1. gadsimts

Reģionālie notikumi un politika

• Rietumeiropa: Romas kontrolē.
• Dienvideiropa: kontrolē Roma.
• Ziemeļāfrika: kontrolē Roma.
• Rietumāfrika: Daudzas cilšu valdības.
• Centrālā Āfrika: Bantu ciltis, sabrūk Nok civilizācija.
• Austrumāfrika: Meroe, Blemmyes, Aksuma impērija.
• Dienvidāfrika: Bantu ciltis, khoisan.
• Rietumāzija: Romas, partiešu impērijas, kā arī daudzas mazākas ciltis.
• Vidusāzija: Sarmatu ciltis.
• Dienvid- un Vidusāzija: Kušānu impērija, Rietumu satrapji, Satavahana, tibetieši.
• Dienvidaustrumāzija: Khmeru, Monu karaļvalstis, Funan.
• Austrumāzija: Austrumāzijas Austrumāzijas valstis: Ķīnas Austrumu Hanas dinastija, Korejas Trīs karaļvalstis (Gogurjeo, Bekje un Silla).

Notikumi

• 1. gs. sākums - izgatavots Primaportas Augusts (iespējams, aptuveni 20. gs. p.m.ē. bronzas statujas kopija). Tagad tā glabājas Musei Vaticani, Braccio Nuovo, Romā.
• 1. gadsimta sākums - tiek radīta Gemma Augustea. Tagad tā glabājas Vīnes Mākslas vēstures muzejā.
• 1. gadsimta sākums - tiek uzcelts Sudraba kāzu nams Pompejos. Izrakumi veikti 1893. gadā, Itālijas karaļa Humberta un viņa sievas Margeritas Savojas sudraba kāzu gadadienā, kad viņi atbalstīja arheoloģiskos lauka darbus Pompejos.
• 1. gadsimta sākums - uzcelta iekšējā svētnīca, Ise, Mie, Mie prefektūra. Yayoi periods.
• 1: lauvas Rietumeiropā iznīka.
• c. 6: Kvirīnija tautas skaitīšana
• 8-23: Vang Mangs uz laiku gāza Ķīnas Han dinastiju.
• 9. gads: Arminija vadītie vācieši pie Teutobergas meža iznīcina trīs romiešu leģionus.
• 14. gadsimts: mirst pirmais Romas imperators Augusts Cēzars. Par viņa pēcteci kļūst viņa brāļadēls Tibērijs.
• 28–75: Mins, Hanas imperators, budisms sasniedz Ķīnu.
• Cilvēki ierodas Pentekostas salā un cita starpā izveido Bunlapa cilti.
• 26: Saskaņā ar Bībeli Jēzus sāk savu kalpošanu.
• 30: Jēzus nāve pie krusta. Kristīgās baznīcas sākums.
• 34: Svētā Pāvila atgriešanās.
• 44: Hēroda Agripas nāve.
• 41-54: Račiass, vēstnieks, sūtīts no Šrilankas uz Klaudija muižu.
• Masoreti Tanahas (ebreju Bībeles) tekstam pievieno patskaņu norādes.
• Budistu mūki Šrilankā pirmie pieraksta Budas mācības, izveidojot Pali kanonu.
• Tagadējās Afganistānas, Pakistānas un Ziemeļindijas reģionus kontrolē kušāni - klejotāju tauta, ko Han dinastija izspieda no Ķīnas ziemeļrietumu daļas.
• Tacits piemin suionus, kurus kādu dienu sauks par zviedriem.
• Indiešu bramins Kaundinja apprecas ar Somu un nodibina pirmsangkoras Kambodžas karalisti Funanu.
• Goti apmetas Polijas ziemeļos, ko viņi nosauca par Gotiskandzu, un veido Wielbark kultūru.
• c. 50: Jeruzalemes kristiešu koncils.
• c. 52: apustuļa Toma ierašanās Malabarā, Indijā. Kristietības sākums Indijā.
• 1. gadsimta vidus - izgatavota sienas niša no Pompeju dārza. Tagad tā glabājas Ficviljama muzejā Kembridžas Universitātē, Anglijā.
• 1. gadsimta vidus - Pompejos, M. Lukrēcija Fronto namā, Pompejos, ir izgatavots sienas gleznojuma fragments.
• 64. gada 19. jūlijs: Lielais Romas ugunsgrēks, pirmā romiešu masveida kristiešu vajāšana, agrākā kristiešu atzīšana Romā.
• 66–73: Pirmais jūdu-romiešukarš.
• 70. augusts: Tīta vadītie romieši iznīcina Hēroda Templi Jeruzalemē.
• 79. augusts: Vezuva izvirduma rezultātā tiek iznīcināti Pompeji un Herkulāneja.
• Džamnijas ebreju padome.
• Romas impērijas izplatība, vislielākais izmērs sasniegts Trajāna laikā.
• Tiek uzbūvēta arēna (kolosejs), no kuras cēlies nosaukums arēna.
• 1. gadsimta beigas - Pilsētas ainava, detaļa no otrā stila sienu gleznojuma no Publija Fannija Sinistora nama guļamistabas, Boscoreale, ir izgatavota. Tagad tā atrodas Metropolitēnamākslas muzejā Ņujorkā.
• Izgatavota glezna "Aleksandrs Lielais stājas pretī Dārijam III kaujā pie Isas", detaļa no mozaīkas grīdas apdares Pompejos, Itālijā. Tā ir romiešu kopija pēc grieķu gleznas, kas tapusi ap 310. gadu p. m. ē. un kuras autors, iespējams, ir Filoksēns vai Helēna Ēģiptes. Tagad tā atrodas Museo Archeologico Nazionale, Neapolē, Itālijā.
• 1. gadsimta beigas - guļamistaba, no Publija Fannija Sinistora mājas, Boscoreale ir izgatavots. Tā ir rekonstruēta ar vēlāku aprīkojumu Metropolitēna muzejā Ņujorkā.
• 1. gadsimta beigas - Jūras ainava, sienas gleznojuma detaļa no Villa Farnesina, Roma, ir izgatavota.
• 1. gadsimta beigas - Pompejos tapis sienas gleznojums "Jauna sieviete raksta", detaļa. Tagad tas glabājas Neapoles Nacionālajā arheoloģijas muzejā (Museo Archeologico Nazionale).
• 1. gadsimta beigas - mauzolejs celtniecībā, veidots reljefs no Haterija ģimenes kapa, Via Labicana, Roma. Tagad tas glabājas Musei Vaticani, Museo Gregoriano Profano, ex Lateranese, Roma.
• 1. gadsimta beigas - tiek radīta vidēja vecuma Flāvijas sieviete. Tagad tā glabājas Musei Vaticani, Museo Gregoriano Profano, ex Lateranese, Roma.
• c. 1. gs. beigas - 2. gs. sākums - izgatavots Budas un pavadoņu komplekts no Katras Kešavdevas, Mathura, Madhja Pradeša, Indija. Kušānu periods. Tagad tas glabājas Mathuras muzejā.
• 1.-2. gadsimts - tiek izgatavots kapa mājas modelis. Austrumu Han dinastija. Tagad tas glabājas Nelsona Atkinsa mākslas muzejā Kanzassitijā, Misūri štatā.

