanto daudziem mērķiem, tostarp laikapstākļu prognozēšanai, sakariem, navigācijai, izlūkošanai un astronomijai.
J: Kad tika palaists pirmais mākslīgais satelīts?
A: Pirmo mākslīgo satelītu pasaulē - Sputņiku 1 - palaida Padomju Savienība 1957. gada 4. oktobrī.
J: Kas bija pirmais dzīvs pasažieris, kas tika nosūtīts orbītā?
A: Pirmais dzīvs pasažieris, kas tika nosūtīts orbītā, bija suns vārdā Laika, kurš atradās uz Sputnik 2, kas tika palaists 1957. gada 3. novembrī.
J: Kad ASV palaida savu pirmo satelītu?
A: Amerikas Savienotās Valstis palaida savu pirmo satelītu ar nosaukumu Explorer 1 1958. gada 31. janvārī.
Jautājums: Kad Apvienotā Karaliste palaida savu pirmo satelītu?
A: Apvienotā Karaliste savu pirmo satelītu palaida 1962. gadā.
Jautājums: Cik satelītu ir palaisti kopš tā laika?
A: Kopš tā laika Zemes orbītā ir palaisti tūkstošiem satelītu.
