Svētais

Vispārīgi raksturojumi

Daudzas reliģijas izmanto "svēto" ideju, lai godinātu cilvēkus, piemēram, hinduistu svētie. Ja cilvēks tiek uzskatīts par svēto, neatkarīgi no tā, kādai reliģijai viņš pieder, viņš parasti ir:

1. Ļoti labs cilvēks
2. Ļoti labs skolotājs
3. Spēj darīt brīnumus
4. Spēj lūgt par ticīgajiem
5. Dzīvošana bez daudzām materiālām lietām vai ērtībām
6. Zinošs par svētajām lietām

Vispārīgi raksturojumi

Daudzas reliģijas izmanto "svēto" ideju, lai godinātu cilvēkus, piemēram, hinduistu svētie. Ja cilvēks tiek uzskatīts par svēto, neatkarīgi no tā, kādai reliģijai viņš pieder, viņš parasti ir:

1. Ļoti labs cilvēks
2. Ļoti labs skolotājs
3. Spēj darīt brīnumus
4. Spēj lūgt par ticīgajiem
5. Dzīvošana bez daudzām materiālām lietām vai ērtībām
6. Zinošs par svētajām lietām

Kristietība

Anglikānisms

Anglikāņu komūnijā un anglikāņu kustības turpinājumā svētais ir persona, kuru sabiedriskā doma ir atzinusi par svētu cilvēku. Svētie tiek uzskatīti par svētuma paraugiem, kam jāseko, un par "liecinieku mākoni", kas stiprina un iedrošina ticīgo viņa garīgajā ceļojumā (Ebr.12:1). Anglikāņu oficiālā politika atzīst svēto eksistenci debesīs.

Austrumu pareizticība

Austrumu pareizticīgo baznīcā par svēto tiek uzskatīts ikviens, kurš atrodas Debesīs, neatkarīgi no tā, vai ir vai nav atzīts šeit uz zemes. Tas nozīmē, ka Ādamam un Ievai, Mozum un dažādiem praviešiem (izņemot eņģeļus un erceņģeļus) ir piešķirts tituls "svētais". Pareizticīgajā baznīcā svētums nozīmē tuvību Dievam.

Luterānisms

Luteriskajā baznīcā par svētajiem tiek uzskatīti visi kristieši - gan debesīs, gan uz zemes. Tomēr baznīca joprojām atzīst un godina atsevišķus svētos, tostarp dažus katoļu baznīcas godinātos svētos.

Metodisms

Lai gan metodisti kopumā nepraktizē svēto aizbildniecību vai pielūgsmi, viņi tos godina un apbrīno. Metodisti uzskata, ka visi kristieši ir svētie, bet lielākoties šo terminu lieto, lai apzīmētu Bībeles cilvēkus, kristiešu vadītājus un ticības mocekļus. Daudzas metodistu baznīcas ir nosauktas svēto vārdā, piemēram, Divpadsmit apustuļu, Džona Veslija u. c.

Mormoņi (Pēdējo dienu svētie)

Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas (LDS Baznīca) ticība attiecībā uz svētajiem ir tuva protestantu ticībai. Jaunajā Derībā svētie ir visi tie, kas ir kristīti. "Pēdējo dienu" apzīmē mācību, ka locekļi dzīvo "pēdējās dienās", pirms Kristus otrās atnākšanas. Tāpēc locekļus bieži dēvē par "Pēdējo dienu svētajiem" vai "LDS", bet savā starpā - par "svētajiem".

Austrumu pareizticīgie

Sīrijas pareizticīgo, Aleksandrijas koptu pareizticīgo baznīca, Etiopijas pareizticīgo baznīca, Eritrejas pareizticīgo baznīca, Malankaras pareizticīgo sīriešu baznīca un Armēņu apustuliskā baznīca atzīst svēto eksistenci, bet oficiāli tos atzīst katrs savā veidā. Piemēram, Aleksandrijas koptu pareizticīgo baznīcas pāvests kanonizē svētos ar šīs baznīcas Svētās sinodes apstiprinājumu. Koptu pareizticīgo ticības prasība ir tāda, ka no svētā nāves līdz viņa kanonizācijai ir jāpaiet vismaz 50 gadiem, un koptu pareizticīgo baznīcas pāvestam ir jāievēro šis noteikums.