Svarīgi cilvēki

• Apolonijs no Tjanas
• Akiba
• Arminius
• Ban Chao
• Berenēcija no Kilikijas
• Boudica, pazīstama arī kā Boadicea
• Augusts
• Kaligula
• Klaudijs
• Romas Klements I
• Decebalus
• Domiciāns
• Du Shi
• Elīsa ben Abujā
• Galba
• Germanicus
• Gan Ying
• Han Guangwu
• Aleksandrijas varonis
• Hillels Vecākais
• Ignācijs no Antiohijas
• Jēkabs Taisnais
• Jēzus no Nācaretes
• Jānis Kristītājs
• Josephus
• Liu Xin
• Livia
• Līvija
• Ma Juaņ Juaņa
• Ming of Han
• Nero
• Nerva
• Otho
• Pāvils no Tarsa
• Philo
• Plīnijs Vecākais
• Polikarps
• Poncijs Pilāts
• Sejanus
• Seneka Jaunākais
• Sīmanis Pēteris
• Strabons
• Tacits
• Apustulis Toms
• Tiberius
• Titus
• Trajans
• Vespasiāns
• Vitellius
• Vitruvijs
• Wang Chung
• Wang Mang

Augusta bronzas statuja, Arheoloģijas muzejs, Atēnas.


Kaligulas krūšutēls.

