Katoļticība

Raksturojums

Vārds "katolicisms" attiecas uz daudzām lietām, tostarp uz reliģiskajiem uzskatiem (ko sauc par "teoloģiju" un "doktrīnām") un reliģisko dievkalpojumu formu (ko sauc par liturģiju). Šis vārds attiecas arī uz katoļu reliģiskajiem uzskatiem par ētiku (par to, kas ir pareizi un nepareizi). Tas attiecas arī uz veidiem, kā katoļu reliģijas locekļi dzīvo un praktizē savu reliģiju.

Daudzi cilvēki lieto vārdu "katolicisms", lai runātu par katoļu Baznīcas reliģiskajiem uzskatiem, kuras vadītāju sauc par Romas bīskapu un bieži vien arī par pāvestu. Katoļu baznīca atrodas Vatikānā, nelielā neatkarīgā valstī Romas pilsētā Itālijā. Dažkārt ar šo vārdu apzīmē arī citu kristīgo baznīcu, tostarp Austrumu pareizticīgo baznīcu, ticību, kurām ir daudzi katoļu baznīcai līdzīgi uzskati, bet kuras neuzskata, ka Romas bīskaps ir to vadītājs.

Vārds "katolicisms" bieži tiek lietots, lai noteiktu atšķirību starp katoļu kristiešu ticību un ticību, ko citi sauc par protestantu kristiešiem. Katoļu un pareizticīgo baznīcās ticības noteikšanai tiek izmantoti baznīcas vadītāji, kurus sauc par bīskapiem. Savukārt protestanti ticības noteikšanai bieži izmanto katra locekļa paša izpratni par Bībeli. Protestanti Bībeles izpratnei izmanto 16. gadsimta protestantu reformācijas pamatnostādnes. Tā ir otra lielākā reliģiskā konfesija pasaulē aiz sunnisma.

No kurienes cēlies vārds "katolis"

Senākais dokuments, kurā lietots nosaukums "Katoļu baznīca", ir vēstule, ko sarakstījis kāds Ignācijs. Ignācijs dzīvoja senajā Antiohijas pilsētā. gadā Ignācijs uzrakstīja vēstuli, kas bija adresēta kristiešu kopienai senajā Smirnas pilsētā. Šajā vēstulē Ignācijs mudināja kristiešu kopienu būt uzticīgiem savam vadītājam, bīskapam. Ignācijs rakstīja:

"Kur parādās bīskaps, tur lai ir arī ļaužu pulks, tāpat kā tur, kur ir Jēzus Kristus, tur ir arī katoļu Baznīca."

Grupas, kas sevi dēvē par "katoļiem"

Daudzas dažādas kristiešu konfesijas (grupas) sauc sevi par "katoļiem". Bieži vien šīm grupām ir īpaši uzskati par saviem vadītājiem, kurus sauc par bīskapiem. Tās tic, ka Jēzus no Nācaretes (kuru kristieši uzskata par Dieva Dēlu) iecēla pirmos bīskapus, kuri iecēla nākamos bīskapus, kuri galu galā iecēla katras kopienas pašreizējos bīskapus. Šo vadītāju iecelšanu sauc par "apustulisko pēctecību".

Grupas, kas lieto terminu "katoļi", lai runātu par sevi, ir:

1. Katoļu baznīca, ko sauc arī par Romas katoļu baznīcu.
2. Austrumu pareizticīgie un austrumu pareizticīgie
3. Veco katoļu, anglikāņu, dažu luterāņu un citas grupas.
4. Kopienas, kas uzskata, ka ir zaudējušas "apustulisko pēctecību", bet ir lūgušas citu kopienu "iesvētīt" jaunus vadītājus. ("Iesvētīt" vai "iesvētīt" ir vārds, ar ko apzīmē ceremoniju, kuras laikā tiek iecelts bīskaps vai jauns reliģiskais vadītājs.)

Ne visas kopienas uzskata, ka citas kopienas pareizi lieto terminu "katolisks". Tāpat ne visas kopienas uzskata, ka citām kopienām ir apustuliskā sukcesija. Piemēram, Katoļu baznīca uzskata, ka Austrumu pareizticīgajiem ir apustuliskā sukcesija. Tomēr Katoļu baznīca neuzskata, ka tā ir anglikāņiem vai luterāņiem.

Austrumu pareizticīgajiem ir līdzīgi uzskati par anglikāņiem un luterāņiem. Ne visi pareizticīgie tic, ka Katoļu baznīcai ir apustuliskā pēctecība. Dažādiem Austrumu pareizticīgo baznīcu locekļiem ir atšķirīgi viedokļi.

