Poncijs Pilāts
Poncijs Pilāts (/ˌpɒn[nederīgs ievads: "(t)"]ʃəs ˈpaɪlət/ vai /ˌpɒnti. əs ˈpaɪlət/; latīņu: Pontius Pīlātus, grieķu: Πόντιος Πιλάτος, Pontios Pīlātos) bija Romas Jūdejas provinces pārvaldnieks no 26. līdz 36. gadam pēc Kristus dzimšanas.
Viņš bija sestais Jūdejas prokurors. Mūsdienās viņš ir vislabāk pazīstams kā cilvēks, kurš vadīja Jēzus prāvu un lika viņu sist krustā.
Pilāts parādās visos četros kanoniskajos kristiešu evaņģēlijos. Marks, parādot, ka Jēzus ir nevainīgs sazvērestībā pret Romu, attēlo Pilātu kā ārkārtīgi negribīgu izpildīt Jēzus nāvessodu. Jūdu hierarhija bija atbildīga par viņa nāvi. Mateja evaņģēlijā Pilāts nomazgā rokas un negribīgi nosūta Jēzu uz nāvi. Lūkas evaņģēlijā Pilāts ne tikai piekrīt, ka Jēzus nav gatavojis sazvērestību pret Romu, bet arī ķēniņš Hērods Jēzus rīcībā neatrod neko nodevīgu. Jāņa evaņģēlijā Jēzus apgalvo: "Mana valstība nav no šīs pasaules", kad viņu aiztur Pilāts. (Jņ.ev.18:36)
Tacits to piemin savās Annales (15,44): "Kristus, no kura cēlies šis vārds, Tibērija valdīšanas laikā izcieta galējo sodu no viena no mūsu prokūratoriem, Poncija Pilāta, rokām".
Viņu piemin arī Filons no Aleksandrijas (Leg. ad Caj. 38) un Flavijs Jāzeps (Antiq. 18:3, 4 un Bell. II:9, 2-4).
Pilāta biogrāfijas dati pirms un pēc viņa iecelšanas Jūdejā nav zināmi, bet tos sniedz tradīcijas, kas ietver arī to, ka viņa sievas vārds bija Prokula (grieķu pareizticīgo baznīcā viņa ir kanonizēta kā svēta).
Pilāta termiņš kalpo kā uzticams vēsturisks kritērijs Jēzus nāvei.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Poncijs Pilāts?
A: Poncijs Pilāts bija Romas Jūdejas provinces pārvaldnieks no 26. līdz 36. gadam. Viņš bija sestais Jūdejas prokurors un ir vislabāk pazīstams kā cilvēks, kurš vadīja Jēzus prāvu un pavēlēja viņu sist krustā.
J: Ko mūsdienu avoti saka par Pilāta lomu Jēzus nāvē?
A: Mūsdienu avoti, piemēram, Marka evaņģēlijs, raksturo Pilātu kā ārkārtīgi negribīgu Jēzus nāvessoda izpildītāju un norāda, ka patiesībā par Jēzus nāvi bija atbildīga jūdu hierarhija. Mateja evaņģēlijā teikts, ka Pilāts esot nomazgājis rokas no Jēzus, pirms negribīgi sūtīja viņu uz nāvi. Lūkas evaņģēlijā gan Pilāts, gan ķēniņš Hērods ir vienisprātis, ka Jēzus nav sazvērējies pret Romu.
J: Kuras citas vēsturiskas personas piemin Ponciju Pilātu?
A: Tacits viņu piemin savās Annales (15,44), Filons no Aleksandrijas viņu piemin Leg. ad Caj. 38, un Flavijs Jāzeps viņu piemin Antiquities 18:3-4 un Bellum II 9-2-4.
J: Kas ir zināms par Poncija Pilāta dzīvi pirms un pēc tam, kad viņš kļuva par pārvaldnieku?
A: Par Poncija Pilāta dzīvi pirms un pēc tam, kad viņš kļuva par pārvaldnieku, nav daudz zināms, bet tradīcijas ir sniegušas dažas detaļas, tostarp to, ka viņa sievas vārds bija Prokula (viņa kopš tā laika ir kanonizēta kā svēta Grieķijas pareizticīgo baznīcā).
Jautājums: Kā Poncijs Pialts var kalpot par ticamu vēsturisku etalonu Jēzus nāves gadījumam?
A: Tā kā mēs zinām, kad Poncijs Pialte bija pārvaldnieks (26.-36. g. m. ē.), mēs varam izmantot šo laika posmu, lai ticami novērtētu, kad Jēzus nomira šajā laika posmā, kas kalpo kā vēsturisks etalons Viņa nāvei.
Jautājums: Kur Jānis saka: "Mana valstība nav no šīs pasaules", kad viņu turēja Pilāts?
A: Šis apgalvojums parādās Jāņa evaņģēlija 18;36, kur ir teikts: "Mana valstība nav no šīs pasaules", kad to turēja Poncijs Pialte.
