Poncijs Pilāts — Jūdejas prokurors (26.–36. g.) un Jēzus tiesātājs
Poncijs Pilāts — Romas prokurors Jūdejā (26–36), kurš tiesāja Jēzu. Biogrāfija, evaņģēliju liecības, Tacita un Jāzepa avoti, kristīgā tradīcija un Pilāta leģendas.
Poncijs Pilāts (/ˌpɒn[nederīgs ievads: "(t)"]ʃəs ˈpaɪlət/ vai /ˌpɒnti. əs ˈpaɪlət/; latīņu: Pontius Pīlātus, grieķu: Πόντιος Πιλάτος, Pontios Pīlātos) bija Romas Jūdejas provinces pārvaldnieks no 26. līdz 36. gadam pēc Kristus dzimšanas.
Viņš bija sestais Jūdejas prokurors. Mūsdienās viņš ir vislabāk pazīstams kā cilvēks, kurš vadīja Jēzus prāvu un lika viņu sist krustā. Kā Romas pārstāvis Jūdejā Pilāts bija atbildīgs par tiesvedību pret personām, kas apsūdzētas pretvalstiskā darbībā, kā arī par kārtību un nodokļu iekasēšanu provincē.
Evangeliju liecības
Pilāts parādās visos četros kanoniskajos kristiešu evaņģēlijosMarks, parādot, ka Jēzus ir nevainīgs sazvērestībā pret Romu, attēlo Pilātu kā ārkārtīgi negribīgu izpildīt Jēzus nāvessodu — Pilāts cenšas atrunāties, bet beidzot padevīgs pūļa spiedienam. Jūdu hierarhija tiek parādīta kā atbildīga par viņa nāvi. Mateja evaņģēlijā Pilāts nomazgā rokas un negribīgi nosūta Jēzu uz nāvi, pievēršot uzmanību attieksmei pret atbildību. Lūkas evaņģēlijā Pilāts ne tikai piekrīt, ka Jēzus nav gatavojis sazvērestību pret Romu, bet arī ķēniņš Hērods Jēzus rīcībā neatrod neko nodevīgu. Jāņa evaņģēlijā Jēzus apgalvo: "Mana valstība nav no šīs pasaules", kad viņu aiztur Pilāts (Jņ.ev.18:36). Šo četrpusējo atšķirīgo attēlojumu dēļ vēsturnieki spriež gan par teoloģiskām motīviem evangelistu stāstos, gan par vēsturisku kodolu notikumam.
Romas un jūdeju avoti
Tacits savās Annales (15,44) atsaucas uz kristiešu dibinātāju un norāda: "Kristus, no kura cēlies šis vārds, Tibērija valdīšanas laikā izcieta galējo sodu no viena no mūsu prokūratoriem, Poncija Pilāta, rokām". Šī liecība ir svarīga, jo tā nav kristīga un apstiprina Jēzus nāvi laikā, kad Pilāts bija prokurors.
Viņu piemin arī Filons no Aleksandrijas (Leg. ad Caj. 38) un Flavijs Jāzeps (Antiq. 18:3, 4 un Bell. II:9, 2-4). Abu šo ārpusbiblisko autoru minējumi sniedz neatkarīgas liecības par Pilāta pastāvēšanu un Romas pārvaldes lomu Jūdejā.
Arheoloģiskie pierādījumi
1961. gadā pie Kaisarejas izrakumos tika atrasts slavens latīņu uzraksts uz akmens gabala, kas saukts par "Pilāta akmeni" (Pilate Stone). Uzrakstā tiek pieminēts vārds Pontius Pilatus un viņa tituls kā praefectus Iudaeae (Jūdejas pārvaldnieks). Šī epigrāfiskā liecība ir būtisks apstiprinājums Pilāta vēsturiskajai personai un funkcionālajam nosaukumam, ko dažos avotos sauc arī par prokuratoru.
Personīgā dzīve un tradīcijas
Pilāta biogrāfijas dati pirms un pēc viņa iecelšanas Jūdejā nav skaidri zināmi, un daudzas ziņas nāk no vēlākām tradīcijām un leģendām. Tradīcijas norāda, ka viņa sievas vārds bija Prokula; grieķu pareizticīgo baznīcā viņa ir kanonizēta kā svēta. Evaņģēlija stāsti piemin arī Pilāta sievas sapni (Mateja 27:19), kas liek Pilātam brīnīties par Jēzus vainas trūkumu.
Vēlākās kristīgajās un netradicionālajās tradīcijās Pilāts tiek attēlots dažādi: no bezatbildīga tiesneša līdz personai, kura nožēlo savu rīcību un pat nožūst. Dažās austrumu hronikās un apokrifos parādās stāsti par Pilāta atzīšanos vai pat kristīgu apgriešanos, taču šīs liecības ir vēsturisku avotu ziņā maz ticamas un bieži tēlaini papildinātas.
