Grieķu valoda: 3000 gadu vēsture, alfabēts un mūsdienas

Atklāj Grieķu valodas 3000 gadu vēsturi: alfabēta izcelsme, ceļš no sengrieķu līdz mūsdienu grieķu valodai un tās ietekme uz pasaules valodām.

Grieķu valoda ir indoeiropiešu valoda un oficiālā valoda Grieķijas (Hellas) un Kipras valstīs. Tā ir viena no senāk rakstītajām nepārtrauktajām valodām pasaulē — grieķu rakstība saglabājas vairāk nekā 3000 gadus. Grieķu valodā pati valoda saucas Ελληνικά (elliniká).

Vēstures pārskats

Grieķu valodas vēsturi parasti iedala vairākos nozīmīgos posmos:

• Mykēniešu (Lineārais B) — visagrākais rakstītais grieķu variants (apm. 15.–12. gs. p. m. ē.), kurš saglabājies uz māla plāksnītēm.
• Sengrieķu — iekļauj Homēra laikmeta valodu, vairāku dialektu periodu (piem., joniešu, attiku) un klasisko laikmetu, kad radās lieli literārie darbi un filozofija.
• Koīne — pēc Aleksandra Lielā gaitām (3. gs. p. m. ē.) radās kopīga saprotama forma, kas kļuva par starptautisko saziņas valodu Hellenisma un vēlāk Romas impērijas areālā.
• Viduslaiku (Bizantijas) grieķu — no apm. 330. līdz 1453. gadam, kad imperija lietoja rakstisku grieķu valodu birokrātijā, literatūrā un baznīcā.
• Mūsdienu grieķu — attīstījās pēc viduslaikiem; mūsdienās pastāv gan standartizētā valodas forma, gan vairāk reģionālu un diasporas variantu.

Alfabēts un rakstība

Grieķi raksta, izmantojot grieķu alfabētu. Mūsdienu alfabēts sastāv no 24 burtiem (alpha α, beta β, gamma γ u. c.). No grieķu alfabēta izauga arī Latīņu alfabēts, kuru izmanto, piemēram, angļu valodas, un tam ir liela ietekme uz citām rakstības sistēmām — piemēram, kirilica, ir radušies no grieķu alfabēta iedvesmas.

Vēsturiskās rakstības īpatnības: senāk grieķiem bija tonālais (pitch) akcents, kuru laikam ejot nomainīja mūsdienu akcenta (stresa) sistēma. Arī rakstībā agrāk lietoja daudzpunktu sistēmas — izplatīts bija poltoniskais sistēma ar diakritiskām zīmēm; mūsdienās Grieķijā oficiāli lieto monotonisko sistēmu (viena akcenta zīme), kas tika ieviesta 1982. gadā.

Dialekti un valodas varianti

Grieķu valodā ir vairākas reģionālas grupas un dialekti. Galvenie mūsdienu varianti ir:

• Standarta modernā grieķu (pamats — attiska forma un mūsdienu pilsētu valoda);
• Kipriskie dialekti (Kipras variants ar savām fonētiskajām un leksiskajām īpatnībām);
• Pontiskie, tsakoniešu un citas reģionālās formas — daži dialekti saglabā ļoti senas iezīmes; tsakoniešu valoda tiek uzskatīta par vienu no vistālākajām no klasiskās grieķu valodas atvasēm.

19.—20. gadsimtā Grieķijā pastāvēja arī izteikta valodas “diglosija”: literārā un administratīvā forma Katharevousa un tautas valoda Dimotiki. 20. gs. beigās Dimotiki kļuva par pamatu mūsdienu standarta valodai, un Katharevousa loma samazinājās.

Gramatika un leksika — īss pārskats

Grieķu valodai ir bagāta gramatiskā sistēma: nomu (lietvārdu locījumu) sistēma, iespējams trīs dzimtes (vīriešu, sieviešu, vidus), izteiksmīga darbības vārdu konjugācija un daudzveidīgas izteiksmes laika un nosacījuma formām. Vārdu krājums ietver gan ļoti senus atvasinājumus no senās grieķu kultūras, gan jaunus aizguvumus un starptautiskus terminus.

Daudzu mūsdienu Eiropas valodu vārdi un zinātniskie termini nāk tieši no grieķu valodas (piemēri angļu valodā: philosophy — no φιλοσοφία, democracy — no δημοκρατία), kas apliecina grieķu valodas lielo ietekmi uz Rietumu kultūru un akadēmisko terminoloģiju.

Izplatība un runātāji

Pašlaik grieķu valodā runā aptuveni 13–15 miljoni cilvēku. Šie runātāji pārsvarā dzīvo Grieķijā un Kiprā, taču liela grieķu diaspora ir arī ārpus Eiropas — piemēram, Amerikas Savienotās Valstis, Austrālija un citas valstis, kur emigrācijas ceļā izveidojušās grieķu kopienas. Diasporā valoda bieži tiek saglabāta ģimenēs, kopienu organizācijās un kristīgajās baznīcās.

Kultūras un zinātnes nozīme

Grieķu valoda ir pamatā daudzām klasiskām literatūras, filozofijas, zinātnes un teātra tradīcijām. No Homēra poēmām un dramatiskajām lugām līdz Platona dialogiem un Bizantijas teoloģiskajām tradīcijām — grieķu valodai ir būtiska loma Eiropas un pasaules garīgajā un intelektuālajā mantojumā.

Kopsavilkums: Grieķu valoda ir sena, labi dokumentēta un joprojām dzīva valoda ar spēcīgu kultūras un lingvistisku ietekmi. Tā saglabā saikni starp antīkām tradīcijām un mūsdienu Eiropas dzīvi, vienlaikus pastāvot gan kā nacionālā komunikācijas līdzeklis, gan kā plaši ietekmīgs avots terminoloģijai un kultūras jēdzieniem pasaulē.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir grieķu valoda?

J: Kur to sāka lietot?

J: Kā grieķi raksta savu valodu?

Jautājums: Cik ilgi grieķu valoda ir bijusi rakstīta valoda?

J: Kādas ir trīs tās vēstures daļas?

Jautājums: Cik daudz cilvēku runā grieķu valodā 2021. gadā?

Meklēt pēc burta