Citas kristiešu grupas

Ir dažas grupas, kas nepieņem ideju par Svēto sadraudzību. Daži uzskata, ka visi mirušie atrodas dvēseles miegā līdz galīgajai augšāmcelšanai tiesas dienā. Citi uzskata, ka mirušie dodas uz paradīzi vai Tartaru, lai gaidītu dienu, kad dzīvie un mirušie tiks tiesāti. Dažas grupas netic, ka mirušajiem ir kāda saikne ar dzīvajiem.

Protestantisms

Daudzās protestantu baznīcās vārds "svētais" tiek lietots vispārīgāk, lai apzīmētu ikvienu kristieti. Tas ir līdzīgi kā Pāvila daudzās atsauces Bībeles Jaunajā Derībā. Šādā veidā ikviens, kas ir Kristus miesā (jebkurš kristietis), ir "svētais" savu attiecību ar Jēzu Kristu dēļ. Daudzi protestanti lūgšanas svētajiem uzskata par elkdievību, jo uzskata, ka lūgšanas ir jāvēršas tikai pie paša Dieva.

Romas katolicisms

Kādā Romas katoļu tīmekļa vietnē teikts, ka "vēsturē, Romas Martiroloģijā un pareizticīgo avotos ir vairāk nekā 10 000 svēto un beatificēto, bet nav precīza skaitļa".

1756. gadā priesteris Albans Butlers publicēja "Svēto dzīvi", kurā bija iekļauti 1486 svētie. Jaunākajā šī darba izdevumā ir 2565 svēto dzīvesstāsti. Vatikāna Svēto lietu kongregācijas amatpersona monsinjors Roberts Sarno sacīja, ka nav iespējams pateikt precīzu svēto skaitu.

Katoļu baznīca māca, ka tā nevienu nepadara par svēto. Tā vietā tā atzīst svēto. Baznīcā ar svētā titulu apzīmē personu, kuru Katoļu baznīca ir kanonizējusi (oficiāli atzinusi), un tāpēc tiek uzskatīts, ka tā atrodas Debesīs.

Tā kā Baznīca tic, ka visi cilvēki Debesīs ir svētie, ir daudzi cilvēki, kas, kā tiek uzskatīts, atrodas Debesīs, bet nav oficiāli pasludināti par svētajiem. Dažkārt vārdu "svētais" lieto, lai apzīmētu kristiešus, kas joprojām dzīvo šeit, uz zemes.

Svēto godināšana, latīņu valodā cultus jeb "svēto kults", apzīmē dievkalpošanu kādam konkrētam svētajam vai svētajiem. Dažkārt to sauc par "pielūgsmi", bet tikai senajā nozīmē "godināt vai izrādīt cieņu". Saskaņā ar Katoļu baznīcas uzskatiem dievkalpojums ir pienācīgi rezervēts tikai Dievam un nekad ne svētajiem. Svētajiem var lūgt palīdzību, tāpat kā var lūgt kādu cilvēku uz zemes, lai par viņu lūdzas.

Svētais var būt kādas lietas vai profesijas aizbildnis, vai arī to var piesaukt pret konkrētām slimībām vai katastrofām, dažkārt saskaņā ar tautas paražām, bet dažkārt - saskaņā ar oficiāliem Magisterija paziņojumiem. Tiek uzskatīts, ka svētajiem nepiemīt pašiem sava vara, bet tikai tā, ko piešķir Dievs.

Kļūšana par svēto

Personu, kas tiek uzskatīta par ļoti svētu, var pasludināt par svēto formālā procesā, ko sauc par kanonizāciju. Formāla kanonizācija ir ilgs process, kas bieži vien ilgst daudzus gadus, pat gadsimtus. Pirmais solis šajā procesā ir kandidāta dzīves izpēte, ko veic eksperts. Pēc tam ziņojums par kandidātu tiek nodots attiecīgās teritorijas bīskapam, un tiek veikta papildu izpēte. Pēc tam tas tiek nosūtīts Svēto lietu kongregācijai Romā.

Ja pieteikums tiek apstiprināts, personai var tikt piešķirts tituls "godājamais". Turpmākas izmeklēšanas rezultātā kandidātu var beatificēt un piešķirt titulu "svētītais". Lai oficiāli pasludinātu par svēto, ir nepieciešami vismaz divi svarīgi brīnumi. Šiem brīnumiem jānotiek pēc kandidāta nāves. Visbeidzot, kad tas viss ir izdarīts, pāvests svēto kanonizē.