Tomēr anglikāņi un luterāņi kopumā uzskata, ka visi kristieši ir daļa no "katoļu" baznīcas. Šīm grupām ir ļoti atšķirīga izpratne par jēdzienu "katoļu".

Vēsture

Kā tas tika sākts

Katoļticības aizsākumi meklējami Jēzū no Nācaretes, ebreju izcelsmes cilvēkā, kuru kristieši uzskata par Dieva Dēlu, un šī ticība ir pazīstama kā Trīsvienība (Tēvs, Dēls un Svētais Gars). Katoļi tic, ka Jēzus ir senā ebreju ķēniņa Dāvida pēcnācējs. Jēzu 33. gadā pēc Kristus dzimšanas krustā piesita romieši. Katoļi tic, ka Jēzus ir augšāmcēlies no mirušajiem un runājis ar saviem sekotājiem, ko sauc par divpadsmit apustuļiem. Viņi arī tic, ka Jēzus augšāmcēlās debesīs un pēc tam sūtīja Svēto Garu, lai vadītu savus sekotājus Vasarsvētku notikumā, kas pazīstams kā Vasarsvētki.

Viens no viņa sekotājiem, apustulis vārdā Svētais Pēteris, Jēzus viņu iecēla par vadītāju un vēlāk tika atzīts par pirmo pāvestu jeb Romas bīskapu, bet drīz pēc tam viņš tika sagūstīts un nomocīts Romā. Katoļi tic, ka svētajam Pēterim tika dotas "Debesu valstības atslēgas", kas nozīmē, ka Jēzus viņu un apustuļus iecēla par atbildīgajiem par grēku piedošanu. Katoļi tic, ka svētais Pēteris nodeva Kristus viņam doto apustulisko varu (spēju ordinēt priesterus un konsekrēt Euharistiju) pāvestiem, kuri šo varu caur pāvestību turpina nodot līdz pat šai dienai. Pašlaik pāvests ir pāvests Francisks, kurš ir Katoļu baznīcas vadītājs. Vārds "pāvests" cēlies no latīņu valodas vārda "tēvs".

325. gadā Nīkajas Pirmais koncils vienojās par to, kā organizēt baznīcu. Koncils vienojās, ka Baznīcai ir pieci patriarhi (patriarhs bija augstākais baznīcas vadītājs). Šie pieci vadītāji bija Romas (pāvests), Aleksandrijas, Antiohijas, Konstantinopoles un Jeruzalemes arhibīskapi. Romas patriarhs tika godināts kā "pirmais starp vienlīdzīgiem".

Strīdi baznīcā

Laika gaitā vairākas grupas atdalījās no katoļu baznīcas atšķirīgu teoloģisko uzskatu dēļ. Tas izraisīja atdalīšanos no Baznīcas, ko sauc par šķelšanos. Lielākā daļa šķelšanos notika tāpēc, ka cilvēkiem bija atšķirīgi uzskati par to, kas ir patiesība.

451. gadā notika baznīcas šķelšanās, kad visi baznīcas vadītāji, sapulcējušies uz Baznīcas koncilu Halkedonas pilsētā, ekskomunicēja (izslēdza) trīs vadītājus, jo viņi pieturējās pie monofizītisma un negribēja pieņemt uzskatu, ka Jēzum bija divas dabas (pilnībā dievišķa un pilnībā cilvēciska). Šie trīs bija Ēģiptes, Sīrijas un Armēnijas bīskapi. Protams, arī šie trīs bīskapi nepiekrita tam, ka viņus ekskomunicēja, tāpēc viņu vadītās baznīcas vēl šodien sauc par Austrumu pareizticīgo baznīcām.

1054. gadā katoļu baznīcas austrumu daļa atdalījās Austrumu un Rietumu šķelšanās procesā. Baznīca Rietumeiropā, kas sekoja pāvestam, kļuva pazīstama kā Romas katoļu baznīca. Baznīcas pārējā pasaulē, kas neuzskatīja, ka pāvestam būtu jāvada visi kristieši, kļuva pazīstamas kā pareizticīgo baznīca. "Pareizticīgā" nozīmē "pareizā ticība", jo viņi uzskata, ka ir saglabājuši agrīnās baznīcas mācības, bet Romas katoļi to nav saglabājuši.

Nākamā lielā atdalīšanās bija protestantu reformācija. Protestanti pretojās spēkā esošajai Romas baznīcas centrālajai autoritātei un noraidīja daudzas prakses, ticības un disciplīnas. Reformācija sākās Vācijā, kur Mārtiņš Luters nosūtīja Baznīcai savas prasības pēc pārmaiņām. Politisko apstākļu dēļ Eiropā daudzas tautas atbalstīja Luteru. Tika izveidota luterāņu baznīca. Vēlāk sākās kalvinistu jeb prezbiterāņu baznīca.

