Maskava — Krievijas galvaspilsēta: vēsture, Kremlis, apskates vietas

Maskava (/ˈmɒskoʊ/, ASV galvenokārt /ˈmɒskaʊ/; krievu: Москва, romanizēts: Moskva) ir Krievijas galvaspilsēta un lielākais valsts pilsētas centrs. Oficiālajā 2010. gada tautas skaitīšanā pilsētā dzīvoja 11,5 miljoni iedzīvotāju; kopš tā laika iedzīvotāju skaits ir pieaudzis un mūsdienās veido aptuveni 12–13 miljonus, atkarībā no robežām, kuras ieskaita metropolē. Maskava ir Eiropas lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita un viena no pasaules nozīmīgākajām metropolēm. Tā ir stratēģisks politisks, ekonomisks, kultūras, reliģisks, finanšu un transporta centrs — globāla pilsēta, kas ietekmē visas reģiona attīstību. Maskavu pirmo reizi min vēsturiskajos avotos 1147. gadā, kad to dibināja kņazs Jurijs Dolgoruki.

Vēsture īsumā

Maskava attīstījās no mazās upes pieguļošas apmetnes par svarīgu politisku centru 13.–14. gadsimtā. Laika gaitā tā kļuva par Krievijas kņazistu, vēlāk — par caristes un padomju varas centru. 20. gadsimtā Maskava bija PSRS galvaspilsēta; pēc Padomju Savienības sabrukuma tā saglabāja nozīmīgu lomu kā neatkarīgas Krievijas politiskais un ekonomiskais centrs. Pilsētas vēsturiskie slāņi redzami gan vecpilsētā pie Kremļa, gan impērijas laikmeta ēkās, gan padomju modernisma celtnēs un mūsdienīgos debesskrāpjos.

Kremlis un Sarkanais laukums

Pilsētas centrā atrodas sena nocietināta mūra apbūve — Kremlis (iekšpusē izvietotas svarīgas valdības ēkas, prezidenta rezidence, muzeji un XVIII–XIX gs. katedrāles). Netālu atrodas Sarkanais laukums, kurā atrodas Svētā bazilija katedrāle, Lenina mauzolejs, GUM tirdzniecības galerija un Spaskas tornis. Šīs vietas ir gan politiskā, gan tūrisma uzmanības centrs.

Kultūra, muzejii un teātri

Maskava ir bagāta ar kultūras iestādēm: pasaules līmeņa muzeji, mākslas galerijas, koncertzāles un teātri. Nozīmīgākie ir valsts Treťjakova galerija, Puškina mākslas muzejs, Bolšoi teātris ar slavenajām operas un baleta izrādēm. Daudzas publiskas ēkas — tai skaitā metro stacijas — ir dekorētas kā mākslas darbi, kas piesaista arī tūristus.

Apskates vietas un parki

  • Svētā bazilija katedrāle un Sarkanais laukums — simboliskas Maskavas vietas.
  • Kremlis un tā katedrāles, arsenāli un muzeji.
  • Treťjakova galerija — plaša krievu mākslas kolekcija.
  • Gorkija parks — populāra atpūtas zona ar promenādēm, sporta zonām un pasākumiem.
  • Novodevičija klosteris un kapsēta — ievērojama arhitektūra un vēsturiski pieminekļi.
  • Moskvas upes krasti, Vorobjovy Gory (Sparrow Hills) ar skatu uz pilsētu un Maskavas valsts universitātes galveno ēku.
  • Moskvas City — mūsdienu biznesa centrs ar debesskrāpjiem.
  • Luzhniki stadions — galvenais sporta komplekss, kas kalpoja arī 1980. gada vasaras olimpiskajām spēlēm un mūsdienu starptautiskiem pasākumiem.

Izglītība un zinātne

Maskavā atrodas daudz universitāšu un pētniecības institūtu, tostarp prestižā Moskvas Valsts Universitāte. Pilsēta ir svarīgs zinātnes, augstākās izglītības un tehnoloģiju centrs ar lielu studentu un pētnieku kopienu.

Transports

Maskavas transports ir labi attīstīts un daudzveidīgs. Tas ietver četras starptautiskās lidostas, deviņas dzelzceļa stacijas un otra noslogotākā (aiz Tokijas) metro sistēma pasaulē, kas ir slavena ar saviem mākslas darbiem un efektīvu satiksmes apkalpošanu. Metro tīkls katru dienu pārvadā miljoniem pasažieru, savienojot pilsētas centrālo daļu ar periferiju. Papildus metro strādā plašs autobusu, trolejbusu, tramvaju un lokālās dzelzceļa līnijas tīkls. Pilsētā aktīvi tiek attīstīta arī veloinfrastruktūra un jaunie ātrgaitas transporta projekti.

