Svētais — definīcija un nozīme kristietībā un citās reliģijās
Svētais — definīcija un nozīme kristietībā un citās reliģijās: uzzini, kas padara cilvēku svētu, teoloģiskās atšķirības, kanonizācijas un vēsturiskie piemēri.
Svētais parasti nozīmē svētu, dievbijīgu vai īpaši godājamu personu. Daudzās reliģijās svētie ir cilvēki, kuri tiek uzskatīti par īpaši tuviem Dievam vai dieviem, par paraugdzīves cienīgiem un bieži – par starpniekiem starp dievišķo un cilvēku pasauli. Termins var attiekties gan uz konkrētu personu, gan uz īpašu statusu vai stāvokli, ko piešķir reliģiskās kopienas.
Definīcija un teoloģiskā nozīme
Svētais var nozīmēt:
- cilvēku ar īpašu svētumu – persona, kuras dzīve, darbi vai mirstība tiek uzskatīta par paraugu;
- visi ticīgie kopumā – daudzas kristīgās tradīcijas lieto terminu, runājot par visiem, kas atrodas Kristū (piem., Bībelē un kristīgajā mācībā);
- svēta lieta vai vieta – reizēm vārdu lieto arī par svētiem priekšmetiem, relikvijām vai vietām.
Svēto loma kristietībā
Kristietībā vārds "svētais" attiecas uz jebkuru cilvēku, kurš ir "Kristū" un kurā mājo Kristus - gan debesīs, gan virs zemes. Tā ir gan teoloģiska kategorija (iemantojums, kas pienākas iedzīvotājam Kristū), gan kultiska prakse (atšķirīgu personu īpaša godināšana). Pareizticīgie kristieši un katoļi māca, ka visi kristieši Debesīs ir svētie, taču daži ir vairāk izcelti un tiek īpaši godināti vai slavināti par savu dzīves svētumu, brīnumiem vai mocekļa nāvi.
Kristīgajā Bībelē tikai viena persona tiek saukta par svēto ar tiešu nosaukumu citātā: "Viņi apskauda Mozu nometnē un Āronu, Tā Kunga svēto." (Psalmi 106:16-18). Apustulis Pāvils Efeziešiem 3:8 sauc sevi par "mazāko no visiem svētajiem", kas atspoguļo ideju, ka arī apustuļi un pirmajās kopienās bijušie var tikt uztverti kā svēti cilvēki.
Svēto atzīšana dažādās kristīgajās tradīcijās
- Katoļi: katoļu baznīcā pastāv formalizēta kanonizācijas procedūra, kurā tiek izskatīta kandidāta dzīve, ticība, tikumība un bieži arī vienas vai vairākas mirkles (brīnumi) pēc nāves. Kanonizācijas stadijas parasti ietver: "Servants of God", "Venerable", "Blessed" (beatifikācija) un "Saint" (kanonizācija).
- Pareizticīgie: pareizticīgajā tradīcijā bieži runā par "glorificēšanu" vai "svēto atzīšanu" (glorifikāciju). Process var būt lokālāks un sākas ar tautas pielūgsmi un vietēju viedokli; oficiāla atzīšana tiek piešķirta pēc garīgas izpētes un svētceļojuma tradīcijām.
- Protestanti: daudzas protestantu konfesijas noraida ideju par īpašu starpnieku nepieciešamību – tās uzsver, ka visi ticīgie ir svēti (kalls "svētums" jeb "pilsētas priesterība"). Tādēļ vārdu "svētais" biežāk lieto kopā ar visu draudzi, nevis kā atsevišķu kanonizētu personu kategoriju. Tomēr daži protestantu apriņķi vērtē izcili ticīgus cilvēkus ar lielu cieņu kā parauga piemērus.
Svēto vēršanas prakse un funkcijas
Svēto kults un godināšana kristietībā var ietvert:
- lūgšanu par starpniecību (intercession) un svēto starpniecības pieprasīšanu;
- reliģisku relikviju (pēdu, apģērba, kaulu) glabāšanu un piemiņas saglabāšanu;
- ikonu, statuju un altāru izmantošanu dievkalpojumos un privātājā dievbijībā;
- svētku dienu (pieminēšanas datumu) ievērošanu, patronu aizbildniecību pilsētām, profesijām vai ģimenēm;
- lomu sabiedriskajā dzīvē — svētie ietekmē mākslu, literatūru, vietvārdu izvēli un cilvēku morālās normas.
