Austrumu pareizticīgā baznīca — kas tā ir, ticība un liturģija
Uzzini visu par Austrumu pareizticīgo baznīcu: ticību, svēto tradīciju, Dievišķo liturģiju un tās lomu mūsdienu kristietībā.
Austrumu pareizticīgo baznīca, oficiāli pareizticīgo baznīca, ir kristīgā baznīca. To kristietības paveidu parasti sauc arī par pareizticīgo kristietību vai pareizticību. Tās locekļus sauc par pareizticīgajiem kristiešiem. Pastāv arī cita, tuva pēc vēsturiskajām saknēm, bet neatkarīga grupējuma — Austrumu pareizticīgo baznīcu, kas nav vienotībā ar pareizticīgo baznīcu. Pasaulē ir aptuveni 300 miljoni pareizticīgo, un lielākie pareizticīgo centri vēsturiski atrodas Austrumeiropā un Tuvajos Austrumos, taču pareizticīgo kopienas ir izplatītas visā pasaulē.
Austrumu pareizticīgo baznīca māca, ka tā ir Baznīca, ko iesāka Jēzus Kristus savos norādījumos apustuļiem. Tā saglabā un praktizē to, ko uzskata par sākotnējo kristīgo ticību, un uztur no apustuļiem nodoto svēto tradīciju. Šī tradīcija ietver gan Svēto Rakstu, gan arī nemainīgu mācību, liturģiskās prakses, kanonus un teoloģisko izpratni, ko nodod no paaudzes paaudzē.
Ticība, svētumi un teoloģija
Pareizticīgā teoloģija balstās uz Svēto Trīsvienību — Tēvu, Dēlu un Svēto Garu — un uz Kristu kā Pestītāju un Dieva Dēlu. Būtiskie elementi:
- Svēto Rakstu un Svētā Tradīcija kā vienots atklāsmes avots;
- Sakramenti (bieži saukti par misterijām) — galvenokārt septiņi: Kristība, Eļļas svētdarīšana (krisma), Euharistija, Grēku atlaide (izprašana), Ordinācija (svētīšana), Kāzu sakraments un Svētā veļas eļļa vai pēdējā eļļošana; dažās tradīcijās uzsvars un formulējums var atšķirties;
- Glābšana un patērēšana: ticība, ka glābšana ir Dieva žēlastības un cilvēka līdzdalības rezultāts, uzsvērta svētumu un dievišķās žēlastības nozīme;
- Ikonas un liturģiska dzīve — ikonas nav tikai māksla, tās ir teoloģisks un liturģisks līdzeklis, caur kuru ticīgie sastop Dievu.
Dievišķā liturģija un dievkalpojums
Dievkalpojumu centrā ir Dievišķā liturģija. Parastākās liturģiskās formas ir Svētā Jāņa Zeltmutes (Hrisostoma) liturģija un Svētā Bazilija Lielā liturģija — abas satur Euharistijas sastāvdaļu, kurā notiek maizes un vīna pārvēršana par Kristus miesu un asinīm. Dievkalpojuma ticība un rituāli ir daudzējādā ziņā līdzīgi Romas katoļu baznīcas Euharistijai, taču pastāv teoloģiskas un organizatoriskas atšķirības (piem., jautājumos par pāvestības varu, dažu dogmu formulējumu un liturģisko attīstību).
Liturgija parasti ietver:
- ikonostasu — aizsegotu vai daļēji aizsegotu altāra daļu ar ikonām;
- garīdznieku dziedājumu (bez orķestra), monodiju vai daudzbalsīgu kora dziedājumu;
- elpas (smaržīgās) sveces, smaržvielas (smarža) un procesijas;
- intensīvu svētku un gavēņa ciklu (liela nozīme Lieldienām — Paschā).
Baznīcas organizācija un amati
Pareizticīgā baznīca nav vienota hierarhiska institūcija ar vienu pasaules centru tādā nozīmē kā Romas katoļu baznīcai ar pāvestu. Tā sastāv no vairākām autocefalām (pašpārvaldes) un autonomām baznīcām, kuras vadītāji ir bīskapi un patriarhi. Pazīstamākās un lielākās no tām ir:
- Konstantinopoles (Ekumeniskā) Patriarhija;
- Krievijas Pareizticīgā Baznīca;
- Grieķijas, Rumānijas, Bulgārijas, Serbijas, Gruzijas, Antiohijas un Jeruzālemes patriarhijas;
- citas autonomas un vietējās baznīcas.
Galvenās garīgās institūcijas un kārtas:
- Bīskapi — episkopālā vara, uzskatīti par apustuļu mantiniekiem;
- Priesteri (prezbiteri) — vada draudzi, celebrē liturģiju;
- Diakoni — liturģiskie kalpotāji; pastāv arī diakonesses vēsturiskā pieminēšana dažās tradīcijās;
- Monahi un monahijas — klostera dzīve ir svarīgs garīgais darba centrs; daudzos gadījumos klosteri ir arī teoloģisko tradīciju un garīgās prakses saglabātāji.
