1. gadsimts bija gadsimts, kas ilga no 1. līdz 100. gadam.
Šajā laikā Eiropā, Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos arvien vairāk dominēja Romas impērija. Tā turpināja paplašināties imperatora Klaudija laikā (43). Augusta ilgās valdīšanas laikā ieviestās reformas stabilizēja impēriju. Vēlāk gadsimta beigās, līdz ar Nerona nāvi 68. gadā, beidzās Augusta iedibinātā Jūlija-Klaudija dinastija. Sekoja slavenais Četru imperatoru gads - īss pilsoņu kara un nestabilitātes periods, ko beidzot izbeidza Vespasiāns, 9. Romas imperators un Flāviju dinastijas dibinātājs.
Ķīnā turpināja dominēt Han dinastija, neraugoties uz 14 gadu pārtraukumu, ko veica Xin dinastija Vang Manga vadībā. Hanas vara tika atjaunota 23. gadā. Vang Manga valdīšanas laiks ir robežšķirtne starp Rietumu/ agrāko Han un Austrumu/ vēlāko Han. Arī galvaspilsēta tika pārcelta no Čananas uz Luojaņu.
Svarīgākie notikumi un politiskās pārmaiņas
- Romas impērijā: pēc Augusta nāves (14. gads) impēriju pārvaldīja vairāki imperatori — Tiberijs (14–37), Kaligula (37–41), Klaudijs (41–54), Nerons (54–68) — kuru nāve 68. gadā izraisīja varas krīzi. 69. gads kļuva par Četru imperatoru gadu (Galba, Oto, Vitellijs, Vespasiāns), kas noslēdzās ar Vespasiāna varas nostiprināšanos un Flāviju dinastijas dibināšanu.
- Britānijas iekarošana: Klaudija vadībā notika Romas iebrukums un daļēja pakļaušana 43. gadā; tur sekoja romiešu kolonizācija un vietējo ciltīm raksturīgas sacelšanās (piem., Boudikas sacelšanās ap 60–61. g.).
- Jūdeja un Tuvie Austrumi: 66.–73. gadsimts — Pirmais ebreju–romiešu karš, kurā 70. gadā Tits ieņēma un sagrāva Jeruzālemi, iznīcinot Otro Templi.
- Vulkānisks izvirdums: 79. gadā Vezuvija izvirdums pilnībā apraka Pompeju un Herkulaneju, atstājot labi saglabātus arheoloģiskus slāņus.
- Ķīnā: Wang Mang izveidoja Xin dinastiju (9–23), mēģinot īstenot plašas reformas (zemes nacionalizācija, valūtas maiņas), kas izraisīja plašus sacelšanās viļņus; pēc Xin sabrukuma Han dinastija tika atjaunota (no 23. gada), un sācies Austrumu (Vēlākais) Han periods ar galvaspilsētas pārcelšanu uz Luojaņu.
- Politiskās mijiedarbības: Romas impērija regulāri saskārās ar Parfu (Parthijas impēriju) cīņās par ietekmi Kaukāzā un Armēnijā (piem., 58–63. gadu konflikts).
Kultūra, reliģija un idejas
- Kristietība: Jēzus dzīve un krusta nāve (1. gadsimta sākums) un apustuļu darbība veicināja kristietības izplatīšanos Romas impērijā. Apustuļa Pāvila misijas un jaunās kopienas Romas provincēs bija nozīmīgs posms kristietības agrīnajā konsolidācijā.
- Jūdaisms un diaspora: ebreju kopienas visā Tuvajos Austrumos un diasporā ietekmēja reģiona politiku un kultūru; pēc Jeruzālemes sagrāves daudzi ebreji aizbēga vai tika izklīdināti pa impēriju.
- Literatūra un zinātnes: Romas literatūra (piem., Tīta Līvija hronikas, Ovidija darbi gadsimta sākumā) un Ķīnas klasiskie teksti turpināja ietekmēt izglītību un birokrātiju. Zinātniski/tehniski sasniegumi ietvēra hronikas, kartogrāfiju, medicīnas un inženierijas risinājumus — īpaši Romas akvaduktu un ceļu būvniecībā.
Tirdzniecība, ceļi un starpkultūru kontakti
- Tirdzniecības ceļi: Silta ceļa (Silk Road) un jūras ceļu tīkli savienoja Romas pasauli ar Ķīnu, Indiju un Vidusāziju — zīda, garšvielu, dārgmetālu un eksotisku preču apmaiņa pastiprinājās.
- Kultūru apmaiņa: budisms un citas idejas ceļoja no Indijas uz Centālās Āzijas un tālāk uz Ķīnu; romieši importēja austrumu luksus preces, savukārt Romas kultūra ietekmēja koloniālās elites dzīvi provincēs.
Svarīgākie notikumi — īss hronoloģisks pārskats
- 1. gadsimta sākums: Kristus dzīve un apustuļu misijas (ap 30. g.).
- 9. g. — Wang Mang izveido Xin dinastiju Ķīnā.
- 14. g. — Augusta nāve; Tiberija valdīšanas sākums Romas impērijā.
- 43. g. — Romas iekarošana Britānijā (Klaudija kampaņa).
- 60–61. g. — Boudicas sacelšanās Britānijā pret romiešiem.
- 64. g. — Lielais Romas ugunsgrēks; sākas kristiešu vajāšanas Nerona laikā.
- 66–73. g. — Pirmais ebreju–romiešu karš; 70. gads — Jeruzālemes sagrāve.
- 69. g. — Četru imperatoru gads; Vespasiāna pieaugums.
- 79. g. — Vezuvija izvirdums; Pompejas un Herkulanejas bojāeja.
- 72–80. g. — Flāviju dinastija sāk Colosseum būvniecību (uzsākts Vespasiāna laikā; pabeigts Tita valdīšanas laikā).
- 23. g. — Han dinastijas atjaunošana daļēji pēc Wang Mang krišanas; sākas Austrumu (Vēlākais) Han periods ar Luojaņas kā galvaspilsētu.
- 96. g. — Nerva kļūst par imperatoru, noslēdzot 1. gadsimta politiskos pārdzīvojumus un atverot ceļu nākamajai varas ērai.
Sekas un nozīme
- 1. gadsimts bija pārejas periods, kurā noskaidrojās liela mēroga impēriju institūcijas — Romas administrācija un Han birokrātija —, kā arī tika nostiprinātas tirdzniecības un kultūras saites, kas ietekmēja turpmāko vēsturi.
- Relīgās kustības (jo īpaši kristietība) sāka transformēt sociālās struktūras Romas pasaulē, bet Han un Xin notikumi Ķīnā noteica varas un zemes attiecību attīstību nākamajos gadsimtos.
Šie ir galvenie 1. gadsimta notikumi un tēmas; reģionāli un lokāli pastāvēja arī daudzas citas svarīgas pārmaiņas — piemēram, vietējās dinastiskās maiņas Indijā un Centrālāzijā, kā arī etnisku grupu pārvietošanās Eiropā un Āzijā, kas ilgtermiņā ietekmēja politisko ainavu.
