Lieldienas
Lieldienas, sauktas arī par Augšāmcelšanās dienu un Pashu, ir kristiešu svētki, kad tiek svinēta Jēzus Kristus atgriešanās no nāves. Kristieši tic, ka tā ir vissvētākā diena gadā. Daži cilvēki, kas nav kristieši, svin Lieldienas kā kultūras svētkus.
Lieldienas katru gadu nenotiek vienā un tajā pašā datumā. To sauc par kustīgiem svētkiem. Pašlaik visas kristīgās baznīcas ir vienisprātis par to, kā tiek aprēķināts šis datums. Lieldienas tiek svinētas pirmajā svētdienā pēc pirmā pilnmēness, kas ir 21. martā vai vēlāk. Tas nozīmē, ka tās tiek svinētas martā vai aprīlī. Tās var notikt jau 22. martā un 25. aprīlī. Rietumu baznīcas, piemēram, Romas Katoļu baznīca, izmanto Gregora kalendāru, savukārt Austrumu baznīcas, piemēram, Austrumu pareizticīgo baznīca, izmanto Jūlija kalendāru. Tāpēc Lieldienu svinību datums šajās divās baznīcās ir atšķirīgs, lai gan to aprēķināšanas veids ir līdzīgs. 2015. gadā Lieldienas tika svinētas 5. aprīlī gan pēc Gregora, gan pēc Jūlija kalendāra. 2019. gadā Lieldienas tika svinētas 21. aprīlī.
Vārds "Lieldienas" ir atvasināts no vārda "Eastra", kas ir senās vācu pavasara dievietes vārds. Viņas svētki notika pavasara ekvinokcijā. Franču valodā Lieldienas tiek apzīmētas ar vārdu Pâcques, kas cēlies no grieķu valodas vārda Passover, kas ir ebreju svētki, kurus svin aptuveni tajā pašā gada laikā.
Fra Andželiko (Fra Angelico) freskas (sienas gleznojums) ar augšāmcelšanās attēlojumu Florencē, Itālijā.
Nozīme kristiešiem
Jēzus mira pirms aptuveni 2000 gadiem pilsētā, ko sauc par Jeruzalemi (lielākā daļa Jeruzalemes atrodas mūsdienu Izraēlas valstī). Cilvēki, kas viņu nogalināja, to darīja, jo uzskatīja, ka viņš rada nepatikšanas valdībai un ka viņš uzdodas par Mesiju. Kad viņi Viņu sistu krustā (tas ir, piekava pie krusta), viņi pat uzlika viņam virs galvas zīmi ar uzrakstu: "Jūdu ķēniņš". Dienu, kad viņš tika sists krustā, kristieši dēvē par Lielo piektdienu.
Jaunajā Derībā teikts, ka svētdienā pēc Jēzus nonāvēšanas Viņa miesa vairs neatradās kapā, kur Viņš bija guldīts. Vēlāk Jēzus esot parādījies vairāk nekā 500 cilvēkiem un sludinājis viņiem. Jaunā Derība māca, ka Jēzus augšāmcelšanās ir tas, uz kā balstās kristietība. Augšāmcelšanās lika cilvēkiem noticēt, ka Jēzus ir varenais Dieva Dēls. Par to tiek runāts arī kā par pierādījumu tam, ka Dievs pasauli tiesās taisnīgi. Kristieši tic, ka Dievs ir devis kristiešiem "jaunu dzimšanu dzīvai cerībai caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos no mirušajiem". Kristieši tic, ka caur ticību Dievam viņi ir garīgi atdzīvināti kopā ar Jēzu, lai varētu dzīvot jaunu dzīvi.
Paražas un tradīcijas
Ziemeļeiropā un ASV Lieldienas tiek svinētas dažādos veidos. Lielākajai daļai šo svinību nav nekāda sakara ar kristīgo svētku nozīmi. Šīs svinības ir vairāk saistītas ar senās Vācijas pagāniskajiem svētkiem. Bērniem tiek doti groziņi, kurus piepilda ar konfektēm. Olas tiek dekorētas un paslēptas, lai bērni atrastu tās, kuras esot licis "Lieldienu zaķis". Cilvēki valkā jaunas drēbes un dodas uz baznīcu. Apmainās ar apsveikuma kartītēm. Nākamajā dienā pēc Lieldienām Baltā nama zālienā notiek Lieldienu olu ripināšana. Iekštelpās tiek ienesti mazi koki bez lapām vai zari, kas tiek rotāti ar krāsainām olām, papīra rotājumiem un gaismiņām. Dažos tirdzniecības centros bērniem tiek piedāvāta iespēja tikties ar pieaugušo, kas tērpies kā Lieldienu zaķis. Kā dāvanas tiek dāvinātas piespiedu tulpes, hiacintes un lilijas. Pēc Lieldienām ģimenēm tiek dotas nedēļu ilgas brīvdienas, lai apciemotu tālus radiniekus. Amerikā daudzas ģimenes atstāj ziemeļu štatu aukstumu, lai apmeklētu izklaides parkus vai saulainās pludmales dienvidos. Amerikas vidusskolēnu un koledžu studentu pavasara brīvdienas parasti notiek Lieldienu laikā.
Lieldienu olas un parasts zaķis
Saistītās lapas
- Adventa
- Epifānija (svētki)
- Karnevāls
- Computus
- Pelnu trešdiena
- Lent
- Vasarsvētki
- Trīsvienība
- Svētā Sirds
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Lieldienas?
A: Lieldienas ir kristiešu svētki, kad tiek svinēta Jēzus Kristus atgriešanās no mirušajiem. Tā tiek uzskatīta par kristiešu vissvētāko dienu gadā. Daži cilvēki, kas nav kristieši, svin Lieldienas kā kultūras svētkus.
J: Kad notiek Lieldienas?
A: Lieldienas ir pirmajā svētdienā pēc pirmā pilnmēness, kas ir 21. martā vai vēlāk, t. i., tās var būt gan 22. martā, gan 25. aprīlī.
J: Kā dažādās baznīcās aprēķina, kad svinēt Lieldienas?
A: Rietumu baznīcas, piemēram, Romas Katoļu baznīca, izmanto Gregora kalendāru, savukārt Austrumu baznīcas, piemēram, Austrumu pareizticīgo baznīca, izmanto Jūlija kalendāru. Neraugoties uz šo atšķirību kalendāros, abas baznīcas ir vienisprātis par to, kā aprēķināt, kad svinēt Lieldienas.
J: Kādi citi notikumi notiek Lieldienu laikā?
A: Ap Lieldienām ir 50 dienu periods, kas sākas no Lieldienu svētdienas līdz Vasarsvētku svētdienai, kā arī Dieva Žēlsirdības svētdiena, kas iekrīt pirmajā svētdienā pēc Lieldienām.
J: No kurienes nāk vārds "Lieldienas"?
A: Vārds "Lieldienas" cēlies no vārda "Eastra", kas bija sengvāru pavasara dieviete, kuras svētki notika pavasara ekvinokcijā. Franču valodas vārds "Lieldienas" (Pâcques) ir cēlies no grieķu vārda "Passover", kas ir ebreju svētki, kurus svin šajā pašā laikā.
Jautājums: Kādos gados Lieldienas tika/tiks svinētas 5. aprīlī un 21. aprīlī?
A: 2015. gadā gan pēc Gregora, gan pēc Jūlija kalendāra Lieldienas svinēja 5. aprīlī, bet 2019. gadā tās svinēja 21. aprīlī.
