Austrumu Pareizticīgā baznīca
Austrumu pareizticīgo baznīca, oficiāli pareizticīgo baznīca, ir kristīgā baznīca. Viņu kristietības paveidu sauc arī par pareizticīgo kristietību vai pareizticību. Tās locekļus sauc par pareizticīgajiem kristiešiem, lai gan pastāv vēl viena baznīcu grupa, ko sauc par Austrumu pareizticīgo baznīcu, kas nav vienotībā ar pareizticīgo baznīcu. Pasaulē ir aptuveni 300 miljoni pareizticīgo. Visvairāk pareizticīgo kristiešu ir Austrumeiropā un Tuvajos Austrumos, taču pareizticīgo kristiešu ir visur pasaulē.
Austrumu pareizticīgo baznīca māca, ka tā ir Baznīca, ko iesāka Jēzus Kristus savos norādījumos apustuļiem. Tā praktizē to, ko tā saprot kā sākotnējo kristīgo ticību, un uztur no apustuļiem nodoto svēto tradīciju.
Dievkalpojumu sauc par Dievišķo liturģiju. Dievkalpojuma ticība un rituāli ir līdzīgi Romas katoļu baznīcas Euharistijai.
Vēsture
395. gadā Romas impērija tika sadalīta rietumu daļā un austrumu daļā. Rietumu daļa pastāvēja līdz 5. vai 6. gadsimtam. Par precīziem datumiem notiek diskusijas. Austrumu daļa, ko parasti dēvē par Bizantijas impēriju, pastāvēja līdz 15. gadsimtam. Romas impērijas sadalīšanās ietekmēja arī baznīcu, kas abās daļās attīstījās atšķirīgi. 1054. gadā notika Austrumu un Rietumu šķelšanās. Rietumu daļā izveidojās tagadējā Romas Katoļu baznīca, bet austrumu daļu tagad sauc par Austrumu pareizticīgo baznīcu. Rietumos ir Romas patriarhs, ko parasti sauc par pāvestu. Austrumos ir Konstantinopoles patriarhs. Vēstures attīstības dēļ daudzām Austrumu pareizticīgo baznīcām ir arī vietējais patriarhs. Rietumos pāvests ir absolūts vadītājs. Konstantinopoles patriarhs ir "pirmais starp vienlīdzīgiem"; viņa vara nav absolūta, kā tas redzams, tiekoties ar citiem patriarhiem. Viņa vara ir vienāda visiem bīskapiem, kas ir patriarhs.
Svarīgas lietas, kas jāzina par pareizticīgo baznīcām
Dažas brīvdienas ir Ziemassvētki un Lieldienas.
Pareizticīgie tic visam Nīkajas ticības apliecībā teiktajam:
Es ticu uz vienu Dievu, Tēvu, Visvareno, debess un zemes un visu redzamo un neredzamo lietu Radītāju.
Un vienā Kungā Jēzū Kristū, vienpiedzimušajā Dieva Dēlā, no Tēva pirms visiem laikiem dzimušajā.
Gaisma no Gaismas, patiess Dievs no patiesa Dieva, dzimis, nevis radīts, vienas būtības ar Tēvu, caur kuru visas lietas radītas.
Mūsu, cilvēku, dēļ un mūsu glābšanai Viņš nāca no debesīm, iemiesojās kopā ar Svēto Garu un Jaunavu Mariju un kļuva par cilvēku.
Viņš tika sists krustā par mums Poncija Pilāta laikā, Viņš cieta un tika apglabāts.
Trešajā dienā Viņš augšāmcēlās saskaņā ar Rakstiem.
Viņš uzkāpa debesīs un sēž pie Tēva labās rokas.
Viņš atkal nāks godībā, lai tiesātu dzīvos un mirušos. Viņa valstībai nebūs gala.
Un Svētajā Garā, Kungā, dzīvības devējā, kas nāk no Tēva, kas kopā ar Tēvu un Dēlu tiek pielūgts un pagodināts, kas runājis caur praviešiem.