Citu reliģiju skatījums uz "svēto" vai līdzīgām figūrām
Daudzās pasaules reliģijās pastāv personas vai jēdzieni, kuriem funkcijas līdzinās kristīgajiem svētajiem:
- islāmā — termins "wali" (draugs Dieva) apzīmē svēto vai īpaši dievbijīgu cilvēku; sufismā svētie bieži tiek godināti;
- judaismā — taisni cilvēki (tzadik) tiek uzskatīti par garīgi izcilākiem un dažkārt tiek pieminēti kā starpnieki vai paraugi;
- hinduismā — svētie jogi, sādhu, sant vai gari (gurū) tiek cienīti par garīgo pieredzi un mācībām;
- budismā — arhat, bodhisatva vai citi sasniegtie garīgie meistari tiek uzskatīti par paraugiem un bieži tiek godināti kā svētas figūras;
- sikhismā grū (guru) un izcili reliģiskie skolotāji tiek plaši godāti.
Vēsturiska attīstība un kritika
Svēto kults izveidojās jau agrīnajā kristietībā — īpaši mocekļu godināšana, kapu apciemošana un relikviju cienīšana kļuva plaši izplatīta. Viduslaikos svēto kults sintezējās ar vietējo folkloru, radot plašu svētceļojumu un svētku sistēmu. Reformācijas laikā daudzās protestantu tradīcijās tika kritizēta pārmērīga svēto godināšana un ticība relikvijām; tas noveda pie atšķirīgām prasmēm starp Romas katoļiem, pareizticīgajiem un protestantiem.
Mūsdienu perspektīvas un kultūras ietekme
Mūsdienās svēto loma dažādās kopienās atšķiras: katoļi un pareizticīgie turpina kanonizēt un godināt svētos, daudzas protestantu kopienas uzsver, ka visi ticīgie ir “svēti”, savukārt sekulārajā kultūrā daudzas svēto figūras saglabā simbolisku un kultūras nozīmi (mākslā, literatūrā, vietvārdu sistēmā). Debates par starpniecību, brīnumu vērtību un svēto vietu reliģiskajā praksē joprojām ir aktuālas gan teoloģiski, gan sociāli.
Galu galā "svētais" ir gan reliģisks statuss, gan sabiedriski kultivēta loma, kura atšķirīgi tiek definēta, atzīta un lietota dažādos ticību un kultūru kontekstos.
Kristīgajā mākslā svētie bieži tiek attēloti ar auru, kas simbolizē viņu svētumu. Jūda ir attēlots bez aureolas.
Kristīgajā mākslā svētie bieži tiek attēloti ar auru, kas simbolizē viņu svētumu. Jūda ir attēlots bez aureolas.
Vispārīgi raksturojumi
Daudzas reliģijas izmanto "svēto" ideju, lai godinātu cilvēkus, piemēram, hinduistu svētie. Ja cilvēks tiek uzskatīts par svēto, neatkarīgi no tā, kādai reliģijai viņš pieder, viņš parasti ir:
- Ļoti labs cilvēks
- Ļoti labs skolotājs
- Spēj darīt brīnumus
- Spēj lūgt par ticīgajiem
- Dzīvošana bez daudzām materiālām lietām vai ērtībām
- Zinošs par svētajām lietām
Vispārīgi raksturojumi
Daudzas reliģijas izmanto "svēto" ideju, lai godinātu cilvēkus, piemēram, hinduistu svētie. Ja cilvēks tiek uzskatīts par svēto, neatkarīgi no tā, kādai reliģijai viņš pieder, viņš parasti ir:
- Ļoti labs cilvēks
- Ļoti labs skolotājs
- Spēj darīt brīnumus
- Spēj lūgt par ticīgajiem
- Dzīvošana bez daudzām materiālām lietām vai ērtībām
- Zinošs par svētajām lietām
Kristietība
Anglikānisms
Anglikāņu komūnijā un anglikāņu kustības turpinājumā svētais ir persona, kuru sabiedriskā doma ir atzinusi par svētu cilvēku. Svētie tiek uzskatīti par svētuma paraugiem, kam jāseko, un par "liecinieku mākoni", kas stiprina un iedrošina ticīgo viņa garīgajā ceļojumā (Ebr.12:1). Anglikāņu oficiālā politika atzīst svēto eksistenci debesīs.
