Koreja — pussala, vēsture, kultūra un sadalījums (Ziemeļ- un Dienvidkoreja)
Koreja ir pussala Āzijas ziemeļaustrumos. Tā aptver pussalu, ko sauc par Korejas pussalu. Koreja par valsti (vai valsti) kļuva 918. gadā. 1948. gadā tā sadalījās divās valstīs: Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja. Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja un to sabiedrotie cīnījās viena pret otru Korejas karā.
Korejā cilvēki dzīvo jau aptuveni 15 000 gadu. Agrāk daļa mūsdienu Mandžūrijas un Sibīrijas atradās Korejas pārvaldībā. Koreja ir pazīstama ar savu smalko zīdu. 7. gadsimtā Ķīnas iedzīvotāji meklēja zelta apstrādātājus no Korejas. Līdz mūsdienām eiropiešiem bija maz zināšanu par Koreju.
Koreja ir slavena ar savu tradicionālo ēdienu kimči. Korejieši parasti ēd lipīgus baltus rīsus. Dzimšanas dienās korejieši tradicionāli ēd jūras aļģu zupu. Cilvēki uzskata, ka zupa ir laba arī grūtniecēm.
Dienvidkorejā ir vairāk nekā 50 miljoni iedzīvotāju, bet Ziemeļkorejā - vairāk nekā 23 miljoni. Dienvidkorejas lielākā pilsēta ir Seula, kas ir Dienvidkorejas galvaspilsēta. Pilsētā dzīvo vairāk nekā 10 miljoni cilvēku, un Seulas reģionā ir vairāk nekā 15 miljoni iedzīvotāju. Ziemeļkorejas lielākā pilsēta ir Phenjana, Ziemeļkorejas galvaspilsēta. Tajā dzīvo mazāk nekā 4 miljoni cilvēku.
Korejieši runā korejiešu valodā. Daudzi Dienvidkorejas iedzīvotāji skolā mācās angļu un citas valodas (ķīniešu, japāņu, ...).
Dienvidkoreja ir attīstīta valsts ar lielām pilsētām, ātrgaitas dzelzceļa vilcieniem, ātrgaitas internetu un daudziem televīzijas un radio tīkliem. Daudzas Korejas televīzijas drāmas ir populāras visā pasaulē. Tomēr arī Dienvidkorejā joprojām ir nabadzīgi reģioni. Korejas lauksaimnieki nav bagāti un cīnās, lai konkurētu ar lēto pārtiku no citām valstīm.
Ģeogrāfija un klimats
Korejas pussala stiepjas pietiekami tālu ziemeļu un dienvidu virzienā, tāpēc klimatā ir lielas atšķirības. Dienvidos valda mēreni subtropisks klimats ar karstām vasarām un maigu ziemu piekrastē, bet ziemeļos un kalnu rajonos ziemas var būt bargas. Pussalu šķērso kalni, upes un līči; nozīmīgākā upe ir Hongsu (jaunāka nosaukuma variācija atkarībā no valsts robežas). Gar piekrasti atrodas daudz zvejniecības ciematu, bet iekšzemē – lauksaimniecības teritorijas un meži.
Īsa vēsture
Korejas vēsture ir sena un daudzslāņaina. No seno laiku periodiem jāmin Trīs karaļvalstis (Gogurjo, Baekje un Silla), kuras 7. gadsimtā saplūda, veidojot pamatus vēlākajām dinastijām. Vārds "Koreja" (Goryeo) saistīts ar 10.–14. gadsimta valstiskumu, bet 1392.–1910. gadā saimniekoja Joseon dinastija, kas ieviesa konfūcisma ietekmi, attīstīja administrāciju un kultūru.
19. un 20. gadsimtā Koreja nonāca lielo valstu interešu laukumā, un 1910. – 1945. gadā tā bija Japānas kolonija. Pēc Otrā pasaules kara pussala tika sadalīta ietekmes zonās, un 1948. gadā radās divas atsevišķas valstis. 1950.–1953. gadā notika Korejas karš, kas beidzās ar pamieru, bet bez miera līguma — tāpēc tehniski abas valstis joprojām ir karastāvoklī. Starp abām valstīm atrodas stingri sargātā drošības zona (DMZ), kas ir viena no visstabilizētākajām un visvairāk militarizētajām robežzonām pasaulē.
Kultūra, valoda un reliģija
Korejieši runā korejiešu valodā, kuras rakstība — hangul — tika izstrādāta 15. gadsimtā karaļvaldē, lai padarītu rakstību pieejamāku visiem iedzīvotājiem. Hangul ir pazīstams ar savu fonētisko un sistemātisko uzbūvi. Tradicionālās vērtības ir stipri ietekmētas no konfūcisma, bet ir arī daudz budistu un kristiešu kopienu.
