Mongolija — valsts starp Ķīnu un Krieviju: ģeogrāfija, iedzīvotāji, fakti

Atklāj Mongoliju — valsti starp Ķīnu un Krieviju: ģeogrāfija, nomadu kultūra, Gobi tuksnesis, Ulanbators un svarīgākie fakti par iedzīvotājiem un dzīvesveidu.

Mongolija ir valsts starp Ķīnu un Krieviju Āzijā. Tā atrodas plašā stepu, kalnu un tuksnešu joslā, kas savieno Centrālo un Austrumāziju.

Mongolija ir valsts bez izejas uz jūru, kas atrodas gan Austrumāzijā, gan Vidusāzijā. Tā robežojas ar Krieviju ziemeļos un Ķīnas Tautas Republiku dienvidos, austrumos un rietumos. Mongolijas politiskā sistēma ir parlamentāra republika, kuras valdība un parlaments darbojas kopā ar vietējām pašvaldībām.

Vēsturiski un kulturāli Mongolija ir pazīstama ar nomadismu un bagātu vēsturi — no Čingishana laikiem līdz mūsdienu neatkarīgai valstij. Vēl nesen lielākā daļa iedzīvotāju bija budisti, un budisma ietekme joprojām ir redzama svētnīcu un klosteru dzīvē. Daudzi cilvēki joprojām nodarbojas ar lauksaimniecību un lopkopību; daļa iedzīvotāju ir nomadi (cilvēki, kas pārvietojas no vietas uz vietu un nepaliek ilgstoši vienā mājvietā), taču arvien vairāk cilvēku pārvietojas uz pilsētām un dzīvo pastāvīgi.

Lielākā pilsēta un galvaspilsēta ir Ulanbatora. Tajā dzīvo aptuveni 40% valsts iedzīvotāju, un tā koncentrē lielu daļu rūpniecības, izglītības un valdības institūciju. Agrāk pilsētas nosaukumu rakstīja arī Ulan Bator / Ulaanbaatar.

Valsts ziemeļu un austrumu daļā ir daudz kalnu, daļa pieder pie Altaja kalniem, bet dienvidos plašas teritorijas aizņem Gobi tuksnesis, kur ir skarbs, sausais klimats un plašas smilšu un akmeņu zonas. Mongolija ir liela teritorija — tās platība ir aptuveni 1 564 116 km² (tas padara to par 18. lielāko valsti pasaulē). Iedzīvotāju skaits ir apmēram 3,4 miljoni (aptuvenie dati 2023.–2024. gados), tāpēc valsts raksturīga ar ļoti zemu blīvumu.

Mongolija ir galvenokārt lauku apvidus valsts ar viszemāko iedzīvotāju blīvumu no visām neatkarīgajām pasaules valstīm — lielākā daļa teritorijas ir reti apdzīvota, un cilvēki koncentrējas galvenokārt piegalvaspilsētā un vairākās reģionālajās pilsētās.

Ģeogrāfija un klimats

Ģeogrāfiski Mongolija ir ļoti daudzveidīga: ziemeļos un austrumos — kalni ar mežainām ielejām, centrālajā daļā — stepes, bet dienvidos — Gobi tuksnesis. Klimats ir kontinents: ziemas ir ļoti aukstas (dažviet temperatūra noslīd zem −30…−40 °C), vasaras var būt karstas un sausas. Nokrišņu daudzums parasti ir zems, taču reģionāli atšķiras — kalnos un ziemeļos nokrišņu ir vairāk.

Iedzīvotāji, valoda un kultūra

Mongolijas iedzīvotāji galvenokārt ir etniskie mongoli (khalkha mongoli veido lielāko daļu). Oficiālā valsts valoda ir mongolu valoda. Pēc Padomju Savienības ietekmes 20. gadsimta vidū plaši izmantots kirilicas rakstības variants; pēdējos gados tiek veicināta arī tradicionālās mongolu rakstības atdzimšana un izmantošana.

Kultūrā liela nozīme ir tradicionālajām nodarbēm — jāšanu, dzīvošanai piemērotiem jurtu tipa mājokļiem (ger), lopkopībai — kā arī tautas mūzikai, dzejai un svētkiem, piemēram, Nadam (sporta festivāls ar cīnīšanos, jāšanu un loka šaušanu).

Reliģija

Tradicionāli dominē budisms (tibetas budisms), kas vēsturiskajos laikos bija Valsts reliģija. Padomju laikos reliģiska darbība tika ierobežota, bet pēc neatkarības atgūšanas budisms un citas tradīcijas atkal kļuvušas aktīvas. Ir arī mazākas islāma, kristietības un tradicionālo ticējumu kopienas.

