Laika — Padomju kosmosa suns: pirmais dzīvnieks orbītā (Sputnik 2, 1957)
Laika — Padomju kosmosa suns: uzzini par pirmo dzīvnieku orbītā (Sputnik 2, 1957), viņas ceļu no Maskavas ielām līdz vēsturiskajam lidojumam un zinātniskajiem atklājumiem.
Laika (krievu: Лайка; ap 1954. g. - 1957. g. 3. novembris) bija Padomju Savienības kosmosa suns. Viņa bija viens no pirmajiem dzīvniekiem kosmosā un pirmais dzīvnieks, kas riņķoja ap Zemi. Viņa bija vai nu Sibīrijas haskiju, vai citas ziemeļu šķirnes suņa, un terjera maisījums. NASA Laika tiek dēvēta par "daļēji samojedu terjeru". Suns tika nosūtīts kosmosā, lai iegūtu informāciju par dzīvo organismu uzvedību kosmosa vidē. Lidojumā iegūtā informācija ļāva atklāt saules (no saules) un kosmisko starojumu.
Laika bija klaiņojošs suns, kas dzīvoja Maskavas ielās. Viņa tika apmācīta kopā ar diviem citiem suņiem. Pēc tam viņu izvēlējās par suni, kas pacelsies padomju kosmosa kuģī "Sputnik 2". To palaida kosmosā 1957. gada 3. novembrī.
Izvēle, apmācība un mērķis
Laika izvēle notika no daudzajiem ielas suņiem, kas tika savākti, pievērtoti un novēroti. Apmācība iekļāva pieradumu pie ierobežotas telpas (kapsulas), speciālu barošanas sistēmu, vilciena uzspriegotām jostām un troksni, kas atdarināja starta vibrācijas. Mērķis nebija atgriezt dzīvnieku uz Zemes — Sputnik 2 nebija atgūstama kapsula — bet gan iegūt datus par to, kā dzīvs organisms panes kosmosa vides ietekmi (piem., mikrogravitāciju, stresa faktorus un radiāciju).
Spaivis un misijas gaitas svarīgākie fakti
- Starts: 1957. gada 3. novembris.
- Kosmosa kuģis: Sputnik 2 (mērķis bija ātra sagatavošanās un palaide pēc pirmā Sputnik 1 panākuma).
- Atgūšana: Nebija paredzēta — kuģis bija domāts neatgūstamajam lidojumam.
- Dati: Sensori reģistrēja sirds darbību, temperatūru un citus parametru izmaiņas.
- Orbitas beigas: Sputnik 2 palika orbītā un nosvērās atpakaļ atmosfērā 1958. gada 14. aprīlī.
Nāve un vēlāk atklātie fakti
Agrākajos padomju paziņojumos tika apgalvots, ka Laika nomirusi bez sāpēm pēc vairākām dienām vai, ka viņa tika eitanazēta pirms atgriešanās. Vēlāk, kad dokumenti un liecības tika publiskotas, kļuva skaidrs, ka Laika nomira tikai dažas stundas pēc starta. Galvenā nāves cēlonis bija pārkaršana un stress saistībā ar kļūdām kuģa termiskajā kontroles sistēmā, kā arī pamatīgs paaugstināts stresa līmenis starta un orbītas sākuma posmā. Vairāki eksperti un veterinārārsti, tostarp tie, kas strādāja pie projektā, vēlāk izteica nožēlu par pieņemto lēmumu sūtīt dzīvnieku neatgūstamā misijā.
Zinātniskā un sabiedriskā nozīme
Laikas lidojums sniedza pirmos tiešos datus par dzīva organisma reakciju orbītā. Šie dati palīdzēja inženieriem un zinātniekiem saprast nepieciešamību pēc padziļinātas dzīvības atbalsta sistēmu izstrādes un izstrādāt drošākas, atgriežamas kapsulas turpmākām misijām. Tomēr misija arī izraisīja plašu ētikas diskusiju par dzīvnieku izmantošanu pētījumos, it īpaši, ja nav plānots nodrošināt viņu drošu atgriešanos.
Mantojums un piemiņa
Laika kļuva par simbolu gan kosmosa izpētes sasniegumiem, gan tās skarbajiem aspektiem. Viņas stāsts ir atspoguļots literatūrā, mākslā, memoriālos un dokumentālajās filmās. Ir uzstādīti pieminekļi un piemiņas zīmes dažādās vietās, tostarp Maskavā, kur Laika simboliski tiek pieminēta kā viens no pirmajiem dzīvniekiem, kas nonāca orbītā. Vēlākas kosmosa izpētes prakses ieviesa stingrākas ētikas un dzīvības atbalsta prasības dzīvnieku izmēģinājumiem.
Galvenie fakti — kopsavilkums
- Vārds: Laika
- Dzīvotais laiks: ap 1954. g. — 1957. g. 3. novembris
- Misija: Sputnik 2, palaista 1957. gada 3. novembrī
- Rezultāts: pirmais dzīvnieks, kas riņķoja ap Zemi; nomira orbītā neilgi pēc starta
- Ilgtermiņa ietekme: veicināja uzticamu dzīvības atbalsta un atgriešanās kapsulu izstrādi, izraisīja ētisku diskusiju par dzīvnieku izmantošanu kosmosa pētījumos
Laikas stāsts ir daļa no kosmonautikas vēstures — gan kā tehnoloģisks pagrieziena punkts, gan kā atgādinājums par ētikas nozīmi zinātnes attīstībā.
