Lieldienas — vēsture, nozīme, datumu aprēķins un tradīcijas
Uzzini Lieldienu vēsturi, nozīmi, tradīcijas un datumu aprēķinu — no kristīgajām saknēm līdz mūsdienu svinībām un kalendāra atšķirībām.
Lieldienas, sauktas arī par Augšāmcelšanās dienu un Pashu, ir kristiešu svētki, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus uzvara pār nāvi un Viņa augšāmcelšanās. Daudzi kristieši šo dienu uzskata par vissvētāko gada notikumu. Tajā pašā laikā Lieldienas plaši tiek svinētas arī kā kultūras un pavasara svētki cilvēku vidū, kas nav reliģiozi.
Vēsture un izcelsme
Lieldienu datums un svinēšanas veids sakņojas agrīnajā kristietībā. 325. gadā Hristus draudzes sabiedrisko noteikumu nostiprināšanai Ekumeniskajā koncilā Nīkāzijā tika pieņemts princips, ka Lieldienas jāsvin pirmdienā pēc pirmā pilnmēness, kas iestājas pēc pavasara ekvinokcija — vēlāk šo principu precizēja un lieto līdz mūsdienām. Lieldienu liturģiskās norises ietver svētdienas dievkalpojumu, Lielās nedēļas (arī Gavēņa un 40 dienu gavēņa periodu pirms Lieldienām) liturģiskos notikumus, piemēram, Palmu svētdienu, Lieldienas trešdienu, Kasīšanās ceturtdienu, Krusta piektdienu un Lieldienu vigilu.
Vārds "Lieldienas" latviešu valodā ir saistīts ar senākām, pavasara atdzimšanas svinībām. Savukārt vārdiskas saknes citās valodās dažādi izskaidro saites ar pavasara tradīcijām — piemēram, tiek pieminēta arī saikne ar vārdu, kas apzīmē senās pavasara dievietes vārdus un svinības. Tāpat dažās valodās termins ir tuvs vārdam Passover, kas apzīmē ebreju svētkus (Pashu/Pesach), kuri laika ziņā bieži sakrīt ar Lieldienām.
Datumu aprēķins
Lieldienas ir kustīgi svētki — to datums mainās katru gadu. Tradicionālā formulas pamatā ir princips: Lieldienas tiek svinētas pirmā svētdiena pēc pirmā pilnmēness, kas iestājas 21. martā vai pēc tā. Šī noteikuma praktiskai pielietošanai kristīgajās tradīcijās izmanto ne vienmēr astronomiski precīzu, bet liturģisku (eklesiastisku) pilnmēness aprēķinu.
Vairums rietumu kristīgo konfesiju (piemēram, Romas Katoļu baznīca, lielākā daļa protestantu) lieto Gregora kalendāru, savukārt daudzas Austrumu baznīcas, piemēram, Austrumu pareizticīgo baznīca, bieži balstās uz Jūlija kalendāru vai uz tā liturģiskām aprēķinu tradīcijām. Tā rezultātā Lieldienu datumam var būt atšķirības starp baznīcām — aprēķina princips ir līdzīgs, taču kalendāra pārbīde pāris dienu vai pat dažas nedēļas apjomā maina gala datumu. Piemēram, 2015. gadā Lieldienas tika svinētas 5. aprīlī gan pēc Gregora, gan pēc Jūlija kalendāra; citos gados datumi var atšķirties — piemēram, 2019. gadā Lieldienas Rietumos bija 21. aprīlī.
Gregora kalendāra piemērā Lieldienas var iestāties agrākajā datumā 22. martā un vēlākajā datumā 25. aprīlī. Tā kā ortodoksālajās baznīcās izmanto jūlija kalendāra liturģiskos aprēķinus, tur (atsevišķos gados) Lieldienas var būt vēlāk, pat maijā, līdzīgi kā dažādu konfesiju atšķirības redzamas arī praktiskā laika nobīdes dēļ.
