Grieķu alfabēts: vēsture, 24 burti un izcelsme

Uzzini Grieķu alfabēta vēsturi, 24 burtu attīstību un izcelsmi — no feniķiešu saknēm līdz mūsdienu formai. Interesanti fakti, laika līnija un skaidrojumi.

Mūsdienu grieķu alfabētā ir 24 burti. To izmanto grieķu valodas rakstīšanai.

Tiek uzskatīts, ka no grieķu alfabēta ir cēlušies visi svarīgākie Eiropas alfabēti. Apmēram 10. gadsimtā p. m. ē. alfabēts tika aizgūts no feniķiešu alfabēta, un tajā tika veiktas daudzas izmaiņas, lai tas atbilstu grieķu valodai. Galvenā izmaiņa bija tā, ka daži feniķiešu burti, kas apzīmēja grieķu valodā nelietotas skaņas, tika pārveidoti par patskaņiem. Feniķieši savu alfabētu bija rakstījuši bez patskaņiem, tāpēc šīs izmaiņas atviegloja lasīšanu. Šī izmaiņa bija arī piemērotāka indoeiropiešu valodām, kurās neizmantoja līdzskaņu saknes (tas nozīmē, ka vārda galvenā nozīme balstās uz līdzskaņu virkni), kā tas ir semītu valodās, piemēram, feniķiešu, arābu, ebreju un aramiešu valodās. Vēl viena izmaiņa ir tā, ka tika izgudroti daži jauni burti skaņām, kas bija grieķu valodā, bet nebija feniķiešu valodā. Sākotnēji grieķu valodu rakstīja no labās puses uz kreiso, tāpat kā feniķiešu valodu, bet pēc 6. gadsimta p. m. ē. to sāka rakstīt no kreisās uz labo.

Agrīnajā grieķu alfabētā bija dažas atšķirības atkarībā no tā, kurā grieķu pasaules daļā tas tika lietots. Divi galvenie veidi bija austrumu un rietumu. Taču laika gaitā visi grieķi sāka lietot vienu un to pašu alfabētu, īpaši pēc tam, kad 403. gadā p. m. ē. Atēnās tika oficiāli pieņemts Miletas joniskais alfabēts. Nedaudz vēlāk to pašu izdarīja arī pārējā Grieķija, un 350. gadā p. m. ē., Aleksandra Lielā dzīves laikā, gandrīz visi grieķi lietoja vienu un to pašu divdesmit četru burtu grieķu alfabētu.

Vēlāk grieķu zinātnieks un gramatists Aristofāns no Bizantijas (ap 257-185 p. m. ē.) izgudroja trīs diakritiskos zīmes (akcenta zīmes): akūto, lielo un cirkumfleksu, lai apzīmētu grieķu vārdu toni vai augstumu.

Lai gan grieķu burti jau agrīnā posmā precīzi atveidoja visas galvenās grieķu valodas skaņas, laika gaitā grieķu valodas skaņas mainījās. Dažas patskaņu skaņas sāka skanēt līdzīgi viena otrai, bezbalsīgās apstājas kļuva par bezbalsīgiem fricatīviem, bet balsīgās apstājas - par balsīgiem fricatīviem. Priekšstatu par to, kā skanēja senākā grieķu valodas izruna, var gūt, aplūkojot tādu grieķu valodas aizguvumu kā "filozofs", "Himēra", "Kipra" un "Tesalonikas" latīņu un angļu valodas rakstību.