Laika, pirmais suns, kas palaists kosmosā, uz 1959. gada Rumānijas pastmarkas.
Laika liktenis zināms
Laikas lidojuma laikā nebija daudz zināms par to, kā lidojumi kosmosā ietekmēs dzīvus dzīvniekus. Tolaik nebija arī iespējas nogādāt satelītu atpakaļ uz Zemes. Tāpēc visi zinātnieki zināja, ka Laika savu ceļojumu nevarēs izdzīvot. Bija nepieciešams vispirms kā izmēģinājumu nosūtīt suni, jo netika uzskatīts, ka cilvēki varētu dzīvot kosmosā.
Pirms ceļojuma Sputnikā viens no zinātniekiem paņēma Laika mājās, lai tā varētu spēlēties ar saviem bērniem. Dr. Vladimirs Jazdovskis rakstīja: "Laika bija klusa un apburoša... Es gribēju viņai izdarīt kaut ko jauku: Viņai bija atlicis tik maz laika."
Viens no tehniskajiem darbiniekiem, kas sagatavoja kapsulu pirms pacelšanās, teica, ka "pēc Laika ievietošanas konteinerā un pirms lūka aizvēršanas mēs noskūpstījām viņai degunu un novēlējām laimīgu ceļojumu, zinot, ka viņa lidojumu neizdzīvos."
Nāve kosmosā
Laika nomira dažu stundu laikā no pārkaršanas. Viņas ķermeņa temperatūra bija pārāk augsta, lai viņa varētu izdzīvot. Karstums viņas kosmosa kuģī ātri vien paaugstinājās līdz 40 grādiem pēc Celsija (104 grādiem pēc Fārenheita). Viņas nāves patiesais iemesls un laiks no cilvēkiem tika slēpts līdz pat 2002. gadam. Tā vietā tika ziņots, ka viņa nomira, kad sestajā dienā beidzās skābeklis. Vēl viena nepatiesība, kā to pirmā paziņoja padomju valdība, bija tā, ka viņa tika eitanizēta (iemidzināta), pirms beidzās skābeklis.
Turpmākajos gados Padomju Savienībā neviens atklāti neapšaubīja lēmumu sūtīt kosmosā suni. Tikai 1998. gadā, pēc Padomju Savienības sabrukuma, Oļegs Gazenko, viens no augstākā līmeņa zinātniekiem, kas bija atbildīgs par Laika nosūtīšanu kosmosā, izteicās, ka nožēlo, ka ļāva viņai nomirt:
Darbs ar dzīvniekiem ir ciešanu avots mums visiem. Mēs pret tiem izturamies kā pret zīdaiņiem, kuri neprot runāt. Jo vairāk laika paiet, jo vairāk man par to žēl. Mums nevajadzēja to darīt... No šīs misijas mēs neguvām pietiekami daudz atziņas, lai attaisnotu suņa nāvi.
Atgriešanās uz Zemes
Pēc vairāk nekā pieciem mēnešiem, pēc 2570 riņķojumiem, Sputnik 2 sadega kopā ar Laika atliekām 1958. gada 14. aprīlī, atgriežoties atmosfērā.
Piemiņas un piemiņas vietas
2008. gada 11. aprīlī Krievijas amatpersonas atklāja Laika pieminekli. Tas tika uzcelts netālu no militārās pētniecības iestādes Maskavā, kas sagatavoja Laika lidojumu kosmosā. Tajā attēlots suns, kas stāv uz raķetes.
Viņa redzama arī uz pieminekļa kosmosa iekarotājiem Maskavā.
Laika & the Cosmonauts, somu sērfroka grupa, tika nosaukta Laika vārdā. Viņi izveidojās 1987. gadā.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas bija Laika?
A: Laika bija kosmosa suns no Padomju Savienības.
J: Kas ir nozīmīgs par Laika?
A: Laika bija viens no pirmajiem dzīvniekiem, kas devās kosmosā, un pirmais dzīvnieks, kas riņķoja ap Zemi.
J: Kādas šķirnes bija Laika?
A: Laika bija Sibīrijas haskiju vai citas ziemeļu šķirnes suņa un terjera maisījums. NASA viņu dēvē par "daļēji samojedu terjeru".
J: Kāpēc kosmosā tika sūtīts suns?
A: Suns tika nosūtīts kosmosā, lai novērotu dzīvo organismu uzvedību kosmosa vidē.
J: Kādu svarīgu atklājumu deva Laika lidojums?
A: Laika lidojuma laikā iegūtā informācija ļāva atklāt saules (no saules) un kosmisko starojumu.
J: No kurienes sākotnēji bija Laika?
A: Laika sākotnēji bija Maskavas ielās dzīvojošs klaiņojošs suns.
J: Kad Laika tika palaista kosmosā?
A: Laika tika palaista kosmosā 1957. gada 3. novembrī uz padomju kosmosa kuģa Sputnik 2 klāja.
Meklēt