Izgudrojumi, atklājumi, ieviešanas

• Romas impērijā parādās kodekss - pirmā mūsdienu grāmatas forma.
• 78. gads - Dienvidāzijas kalendāros izmantotā Sakas laikmeta sākums.
• Grāmatu iesiešana
• Dažādi Aleksandrijas varoņa izgudrojumi, tostarp tvaika turbīna (eolipile), ūdens ērģeles un dažādas citas ar ūdeni darbināmas mašīnas.
• 31. gadā Han dinastijas ķīniešu inženieris un valstsvīrs Du Ši (dz. 38. gs.) no Nanjangas izgudroja pirmo zināmo hidrauliski darbināmo silfonu, lai sildītu domnu čuguna kausēšanas krāsni. Viņš izmantoja sarežģītu mehānisku ierīci, ko darbināja straujteces strāva pret ūdens ratu, un šī prakse Ķīnā turpinājās.
• Lai gan Bizantijas filozofs Filons 2. gs. p.m.ē. sākumā aprakstīja ķēdes sūkni saqiya, Ķīnā šajā gadsimtā tika ieviests ķēdes sūknis ar kvadrātveida paliktņiem, ko pirmo reizi ap 80. gadu pēc Kristus minēja filozofs Wang Chong. Wang Chong arī precīzi aprakstīja ūdens ciklu meteoroloģijā un iebilda pret izplatīto Saules aptumsumu "izstarojošās ietekmes" teoriju, kurai daudzi, tostarp Zhang Heng, piekrita.
• Ķīniešu astronoms Liu Sins (dz. 23. gs.) cita starpā dokumentēja 1080 dažādu zvaigžņu.
• 1. gadsimta beigas - kodekss aizstāj ritekli.

Kristietība

Saskaņā ar Jauno Derību Tibērija valdīšanas laikā Jeruzalemē tika sists krustā Jēzus, jūdu reliģiskais līderis no Galilejas, apsūdzēts zaimošanā, jo apgalvoja, ka viņš ir Dieva Dēls. Bet "Dievs Viņu uzmodināja no mirušajiem" pēc trim dienām, skat. Jēzus augšāmcelšanās. Dažu nākamo gadu desmitu laikā viņa sekotāji, sekojot Lielajam uzdevumam, tostarp apustulis Pāvils, nesa viņa vēsti pa grieķu valodā runājošajiem Mazāzijas reģioniem un galu galā iepazīstināja ar to arī pašu Romu. Romas valdnieki gandrīz nekavējoties sāka vajāt jauno sektu (imperators Nerons apsūdzēja kristiešus ugunsgrēku izraisīšanā, kas iznīcināja lielu daļu Romas 64. gadā) un turpināja to darīt gadsimtiem ilgi, dažkārt enerģiski, citkārt pasīvi. Kristīgā tradīcija vēsta, ka visi Kristus apustuļi, izņemot evaņģēlistu Jāni, cieta mocekļu nāvi.

4. gadsimtā kristietību pieņēma imperators Konstantīns. Viens no viņa pēctečiem Juliāns Apostāts atteicās no tās un aizstāja to ar pagānismu un atkal vajāja Baznīcu. Tomēr 4. gadsimta beigās imperators Teodosijs I pasludināja kristietību par Romas impērijas valsts reliģiju.

Desmitgades un gadi

Piezīme: gadi pirms vai pēc 1. gadsimta ir kursīvā.

0s BC	10 PIRMS MŪSU ĒRAS	9 PIRMS MŪSU ĒRAS	8 BC	7 BC	6 PIRMS MŪSU ĒRAS	5 BC	4 BC	3 BC	2 BC	1 BC
0s	0	1	2	3	4	5	6	7	8	9
10s	10	11	12	13	14	15	16	17	18	19
20s	20	21	22	23	24	25	26	27	28	29
30s	30	31	32	33	34	35	36	37	38	39
40s	40	41	42	43	44	45	46	47	48	49
50s	50	51	52	53	54	55	56	57	58	59
60s	60	61	62	63	64	65	66	67	68	69
70s	70	71	72	73	74	75	76	77	78	79
80s	80	81	82	83	84	85	86	87	88	89
90s	90	91	92	93	94	95	96	97	98	99
100s	100	101	102	103	104	105	106	107	108	109

 

Saistītās lapas

• Kofun periods