Austrumu pareizticība
Austrumu pareizticīgo baznīcā par svēto tiek uzskatīts ikviens, kurš atrodas Debesīs, neatkarīgi no tā, vai ir vai nav atzīts šeit uz zemes. Tas nozīmē, ka Ādamam un Ievai, Mozum un dažādiem praviešiem (izņemot eņģeļus un erceņģeļus) ir piešķirts tituls "svētais". Pareizticīgajā baznīcā svētums nozīmē tuvību Dievam.
Luterānisms
Luteriskajā baznīcā par svētajiem tiek uzskatīti visi kristieši - gan debesīs, gan uz zemes. Tomēr baznīca joprojām atzīst un godina atsevišķus svētos, tostarp dažus katoļu baznīcas godinātos svētos.
Metodisms
Lai gan metodisti kopumā nepraktizē svēto aizbildniecību vai pielūgsmi, viņi tos godina un apbrīno. Metodisti uzskata, ka visi kristieši ir svētie, bet lielākoties šo terminu lieto, lai apzīmētu Bībeles cilvēkus, kristiešu vadītājus un ticības mocekļus. Daudzas metodistu baznīcas ir nosauktas svēto vārdā, piemēram, Divpadsmit apustuļu, Džona Veslija u. c.
Mormoņi (Pēdējo dienu svētie)
Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas (LDS Baznīca) ticība attiecībā uz svētajiem ir tuva protestantu ticībai. Jaunajā Derībā svētie ir visi tie, kas ir kristīti. "Pēdējo dienu" apzīmē mācību, ka locekļi dzīvo "pēdējās dienās", pirms Kristus otrās atnākšanas. Tāpēc locekļus bieži dēvē par "Pēdējo dienu svētajiem" vai "LDS", bet savā starpā - par "svētajiem".
Austrumu pareizticīgie
Sīrijas pareizticīgo, Aleksandrijas koptu pareizticīgo baznīca, Etiopijas pareizticīgo baznīca, Eritrejas pareizticīgo baznīca, Malankaras pareizticīgo sīriešu baznīca un Armēņu apustuliskā baznīca atzīst svēto eksistenci, bet oficiāli tos atzīst katrs savā veidā. Piemēram, Aleksandrijas koptu pareizticīgo baznīcas pāvests kanonizē svētos ar šīs baznīcas Svētās sinodes apstiprinājumu. Koptu pareizticīgo ticības prasība ir tāda, ka no svētā nāves līdz viņa kanonizācijai ir jāpaiet vismaz 50 gadiem, un koptu pareizticīgo baznīcas pāvestam ir jāievēro šis noteikums.
Citas kristiešu grupas
Ir dažas grupas, kas nepieņem ideju par Svēto sadraudzību. Daži uzskata, ka visi mirušie atrodas dvēseles miegā līdz galīgajai augšāmcelšanai tiesas dienā. Citi uzskata, ka mirušie dodas uz paradīzi vai Tartaru, lai gaidītu dienu, kad dzīvie un mirušie tiks tiesāti. Dažas grupas netic, ka mirušajiem ir kāda saikne ar dzīvajiem.
Protestantisms
Daudzās protestantu baznīcās vārds "svētais" tiek lietots vispārīgāk, lai apzīmētu ikvienu kristieti. Tas ir līdzīgi kā Pāvila daudzās atsauces Bībeles Jaunajā Derībā. Šādā veidā ikviens, kas ir Kristus miesā (jebkurš kristietis), ir "svētais" savu attiecību ar Jēzu Kristu dēļ. Daudzi protestanti lūgšanas svētajiem uzskata par elkdievību, jo uzskata, ka lūgšanas ir jāvēršas tikai pie paša Dieva.
Romas katolicisms
Kādā Romas katoļu tīmekļa vietnē teikts, ka "vēsturē, Romas Martiroloģijā un pareizticīgo avotos ir vairāk nekā 10 000 svēto un beatificēto, bet nav precīza skaitļa".
1756. gadā priesteris Albans Butlers publicēja "Svēto dzīvi", kurā bija iekļauti 1486 svētie. Jaunākajā šī darba izdevumā ir 2565 svēto dzīvesstāsti. Vatikāna Svēto lietu kongregācijas amatpersona monsinjors Roberts Sarno sacīja, ka nav iespējams pateikt precīzu svēto skaitu.
