Budisms

Priekšvēsture un budisma koncepcijas

Siddharta Gautama (563-483 p.m.ē.) savu dzīvi sāka kā mazs princis mazā karalistē, kas atradās tagadējās Nepālas dienvidu daļā. Pieaudzis viņš atstāja bagātību un statusu, lai meklētu patiesību. Apgaismots 35 gadu vecumā, Buda pavadīja nākamos 45 dzīves gadus, ceļojot un mācot Indijas ziemeļu daļā. Viņš nomira 80 gadu vecumā.

Buda lielu daļu savas mācības veltīja tam, kā pārvarēt ciešanas. Viņš redzēja, ka visas dzīvās būtnes cieš, piedzimstot, saslimstot, novecojot un sastopoties ar nāvi. Viņš mācīja, ka, pārvarot ciešanas, cilvēks kļūs patiesi laimīgs.

Agrīnā mācīšana. Viņa pirmā mācība pēc kļūšanas par apgaismotu bija citiem meklētājiem, kuri arī bija atteikušies no pasaules. Tā bija svēto vīru jeb mūku grupa, pie kuriem Buda bija mācījies piecus vai vairāk gadus. Viņiem viņš vispirms izklāstīja to, ko viņš uzskatīja par četrām cēlajām dzīves patiesībām un astoņkāršo cēlo ceļu (sk. tālāk). Šīs mācības nosaka ciešanu cēloņus un to ārstēšanu.

Trīs eksistences pazīmes. Buda mācīja, ka dzīvi vislabāk izprast kā nepastāvīgu (viss mainās), neapmierinošu (atstāti vieni paši mēs nekad nebūsim patiesi laimīgi) un savstarpēji atkarīgu (visas lietas ir saistītas, pat tādā mērā, ka "es" ir labāk saprotams kā ilūzija).

Vidējais ceļš. Budisms māca nekaitēt un ievērot mērenību jeb līdzsvaru, neaiziet pārāk tālu vienā vai otrā virzienā. To sauc par vidējo ceļu, un tas mudina cilvēkus dzīvot līdzsvarā.

Meditācija. Buda ieteica meditāciju kā veidu, kā disciplinēt prātu un ieraudzīt pasauli tādu, kāda tā ir. Budisti var meditēt, sēžot īpašā vai specifiskā veidā. Citi meditācijas veidi ir meditācija stāvus un staigāšana.

Trīs indes. Runājot par ciešanām, Buda identificēja trīs indes - vēlmes, dusmas un stulbumu, un viņš parādīja, ka mēs varam izbeigt ciešanas, atmetot vēlmes un pārvarot dusmas un stulbumu.

Nirvāna. Pilnīga negatīvās ietekmes atmešana tiek saukta par nirvānu, kas nozīmē "nodzēst", tāpat kā nodzēst sveces liesmu. Šo ciešanu izbeigšanos sauc arī par apgaismību. Budismā apgaismība un nirvāna bieži vien nozīmē vienu un to pašu.

Vai budisti tic dievam vai dieviem? Buda neteica, vai dievi pastāv vai ne, lai gan dažos budistu stāstos dieviem ir sava loma. Ja kāds Budai jautāja: "Vai dievi eksistē?", viņš cildeni klusēja. Tas nozīmē, ka viņš neapstiprināja vai nenoliedza. Budisti neuzskata, ka cilvēkiem būtu jācer uz dieviem, lai tie viņus glābtu vai atnestu viņiem apgaismību. Drīzāk indivīdiem pašiem būtu jāizstrādā savs ceļš, kā vislabāk viņi spēj.

Citas pamatmācības. Daudzas Budas idejas ir atrodamas arī citās indiešu reliģijās, īpaši hinduismā.

• Karma. Karma attiecas uz rīcību, un Buda mācīja, ka rīcībai ir labas vai sliktas sekas. Ja cilvēki pieņems pareizus lēmumus, viņi būs laimīgāki un mierīgāki.

"Lai izvairītos no visa ļaunā

Darīt labu.

Attīrīt prātu: Tā ir visu Budu mācība." Dhammapāda, XIV, 5

• Reinkarnācija. Buda mācīja par reinkarnāciju - ideju, ka pēc nāves mēs, visticamāk, atdzimsim šajā pasaulē un saskarsimies ar tādām pašām ciešanām kā iepriekšējā dzīvē. Budistu galīgais mērķis ir atrast apgaismību (nirvānu), kas ļauj mums atrasties ārpus nebeidzamas reinkarnācijas un ciešanām. Daži budisti šo ideju saprot poētiskā, nevis burtiskā nozīmē.

Kas ir Buda?