Relīgā un tautas nozīme, tradīcijas
Kristīgajā liturģijā Lieldienas ir prieka svētki par Jēzus Kristus augšāmcelšanos. Baznīcās notiek īpaši dievkalpojumi, vigiles un procesijas. Austrumu pareizticīgajā tradīcijā plaši izplatīta ir paschālās sveiciena izmantošana — viens cilvēks saka: “Kristus augšāmcēlies!”, uz ko atbild: “Patiesi augšāmcēlies!”
Tautas tradīcijas ietver daudzus pavasara un auglības simbolus:
- olu krāsošana un dekorēšana — olu simbols tradicionāli saistīts ar dzīvības atjaunošanos;
- olu dauzīšana vai "olu kaušana" (kurā uzvar tā ola, kas paliek vesela) — populāra rotaļa bērniem un pieaugušajiem;
- pavāru un maizes gatavošana: daudzās tradīcijās cep īpašus Lieldienu maizes vai kūkas, piemēram, austrumu tradīcijās — paska, kulich u. c.;
- pārtikas svinēšana — Lieldienu galds bieži iekļauj jēra vai citu ēdienu, kas simbolizē upuri un svinību;
- Lieldienu zaķa (Easter bunny) un olu meklēšanas spēles bērniem — īpaši izplatīts rietumu populārajā kultūrā;
- reģionālas paražas — dažviet kūsā Lieldienu ugunskuri, svinības laukos un pavasara rituāli.
Lieldienu laiks tradicionāli noslēdzas ar Lieldienu otrdienu vai Lieldienu otrdienu svinībām dažādās kultūrās; daudzās valstīs Lieldienu pirmdiena ir oficiāla brīvdiena. Gavēnis (40 dienu periods pirms Lieldienām) ir laiks, kad daudzi kristieši ierobežo lūgšanu un gavē sevi, lai iekšēji sagatavotos svētkiem.
Kopsavilkumā — Lieldienas ir gan dziļi reliģisks notikums kristietībā, gan plaši izplatīts kultūras un pavasara svētku komplekss. Tās apvieno liturģisku simboliku, sezonālas tradīcijas un tautas paražas, kas dažādās vietās un konfesijās var atšķirties, bet kopumā svin dzīvības un atjaunotnes ideju.
Fra Andželiko (Fra Angelico) freskas (sienas gleznojums) ar augšāmcelšanās attēlojumu Florencē, Itālijā.
Nozīme kristiešiem
Jēzus mira pirms aptuveni 2000 gadiem pilsētā, ko sauc par Jeruzalemi (lielākā daļa Jeruzalemes atrodas mūsdienu Izraēlas valstī). Cilvēki, kas viņu nogalināja, to darīja, jo uzskatīja, ka viņš rada nepatikšanas valdībai un ka viņš uzdodas par Mesiju. Kad viņi Viņu sistu krustā (tas ir, piekava pie krusta), viņi pat uzlika viņam virs galvas zīmi ar uzrakstu: "Jūdu ķēniņš". Dienu, kad viņš tika sists krustā, kristieši dēvē par Lielo piektdienu.
Jaunajā Derībā teikts, ka svētdienā pēc Jēzus nonāvēšanas Viņa miesa vairs neatradās kapā, kur Viņš bija guldīts. Vēlāk Jēzus esot parādījies vairāk nekā 500 cilvēkiem un sludinājis viņiem. Jaunā Derība māca, ka Jēzus augšāmcelšanās ir tas, uz kā balstās kristietība. Augšāmcelšanās lika cilvēkiem noticēt, ka Jēzus ir varenais Dieva Dēls. Par to tiek runāts arī kā par pierādījumu tam, ka Dievs pasauli tiesās taisnīgi. Kristieši tic, ka Dievs ir devis kristiešiem "jaunu dzimšanu dzīvai cerībai caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos no mirušajiem". Kristieši tic, ka caur ticību Dievam viņi ir garīgi atdzīvināti kopā ar Jēzu, lai varētu dzīvot jaunu dzīvi.