Katoļu baznīca māca, ka tā nevienu nepadara par svēto. Tā vietā tā atzīst svēto. Baznīcā ar svētā titulu apzīmē personu, kuru Katoļu baznīca ir kanonizējusi (oficiāli atzinusi), un tāpēc tiek uzskatīts, ka tā atrodas Debesīs.
Tā kā Baznīca tic, ka visi cilvēki Debesīs ir svētie, ir daudzi cilvēki, kas, kā tiek uzskatīts, atrodas Debesīs, bet nav oficiāli pasludināti par svētajiem. Dažkārt vārdu "svētais" lieto, lai apzīmētu kristiešus, kas joprojām dzīvo šeit, uz zemes.
Svēto godināšana, latīņu valodā cultus jeb "svēto kults", apzīmē dievkalpošanu kādam konkrētam svētajam vai svētajiem. Dažkārt to sauc par "pielūgsmi", bet tikai senajā nozīmē "godināt vai izrādīt cieņu". Saskaņā ar Katoļu baznīcas uzskatiem dievkalpojums ir pienācīgi rezervēts tikai Dievam un nekad ne svētajiem. Svētajiem var lūgt palīdzību, tāpat kā var lūgt kādu cilvēku uz zemes, lai par viņu lūdzas.
Svētais var būt kādas lietas vai profesijas aizbildnis, vai arī to var piesaukt pret konkrētām slimībām vai katastrofām, dažkārt saskaņā ar tautas paražām, bet dažkārt - saskaņā ar oficiāliem Magisterija paziņojumiem. Tiek uzskatīts, ka svētajiem nepiemīt pašiem sava vara, bet tikai tā, ko piešķir Dievs.
Kļūšana par svēto
Personu, kas tiek uzskatīta par ļoti svētu, var pasludināt par svēto formālā procesā, ko sauc par kanonizāciju. Formāla kanonizācija ir ilgs process, kas bieži vien ilgst daudzus gadus, pat gadsimtus. Pirmais solis šajā procesā ir kandidāta dzīves izpēte, ko veic eksperts. Pēc tam ziņojums par kandidātu tiek nodots attiecīgās teritorijas bīskapam, un tiek veikta papildu izpēte. Pēc tam tas tiek nosūtīts Svēto lietu kongregācijai Romā.
Ja pieteikums tiek apstiprināts, personai var tikt piešķirts tituls "godājamais". Turpmākas izmeklēšanas rezultātā kandidātu var beatificēt un piešķirt titulu "svētītais". Lai oficiāli pasludinātu par svēto, ir nepieciešami vismaz divi svarīgi brīnumi. Šiem brīnumiem jānotiek pēc kandidāta nāves. Visbeidzot, kad tas viss ir izdarīts, pāvests svēto kanonizē.
Kad persona ir pasludināta par svēto, tās ķermenis tiek uzskatīts par svētu. Svēto mirstīgās atliekas sauc par svētajām relikvijām, un tās parasti izmanto baznīcās. Par relikvijām var izmantot arī svēto personīgās mantas. Dažiem svētajiem ir simbols, kas simbolizē viņu dzīvi.
Kristietība
Anglikānisms
Anglikāņu komūnijā un anglikāņu kustības turpinājumā svētais ir persona, kuru sabiedriskā doma ir atzinusi par svētu cilvēku. Svētie tiek uzskatīti par svētuma paraugiem, kam jāseko, un par "liecinieku mākoni", kas stiprina un iedrošina ticīgo viņa garīgajā ceļojumā (Ebr.12:1). Anglikāņu oficiālā politika atzīst svēto eksistenci debesīs.
Austrumu pareizticība
Austrumu pareizticīgo baznīcā par svēto tiek uzskatīts ikviens, kurš atrodas Debesīs, neatkarīgi no tā, vai ir vai nav atzīts šeit uz zemes. Tas nozīmē, ka Ādamam un Ievai, Mozum un dažādiem praviešiem (izņemot eņģeļus un erceņģeļus) ir piešķirts tituls "svētais". Pareizticīgajā baznīcā svētums nozīmē tuvību Dievam.
