Koreja

Vēsture

Gojoseon ir pirmā valsts Korejas vēsturē. Tā tika dibināta 2333. gadā pirms mūsu ēras. Tās īstais nosaukums ir Čosone, bet to sauc par Gočosunu, lai tā atšķirtos no citām Korejas vēsturē zināmajām Čosonām. Go ir korejiešu valodas priedēklis, kas nozīmē "vecs". Tiek uzskatīts, ka Gočosonas dibinātājs ir Danguns. Korejieši tic, ka Danguns valsti dibināja 3. oktobrī, un joprojām svin šo dienu. Korejā 3. oktobris ir valsts svētki, kas tiek dēvēti par Gaecheonjeol (Debesu atvēršanās diena). Tiek uzskatīts, ka tā ir diena, kad 3. oktobrī 2457. gadā pirms mūsu ēras no debesīm atnāca Danguna tēvs, kura vārds ir Hwan-ung. Gočosunu 108. gadā p.m.ē. iznīcināja Ķīnas Han dinastija.

Pēc Gojoseonas iznīcināšanas Korejas pussalā un Mandžūrijā pastāvēja daudzas konfederācijas: Tāda bija arī viena no tām: Mahan, Bjonhan, Džinhan, Buyeo, Dongye, Okjeo, Gogurjeo utt. Senās konfederācijas valstis vēlāk apvienojās trīs spēcīgākās karaļvalstīs un attīstītā konfederācijas valstī.

Trīs karaļvalstis

No 57. gada p.m.ē. līdz 668. gadam Korejas pussalā un Mandžūrijā pastāvēja trīs karaļvalstis. Šo karaļvalstu nosaukumi bija šādi: Silla, Gogurjeo un Bekje. No Ķīnas uz Koreju 372. gadā no Ķīnas atceļoja budisma reliģija. Budisms Korejā bija ļoti svarīgs.

660. gadā Sillas karaliste iebruka Bekje karalistē. 668. gadā Sillas karaliste iebruka Gogurjeo karalistē. Gogurjeo iedzīvotāji aizbēga un izveidoja jaunu karalisti ar nosaukumu Barhae. Pēc neilga laika Balhae karalistē iebruka Liao dinastija.

Kad Silla bija vienīgā valsts, tās nosaukums bija Apvienotā Silla. Sillas karalistē budisms bija ļoti svarīgs.

Gads	Pasākums
57 PIRMS MŪSU ĒRAS	Tika izveidota Silla. Pirmais līderis ir Hjokgeose.
37. GADS PIRMS MŪSU ĒRAS	Gogurjeo tika izveidota kā karaliste. Pirmais vadītājs ir karalis Dongmjēongs.
18 PIRMS MŪSU ĒRAS	Tika izveidota Bekje. Pirmais līderis ir Onjo. Sākās Korejas Trīs karaļvalstu ēra.
1. gadsimts	Gaju izveidoja dažas valstis Gimhae apkārtnē.
562 CE	Gaja tika iznīcināta un pievienota Sillai.
660 CE	Tang dinastija iznīcināja Bekje un pievienoja to Sillai.
668 CE	Silla-Tang alianse iznīcināja Gogurjeo. Korejas Trīs karaļvalstu ēra bija beigusies.
935 CE	Silla tika iznīcināta un pievienota Goryeo.

Ziemeļu un dienvidu karaļvalstis

698. gadā Balhae dibināja Gogurjeo sabiedrotie. Laiku, kad apvienotā Silla un Balhae pastāvēja kopā (698. gads∼926), mēs saucam par Ziemeļu un Dienvidu karaļvalstu periodu.

Gorjeo (Koreja)

918. gadā sākās Goryeo karaliste. No Goryeo cēlies Korejas nosaukums. Gorjeo karaliste bija pie varas līdz 1392. gadam.

Gorjeo karalistē likumi tika rakstīti grāmatās, un tai bija liela valdība. Goryeo karalistē budisms bija ļoti svarīgs. Goryeo dinastijas laikā tika izgudrota bronzas drukas tehnoloģija. Tā ir pazīstama kā pasaulē vecākā bronzas drukas tehnoloģija.

