Koreja ir pussala Āzijas ziemeļaustrumos. Tā aptver pussalu, ko sauc par Korejas pussalu. Koreja par valsti (vai valsti) kļuva 918. gadā. 1948. gadā tā sadalījās divās valstīs: Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja. Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja un to sabiedrotie cīnījās viena pret otru Korejas karā.

Korejā cilvēki dzīvo jau aptuveni 15 000 gadu. Agrāk daļa mūsdienu Mandžūrijas un Sibīrijas atradās Korejas pārvaldībā. Koreja ir pazīstama ar savu smalko zīdu. 7. gadsimtā Ķīnas iedzīvotāji meklēja zelta apstrādātājus no Korejas. Līdz mūsdienām eiropiešiem bija maz zināšanu par Koreju.

Koreja ir slavena ar savu tradicionālo ēdienu kimči. Korejieši parasti ēd lipīgus baltus rīsus. Dzimšanas dienās korejieši tradicionāli ēd jūras aļģu zupu. Cilvēki uzskata, ka zupa ir laba arī grūtniecēm.

Dienvidkorejā ir vairāk nekā 50 miljoni iedzīvotāju, bet Ziemeļkorejā - vairāk nekā 23 miljoni. Dienvidkorejas lielākā pilsēta ir Seula, kas ir Dienvidkorejas galvaspilsēta. Pilsētā dzīvo vairāk nekā 10 miljoni cilvēku, un Seulas reģionā ir vairāk nekā 15 miljoni iedzīvotāju. Ziemeļkorejas lielākā pilsēta ir Phenjana, Ziemeļkorejas galvaspilsēta. Tajā dzīvo mazāk nekā 4 miljoni cilvēku.

Korejieši runā korejiešu valodā. Daudzi Dienvidkorejas iedzīvotāji skolā mācās angļu un citas valodas (ķīniešu, japāņu, ...).

Dienvidkoreja ir attīstīta valsts ar lielām pilsētām, ātrgaitas dzelzceļa vilcieniem, ātrgaitas internetu un daudziem televīzijas un radio tīkliem. Daudzas Korejas televīzijas drāmas ir populāras visā pasaulē. Tomēr arī Dienvidkorejā joprojām ir nabadzīgi reģioni. Korejas lauksaimnieki nav bagāti un cīnās, lai konkurētu ar lēto pārtiku no citām valstīm.

Ģeogrāfija un klimats

Korejas pussala stiepjas pietiekami tālu ziemeļu un dienvidu virzienā, tāpēc klimatā ir lielas atšķirības. Dienvidos valda mēreni subtropisks klimats ar karstām vasarām un maigu ziemu piekrastē, bet ziemeļos un kalnu rajonos ziemas var būt bargas. Pussalu šķērso kalni, upes un līči; nozīmīgākā upe ir Hongsu (jaunāka nosaukuma variācija atkarībā no valsts robežas). Gar piekrasti atrodas daudz zvejniecības ciematu, bet iekšzemē – lauksaimniecības teritorijas un meži.

Īsa vēsture

Korejas vēsture ir sena un daudzslāņaina. No seno laiku periodiem jāmin Trīs karaļvalstis (Gogurjo, Baekje un Silla), kuras 7. gadsimtā saplūda, veidojot pamatus vēlākajām dinastijām. Vārds "Koreja" (Goryeo) saistīts ar 10.–14. gadsimta valstiskumu, bet 1392.–1910. gadā saimniekoja Joseon dinastija, kas ieviesa konfūcisma ietekmi, attīstīja administrāciju un kultūru.

19. un 20. gadsimtā Koreja nonāca lielo valstu interešu laukumā, un 1910. – 1945. gadā tā bija Japānas kolonija. Pēc Otrā pasaules kara pussala tika sadalīta ietekmes zonās, un 1948. gadā radās divas atsevišķas valstis. 1950.–1953. gadā notika Korejas karš, kas beidzās ar pamieru, bet bez miera līguma — tāpēc tehniski abas valstis joprojām ir karastāvoklī. Starp abām valstīm atrodas stingri sargātā drošības zona (DMZ), kas ir viena no visstabilizētākajām un visvairāk militarizētajām robežzonām pasaulē.