Ekonomika

Maskava ir valsts finanšu un biznesa centrs, kur koncentrētas bankas, finanšu institūcijas, rūpniecības uzņēmumi un lielākā daļa starptautisko korporāciju Krievijā. Pilsētas ekonomika balstās uz pakalpojumu sektoru, tirdzniecību, informācijas tehnoloģijām, enerģētiku un rūpniecību. Maskava ir arī lielākais mazumtirdzniecības tirgus un svarīgs transporta mezgls.

Klimats un vide

Pilsēta atrodas mēreni kontinentālā klimatā ar aukstām ziemām un siltām vasarām. Ziema var būt sniegota un auksta, bet vasaras mēneši parasti ir saulaini un silti. Pilsētā ir daudz parku un zaļo zonu, kas nodrošina atpūtu pilsētniekiem un samazina urbānā siltuma efektu.

Iedzīvotāji, kultūra un iesaukas

Maskavas iedzīvotāji ir daudzveidīgi pēc izcelsmes un profesijām. Pilsēta ir piesaistījusi cilvēkus no visas Krievijas un citiem reģioniem, piedāvājot darba iespējas un izglītību. Laika gaitā Maskava ir ieguvusi vairākas iesaukas, kas atspoguļo tās statusu un vēsturi: Trešā Roma (Третий Рим), Baltā pilsēta (Белокаменная), Pirmais tronis (Первопрестольная), Četrdesmit četrdesmit (Сорок Сороков) un Piecu jūru osta (Пет пяти морей). Cilvēkus no Maskavas latviski parasti sauc par maskavieti, bet krieviski bieži lieto vārdu Moskvich (москвич) — vēl ir atsevišķas formas dzimumam, piemēram, москвичka sievietei.

Maskava joprojām ir dinamiska, pastāvīgi mainīga metropole, kas apvieno bagātu vēsturi ar mūsdienīgu attīstību un plašu kultūras dzīvi, padarot to par vienu no ievērojamākajām pilsētām Eiropā un pasaulē.

Ģeogrāfija

Tas atrodas pie Maskavas upes Maskavas apgabalā, Krievijas Eiropas daļā. Maskava atrodas trīs Zemes garozas daļu centrā. Savulaik tā bija Padomju Savienības (1918-1991), Krievijas impērijas, Krievijas caristes un Maskavas lielkņazistes (1480-1703) galvaspilsēta. Tajā atrodas Maskavas Kremlis, kas ir viens no pasaules kultūras mantojuma objektiem un kurā atrodas Krievijas prezidenta rezidence. Maskavā atrodas arī Krievijas parlaments (Valsts dome un Krievijas Federācijas Padome (Federācijas Padome) un Krievijas valdība.

Ekonomika

Maskavai ir plaša ekonomiskā infrastruktūra. Tajā dzīvo visvairāk miljardieru pasaulē. Maskava 2008. gadā trešo gadu pēc kārtas tika atzīta par dārgāko pilsētu pasaulē, kurā strādā cilvēki, kas nav krievi. Tomēr 2009. gadā Maskava atkrita uz trešo vietu, jo Tokija un Osaka ieņēma pirmo un otro vietu.

Vēsture

Pilsēta ir nosaukta upes vārdā (senkrievu: гра́д Моско́в, kas nozīmē "pilsēta pie Maskavas"). Nosaukuma pirmsākumi nav zināmi, bet dažiem cilvēkiem ir dažas idejas. Viena no tām ir, ka nosaukums varētu būt cēlies no ļoti senas somu valodas, kurā tas nozīmē "tumšs" un "mākoņains". Pirmā atsauce uz Maskavu krievu valodā ir 1147. gadā, kad Jurijs Dolgoruki aicināja Novgorodas-Severskas (Ziemeļnovgorodas) kņazu "nāc pie manis, brāli, uz Maskavu".