Ikonas, liturģiskā māksla un baznīcu arhitektūra
Ikonas — gleznoti attēli ar Jēzu Kristu, Dievmāti, svētajiem un citiem bībeles sižetiem — ir centrāls elements lūgšanā. Tās vērstas pret dievkalpojuma dalībnieku un tiek pielūgtas (venerētas), bet baznīca māca, ka pielūgšana pienākas tikai Dievam.
Arhitektūra tradicionāli ietver kupolu (simbolizē debesu pasauli), ikonas, mozaīkas un freskas, kas kalpo mācībai un liturģiskajai atmosfērai. Tradicionālā liturģiska valoda var būt grieķu, kirilicā rakstīta slavoniska, georgiešu, rumāņu, arābu vai vietējā valodā atkarībā no tautības un reģiona.
Gadskārtas, kalendārs un gavēņi
Pareizticīgajā tradīcijā liela loma ir liturģiskajām gadskārtām: Pascha (Lieldienas) ir galvenais svētku centrs. Datumu aprēķināšana bieži balstās uz Jūlija kalendāru vai ap labotu (revised) kalendāru atkarībā no vietējās baznīcas. Starp galvenajām praksei pieder Lielais gavēnis pirms Lieldienām, Ziemassvētku gavēnis un citi gavēņi un svecību dienas.
Atšķirības no citām kristīgajām konfesijām
Līdzības ar Romas katoļu baznīcas Euharistiju ir acīmredzamas — abas atzīst Euharistijas sakramentu — tomēr atšķirības pastāv gan doktrīnas (piem., pāvestības jēdziens, teoloģiskie papildinājumi kā filioque jautājums), gan liturģijā, baznīcas valdījumā un kanoniski-historiskos jautājumos. Arī attiecības ar Austrumu pareizticīgo baznīcu, kas minēta augstāk, ir vēsturiski sarežģītas — tās atšķiras teoloģisku un sabiedrisku iemeslu dēļ kopš VI–VII gadsimta kristīgās vēstures posmiem.
Kur dzīvo pareizticīgie un kultūras nozīme
Pareizticīgā baznīca ir dziļi iemūžinājusies Austrumeiropas, Balkānu, Krievijas, Kaukāza un daļēji Tuvo Austrumu kultūrās. Tā ir ne tikai reliģiska, bet arī identitātes, mākslas, muzikas un svētku dzīves nesēja daudzos reģionos. Mūsdienās diasporas kopienas Ziemeļamerikā, Austrālijā un citur saglabā liturģisko dzīvi un kultūras tradīcijas.
Par pareizticīgo dzīvi un ticību var uzzināt vairāk, apmeklējot vietējo pareizticīgo draudzi, lasot baznīcas mācību grāmatas un piedaloties dievkalpojumos — tā ir dzīva tradīcija, kurā teoloģija, liturģija un ikdienas garīgā prakse savijas kopā.
Vēsture
395. gadā Romas impērija tika sadalīta rietumu daļā un austrumu daļā. Rietumu daļa pastāvēja līdz 5. vai 6. gadsimtam. Par precīziem datumiem notiek diskusijas. Austrumu daļa, ko parasti dēvē par Bizantijas impēriju, pastāvēja līdz 15. gadsimtam. Romas impērijas sadalīšanās ietekmēja arī baznīcu, kas abās daļās attīstījās atšķirīgi. 1054. gadā notika Austrumu un Rietumu šķelšanās. Rietumu daļā izveidojās tagadējā Romas Katoļu baznīca, bet austrumu daļu tagad sauc par Austrumu pareizticīgo baznīcu. Rietumos ir Romas patriarhs, ko parasti sauc par pāvestu. Austrumos ir Konstantinopoles patriarhs. Vēstures attīstības dēļ daudzām Austrumu pareizticīgo baznīcām ir arī vietējais patriarhs. Rietumos pāvests ir absolūts vadītājs. Konstantinopoles patriarhs ir "pirmais starp vienlīdzīgiem"; viņa vara nav absolūta, kā tas redzams, tiekoties ar citiem patriarhiem. Viņa vara ir vienāda visiem bīskapiem, kas ir patriarhs.
Svarīgas lietas, kas jāzina par pareizticīgo baznīcām
Dažas brīvdienas ir Ziemassvētki un Lieldienas.
Pareizticīgie tic visam Nīkajas ticības apliecībā teiktajam:
Es ticu uz vienu Dievu, Tēvu, Visvareno, debess un zemes un visu redzamo un neredzamo lietu Radītāju.
Un vienā Kungā Jēzū Kristū, vienpiedzimušajā Dieva Dēlā, no Tēva pirms visiem laikiem dzimušajā.
