Mongolija

Vēsture

Mongolijas teritorijā ir valdījušas dažādas nomadu impērijas. Tā tas bija līdz brīdim, kad Čingizhans 1206. gadā nodibināja lielo Mongoļu impēriju. Pēc Juaņu dinastijas sabrukuma mongoļi atkal kļuva par nomadiem. Pēc 16. gadsimta Mongoliju ietekmēja Tibetas budisms. Līdz 17. gadsimta beigām lielākā daļa Mongolijas bija daļa no Ciņu dinastijas pārvaldītās teritorijas. Kad 1911. gadā Čing dinastija sabruka, Mongolija pasludināja neatkarību. Taču tai nācās cīnīties pret ķīniešiem. Viņiem palīdzēja Padomju Savienība. 1921. gadā pasaule atzina Mongolijas neatkarību. Drīz pēc pēdējā Mongolijas monarha Bogd Khaan nāves 1924. gadā monarhiju nomainīja komunistiskā valdība, un valsti pārdēvēja par Mongolijas Tautas Republiku. Līdz pat Padomju Savienības sabrukumam Mongolija bija Padomju Savienības satelītvalsts. Mongolijas Sarkanā Krusta biedrība tika izveidota 1939. gadā. Tās galvenā mītne atrodas Ulanbatorā. Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā Krievijas interese par Mongoliju samazinājās. Ķīna un Dienvidkoreja pašlaik ir Mongolijas galvenie tirdzniecības un politiskie partneri.

Valdība

Mongolija ir parlamentāra republika. Iedzīvotāji balso par savu valdību. Mongolijas prezidentu ievēl uz četriem gadiem, un viņu nevar ievēlēt par prezidentu vairāk nekā divas reizes. Pašreizējais prezidents ir Khaltmaagiin Battulga. Viņš pirmo reizi par prezidentu tika ievēlēts 2017. gada 7. jūlijā.

Klimats

Mongolijā ir stepju klimats. Tajā ir ļoti aukstas ziemas un maigas vasaras. Pēdējā laikā ziemas ir kļuvušas ļoti aukstas. Tā rezultātā ir gājuši bojā daudzi cilvēki un liellopi. Mongolijā 2008. gada 2. jūnijā spēcīgos sniegputenos gāja bojā 52 cilvēki un 200 000 lopu.

2008. gada 1.-2. martā spēcīga putekļu vētra skāra Ķīnas ziemeļaustrumu daļu un Mongoliju. un beidzās virs Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas 4. martā.

2008. gada 8. maijā Mongolijas lauku teritorijā pūznī gāja bojā 21 cilvēks. 2008. gada 8. maijā cieta arī daļa Ķīnas Iekšējās Mongolijas provinces.

2009. gada 2. jūnijā tika paziņots, ka līdz šim datumam Mongolijā bija miruši 15 cilvēki un 10 000 liellopu.

2010. gada 1.-2. aprīlī Mongolijas Tuulas ielejā temperatūra pazeminājās līdz -50 grādiem, un kāda nomāde vārdā Urna teica, ka, gatavojoties sliktākiem laika apstākļiem, viņa nopirka 400 saišķus zāles, lai pabarotu dzīvniekus. Mongolijas Sarkanais Krusts ir paziņojis, ka šogad [2010. gadā] slikto laika apstākļu dēļ ir gājuši bojā aptuveni 4 500 000 mājlopu. Tume, kurš dzīvo Ulanbatorā, teica, ka viņš ir novērojis, ka ir bijušas vairākas patiešām bargas ziemas pēc kārtas. Viņš vainoja klimata pārmaiņas, bet eksperti apgalvoja, ka arī liellopu pārmērīga ganīšana ir iznīcinājusi lielāko daļu valsts pļavu.

Mongoliju dēvē par "Mūžīgo zilo debesu zemi" jeb "Zilo debesu valsti" (mongoļu: Mönkh khökh tengeriin oron - Мөнх хөх тэнгэрийн орон), jo tajā ir vairāk nekā 250 saulainu dienu gadā.

NASA Mongolijas satelīta fotoattēls

Ģeogrāfija

Mongolija ir pasaulē 19. lielākā valsts (aiz Irānas). Tā ir ievērojami lielāka nekā nākamā lielākā valsts Peru. Mongolijai nav kopīgas robežas ar Kazahstānu, bet tās rietumu vistālākais punkts atrodas tikai 38 kilometrus (24 jūdzes) no Kazahstānas.

Mongolijas ģeogrāfija ir daudzveidīga - dienvidos atrodas Gobi tuksnesis, bet ziemeļos un rietumos - auksti un kalnaini reģioni. Lielāko Mongolijas daļu veido stepes, bet mežu platības veido 11,2 % no kopējās zemes platības.  Mongolijas augstākais punkts ir Khüiten virsotne Tavan bogd masīvā, kuras augstums ir 4374 m (14 350 pēdu).

Provinces

Mongolija ir sadalīta 21 provincē, ko sauc par aimagiem. Ajmagi ir sadalīti 329 apgabalos, ko sauc par summām.

Valodas

Mongolijas oficiālā valoda ir mongoļu valoda, kurā runā 95 % iedzīvotāju. Visā valstī runā dažādos oirat un burjatare dialektos. Valsts rietumu daļā runā arī tādās tjurku valodās kā kazahu un tuviešu.  

Mūsdienās mongoliski raksta, izmantojot kirilicas alfabētu, lai gan agrāk to rakstīja, izmantojot mongoļu alfabētu. Pēdējā laikā tradicionālo alfabētu pamazām atkal sāk ieviest skolās.

Mongolijā visbiežāk lietotā svešvaloda ir krievu valoda, jo Mongolijai kā bijušajai komunistiskajai valstij ir diplomātiskas saites. Tomēr, lai iekļautos pasaules ekonomikā, angļu valoda pakāpeniski aizstāj krievu valodu kā otro valodu. Korejiešu valoda ir kļuvusi populāra, jo desmitiem tūkstošu mongoļu strādā un studē Dienvidkorejā. Pieaug interese par ķīniešu valodu, jo tā ir kaimiņvalsts.

Cūku gripa

Pašlaik Mongolijā putnu un cūku gripa nav konstatēta, taču 2009. gada maijā Ulanbatorā (Ulanbatorā) 7 dienas karantīnā tika turēti 103 aviopasažieri, par kuriem bija aizdomas, ka viņi saslimuši ar putnu gripu, un sešu cilvēku lidmašīnas apkalpe.

Iespējams, ka tas ir ieceļojis pāri robežai no Ķīnas Iekšējās Mongolijas provinces.

Valsts svētki

Datums	Atpūta
janvāris 1	Jaunais gads
Janvāris vai februāris	Vecais jaunais gads (Tsagaan sar)
8. marts	Starptautiskā sieviešu diena
jūnijs 1	Bērnu diena
11.-12. jūlijs	Naadam Holiday
29. decembris	Neatkarības diena

Saistītās lapas

• Mongolijas upju saraksts
• Mongolija olimpiskajās spēlēs
• Mongolijas nacionālā futbola izlase