Buddha ir Pali vārds, kas nozīmē "pamodušais". Par Budu sauc cilvēku, kurš ir pamodies un apzinājies patiesību par prātu un ciešanām un māca šo patiesību citiem. Ar vārdu "Buda" bieži vien apzīmē vēsturisko Budu vārdā Buda Šakjamūni (Siddharta Gautama). Budisti netic, ka Buda ir dievs, bet gan ka viņš ir cilvēks, kas ir pamodies un spēj saskatīt patieso prāta darbību. Viņi tic, ka šīs zināšanas pilnībā maina cilvēku. Šis cilvēks var palīdzēt arī citiem kļūt apgaismotiem. Apgaismoti cilvēki ir ārpus dzimšanas, nāves un atdzimšanas.

Kas bija pirmais Buda?

Budisms uzskata, ka pirms Gautamas Budas bija neskaitāmi Budas un pēc viņa būs vēl daudzi Budas.

Pali tekstos pirmais Buda Budhavamsa suttā bija Taṇhaṅkara Buda. Mahapadana suttā teikts, ka agrākais Buda no nesenajiem septiņiem buddām bija Vipasi Buda (taču suttā nav teikts, ka Vipasi ir pirmais Buda). Rēķinot no pašreizējās kalpas (mūsu pašreizējās pasaules (Zemes) sākuma). Gautama Buda tiek uzskatīts par ceturto Budu. Šajā stāstījumā pirmais ir Kakusandho Buda, otrais Konakamano Buda, bet trešais Kassapo Buda. Šīs kalpas pēdējais Buda būs Maitrejas Buda. Tad pasaule (Zeme) atjaunosies, un no tā brīža sāksies jauna kalpa.

Budisma ticība

Trīs dārgakmeņi

Budisti ciena un novērtē Trīs dārgakmeņus, kas ir Buda, Dharma un Sangha.

Buda apzīmē pamodušos, Dharma - Budas mācības, bet Sangha - cilvēkus, kas seko Budai un viņa mācībām.

Budisti saka: "Es pieņemu patvērumu pie Budas, Dharmas un Sanghas." Šajās dārgakmeņos vai dārgumos viņi rod mierinājumu.

Četras cēlas patiesības

Budas pirmā un vissvarīgākā mācība ir Četras cēlsirdīgās patiesības.

1. Dzīve bieži - patiesībā gandrīz vienmēr - ir saistīta ar ciešanām.
2. Šo ciešanu iemesls ir tas, ka mēs vēlamies, lai viss būtu kā agrāk.
3. Ceļš, kā izārstēt ciešanas, ir pacelties pāri šai vēlmei.
4. Lai paceltos pāri vēlmēm, ir jāseko cēlajam astoņkāršajam ceļam - praksei, kas palīdz mums mainīt prātu un izpratni.

Cienīgais astoņkāršais ceļš

Buda lika cilvēkiem sekot īpašam dzīvesveidam, ko sauca par Cēlā astoņkāršā ceļa ceļu, ja viņi vēlas izprast Četras cēlsirdīgās patiesības. Tās ir:

1. Atbilstoši skati. Zini un saproti Četras cēlsirdīgās patiesības.
2. Atbilstoša doma. Atgrieziet savu prātu no pasaules un pievērsieties Dharmai.
3. Atbilstoša runa. Sakiet patiesību, nesapinieties un nerunājiet slikti par citiem.
4. Atbilstoša uzvedība. Nedariet ļaunus darbus, piemēram, nenogaliniet, nelaupiet un nedzīvojiet nešķīstu dzīvi.
5. Piemēroti iztikas līdzekļi. Pelniet naudu tā, lai nevienam nekaitētu.
6. Atbilstošas pūles. Strādājiet, lai jūsu prāts kļūtu labāks un mazāk ļauns.
7. Atbilstoša apzinīgums. Atcerieties Dharmu un lietojiet to visu laiku.
8. Atbilstoša meditācija. Praktizējiet meditāciju kā realitātes izpratnes veidu

Pieci priekšraksti

Budisti tiek mudināti ievērot piecus priekšrakstus jeb vadlīnijas. Buda mācīja, ka slepkavība, zādzība, kaitīga dzimumdzīve un meli nav prasmju pazīmes.

1. Es nekaitēšu dzīvam cilvēkam vai dzīvniekam.
2. Es neko neņemšu, ja tas man nav dots.
3. Es neiesaistīšos seksuālos pārkāpumos.
4. Es nemelošu un neteikšu lietas, kas sāpina cilvēkus.
5. Es nelietošu apreibinošas vielas, piemēram, alkoholu vai narkotikas, kas izraisa bezrūpību.

Ja cilvēks vēlas kļūt par mūku vai mūķeni, viņš vai viņa ievēros arī citus priekšrakstus.

Saistītās lapas

• Siddharta Gautama
• Buda
• Nichiren
• Budistu kalendārs
• Budisma kritika