Korejas kultūra ir bagāta ar literatūru, mākslu, keramikas tradīcijām un mūziku. Tradicionālais tērps ir hanbok. Cīņas māksla taekvondo radās Korejā un tagad ir viens no tās simboliem visā pasaulē. Mūsdienās korejiešu populārā kultūra — K‑pop, seriāli un filmas (Hallyu jeb "korejiešu viļņi") — ir globāla fenomens.
Ēdiens un ikdienas tradīcijas
Korejiešu virtuve ir slavena ar kimči — fermentētām dārzeņu sālījumu pagatavošanām —, bet populāri ir arī ēdieni kā bibimbap, bulgogi, různas zupas un jūras produkti. Tradicionālajai dzimšanas dienu maltītei dažviet pieder jūras aļģu zupa (miyeok-guk), ko cilvēki vēl joprojām ēd gan svētkos, gan ikdienā, tai piedēvējot veselības nozīmi.
Ekonomika un ikdienas dzīve
Dienvidkoreja pēdējās desmitgadēs pārvērtās par tehnoloģiski attīstītu un industriāli spēcīgu valsti ar lieliem uzņēmumiem (bieži sauktiem par "čeboliem") un spēcīgu eksporta ekonomiku. Risinājumi kā ātrgaitas dzelzceļš, augsta interneta pieejamība un ļoti attīstīta pilsētu infrastruktūra padara dzīvi daudziem par ērti organizētu. Korejas kultūras un tehnoloģiju produkcija — mūzika, filmas, kosmētika, elektronika — ir plaši eksportēta.
Ziemeļkoreja ir centralizēti plānota valsts ar ierobežotāku ārējo saziņu, valsts kontroles ekonomiku un lielu militāro nozīmi. Tās iedzīvotāju labklājība un piekļuve resursiem atšķiras no Dienvidkorejas līmeņa; pastāv starptautiskas bažas par cilvēktiesību situāciju un ģeopolitisko spriedzi, jo Ziemeļkoreja attīstījusi kodolieroču programmu.
Demogrāfija un lielākās pilsētas
Kā norādīts iepriekš, Dienvidkorejā dzīvo vairāk nekā 50 miljoni cilvēku, un tās galvaspilsēta ir Seula, kas ir ļoti blīvi apdzīvota metropole ar vairākām miljonu iedzīvotāju aglomerācijām. Ziemeļkorejas galvaspilsēta ir Phenjana, kur dzīvo kļūt mazāk iedzīvotāju nekā Seulā. Abas puses ir koncentrējušas daļu savas politiskās un ekonomiskās varas lielajās pilsētās, kamēr lauku reģioni bieži vien saskaras ar sociāli ekonomiskām grūtībām.
Starptautiskās attiecības un nākotnes izaicinājumi
Korejas pussalas sadalījums turpina būt viens no svarīgākajiem miera, drošības un diplomātijas jautājumiem Austrumāzijā. Dialogs starp abām Korejām, ar ASV, Ķīnu, Japānu un citām valstīm iesaistītu, ir regulārs temats starptautiskajās sarunās. Ilgtspējīga attīstība, reģionālā drošība, ekonomiskā integrācija un cilvēktiesību uzlabošana ir galvenie izaicinājumi, kas ietekmē pussalas nākotni.
Ja vēlaties, varu pievienot precīzākus datus par iedzīvotāju skaitu, ekonomikas rādītājiem, UNESCO mantojuma vietām vai izcelt nozīmīgākos vēsturiskos notikumus ar datumiem.
Korejas atrašanās vieta Austrumāzijā
Korejas pussala naktī, kas kontrastē ar koši apgaismoto Dienvidkoreju un lielākoties tumšo Ziemeļkoreju
Vēsture
Gojoseon ir pirmā valsts Korejas vēsturē. Tā tika dibināta 2333. gadā pirms mūsu ēras. Tās īstais nosaukums ir Čosone, bet to sauc par Gočosunu, lai tā atšķirtos no citām Korejas vēsturē zināmajām Čosonām. Go ir korejiešu valodas priedēklis, kas nozīmē "vecs". Tiek uzskatīts, ka Gočosonas dibinātājs ir Danguns. Korejieši tic, ka Danguns valsti dibināja 3. oktobrī, un joprojām svin šo dienu. Korejā 3. oktobris ir valsts svētki, kas tiek dēvēti par Gaecheonjeol (Debesu atvēršanās diena). Tiek uzskatīts, ka tā ir diena, kad 3. oktobrī 2457. gadā pirms mūsu ēras no debesīm atnāca Danguna tēvs, kura vārds ir Hwan-ung. Gočosunu 108. gadā p.m.ē. iznīcināja Ķīnas Han dinastija.