Deviņus gadus vēlāk, 1156. gadā, kņazs Jurijs Dolgoruki pavēlēja uzcelt koka sienu, ko nācās vairākkārt pārbūvēt, lai tā apjoztu augošo pilsētu. Pēc 1237.-1238. gada uzbrukuma, kad mongoļi nodedzināja pilsētu līdz pamatiem un nogalināja tajā dzīvojošos, Maskava atauga un 1327. gadā kļuva par Vladimira-Suzdālas kņazistes galvaspilsētu (kņaza pārvaldīta zemes teritorija). Tās labā atrašanās vieta Volgas upes sākumā palīdzēja pilsētai lēnām augt un paplašināties. Maskava uz daudziem gadiem kļuva par miermīlīgu un bagātu kņazisti, ko dēvēja par Maskavas lielkņazisti, un uz turieni pārcēlās dzīvot liels skaits cilvēku no visas Krievijas.

Ivana I laikā pilsēta nomainīja Tveru kā Vladimira-Suzdālas politiskais centrs un kļuva par vienīgo mongoļu-tatāru valdnieku nodokļu iekasētāju. Maksājot augstus nodokļus, Ivans panāca svarīgu vienošanos ar hanu. Atšķirībā no citām kņazistēm Maskava netika sadalīta starp viņa dēliem, bet tika nodota vecākajam. Tomēr Maskavai nepatika mongoļu vara. 1380. gadā Maskavas kņazs Dmitrijs Donskojs vadīja krievu karaspēku, kas guva svarīgu uzvaru pār tatāriem Kuļikovas kaujā. Tikai divus gadus vēlāk Maskavu iebruka hans Tohtamišs. 1480. gadā Ivans III beidzot atbrīvoja krievus no tatāru kontroles, ļaujot Maskavai kļūt par Krievijas varas centru. Ivana III laikā pilsēta kļuva par galvaspilsētu impērijai, kas ar laiku aptvēra visu Krieviju un citas valstis.

1571. gadā Krimas tatāri iebruka Maskavā, nodedzinot visu, izņemot Kremli.

1609. gadā zviedru armija grāfa Jēkaba de la Gardija un Everta Horna vadībā devās no Veļikijnovgorodas uz Maskavu, lai palīdzētu caram Vasilijam Šuiskim. Viņi 1610. gadā ienāca Maskavā un apturēja revolūciju pret caru, bet 1611. gada sākumā pameta Maskavu. Pēc tam iebruka poļi. Polijas un Maskavas kara laikā (1605-1618) hetmanis (armijas komandieris) Staņislavs Žoļkievskis (Stanisław Żółkiewski) ienāca Maskavā pēc uzvaras pār krieviem Kļušinas kaujā. 17. gadsimtā bija daudz revolūciju, piemēram, sāls sacelšanās (1648), vara sacelšanās (1662) un Maskavas sacelšanās 1682. gadā.

1654.-1656. gada mēris nogalināja pusi Maskavas iedzīvotāju. Pilsēta pārtrauca būt Krievijas galvaspilsēta 1712. gadā pēc tam, kad 1703. gadā Pēteris I netālu no Baltijas jūras krasta uzcēla Sanktpēterburgu. 1771. gada mēris bija pēdējais lielais mēris centrālajā Krievijā, kas vien Maskavā nogalināja 100 000 cilvēku. Francijas iebrukuma laikā Krievijā 1812. gadā maskavieši nodedzināja pilsētu un bēga prom, jo Napoleona armija 14. septembrī tuvojās pilsētai. Napoleona armijai, kas bija ļoti izsalkusī un nosalusi, nācās doties prom, un to gandrīz iznīcināja Krievijas aukstā ziema un daži armijas uzbrukumi.

1905. gada janvārī Aleksandrs Adrianovs kļuva par Maskavas pirmo mēru. Pēc 1917. gada Krievijas revolūcijas 1918. gada 12. martā Maskava kļuva par Padomju Savienības galvaspilsētu. Otrā pasaules kara laikā (Krievijā pazīstams kā Lielais Tēvijas karš) pēc Vācijas iebrukuma PSRS Maskavā tika izvietota Padomju Savienības Valsts aizsardzības grupa un Sarkanās armijas komandieri.