Kad persona ir pasludināta par svēto, tās ķermenis tiek uzskatīts par svētu. Svēto mirstīgās atliekas sauc par svētajām relikvijām, un tās parasti izmanto baznīcās. Par relikvijām var izmantot arī svēto personīgās mantas. Dažiem svētajiem ir simbols, kas simbolizē viņu dzīvi.

Kristietība

Anglikānisms

Anglikāņu komūnijā un anglikāņu kustības turpinājumā svētais ir persona, kuru sabiedriskā doma ir atzinusi par svētu cilvēku. Svētie tiek uzskatīti par svētuma paraugiem, kam jāseko, un par "liecinieku mākoni", kas stiprina un iedrošina ticīgo viņa garīgajā ceļojumā (Ebr.12:1). Anglikāņu oficiālā politika atzīst svēto eksistenci debesīs.

Austrumu pareizticība

Austrumu pareizticīgo baznīcā par svēto tiek uzskatīts ikviens, kurš atrodas Debesīs, neatkarīgi no tā, vai ir vai nav atzīts šeit uz zemes. Tas nozīmē, ka Ādamam un Ievai, Mozum un dažādiem praviešiem (izņemot eņģeļus un erceņģeļus) ir piešķirts tituls "svētais". Pareizticīgajā baznīcā svētums nozīmē tuvību Dievam.

Luterānisms

Luteriskajā baznīcā par svētajiem tiek uzskatīti visi kristieši - gan debesīs, gan uz zemes. Tomēr baznīca joprojām atzīst un godina atsevišķus svētos, tostarp dažus katoļu baznīcas godinātos svētos.

Metodisms

Lai gan metodisti kopumā nepraktizē svēto aizbildniecību vai pielūgsmi, viņi tos godina un apbrīno. Metodisti uzskata, ka visi kristieši ir svētie, bet lielākoties šo terminu lieto, lai apzīmētu Bībeles cilvēkus, kristiešu vadītājus un ticības mocekļus. Daudzas metodistu baznīcas ir nosauktas svēto vārdā, piemēram, Divpadsmit apustuļu, Džona Veslija u. c.

Mormoņi (Pēdējo dienu svētie)

Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas (LDS Baznīca) ticība attiecībā uz svētajiem ir tuva protestantu ticībai. Jaunajā Derībā svētie ir visi tie, kas ir kristīti. "Pēdējo dienu" apzīmē mācību, ka locekļi dzīvo "pēdējās dienās", pirms Kristus otrās atnākšanas. Tāpēc locekļus bieži dēvē par "Pēdējo dienu svētajiem" vai "LDS", bet savā starpā - par "svētajiem".

Austrumu pareizticīgie

Sīrijas pareizticīgo, Aleksandrijas koptu pareizticīgo baznīca, Etiopijas pareizticīgo baznīca, Eritrejas pareizticīgo baznīca, Malankaras pareizticīgo sīriešu baznīca un Armēņu apustuliskā baznīca atzīst svēto eksistenci, bet oficiāli tos atzīst katrs savā veidā. Piemēram, Aleksandrijas koptu pareizticīgo baznīcas pāvests kanonizē svētos ar šīs baznīcas Svētās sinodes apstiprinājumu. Koptu pareizticīgo ticības prasība ir tāda, ka no svētā nāves līdz viņa kanonizācijai ir jāpaiet vismaz 50 gadiem, un koptu pareizticīgo baznīcas pāvestam ir jāievēro šis noteikums.

Citas kristiešu grupas

Ir dažas grupas, kas nepieņem ideju par Svēto sadraudzību. Daži uzskata, ka visi mirušie atrodas dvēseles miegā līdz galīgajai augšāmcelšanai tiesas dienā. Citi uzskata, ka mirušie dodas uz paradīzi vai Tartaru, lai gaidītu dienu, kad dzīvie un mirušie tiks tiesāti. Dažas grupas netic, ka mirušajiem ir kāda saikne ar dzīvajiem.