Vienā, svētā, katoļu un apustuliskā Baznīcā.
Es atzīstu vienu kristību grēku piedošanai.
Es gaidu mirušo augšāmcelšanos.
Un nākamo gadsimtu dzīve. Amen.
Kopumā viņi tic vienam Dievam. Viņam ir trīs daļas (Tēvs, Dēls un Gars), kas ir viens un tas pats (viena būtība). Kā Dēls (Jēzus) Viņš nāca no debesīm, nomira un augšāmcēlās. Beigu beigās Viņš atgriezīsies kā visas cilvēces Tiesnesis, kā minēts Bībelē.
Baznīca šodien
Daudzās Pareizticīgās baznīcas baznīcas ir atšķirīgas administrācijas un vietējās kultūras ziņā, taču lielākoties tās pastāv pilnīgā savstarpējā sadraudzībā. Lielāko daļu šo baznīcu vada patriarhi. Lielākā daļa patriarhu par savu garīgo vadītāju atzīst Konstantinopoles patriarhu.
Šajā sarakstā ir iekļautas vairākas pareizticīgo baznīcas. Ja vien nav norādīts citādi, tās ir sadraudzībā:
- Atosa kalns (klosteru kopiena)
- Albāņu pareizticīgo baznīca
- Antiohijas pareizticīgo baznīca
- Bulgāru pareizticīgo baznīca
- Grieķu pareizticīgo baznīca
- Aleksandrijas grieķu pareizticīgo baznīca
- Sinaja kalna baznīca (viens klosteris)
- Krievu pareizticīgo baznīca
- Krievu pareizticīgo baznīca ārpus Krievijas
- Rumāņu pareizticīgo baznīca
17. gadsimtā grupa cilvēku atdalījās no Austrumu pareizticīgo baznīcas, jo nepiekrita dažām ieviestajām izmaiņām. Mūsdienās šos cilvēkus sauc par vecticībniekiem. Pastāv divas lielas vecticībnieku grupas un dažas mazākas. Vecticībnieki nav sadraudzībā ar citām Austrumu pareizticīgo baznīcām.
Austrumu pareizticīgo izplatība pasaulē pa valstīm
Saistītās lapas
- Kristietība
- Austrumu kristietība
- Kristietības vēsture
- Vecie kalendāristi
- Austrumu pareizticīgo baznīca
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Austrumu pareizticīgo baznīca?
A: Austrumu pareizticīgo baznīca, oficiāli pareizticīgo baznīca, ir kristīgā baznīca.
J: Kādu kristietības veidu praktizē Austrumu pareizticīgo baznīca?
A: Austrumu pareizticīgo baznīcas praktizētais kristietības veids tiek saukts arī par pareizticīgo kristietību vai pareizticību.
J: Kā sauc Austrumu pareizticīgo baznīcas locekļus?
A: Austrumu pareizticīgo baznīcas locekļus sauc par pareizticīgajiem kristiešiem.
J: Vai ir arī citas baznīcu grupas, kas nav vienotībā ar pareizticīgo baznīcu?
A: Jā, ir vēl viena baznīcu grupa, ko sauc par Austrumu pareizticīgo baznīcām, kuras nav vienotībā ar pareizticīgo baznīcu.
J: Kur ir visvairāk pareizticīgo?
A: Visvairāk pareizticīgo kristiešu ir Austrumeiropā un Tuvajos Austrumos, taču pareizticīgo kristiešu ir visur pasaulē.
J: Ko Austrumu pareizticīgo baznīca māca par savu izcelsmi?
A: Austrumu pareizticīgo baznīca māca, ka tā ir Baznīca, ko iesāka Jēzus Kristus savos norādījumos apustuļiem.
J: Kā sauc dievkalpojumu Austrumu pareizticīgo baznīcā?
A.: Dievkalpojums Austrumu pareizticīgo baznīcā ir pazīstams kā Dievišķā liturģija.