Luterānisms
Luteriskajā baznīcā par svētajiem tiek uzskatīti visi kristieši - gan debesīs, gan uz zemes. Tomēr baznīca joprojām atzīst un godina atsevišķus svētos, tostarp dažus katoļu baznīcas godinātos svētos.
Metodisms
Lai gan metodisti kopumā nepraktizē svēto aizbildniecību vai pielūgsmi, viņi tos godina un apbrīno. Metodisti uzskata, ka visi kristieši ir svētie, bet lielākoties šo terminu lieto, lai apzīmētu Bībeles cilvēkus, kristiešu vadītājus un ticības mocekļus. Daudzas metodistu baznīcas ir nosauktas svēto vārdā, piemēram, Divpadsmit apustuļu, Džona Veslija u. c.
Mormoņi (Pēdējo dienu svētie)
Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas (LDS Baznīca) ticība attiecībā uz svētajiem ir tuva protestantu ticībai. Jaunajā Derībā svētie ir visi tie, kas ir kristīti. "Pēdējo dienu" apzīmē mācību, ka locekļi dzīvo "pēdējās dienās", pirms Kristus otrās atnākšanas. Tāpēc locekļus bieži dēvē par "Pēdējo dienu svētajiem" vai "LDS", bet savā starpā - par "svētajiem".
Austrumu pareizticīgie
Sīrijas pareizticīgo, Aleksandrijas koptu pareizticīgo baznīca, Etiopijas pareizticīgo baznīca, Eritrejas pareizticīgo baznīca, Malankaras pareizticīgo sīriešu baznīca un Armēņu apustuliskā baznīca atzīst svēto eksistenci, bet oficiāli tos atzīst katrs savā veidā. Piemēram, Aleksandrijas koptu pareizticīgo baznīcas pāvests kanonizē svētos ar šīs baznīcas Svētās sinodes apstiprinājumu. Koptu pareizticīgo ticības prasība ir tāda, ka no svētā nāves līdz viņa kanonizācijai ir jāpaiet vismaz 50 gadiem, un koptu pareizticīgo baznīcas pāvestam ir jāievēro šis noteikums.
Citas kristiešu grupas
Ir dažas grupas, kas nepieņem ideju par Svēto sadraudzību. Daži uzskata, ka visi mirušie atrodas dvēseles miegā līdz galīgajai augšāmcelšanai tiesas dienā. Citi uzskata, ka mirušie dodas uz paradīzi vai Tartaru, lai gaidītu dienu, kad dzīvie un mirušie tiks tiesāti. Dažas grupas netic, ka mirušajiem ir kāda saikne ar dzīvajiem.
Protestantisms
Daudzās protestantu baznīcās vārds "svētais" tiek lietots vispārīgāk, lai apzīmētu ikvienu kristieti. Tas ir līdzīgi kā Pāvila daudzās atsauces Bībeles Jaunajā Derībā. Šādā veidā ikviens, kas ir Kristus miesā (jebkurš kristietis), ir "svētais" savu attiecību ar Jēzu Kristu dēļ. Daudzi protestanti lūgšanas svētajiem uzskata par elkdievību, jo uzskata, ka lūgšanas ir jāvēršas tikai pie paša Dieva.
Romas katolicisms
Kādā Romas katoļu tīmekļa vietnē teikts, ka "vēsturē, Romas Martiroloģijā un pareizticīgo avotos ir vairāk nekā 10 000 svēto un beatificēto, bet nav precīza skaitļa".
1756. gadā priesteris Albans Butlers publicēja "Svēto dzīvi", kurā bija iekļauti 1486 svētie. Jaunākajā šī darba izdevumā ir 2565 svēto dzīvesstāsti. Vatikāna Svēto lietu kongregācijas amatpersona monsinjors Roberts Sarno sacīja, ka nav iespējams pateikt precīzu svēto skaitu.
Katoļu baznīca māca, ka tā nevienu nepadara par svēto. Tā vietā tā atzīst svēto. Baznīcā ar svētā titulu apzīmē personu, kuru Katoļu baznīca ir kanonizējusi (oficiāli atzinusi), un tāpēc tiek uzskatīts, ka tā atrodas Debesīs.
Tā kā Baznīca tic, ka visi cilvēki Debesīs ir svētie, ir daudzi cilvēki, kas, kā tiek uzskatīts, atrodas Debesīs, bet nav oficiāli pasludināti par svētajiem. Dažkārt vārdu "svētais" lieto, lai apzīmētu kristiešus, kas joprojām dzīvo šeit, uz zemes.