Pēc Gojoseonas iznīcināšanas Korejas pussalā un Mandžūrijā pastāvēja daudzas konfederācijas: Tāda bija arī viena no tām: Mahan, Bjonhan, Džinhan, Buyeo, Dongye, Okjeo, Gogurjeo utt. Senās konfederācijas valstis vēlāk apvienojās trīs spēcīgākās karaļvalstīs un attīstītā konfederācijas valstī.
Trīs karaļvalstis
No 57. gada p.m.ē. līdz 668. gadam Korejas pussalā un Mandžūrijā pastāvēja trīs karaļvalstis. Šo karaļvalstu nosaukumi bija šādi: Silla, Gogurjeo un Bekje. No Ķīnas uz Koreju 372. gadā no Ķīnas atceļoja budisma reliģija. Budisms Korejā bija ļoti svarīgs.
660. gadā Sillas karaliste iebruka Bekje karalistē. 668. gadā Sillas karaliste iebruka Gogurjeo karalistē. Gogurjeo iedzīvotāji aizbēga un izveidoja jaunu karalisti ar nosaukumu Barhae. Pēc neilga laika Balhae karalistē iebruka Liao dinastija.
Kad Silla bija vienīgā valsts, tās nosaukums bija Apvienotā Silla. Sillas karalistē budisms bija ļoti svarīgs.
| Gads | Pasākums |
| 57 PIRMS MŪSU ĒRAS | Tika izveidota Silla. Pirmais līderis ir Hjokgeose. |
| 37. GADS PIRMS MŪSU ĒRAS | Gogurjeo tika izveidota kā karaliste. Pirmais vadītājs ir karalis Dongmjēongs. |
| 18 PIRMS MŪSU ĒRAS | Tika izveidota Bekje. Pirmais līderis ir Onjo. Sākās Korejas Trīs karaļvalstu ēra. |
| Gaju izveidoja dažas valstis Gimhae apkārtnē. | |
| 562 CE | Gaja tika iznīcināta un pievienota Sillai. |
| 660 CE | Tang dinastija iznīcināja Bekje un pievienoja to Sillai. |
| 668 CE | Silla-Tang alianse iznīcināja Gogurjeo. Korejas Trīs karaļvalstu ēra bija beigusies. |
| 935 CE | Silla tika iznīcināta un pievienota Goryeo. |
Ziemeļu un dienvidu karaļvalstis
698. gadā Balhae dibināja Gogurjeo sabiedrotie. Laiku, kad apvienotā Silla un Balhae pastāvēja kopā (698. gads∼926), mēs saucam par Ziemeļu un Dienvidu karaļvalstu periodu.
Gorjeo (Koreja)
918. gadā sākās Goryeo karaliste. No Goryeo cēlies Korejas nosaukums. Gorjeo karaliste bija pie varas līdz 1392. gadam.
Gorjeo karalistē likumi tika rakstīti grāmatās, un tai bija liela valdība. Goryeo karalistē budisms bija ļoti svarīgs. Goryeo dinastijas laikā tika izgudrota bronzas drukas tehnoloģija. Tā ir pazīstama kā pasaulē vecākā bronzas drukas tehnoloģija.
Joseon
1392. gadā kāds vīrs no Korejas armijas devās uz Ķīnu. Viņa vārds bija Yi Seonggye. Yi uzdevums bija uzbrukt Ķīnai. Taču Yi atgriezās, tā arī to neizdarījis. Kad I atgriezās Korejā, viņš mainīja karaļvalsti. I kļuva par karali.
Karalistes nosaukums bija Čosona. 1394. gadā Čosonas iedzīvotāji pārcēla galvaspilsētu uz Seulu. Budisma reliģija nebija svarīga. Svarīga bija jauna reliģija - konfuciānisms. Konfuciānisms nāca no Ķīnas.
1443. gadā valdīja karalis Sedžongs. Viņš izgudroja korejiešu alfabētu hangeul.
1592. un 1598. gadā japāņi cīnījās pret Koreju. Kāds cilvēks no armijas izgatavoja ļoti spēcīgus kuģus, tostarp slaveno bruņurupuču kuģi. Šī cilvēka vārds bija Yi Sun-sin. Pateicoties spēcīgajiem kuģiem, Korejas iedzīvotāji uzvarēja.
Joseon iedzīvotāji draudzējās ar Ķīnas iedzīvotājiem.