Joseon

1392. gadā kāds vīrs no Korejas armijas devās uz Ķīnu. Viņa vārds bija Yi Seonggye. Yi uzdevums bija uzbrukt Ķīnai. Taču Yi atgriezās, tā arī to neizdarījis. Kad I atgriezās Korejā, viņš mainīja karaļvalsti. I kļuva par karali.

Karalistes nosaukums bija Čosona. 1394. gadā Čosonas iedzīvotāji pārcēla galvaspilsētu uz Seulu. Budisma reliģija nebija svarīga. Svarīga bija jauna reliģija - konfuciānisms. Konfuciānisms nāca no Ķīnas.

1443. gadā valdīja karalis Sedžongs. Viņš izgudroja korejiešu alfabētu hangeul.

1592. un 1598. gadā japāņi cīnījās pret Koreju. Kāds cilvēks no armijas izgatavoja ļoti spēcīgus kuģus, tostarp slaveno bruņurupuču kuģi. Šī cilvēka vārds bija Yi Sun-sin. Pateicoties spēcīgajiem kuģiem, Korejas iedzīvotāji uzvarēja.

Joseon iedzīvotāji draudzējās ar Ķīnas iedzīvotājiem.

Mūsdienās ziemeļkorejieši lieto nosaukumu Joseon (oficiāli Chosŏn), lai apzīmētu Koreju.

19. gadsimts

19. gadsimtā Korejas iedzīvotāji nevēlējās tirgoties ar citiem cilvēkiem. Cilvēki Koreju sauca par Hermita karalisti.

Amerikas Savienoto Valstu un Japānas iedzīvotāji vēlējās tirgoties ar Koreju. Pirms 1876. gada cilvēki cieta neveiksmi, kad viņi mēģināja izmantot spēku, lai tirgotos ar Koreju. 1876. gadā Japānas militārie spēki cīnījās pret Koreju. Koreja un Japāna noslēdza līgumu par tirdzniecību.

1895. gadā Japāna uzvarēja Pirmajā Ķīnas un Japānas karā Korejas pussalā. Tas izbeidza Ķīnas ietekmi Korejā. Ķeizariene Mjongsone, saukta arī par karalieni Min, vēlējās, lai Krievijas impērija kā draugs palīdzētu Korejai pret Japānu. Japānas vēstnieka aģenti 1895. gada oktobrī viņu nogalināja.

1905. gadā Japāna uzvarēja krievu-japāņu karā. 1910. gadā Japānas imperators Koreju padarīja par Japānas koloniju.

Japānas kolonija līdz mūsdienām

No 1910. līdz 1945. gadam Koreju okupēja Japāna.

Kad sākās Otrais pasaules karš, Japānas valdības politika mainījās. Valdība padarīja Japānas reliģiju (šintoismu) par Korejas reliģiju.

1945. gadā Japāna zaudēja Otro pasaules karu. Amerikas Savienotās Valstis un Padomju Savienība noslēdza līgumu. Amerikas Savienotās Valstis okupēja Korejas dienvidus, bet Padomju Savienība - Korejas ziemeļus.

Korejas iedzīvotāji vēlējās būt neatkarīgi. Amerikas Savienotās Valstis un Padomju Savienība piekrita, ka Korejas tauta būs brīva un neatkarīga. Taču drīz vien Amerikas Savienotās Valstis un Padomju Savienība nebija draugi, un sākās aukstais karš. Amerikas Savienotās Valstis un Padomju Savienība atteicās vienoties. 1948. gadā dienvidu iedzīvotāji izveidoja neatkarīgu valsti Dienvidkoreju (sauktu arī par Korejas Republiku). Amerikas Savienotās Valstis viņiem palīdzēja. Ziemeļu iedzīvotāji 1948. gadā arī izveidoja valsti Ziemeļkoreju (sauktu arī par KTDR jeb Korejas Tautas Demokrātisko Republiku). Ziemeļkorejai palīdzēja Padomju Savienība.

1950. gadā Korejā sākās karš. Kara nosaukums bija Korejas karš. Karš beidzās 1953. gadā, bet miera līgums netika parakstīts. Robežlīnija starp Ziemeļiem un Dienvidiem beigās bija gandrīz tāda pati kā pirms kara.