Svēto godināšana, latīņu valodā cultus jeb "svēto kults", apzīmē dievbijību konkrētam svētajam vai svētajiem. Dažkārt to sauc par "pielūgsmi", bet tikai senajā nozīmē "godināt vai izrādīt cieņu". Saskaņā ar Katoļu baznīcas uzskatiem dievkalpojums ir pienācīgi rezervēts tikai Dievam un nekad ne svētajiem. Svētajiem var lūgt palīdzību, tāpat kā var lūgt kādu cilvēku uz zemes, lai par viņu lūdzas.
Svētais var būt kādas lietas vai profesijas aizbildnis, vai arī to var piesaukt pret konkrētām slimībām vai katastrofām, dažkārt saskaņā ar tautas paražām, bet dažkārt - saskaņā ar oficiāliem Magisterija paziņojumiem. Tiek uzskatīts, ka svētajiem nepiemīt pašiem sava vara, bet tikai tā, ko piešķir Dievs.
Kļūšana par svēto
Personu, kas tiek uzskatīta par ļoti svētu, var pasludināt par svēto formālā procesā, ko sauc par kanonizāciju. Formāla kanonizācija ir ilgs process, kas bieži vien ilgst daudzus gadus, pat gadsimtus. Pirmais solis šajā procesā ir kandidāta dzīves izpēte, ko veic eksperts. Pēc tam ziņojums par kandidātu tiek nodots attiecīgās teritorijas bīskapam, un tiek veikta papildu izpēte. Pēc tam tas tiek nosūtīts Svēto lietu kongregācijai Romā.
Ja pieteikums tiek apstiprināts, personai var tikt piešķirts tituls "godājamais". Turpmākas izmeklēšanas rezultātā kandidātu var beatificēt un piešķirt titulu "svētītais". Lai oficiāli pasludinātu par svēto, ir nepieciešami vismaz divi svarīgi brīnumi. Šiem brīnumiem jānotiek pēc kandidāta nāves. Visbeidzot, kad tas viss ir izdarīts, pāvests svēto kanonizē.
Kad persona ir pasludināta par svēto, tās ķermenis tiek uzskatīts par svētu. Svēto mirstīgās atliekas sauc par svētajām relikvijām, un tās parasti izmanto baznīcās. Par relikvijām var izmantot arī svēto personīgās mantas. Dažiem svētajiem ir simbols, kas simbolizē viņu dzīvi.
Citas reliģijas
Vārdu "svētais" lieto ne tikai kristietībā. Daudzās reliģijās ir cilvēki, kuri ir atzīti par tādiem, kas sasnieguši visaugstākos reliģiskās mācības mērķus. Angļu valodā termins "svētais" bieži tiek lietots, lai pārtulkotu šo ideju no daudzām pasaules reliģijām.
Āfrikas diaspora
Kubas santerija, haitiešu vodū, brazīliešu umbanda un kandomblē un citas līdzīgas sinkrētiskās reliģijas pārņēma katoļu svētos vai vismaz viņu tēlus un pielietoja tiem savus garus/dievības. Viņi tiek pielūgti baznīcās (kur viņi parādās kā svētie) un reliģiskajos svētkos, kur viņi parādās kā dievības. Nosaukums santería sākotnēji bija negatīvs apzīmējums tiem, kuru svēto pielūgšana novirzījās no katoļu normām.
Budisms
Budisti īpaši ciena arhatus[] un arahantus[], kā arī bodisattvas un budas. []
Diskordiānisms
Diskordiānismā par svēto var nosaukt jebkuru, dzīvu vai mirušu, vai pat jebko citu. Ikviens var kanonizēt jebko vai jebkuru citu, jo ikviens, neatkarīgi no tā, vai viņš to apzinās vai nē, POEE ir pāvests. Tas ir tāpēc, ka "morālā pilnība nav nepieciešama, lai diskordiāņi kļūtu par svētajiem. Jums vienkārši ir daudz jācieš."
Hinduisms
Ir cilvēki, kas tiek dēvēti par hinduistu svētajiem, un lielākā daļa no viņiem tiek identificēti arī ar apzīmējumiem Sant, Mahatma, Paramahamsa vai Svami, vai arī ar tituliem Sri vai Srila.