Paražas un tradīcijas
Ziemeļeiropā un ASV Lieldienas tiek svinētas dažādos veidos. Lielākajai daļai šo svinību nav nekāda sakara ar kristīgo svētku nozīmi. Šīs svinības ir vairāk saistītas ar senās Vācijas pagāniskajiem svētkiem. Bērniem tiek doti groziņi, kurus piepilda ar konfektēm. Olas tiek dekorētas un paslēptas, lai bērni atrastu tās, kuras esot licis "Lieldienu zaķis". Cilvēki valkā jaunas drēbes un dodas uz baznīcu. Apmainās ar apsveikuma kartītēm. Nākamajā dienā pēc Lieldienām Baltā nama zālienā notiek Lieldienu olu ripināšana. Iekštelpās tiek ienesti mazi koki bez lapām vai zari, kas tiek rotāti ar krāsainām olām, papīra rotājumiem un gaismiņām. Dažos tirdzniecības centros bērniem tiek piedāvāta iespēja tikties ar pieaugušo, kas tērpies kā Lieldienu zaķis. Kā dāvanas tiek dāvinātas piespiedu tulpes, hiacintes un lilijas. Pēc Lieldienām ģimenēm tiek dotas nedēļu ilgas brīvdienas, lai apciemotu tālus radiniekus. Amerikā daudzas ģimenes atstāj ziemeļu štatu aukstumu, lai apmeklētu izklaides parkus vai saulainās pludmales dienvidos. Amerikas vidusskolēnu un koledžu studentu pavasara brīvdienas parasti notiek Lieldienu laikā.
Lieldienu olas un parasts zaķis
Saistītās lapas
- Adventa
- Epifānija (svētki)
- Karnevāls
- Computus
- Pelnu trešdiena
- Lent
- Vasarsvētki
- Trīsvienība
- Svētā Sirds
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Lieldienas?
A: Lieldienas ir kristiešu svētki, kad tiek svinēta Jēzus Kristus atgriešanās no mirušajiem. Tā tiek uzskatīta par kristiešu vissvētāko dienu gadā. Daži cilvēki, kas nav kristieši, svin Lieldienas kā kultūras svētkus.
J: Kad notiek Lieldienas?
A: Lieldienas ir pirmajā svētdienā pēc pirmā pilnmēness, kas ir 21. martā vai vēlāk, t. i., tās var būt gan 22. martā, gan 25. aprīlī.
J: Kā dažādās baznīcās aprēķina, kad svinēt Lieldienas?
A: Rietumu baznīcas, piemēram, Romas Katoļu baznīca, izmanto Gregora kalendāru, savukārt Austrumu baznīcas, piemēram, Austrumu pareizticīgo baznīca, izmanto Jūlija kalendāru. Neraugoties uz šo atšķirību kalendāros, abas baznīcas ir vienisprātis par to, kā aprēķināt, kad svinēt Lieldienas.
J: Kādi citi notikumi notiek Lieldienu laikā?
A: Ap Lieldienām ir 50 dienu periods, kas sākas no Lieldienu svētdienas līdz Vasarsvētku svētdienai, kā arī Dieva Žēlsirdības svētdiena, kas iekrīt pirmajā svētdienā pēc Lieldienām.
J: No kurienes nāk vārds "Lieldienas"?
A: Vārds "Lieldienas" cēlies no vārda "Eastra", kas bija sengvāru pavasara dieviete, kuras svētki notika pavasara ekvinokcijā. Franču valodas vārds "Lieldienas" (Pâcques) ir cēlies no grieķu vārda "Passover", kas ir ebreju svētki, kurus svin šajā pašā laikā.
Jautājums: Kādos gados Lieldienas tika/tiks svinētas 5. aprīlī un 21. aprīlī?
A: 2015. gadā gan pēc Gregora, gan pēc Jūlija kalendāra Lieldienas svinēja 5. aprīlī, bet 2019. gadā tās svinēja 21. aprīlī.
Meklēt