Ekonomika

Mongolijas ekonomika balstās uz lauksaimniecību un dabas resursu ieguvi. Nozīmīgākie eksporta produkti ir metāli (piemēram, vara, zelts), ogles un citi minerāli. Lopkopība (vilna, kašmirs, liellopu gaļa) joprojām nodrošina iztiku daudziem iedzīvotājiem. Investīcijas, infrastruktūras attīstība un ārvalstu partnerattiecības spēlē nozīmīgu lomu ekonomikas izaugsmē, taču valsts saskaras ar izaicinājumiem, piemēram, atkarību no izejvielu cenām un klimata ietekmi uz ganāmpulkiem.

Administratīvais iedalījums un politika

Mongolija ir sadalīta vairākos administratīvajos rajonos (aimagi), un katram ir sava centrālā pilsēta. Valsts pārvaldi veic centrālā valdība Ulanbatorā, bet reģionālās administrācijas atbild par vietējām lietām, zemes izmantojumu un sociālajiem pakalpojumiem. Politiskais dzīvē aktīvas ir vairākas partijas, un demokrātiskā attīstība turpinās kopš 1990. gada pārejas no sociālistiskas sistēmas uz parlamentāru demokrātiju.

Interesanti fakti

• Mongolija ir viena no retāk apdzīvotajām valstīm pasaulē; liela daļa iedzīvotāju joprojām dzīvo tradicionālajos geros.
• Čingishans, kurš 13. gadsimtā izveidoja milzīgu impēriju, ir viens no slavenākajiem Mongolijas vēstures varoņiem.
• Gobi tuksnesī atrodas gan fosilijas (tai skaitā dinozauru fosilijas), gan skarbas ainavas ar plašām temperatūras svārstībām.

Šī informācija sniedz pārskatu par Mongolijas ģeogrāfiju, iedzīvotājiem, ekonomiku un kultūru; valsts raksturojas ar plašu teritoriju, bagātu vēsturi un spilgtu tradicionālo dzīvesveidu, kas mūsdienās saplūst ar strauji attīstošām pilsētām un rūpniecību.

Klimats

Mongolijā ir stepju klimats. Tajā ir ļoti aukstas ziemas un maigas vasaras. Pēdējā laikā ziemas ir kļuvušas ļoti aukstas. Tā rezultātā ir gājuši bojā daudzi cilvēki un liellopi. Mongolijā 2008. gada 2. jūnijā spēcīgos sniegputenos gāja bojā 52 cilvēki un 200 000 lopu.

2008. gada 1.-2. martā spēcīga putekļu vētra skāra Ķīnas ziemeļaustrumu daļu un Mongoliju. un beidzās virs Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas 4. martā.

2008. gada 8. maijā Mongolijas lauku teritorijā pūznī gāja bojā 21 cilvēks. 2008. gada 8. maijā cieta arī daļa Ķīnas Iekšējās Mongolijas provinces.

2009. gada 2. jūnijā tika paziņots, ka līdz šim datumam Mongolijā bija miruši 15 cilvēki un 10 000 liellopu.

2010. gada 1.-2. aprīlī Mongolijas Tuulas ielejā temperatūra pazeminājās līdz -50 grādiem, un kāda nomāde vārdā Urna teica, ka, gatavojoties sliktākiem laika apstākļiem, viņa nopirka 400 saišķus zāles, lai pabarotu dzīvniekus. Mongolijas Sarkanais Krusts ir paziņojis, ka šogad [2010. gadā] slikto laika apstākļu dēļ ir gājuši bojā aptuveni 4 500 000 mājlopu. Tume, kurš dzīvo Ulanbatorā, teica, ka viņš ir novērojis, ka ir bijušas vairākas patiešām bargas ziemas pēc kārtas. Viņš vainoja klimata pārmaiņas, bet eksperti apgalvoja, ka arī liellopu pārmērīga ganīšana ir iznīcinājusi lielāko daļu valsts pļavu.

Mongoliju dēvē par "Mūžīgo zilo debesu zemi" jeb "Zilo debesu valsti" (mongoļu: Mönkh khökh tengeriin oron - Мөнх хөх тэнгэрийн орон), jo tajā ir vairāk nekā 250 saulainu dienu gadā.

NASA Mongolijas satelīta fotoattēls

Jautājumi un atbildes

J: Kāda ir Mongolijas politiskā sistēma?

J: Cik procentu iedzīvotāju dzīvo Ulanbatorā?

J: Cik daudz cilvēku dzīvo Mongolijā?

J: Kāda ir Mongolijas teritorija salīdzinājumā ar citām valstīm?

J: Vai lielākā daļa mongoļu ir klejotāji vai arī viņi dzīvo vienā mājvietā?

J: Vai Mongolijā ir daudz kalnainu apvidu?

J: Vai Mongolijas robežās ir tuksnesis?

Meklēt pēc burta