Islāms
Arābu vārds wali (arābu ولي, daudzskaitlī Awliyā' أولياء) angļu valodā parasti tiek tulkots kā "Saint". Tomēr wali nevajadzētu jaukt ar kristīgo svētuma tradīciju. Nozīmīgs agrīnais sunnītu islāma ticības zinātnieks Ahmads ibn Muhameds al-Tahavi savā grāmatā "Al-Aqidah At-Tahawiya" minēja: "Vali ir viens no galvenajiem islāma ticības pamatlicējiem:
Mēs nedodam priekšroku nevienam no svēto vīriešiem starp Ummah pār kādu no praviešiem, bet drīzāk mēs sakām, ka jebkurš no praviešiem ir labāks nekā visi awliya "kopā. Mēs ticam tam, ko zinām par Karamatu, awliya' brīnumiem un autentiskiem stāstiem par viņiem no uzticamiem avotiem.
Atšķirībā no praviešiem un vēstnešiem, awliya var būt gan vīrieši, gan sievietes. Viena no pazīstamākajām svētajām sievietēm ir Rabi`a al-Adawiyya.
Islāmā tiek uzskatīts[], ka svētais no svētajiem ir Muhameda brālēns Ali Ibn Abi Talibs, kura mācības ir visu sūfiju ordeņu izcelsme. Turklāt visi svētie uzskata viņu par savu aizstāvi "Svētais no svētajiem".
Sufismā lielākie vali tiek uzskatīti par meistariem garīgās attīrīšanās mākslā. Dažas islāma grupas augstu vērtē Hadrat (burtiski - Klātbūtne, svēto svēto sūfiju tituls).
Jūdaisms
Vārds cadik "taisnais" un ar to saistītās nozīmes attīstījās rabīnu domāšanā, sākot no tā talmudiskā pretstatījuma ar Hasid ("dievbijīgs" goda vārds), līdz tā izpētei ētikas literatūrā un garīgumam Kabalā. Hasīdu jūdaismā cādika institūts ieguva centrālo nozīmi.
Sikhisms
Sant jeb bhagata jēdziens ir sastopams Ziemeļindijas reliģiskajā domāšanā, tostarp sikhismā. Tādas personības kā Kabirs, Ravidas, Nanaks un citi tiek uzskatīti par Sant tradīcijas pārstāvjiem. Daži no viņu mistiskajiem sacerējumiem ir iekļauti Guru Granth Sahib. Termins "Sant" joprojām dažkārt tiek brīvi lietots attiecībā uz dzīviem cilvēkiem sikhu un radniecīgās kopienās. []
Citas reliģijas
Vārdu "svētais" lieto ne tikai kristietībā. Daudzās reliģijās ir cilvēki, kuri ir atzīti par tādiem, kas sasnieguši visaugstākos reliģiskās mācības mērķus. Angļu valodā termins "svētais" bieži tiek lietots, lai pārtulkotu šo ideju no daudzām pasaules reliģijām.
Āfrikas diaspora
Kubas santerija, haitiešu vodū, brazīliešu umbanda un kandomblē un citas līdzīgas sinkrētiskās reliģijas pārņēma katoļu svētos vai vismaz viņu tēlus un pielietoja tiem savus garus/dievības. Viņi tiek pielūgti baznīcās (kur viņi parādās kā svētie) un reliģiskajos svētkos, kur viņi parādās kā dievības. Nosaukums santería sākotnēji bija negatīvs apzīmējums tiem, kuru svēto pielūgšana novirzījās no katoļu normām.
Budisms
Budisti īpaši ciena arhatus[] un arahantus,[] kā arī bodisattvas un budas. []
Diskordiānisms
Diskordiānismā par svēto var nosaukt jebkuru, dzīvu vai mirušu, vai pat jebko citu. Ikviens var kanonizēt jebko vai jebkuru citu, jo ikviens, neatkarīgi no tā, vai viņš to apzinās vai nē, POEE ir pāvests. Tas ir tāpēc, ka "morālā pilnība nav nepieciešama, lai diskordiāņi kļūtu par svētajiem. Jums vienkārši ir daudz jācieš."