1941. gadā maskaviešu vidū tika izveidotas 16 nacionālo brīvprātīgo grupas (vairāk nekā 160 000 cilvēku), divdesmit pieci bataljoni (18 500 cilvēku) un četri inženieru pulki. Tā paša gada novembrī vācu armija tika apturēta pilsētas pievārtē un pēc tam atvairīta Maskavas kaujā. Daudzas rūpnīcas tika pārceltas prom, arī liela daļa valdības, un no 20. oktobra pilsēta tika pasludināta par aplenktu. Tās iedzīvotāji, kas palika, būvēja un izmantoja prettanku aizsardzības iekārtas, bet pilsētu bombardēja no gaisa. Josifs Staļins (Krievijas līderis) neatstāja pilsētu, tāpēc pilsētā palika arī ģenerālštābs. Pat turpinoties aplenkumam, Maskavas metro sistēmas būvniecība turpinājās arī kara laikā, un līdz kara beigām tika atvērtas vairākas jaunas metro līnijas.

1944. gada 1. maijā Maskavai tika piešķirta medaļa Par Maskavas aizstāvēšanu un 1947. gadā - vēl viena medaļa Maskavas 800. gadadienas piemiņai. Atzīmējot 20. gadadienu kopš uzvaras pār nacistisko Vāciju, 1965. gada 8. maijā Maskava kļuva par vienu no divpadsmit padomju pilsētām, kam piešķirts pilsētas varoņa tituls.

1980. gadā Maskavā notika Vasaras olimpiskās spēles, uz kurām ASV un vairākas citas Rietumvalstis nedevās, jo 1979. gada beigās Padomju Savienība uzsāka karu Afganistānā. 1991. gadā Maskavā notika neveiksmīgs mēģinājums gāzt Mihaila Gorbačova valdībai pretēji noskaņotos valdības locekļus. Kad tajā pašā gadā PSRS beidza pastāvēt, Maskava joprojām bija Krievijas galvaspilsēta.

Kopš tā laika, Maskavā sākoties tirgus ekonomikai, ir strauji attīstījušies Rietumu stila veikali, pakalpojumi, arhitektūra un dzīvesveids. 1998. gadā Maskavā notika pirmās Pasaules jaunatnes olimpiskās spēles.

Sarkanais laukums, Fjodora Aleksejeva glezna, 1802. gadsZoom
Sarkanais laukums, Fjodora Aleksejeva glezna, 1802. gads

Maskavas karte, 1784. gadsZoom
Maskavas karte, 1784. gads

Franču iebrukums Krievijā 1812. gadā, Maskavas ugunsgrēks, Smirnova A.F. glezna, 1813. g.Zoom
Franču iebrukums Krievijā 1812. gadā, Maskavas ugunsgrēks, Smirnova A.F. glezna, 1813. g.

Atskaņot multivides Maskava (Krievijas impērija) 1908. gadā
Atskaņot multivides Maskava (Krievijas impērija) 1908. gadā

Sadraudzības pilsētas

Maskavai ir daudz sadraudzības pilsētu:

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kāds ir Maskavas iedzīvotāju skaits?


A: Maskavas iedzīvotāju skaits pilsētas robežās ir aptuveni 13 miljoni cilvēku, pilsētas teritorijā - vairāk nekā 17 miljoni cilvēku, bet lielpilsētas teritorijā - vairāk nekā 20 miljoni cilvēku.

Q: Kāda ir Maskavas platība?


A: Pilsētas platība ir 2511 kvadrātkilometri (970 kvadrātkilometri). Maskavas pilsētas teritorijas platība ir 5891 kvadrātkilometrs (2275 kvadrātkilometri). Maskavas lielpilsētas teritorijas platība ir vairāk nekā 26 000 kvadrātkilometru (10 000 kvadrātjūdžu).

J: Kad pirmo reizi tika rakstīts par Maskavu?


A:Pirmo reizi par Maskavu rakstīja 1147. gadā.

J: Kāds notikums atjaunoja Maskavas kā politiskā centra statusu?


A:Pēc Oktobra revolūcijas galvaspilsēta tika pārcelta atpakaļ uz Maskavu, kas to atkal padarīja par Krievijas PSR un pēc tam Padomju Savienības politisko centru.

J: Vai Maskava ir viena no visvairāk apmeklētajām pilsētām Eiropā?


A:Jā, tā ir viena no apmeklētākajām pilsētām Eiropā.

J: Cik miljardieru dzīvo Maskavā?


A:Maskavā dzīvo septītais lielākais miljardieru skaits no visām pasaules pilsētām.

J: Kāda veida arhitektūra ir sastopama Maskavā?


A:Maskava ir labi pazīstama ar savu krievu arhitektūru, tostarp vēsturisko Sarkano laukumu un tādām ēkām kā Svētā bazilija katedrāle un Kremlis.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3