Kultūra, valoda un reliģija

Korejieši runā korejiešu valodā, kuras rakstība — hangul — tika izstrādāta 15. gadsimtā karaļvaldē, lai padarītu rakstību pieejamāku visiem iedzīvotājiem. Hangul ir pazīstams ar savu fonētisko un sistemātisko uzbūvi. Tradicionālās vērtības ir stipri ietekmētas no konfūcisma, bet ir arī daudz budistu un kristiešu kopienu.

Korejas kultūra ir bagāta ar literatūru, mākslu, keramikas tradīcijām un mūziku. Tradicionālais tērps ir hanbok. Cīņas māksla taekvondo radās Korejā un tagad ir viens no tās simboliem visā pasaulē. Mūsdienās korejiešu populārā kultūra — K‑pop, seriāli un filmas (Hallyu jeb "korejiešu viļņi") — ir globāla fenomens.

Ēdiens un ikdienas tradīcijas

Korejiešu virtuve ir slavena ar kimči — fermentētām dārzeņu sālījumu pagatavošanām —, bet populāri ir arī ēdieni kā bibimbap, bulgogi, různas zupas un jūras produkti. Tradicionālajai dzimšanas dienu maltītei dažviet pieder jūras aļģu zupa (miyeok-guk), ko cilvēki vēl joprojām ēd gan svētkos, gan ikdienā, tai piedēvējot veselības nozīmi.

Ekonomika un ikdienas dzīve

Dienvidkoreja pēdējās desmitgadēs pārvērtās par tehnoloģiski attīstītu un industriāli spēcīgu valsti ar lieliem uzņēmumiem (bieži sauktiem par "čeboliem") un spēcīgu eksporta ekonomiku. Risinājumi kā ātrgaitas dzelzceļš, augsta interneta pieejamība un ļoti attīstīta pilsētu infrastruktūra padara dzīvi daudziem par ērti organizētu. Korejas kultūras un tehnoloģiju produkcija — mūzika, filmas, kosmētika, elektronika — ir plaši eksportēta.

Ziemeļkoreja ir centralizēti plānota valsts ar ierobežotāku ārējo saziņu, valsts kontroles ekonomiku un lielu militāro nozīmi. Tās iedzīvotāju labklājība un piekļuve resursiem atšķiras no Dienvidkorejas līmeņa; pastāv starptautiskas bažas par cilvēktiesību situāciju un ģeopolitisko spriedzi, jo Ziemeļkoreja attīstījusi kodolieroču programmu.

Demogrāfija un lielākās pilsētas

Kā norādīts iepriekš, Dienvidkorejā dzīvo vairāk nekā 50 miljoni cilvēku, un tās galvaspilsēta ir Seula, kas ir ļoti blīvi apdzīvota metropole ar vairākām miljonu iedzīvotāju aglomerācijām. Ziemeļkorejas galvaspilsēta ir Phenjana, kur dzīvo kļūt mazāk iedzīvotāju nekā Seulā. Abas puses ir koncentrējušas daļu savas politiskās un ekonomiskās varas lielajās pilsētās, kamēr lauku reģioni bieži vien saskaras ar sociāli ekonomiskām grūtībām.

Starptautiskās attiecības un nākotnes izaicinājumi

Korejas pussalas sadalījums turpina būt viens no svarīgākajiem miera, drošības un diplomātijas jautājumiem Austrumāzijā. Dialogs starp abām Korejām, ar ASV, Ķīnu, Japānu un citām valstīm iesaistītu, ir regulārs temats starptautiskajās sarunās. Ilgtspējīga attīstība, reģionālā drošība, ekonomiskā integrācija un cilvēktiesību uzlabošana ir galvenie izaicinājumi, kas ietekmē pussalas nākotni.

Ja vēlaties, varu pievienot precīzākus datus par iedzīvotāju skaitu, ekonomikas rādītājiem, UNESCO mantojuma vietām vai izcelt nozīmīgākos vēsturiskos notikumus ar datumiem.