Hinduisms
Ir cilvēki, kas tiek dēvēti par hinduistu svētajiem, un lielākā daļa no viņiem tiek identificēti arī ar apzīmējumiem Sant, Mahatma, Paramahamsa vai Svami, vai arī ar tituliem Sri vai Srila.
Islāms
Arābu vārds wali (arābu ولي, daudzskaitlī Awliyā' أولياء) angļu valodā parasti tiek tulkots kā "Saint". Tomēr wali nevajadzētu jaukt ar kristīgo svētuma tradīciju. Nozīmīgs agrīnais sunnītu islāma ticības zinātnieks Ahmads ibn Muhameds al-Tahavi savā grāmatā "Al-Aqidah At-Tahawiya" minēja: "Vali ir viens no galvenajiem islāma ticības pamatlicējiem:
Mēs nedodam priekšroku nevienam no svēto vīriešiem starp Ummah pār kādu no praviešiem, bet drīzāk mēs sakām, ka jebkurš no praviešiem ir labāks nekā visi awliya "kopā. Mēs ticam tam, ko zinām par Karamatu, awliya' brīnumiem un autentiskiem stāstiem par viņiem no uzticamiem avotiem.
Atšķirībā no praviešiem un vēstnešiem, awliya var būt gan vīrieši, gan sievietes. Viena no pazīstamākajām svētajām sievietēm ir Rabi`a al-Adawiyya.
Islāmā tiek uzskatīts[], ka svētais no svētajiem ir Muhameda brālēns Ali Ibn Abi Talibs, kura mācības ir visu sūfiju ordeņu izcelsme. Turklāt visi svētie uzskata viņu par savu aizstāvi "Svētais no svētajiem".
Sufismā lielākie vali tiek uzskatīti par meistariem garīgās attīrīšanās mākslā. Dažas islāma grupas augstu vērtē Hadrat (burtiski - Klātbūtne, svēto svēto sufiju tituls).
Jūdaisms
Vārds cadik "taisnais" un ar to saistītās nozīmes attīstījās rabīnu domāšanā, sākot no tā talmudiskā pretstatījuma ar Hasid ("dievbijīgs" goda vārds), līdz tā izpētei ētikas literatūrā un garīgumam Kabalā. Hasīdu jūdaismā cādika institūts ieguva centrālo nozīmi.
Sikhisms
Sant jeb bhagata jēdziens ir sastopams Ziemeļindijas reliģiskajā domāšanā, tostarp sikhismā. Tādas personības kā Kabirs, Ravidas, Nanaks un citi tiek uzskatīti par Sant tradīcijas pārstāvjiem. Daži no viņu mistiskajiem sacerējumiem ir iekļauti Guru Granth Sahib. Termins "Sant" joprojām dažkārt tiek brīvi lietots attiecībā uz dzīviem cilvēkiem sikhu un radniecīgās kopienās. []
Saistītās lapas
- Ikona
- Svētais aizbildnis
Saistītās lapas
- Ikona
- Svētais aizbildnis
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir svētais?
A: Svētais ir svēta persona.
J: Kas daudzās reliģijās tiek uzskatīti par svētajiem?
A: Daudzās reliģijās par svētajiem tiek uzskatīti cilvēki, kuri tiek uzskatīti par svētiem.
J: Kas kristietībā tiek uzskatīts par svēto?
A: Kristietībā par svēto tiek uzskatīts ikviens cilvēks, kurš ir "Kristū" un kurā mājo Kristus - gan debesīs, gan uz zemes.
J: Ko pareizticīgie un katoļi māca par svētajiem debesīs?
Atbilde: Viņi māca, ka visi kristieši Debesīs ir svētie, bet daži ir cienīgāki par citiem.
Jautājums: Kas kristīgajā Bībelē ir minēts kā svētais?
A: Kristīgajā Bībelē par svēto tiek saukts ne tikai viens cilvēks, bet arī Mozus, kas Psalmos 106:16-18 tiek dēvēts par svēto.
J: Ko apustulis Pāvils teica par sevi kā par svēto?
A: Efeziešiem 3:8 apustulis Pāvils sevi nosauca par "mazāko no visiem svētajiem".
Jautājums: Uz kurām draudzēm Pāvils vērsās savās vēstulēs par svētajiem?
A: Pāvils uzrunāja svētos Ahajā 2. vēstulē korintiešiem 1:1, svētos Efezā un visus svētos Jēzū Kristū Filipos.
Meklēt