Mūsdienās ziemeļkorejieši lieto nosaukumu Joseon (oficiāli Chosŏn), lai apzīmētu Koreju.
19. gadsimts
19. gadsimtā Korejas iedzīvotāji nevēlējās tirgoties ar citiem cilvēkiem. Cilvēki Koreju sauca par Hermita karalisti.
Amerikas Savienoto Valstu un Japānas iedzīvotāji vēlējās tirgoties ar Koreju. Pirms 1876. gada cilvēki cieta neveiksmi, kad viņi mēģināja izmantot spēku, lai tirgotos ar Koreju. 1876. gadā Japānas militārie spēki cīnījās pret Koreju. Koreja un Japāna noslēdza līgumu par tirdzniecību.
1895. gadā Japāna uzvarēja Pirmajā Ķīnas un Japānas karā Korejas pussalā. Tas izbeidza Ķīnas ietekmi Korejā. Ķeizariene Mjongsone, saukta arī par karalieni Min, vēlējās, lai Krievijas impērija kā draugs palīdzētu Korejai pret Japānu. Japānas vēstnieka aģenti 1895. gada oktobrī viņu nogalināja.
1905. gadā Japāna uzvarēja krievu-japāņu karā. 1910. gadā Japānas imperators Koreju padarīja par Japānas koloniju.
Japānas kolonija līdz mūsdienām
No 1910. līdz 1945. gadam Koreju okupēja Japāna.
Kad sākās Otrais pasaules karš, Japānas valdības politika mainījās. Valdība padarīja Japānas reliģiju (šintoismu) par Korejas reliģiju.
1945. gadā Japāna zaudēja Otro pasaules karu. Amerikas Savienotās Valstis un Padomju Savienība noslēdza līgumu. Amerikas Savienotās Valstis okupēja Korejas dienvidus, bet Padomju Savienība - Korejas ziemeļus.
Korejas iedzīvotāji vēlējās būt neatkarīgi. Amerikas Savienotās Valstis un Padomju Savienība piekrita, ka Korejas tauta būs brīva un neatkarīga. Taču drīz vien Amerikas Savienotās Valstis un Padomju Savienība nebija draugi, un sākās aukstais karš. Amerikas Savienotās Valstis un Padomju Savienība atteicās vienoties. 1948. gadā dienvidu iedzīvotāji izveidoja neatkarīgu valsti Dienvidkoreju (sauktu arī par Korejas Republiku). Amerikas Savienotās Valstis viņiem palīdzēja. Ziemeļu iedzīvotāji 1948. gadā arī izveidoja valsti Ziemeļkoreju (sauktu arī par KTDR jeb Korejas Tautas Demokrātisko Republiku). Ziemeļkorejai palīdzēja Padomju Savienība.
1950. gadā Korejā sākās karš. Kara nosaukums bija Korejas karš. Karš beidzās 1953. gadā, bet miera līgums netika parakstīts. Robežlīnija starp Ziemeļiem un Dienvidiem beigās bija gandrīz tāda pati kā pirms kara.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Koreja?
A: Koreja ir pussala Āzijas ziemeļaustrumos, ko dēvē arī par Korejas pussalu.
J: Kad Koreja kļuva par valsti?
A: Koreja kļuva par valsti (vai valsti) 918. gadā.
J: Cik ilgi cilvēki dzīvo Korejā?
A: Korejā cilvēki dzīvo jau apmēram 15 000 gadu.
J: Kāda ir Dienvidkorejas lielākā pilsēta?
A: Dienvidkorejas lielākā pilsēta ir Seula, Dienvidkorejas galvaspilsēta. Pilsētā dzīvo vairāk nekā 10 miljoni cilvēku, un Seulas reģionā dzīvo vairāk nekā 15 miljoni cilvēku.
J: Kādā valodā runā korejieši?
A: Korejieši runā korejiešu valodā. Daudzi Dienvidkorejas iedzīvotāji skolā apgūst angļu valodu un citas valodas, piemēram, ķīniešu un japāņu.
J: Kādas ir dažas mūsdienu Dienvidkorejas iezīmes?
A: Dienvidkoreja ir attīstīta valsts ar lielām pilsētām, ātrgaitas dzelzceļa vilcieniem, ātrgaitas internetu un daudziem televīzijas un radio tīkliem. Daudzas korejiešu televīzijas drāmas ir populāras visā pasaulē.
J: Kā mūsdienu Dienvidkorejas lauksaimniekiem klājas ekonomiski? A: Korejas lauksaimnieki nav bagāti un cīnās, lai konkurētu ar lētu pārtiku no citām valstīm.