Pilāta aiziešana no amata un nāve
Par Pilāta turpmāko dzīvi pēc 36. gada avoti ir pretrunīgi. Dažas liecības saka, ka viņš tika atcelts un izsaukts uz Romu, jo konfliktējošas vadības nostājas ar vietējiem iedzīvotājiem un administrācijas problēmas radīja sūdzības pret viņu. Citi avoti liek domāt par trimdā nonākšanu vai pašnāvību. Nav viennozīmīga moderno vēsturnieku piekrišana par konkrētu beigas scenāriju, tāpēc Pilāta liktenis paliek daļēji neatrisināts.
Vēsturiskais novērtējums
Poncijs Pilāts ir vēsturiska figūra, kuras loma Jēzus lietā ir labi dokumentēta gan kristīgajos, gan ārpuskristīgajos avotos. Mūsdienu vēsturnieki mēģina atdalīt evaņģēliju teoloģiskos motīvus no iespējamiem vēsturiskajiem notikumiem: šķiet, ka Pilāts bija Romas amatpersona, kura centās saglabāt kārtību provincē, reizēm izmantodama stingru roku, reizēm cenšoties izvairīties no politiski jutīgiem lēmumiem. Viņa tiesvedība pret Jēzu — un lēmums piekrist krustā sišanai — ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas savienoja Romas tiesu varu un jūdu reliģiskās iestādes pirmajos gadsimtos.
Secinājums
Poncijs Pilāts paliek viena no centālajām personībām Jaunajā testamentā un agrīnajos romiešu avotos. Viņa attēlojums svārstās no bezpersoniska Romes pārstāvja līdz sarežģītam tēlam, kurā atspoguļojas gan Romas varas īpatnības, gan evaņģēliju autoru teoloģiskās intereses. Arheoloģiskie atklājumi, kā arī Tacita, Filona un Jāzepa liecības nostiprina pārliecību, ka Pilāts bija reāla vēsturiska persona un faktisks provinces pārvaldnieks Jēzus laika Romas valdīšanas periodā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Poncijs Pilāts?
A: Poncijs Pilāts bija Romas Jūdejas provinces pārvaldnieks no 26. līdz 36. gadam. Viņš bija sestais Jūdejas prokurors un ir vislabāk pazīstams kā cilvēks, kurš vadīja Jēzus prāvu un pavēlēja viņu sist krustā.
J: Ko mūsdienu avoti saka par Pilāta lomu Jēzus nāvē?
A: Mūsdienu avoti, piemēram, Marka evaņģēlijs, raksturo Pilātu kā ārkārtīgi negribīgu Jēzus nāvessoda izpildītāju un norāda, ka patiesībā par Jēzus nāvi bija atbildīga jūdu hierarhija. Mateja evaņģēlijā teikts, ka Pilāts esot nomazgājis rokas no Jēzus, pirms negribīgi sūtīja viņu uz nāvi. Lūkas evaņģēlijā gan Pilāts, gan ķēniņš Hērods ir vienisprātis, ka Jēzus nav sazvērējies pret Romu.
J: Kuras citas vēsturiskas personas piemin Ponciju Pilātu?
A: Tacits viņu piemin savās Annales (15,44), Filons no Aleksandrijas viņu piemin Leg. ad Caj. 38, un Flavijs Jāzeps viņu piemin Antiquities 18:3-4 un Bellum II 9-2-4.
J: Kas ir zināms par Poncija Pilāta dzīvi pirms un pēc tam, kad viņš kļuva par pārvaldnieku?
A: Par Poncija Pilāta dzīvi pirms un pēc tam, kad viņš kļuva par pārvaldnieku, nav daudz zināms, bet tradīcijas ir sniegušas dažas detaļas, tostarp to, ka viņa sievas vārds bija Prokula (viņa kopš tā laika ir kanonizēta kā svēta Grieķijas pareizticīgo baznīcā).
Jautājums: Kā Poncijs Pialts var kalpot par ticamu vēsturisku etalonu Jēzus nāves gadījumam?
A: Tā kā mēs zinām, kad Poncijs Pialte bija pārvaldnieks (26.-36. g. m. ē.), mēs varam izmantot šo laika posmu, lai ticami novērtētu, kad Jēzus nomira šajā laika posmā, kas kalpo kā vēsturisks etalons Viņa nāvei.
Jautājums: Kur Jānis saka: "Mana valstība nav no šīs pasaules", kad viņu turēja Pilāts?
A: Šis apgalvojums parādās Jāņa evaņģēlija 18;36, kur ir teikts: "Mana valstība nav no šīs pasaules", kad to turēja Poncijs Pialte.
Meklēt