Anglijā anglikāņu baznīcu izveidoja karalis Henrijs VIII. Viņš vēlējās šķirties no savas pirmās sievas, bet pāvests to neatļāva, jo laulība bija spēkā esoša. Sākotnēji karaļa Henrija VIII Anglikāņu baznīca bija ļoti līdzīga katoļu baznīcai. Galvenā atšķirība bija tā, ka baznīcas galva bija karalis, nevis pāvests. Vēlāk, viņa dēla Edvarda VI laikā, Anglikāņu baznīca kļuva reformētāka jeb protestantiskāka. Anglikāņi un vairākas citas protestantu konfesijas joprojām uzskata, ka viņi ir reformēti katoļi. Anglikāņu vidū radās puritānisms, kuri uzskatīja, ka reformas nebija pietiekami tālejošas.

Pēc reformācijas radās daudzas citas baznīcas, jo radās domstarpības par iepriekšējās protestantu mācības uzskatiem un praksi. Saskaņā ar 2010. gada ASV Reliģisko draudžu un piederības pētījuma datiem tas veido lielāko daļu protestantu konfesiju Amerikas Savienotajās Valstīs. To ir aptuveni 314 000. Divi šādu protestantu (vai reformēto) baznīcu piemēri ir metodistu un baptistu baznīcas.

Reliģiskā pārliecība

Tie paši aspekti katoļu un citu kristiešu

• Desmit baušļi
• Ticība, ka Dievs zina visu, ka Dievam ir neierobežota vara un ka viss, ko Dievs dara, ir labs.
• Ticība, ka Jēzus Kristus ir miris par pasaules grēkiem, augšāmcēlies un kādu dienu "atkal nāks godībā, lai tiesātu dzīvos un mirušos."
• Cik svarīgi ir pielūgt Dievu.
• Bībeles nekļūdīgums

Kas atšķiras no austrumu pareizticīgajiem kristiešiem

• Romas bīskapa (pazīstams arī kā pāvests) pārākums.
• Filioque klauzula (Nīkajas ticības apliecība).

Kas atšķiras no galvenajiem protestantiem

• Katoļi tic reālai Kristus klātbūtnei Euharistijā (to sauc par transsubstanciāciju).
• Romas katoļi tic, ka Dievs piedod grēkus ar izlīgšanas sakramenta (gandarīšanas) palīdzību, ko veic priesteris, savukārt lielākā daļa protestantu netic šim sakramentam.
• Romas katoļi uzskata, ka ir svarīgi dzīvot saskaņā ar Svētajiem Rakstiem un Tradīciju, no kuras izriet Baznīcas Magisteriāla (bīskapu, kas ir vienotībā ar pāvestu) mācība, savukārt lielākā daļa protestantu tic Sola Scriptura (tikai Bībele).
• Romas katoļi tic, ka pāvesta autoritāte (ļoti īpašos, svinīgos gadījumos, ko sauc par "ex Cathedra") un Bībele ir nekļūdīgi, savukārt lielākā daļa protestantu tic, ka Bībele ir nekļūdīga, bet ne nekļūdīgs pāvests. Katoļu baznīcas vēsturē pāvesta nekļūdība ir pasludināta divas reizes. Vienu reizi, lai paziņotu, ka Marija ir ieņemta bez grēka, un otru reizi, lai paziņotu, ka Marija tika uzņemta debesīs ar miesu un dvēseli.
• Romas katoļu lietotajā Bībelē bieži vien ir iekļauti daži teksti, kurus protestanti parasti nelieto. Vispazīstamākās no tām sauc par Deiterokanoniskajām grāmatām.
• Romas katoļi godina svētos, īpaši Jaunavu Mariju (Dieva Māti). "Svēto godināšana" nozīmē, ka Romas katoļi īpaši godina svētos (cilvēkus debesīs), jo tic, ka svētie var lūgt par viņiem tieši Dievam. Daudzi protestanti tā nedara, jo viņi "svēto godināšanu" uzskata par "svēto pielūgšanu". Tā kā viņi uzskata, ka ir jāpielūdz tikai Dievs, viņi neciena svētos. Daudzi protestanti arī vienkārši neuzskata, ka jebkāda godināšana ir nepieciešama.
• Katoļiem ir izstrādāta marioloģija, bet lielākajai daļai protestantu tādas nav.