Protestantisms

Daudzās protestantu baznīcās vārds "svētais" tiek lietots vispārīgāk, lai apzīmētu ikvienu kristieti. Tas ir līdzīgi kā Pāvila daudzās atsauces Bībeles Jaunajā Derībā. Šādā veidā ikviens, kas ir Kristus miesā (jebkurš kristietis), ir "svētais" savu attiecību ar Jēzu Kristu dēļ. Daudzi protestanti lūgšanas svētajiem uzskata par elkdievību, jo uzskata, ka lūgšanas ir jāvēršas tikai pie paša Dieva.

Romas katolicisms

Kādā Romas katoļu tīmekļa vietnē teikts, ka "vēsturē, Romas Martiroloģijā un pareizticīgo avotos ir vairāk nekā 10 000 svēto un beatificēto, bet nav precīza skaitļa".

1756. gadā priesteris Albans Butlers publicēja "Svēto dzīvi", kurā bija iekļauti 1486 svētie. Jaunākajā šī darba izdevumā ir 2565 svēto dzīvesstāsti. Vatikāna Svēto lietu kongregācijas amatpersona monsinjors Roberts Sarno sacīja, ka nav iespējams pateikt precīzu svēto skaitu.

Katoļu baznīca māca, ka tā nevienu nepadara par svēto. Tā vietā tā atzīst svēto. Baznīcā ar svētā titulu apzīmē personu, kuru Katoļu baznīca ir kanonizējusi (oficiāli atzinusi), un tāpēc tiek uzskatīts, ka tā atrodas Debesīs.

Tā kā Baznīca tic, ka visi cilvēki Debesīs ir svētie, ir daudzi cilvēki, kas, kā tiek uzskatīts, atrodas Debesīs, bet nav oficiāli pasludināti par svētajiem. Dažkārt vārdu "svētais" lieto, lai apzīmētu kristiešus, kas joprojām dzīvo šeit, uz zemes.

Svēto godināšana, latīņu valodā cultus jeb "svēto kults", apzīmē dievbijību konkrētam svētajam vai svētajiem. Dažkārt to sauc par "pielūgsmi", bet tikai senajā nozīmē "godināt vai izrādīt cieņu". Saskaņā ar Katoļu baznīcas uzskatiem dievkalpojums ir pienācīgi rezervēts tikai Dievam un nekad ne svētajiem. Svētajiem var lūgt palīdzību, tāpat kā var lūgt kādu cilvēku uz zemes, lai par viņu lūdzas.

Svētais var būt kādas lietas vai profesijas aizbildnis, vai arī to var piesaukt pret konkrētām slimībām vai katastrofām, dažkārt saskaņā ar tautas paražām, bet dažkārt - saskaņā ar oficiāliem Magisterija paziņojumiem. Tiek uzskatīts, ka svētajiem nepiemīt pašiem sava vara, bet tikai tā, ko piešķir Dievs.

Kļūšana par svēto

Personu, kas tiek uzskatīta par ļoti svētu, var pasludināt par svēto formālā procesā, ko sauc par kanonizāciju. Formāla kanonizācija ir ilgs process, kas bieži vien ilgst daudzus gadus, pat gadsimtus. Pirmais solis šajā procesā ir kandidāta dzīves izpēte, ko veic eksperts. Pēc tam ziņojums par kandidātu tiek nodots attiecīgās teritorijas bīskapam, un tiek veikta papildu izpēte. Pēc tam tas tiek nosūtīts Svēto lietu kongregācijai Romā.

Ja pieteikums tiek apstiprināts, personai var tikt piešķirts tituls "godājamais". Turpmākas izmeklēšanas rezultātā kandidātu var beatificēt un piešķirt titulu "svētītais". Lai oficiāli pasludinātu par svēto, ir nepieciešami vismaz divi svarīgi brīnumi. Šiem brīnumiem jānotiek pēc kandidāta nāves. Visbeidzot, kad tas viss ir izdarīts, pāvests svēto kanonizē.

Kad persona ir pasludināta par svēto, tās ķermenis tiek uzskatīts par svētu. Svēto mirstīgās atliekas sauc par svētajām relikvijām, un tās parasti izmanto baznīcās. Par relikvijām var izmantot arī svēto personīgās mantas. Dažiem svētajiem ir simbols, kas simbolizē viņu dzīvi.

Citas reliģijas

Vārdu "svētais" lieto ne tikai kristietībā. Daudzās reliģijās ir cilvēki, kuri ir atzīti par tādiem, kas sasnieguši visaugstākos reliģiskās mācības mērķus. Angļu valodā termins "svētais" bieži tiek lietots, lai pārtulkotu šo ideju no daudzām pasaules reliģijām.