Gaisma no Gaismas, patiess Dievs no patiesa Dieva, dzimis, nevis radīts, vienas būtības ar Tēvu, caur kuru visas lietas radītas.
Mūsu, cilvēku, dēļ un mūsu glābšanai Viņš nāca no debesīm, iemiesojās kopā ar Svēto Garu un Jaunavu Mariju un kļuva par cilvēku.
Viņš tika sists krustā par mums Poncija Pilāta laikā, Viņš cieta un tika apglabāts.
Trešajā dienā Viņš augšāmcēlās saskaņā ar Rakstiem.
Viņš uzkāpa debesīs un sēž pie Tēva labās rokas.
Viņš atkal nāks godībā, lai tiesātu dzīvos un mirušos. Viņa valstībai nebūs gala.
Un Svētajā Garā, Kungā, dzīvības devējā, kas nāk no Tēva, kas kopā ar Tēvu un Dēlu tiek pielūgts un pagodināts, kas runājis caur praviešiem.
Vienā, svētā, katoļu un apustuliskā Baznīcā.
Es atzīstu vienu kristību grēku piedošanai.
Es gaidu mirušo augšāmcelšanos.
Un nākamo gadsimtu dzīve. Amen.
Kopumā viņi tic vienam Dievam. Viņam ir trīs daļas (Tēvs, Dēls un Gars), kas ir viens un tas pats (viena būtība). Kā Dēls (Jēzus) Viņš nāca no debesīm, nomira un augšāmcēlās. Beigu beigās Viņš atgriezīsies kā visas cilvēces Tiesnesis, kā minēts Bībelē.
Baznīca šodien
Daudzās Pareizticīgās baznīcas baznīcas ir atšķirīgas administrācijas un vietējās kultūras ziņā, taču lielākoties tās pastāv pilnīgā savstarpējā sadraudzībā. Lielāko daļu šo baznīcu vada patriarhi. Lielākā daļa patriarhu par savu garīgo vadītāju atzīst Konstantinopoles patriarhu.
Šajā sarakstā ir iekļautas vairākas pareizticīgo baznīcas. Ja vien nav norādīts citādi, tās ir sadraudzībā:
- Atosa kalns (klosteru kopiena)
- Albāņu pareizticīgo baznīca
- Antiohijas pareizticīgo baznīca
- Bulgāru pareizticīgo baznīca
- Grieķu pareizticīgo baznīca
- Aleksandrijas grieķu pareizticīgo baznīca
- Sinaja kalna baznīca (viens klosteris)
- Krievu pareizticīgo baznīca
- Krievu pareizticīgo baznīca ārpus Krievijas
- Rumāņu pareizticīgo baznīca
17. gadsimtā grupa cilvēku atdalījās no Austrumu pareizticīgo baznīcas, jo nepiekrita dažām ieviestajām izmaiņām. Mūsdienās šos cilvēkus sauc par vecticībniekiem. Pastāv divas lielas vecticībnieku grupas un dažas mazākas. Vecticībnieki nav sadraudzībā ar citām Austrumu pareizticīgo baznīcām.
Austrumu pareizticīgo izplatība pasaulē pa valstīm
Saistītās lapas
- Kristietība
- Austrumu kristietība
- Kristietības vēsture
- Vecie kalendāristi
- Austrumu pareizticīgo baznīca
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Austrumu pareizticīgo baznīca?
A: Austrumu pareizticīgo baznīca, oficiāli pareizticīgo baznīca, ir kristīgā baznīca.
J: Kādu kristietības veidu praktizē Austrumu pareizticīgo baznīca?
A: Austrumu pareizticīgo baznīcas praktizētais kristietības veids tiek saukts arī par pareizticīgo kristietību vai pareizticību.
J: Kā sauc Austrumu pareizticīgo baznīcas locekļus?
A: Austrumu pareizticīgo baznīcas locekļus sauc par pareizticīgajiem kristiešiem.
J: Vai ir arī citas baznīcu grupas, kas nav vienotībā ar pareizticīgo baznīcu?
A: Jā, ir vēl viena baznīcu grupa, ko sauc par Austrumu pareizticīgo baznīcām, kuras nav vienotībā ar pareizticīgo baznīcu.
J: Kur ir visvairāk pareizticīgo?
A: Visvairāk pareizticīgo kristiešu ir Austrumeiropā un Tuvajos Austrumos, taču pareizticīgo kristiešu ir visur pasaulē.
J: Ko Austrumu pareizticīgo baznīca māca par savu izcelsmi?
A: Austrumu pareizticīgo baznīca māca, ka tā ir Baznīca, ko iesāka Jēzus Kristus savos norādījumos apustuļiem.
J: Kā sauc dievkalpojumu Austrumu pareizticīgo baznīcā?
A.: Dievkalpojums Austrumu pareizticīgo baznīcā ir pazīstams kā Dievišķā liturģija.
Meklēt