Āfrikas diaspora

Kubas santerija, haitiešu vodū, brazīliešu umbanda un kandomblē un citas līdzīgas sinkrētiskās reliģijas pārņēma katoļu svētos vai vismaz viņu tēlus un pielietoja tiem savus garus/dievības. Viņi tiek pielūgti baznīcās (kur viņi parādās kā svētie) un reliģiskajos svētkos, kur viņi parādās kā dievības. Nosaukums santería sākotnēji bija negatīvs apzīmējums tiem, kuru svēto pielūgšana novirzījās no katoļu normām.

Budisms

Budisti īpaši ciena arhatus^[] un arahantus^[], kā arī bodisattvas un budas. ^[]

Diskordiānisms

Diskordiānismā par svēto var nosaukt jebkuru, dzīvu vai mirušu, vai pat jebko citu. Ikviens var kanonizēt jebko vai jebkuru citu, jo ikviens, neatkarīgi no tā, vai viņš to apzinās vai nē, POEE ir pāvests. Tas ir tāpēc, ka "morālā pilnība nav nepieciešama, lai diskordiāņi kļūtu par svētajiem. Jums vienkārši ir daudz jācieš."

Hinduisms

Ir cilvēki, kas tiek dēvēti par hinduistu svētajiem, un lielākā daļa no viņiem tiek identificēti arī ar apzīmējumiem Sant, Mahatma, Paramahamsa vai Svami, vai arī ar tituliem Sri vai Srila.

Islāms

Arābu vārds wali (arābu ولي, daudzskaitlī Awliyā' أولياء) angļu valodā parasti tiek tulkots kā "Saint". Tomēr wali nevajadzētu jaukt ar kristīgo svētuma tradīciju. Nozīmīgs agrīnais sunnītu islāma ticības zinātnieks Ahmads ibn Muhameds al-Tahavi savā grāmatā "Al-Aqidah At-Tahawiya" minēja: "Vali ir viens no galvenajiem islāma ticības pamatlicējiem:

Mēs nedodam priekšroku nevienam no svēto vīriešiem starp Ummah pār kādu no praviešiem, bet drīzāk mēs sakām, ka jebkurš no praviešiem ir labāks nekā visi awliya "kopā. Mēs ticam tam, ko zinām par Karamatu, awliya' brīnumiem un autentiskiem stāstiem par viņiem no uzticamiem avotiem.

Atšķirībā no praviešiem un vēstnešiem, awliya var būt gan vīrieši, gan sievietes. Viena no pazīstamākajām svētajām sievietēm ir Rabi`a al-Adawiyya.

Islāmā tiek uzskatīts^[], ka svētais no svētajiem ir Muhameda brālēns Ali Ibn Abi Talibs, kura mācības ir visu sūfiju ordeņu izcelsme. Turklāt visi svētie uzskata viņu par savu aizstāvi "Svētais no svētajiem".

Sufismā lielākie vali tiek uzskatīti par meistariem garīgās attīrīšanās mākslā. Dažas islāma grupas augstu vērtē Hadrat (burtiski - Klātbūtne, svēto svēto sūfiju tituls).

Jūdaisms

Vārds cadik "taisnais" un ar to saistītās nozīmes attīstījās rabīnu domāšanā, sākot no tā talmudiskā pretstatījuma ar Hasid ("dievbijīgs" goda vārds), līdz tā izpētei ētikas literatūrā un garīgumam Kabalā. Hasīdu jūdaismā cādika institūts ieguva centrālo nozīmi.

Sikhisms

Sant jeb bhagata jēdziens ir sastopams Ziemeļindijas reliģiskajā domāšanā, tostarp sikhismā. Tādas personības kā Kabirs, Ravidas, Nanaks un citi tiek uzskatīti par Sant tradīcijas pārstāvjiem. Daži no viņu mistiskajiem sacerējumiem ir iekļauti Guru Granth Sahib. Termins "Sant" joprojām dažkārt tiek brīvi lietots attiecībā uz dzīviem cilvēkiem sikhu un radniecīgās kopienās. ^[]

Citas reliģijas

Vārdu "svētais" lieto ne tikai kristietībā. Daudzās reliģijās ir cilvēki, kuri ir atzīti par tādiem, kas sasnieguši visaugstākos reliģiskās mācības mērķus. Angļu valodā termins "svētais" bieži tiek lietots, lai pārtulkotu šo ideju no daudzām pasaules reliģijām.

Āfrikas diaspora

Kubas santerija, haitiešu vodū, brazīliešu umbanda un kandomblē un citas līdzīgas sinkrētiskās reliģijas pārņēma katoļu svētos vai vismaz viņu tēlus un pielietoja tiem savus garus/dievības. Viņi tiek pielūgti baznīcās (kur viņi parādās kā svētie) un reliģiskajos svētkos, kur viņi parādās kā dievības. Nosaukums santería sākotnēji bija negatīvs apzīmējums tiem, kuru svēto pielūgšana novirzījās no katoļu normām.

Budisms

Budisti īpaši ciena arhatus^[] un arahantus,^[] kā arī bodisattvas un budas. ^[]

Diskordiānisms

Diskordiānismā par svēto var nosaukt jebkuru, dzīvu vai mirušu, vai pat jebko citu. Ikviens var kanonizēt jebko vai jebkuru citu, jo ikviens, neatkarīgi no tā, vai viņš to apzinās vai nē, POEE ir pāvests. Tas ir tāpēc, ka "morālā pilnība nav nepieciešama, lai diskordiāņi kļūtu par svētajiem. Jums vienkārši ir daudz jācieš."

Hinduisms

Ir cilvēki, kas tiek dēvēti par hinduistu svētajiem, un lielākā daļa no viņiem tiek identificēti arī ar apzīmējumiem Sant, Mahatma, Paramahamsa vai Svami, vai arī ar tituliem Sri vai Srila.

Islāms

Arābu vārds wali (arābu ولي, daudzskaitlī Awliyā' أولياء) angļu valodā parasti tiek tulkots kā "Saint". Tomēr wali nevajadzētu jaukt ar kristīgo svētuma tradīciju. Nozīmīgs agrīnais sunnītu islāma ticības zinātnieks Ahmads ibn Muhameds al-Tahavi savā grāmatā "Al-Aqidah At-Tahawiya" minēja: "Vali ir viens no galvenajiem islāma ticības pamatlicējiem:

Mēs nedodam priekšroku nevienam no svēto vīriešiem starp Ummah pār kādu no praviešiem, bet drīzāk mēs sakām, ka jebkurš no praviešiem ir labāks nekā visi awliya "kopā. Mēs ticam tam, ko zinām par Karamatu, awliya' brīnumiem un autentiskiem stāstiem par viņiem no uzticamiem avotiem.

Atšķirībā no praviešiem un vēstnešiem, awliya var būt gan vīrieši, gan sievietes. Viena no pazīstamākajām svētajām sievietēm ir Rabi`a al-Adawiyya.

Islāmā tiek uzskatīts^[], ka svētais no svētajiem ir Muhameda brālēns Ali Ibn Abi Talibs, kura mācības ir visu sūfiju ordeņu izcelsme. Turklāt visi svētie uzskata viņu par savu aizstāvi "Svētais no svētajiem".

Sufismā lielākie vali tiek uzskatīti par meistariem garīgās attīrīšanās mākslā. Dažas islāma grupas augstu vērtē Hadrat (burtiski - Klātbūtne, svēto svēto sufiju tituls).

Jūdaisms

Vārds cadik "taisnais" un ar to saistītās nozīmes attīstījās rabīnu domāšanā, sākot no tā talmudiskā pretstatījuma ar Hasid ("dievbijīgs" goda vārds), līdz tā izpētei ētikas literatūrā un garīgumam Kabalā. Hasīdu jūdaismā cādika institūts ieguva centrālo nozīmi.

Sikhisms

Sant jeb bhagata jēdziens ir sastopams Ziemeļindijas reliģiskajā domāšanā, tostarp sikhismā. Tādas personības kā Kabirs, Ravidas, Nanaks un citi tiek uzskatīti par Sant tradīcijas pārstāvjiem. Daži no viņu mistiskajiem sacerējumiem ir iekļauti Guru Granth Sahib. Termins "Sant" joprojām dažkārt tiek brīvi lietots attiecībā uz dzīviem cilvēkiem sikhu un radniecīgās kopienās. ^[]

Saistītās lapas

• Ikona
• Svētais aizbildnis

Saistītās lapas

• Ikona
• Svētais aizbildnis