Alfabēta sastāvs — 24 burti

Mūsdienu standarta grieķu alfabētā ir šādi 24 burti. Zemāk norādīts lielais un mazais burts, burta nosaukums latviski un biežākā mūsdienu grieķu valodas izruna (approx.):

• Α α — alfa — /a/
• Β β — beta — /v/
• Γ γ — gamma — /ɣ/ vai /ɡ/ (pirms priekšējām patskaņiem /ʝ/)
• Δ δ — delta — /ð/ (mūsdienās)
• Ε ε — ēpsilon — /e/
• Ζ ζ — zēta — /z/
• Η η — ēta — /i/ (mūsdienās — saplūdis ar /i/)
• Θ θ — theta — /θ/
• Ι ι — iota — /i/
• Κ κ — kapa — /k/
• Λ λ — lambda — /l/
• Μ μ — mu — /m/
• Ν ν — nu — /n/
• Ξ ξ — xi — /ks/
• Ο ο — omikrons — /o/
• Π π — pi — /p/
• Ρ ρ — ro — /r/
• Σ σ/ς — sigma — /s/ (mazais gala s kā ς)
• Τ τ — tau — /t/
• Υ υ — ipsilon — /i/ (mūsdienās)
• Φ φ — phi — /f/
• Χ χ — chi — /x/ vai /ç/ (atkarībā no patskaņa)
• Ψ ψ — psi — /ps/
• Ω ω — omega — /o/ (parasti garāks skanējums vēsturiski)

Numerācija un citas funkcijas

Grieķu alfabēts ilgu laiku darbojās arī kā skaitļu sistēma (joniska numerācija). Lai nodrošinātu vērtības 1–900, kopā ar 24 standarta burtiem tika izmantoti arī trīs arhaiski vai speciāli simboli: digamma/stigma (ϝ/ϛ), koppa (ϙ) un sampi (ϡ). Piemēram, α=1, β=2, ι=10, ρ=100 utt. Šī sistēma lieto burtu kā ciparu līdz mūsdienīgu aritmētisku zīmju rašanās laikam.

Rakstības virziens un stili

Agrīnos laikos grieķu tekstos bija novērojama mainīga rakstības virziena prakse — bieži izmantots boustrofedons (rindas mainīja virzienu kā lauksaimnieka arklu). Vēlāk, aptuveni no 6. gs. p. m. ē., dominēja rakstība no kreisās uz labo pusi, kā to pazīstam mūsdienās. No antīkā perioda attīstījās arī vairāki rokrakstu stili — uncial, minuscule u. c. — kuri ietekmēja gan grieķu manuskriptus, gan vēlākos sirma manuskriptu stilus, kas bija pamats arī citām rakstību tradīcijām.

Diakritiskās zīmes, politoniskā un monotona sistēma

Antīkajā un viduslaiku grieķu ortogrāfijā lietoja dažādas diakritiskas zīmes: akcentus (akūto, gravu, cirkumfleksu) un ausu zīmes (skanējuma sākuma norāde — "rāciens" jeb rough breathing un "gluda" jeb smooth breathing), kā arī iota subskriptu. Šīs zīmes palīdzēja norādīt izrunas akcentu un reālu fonētiku senajā grieķu valodā. Modernā grieķu valoda 1982. gadā pārgāja uz vienkāršotu — monotonic — sistēmu, kur palika tikai viens galvenais akcenta zīmogs (tonos) un diaerēze (divpunkti) vārdu šķelšanai; polytoniskā ortogrāfija joprojām tiek lietota klasiskās filoloģijas un literāros izdevumos.

Fonetiskās pārmaiņas — no antīkās pie mūsdienu izrunas

Laika gaitā notika būtiskas fonētiskas pārmaiņas. Antīkajā grieķu valodā bija skanīgi atšķirīgi patskaņi un aspirēti līdzskaņi (/pʰ, tʰ, kʰ/), kā arī skaņas, kuras vēl neeksistēja mūsdienu izrunā. Pakāpeniski:

• aspirētie klusie pārvērtās par frikatīvām skaņām (piem., phi, theta, chi kļuva par /f/, /θ/, /x/),
• dažas patskaņu kvalitātes saplūda (piem., ēta un ipsilon mūsdienu grieķu valodā skan kā /i/),
• balsīgās apstājas pārtapa par frikatīviem.

Šīs izmaiņas izskaidro atšķirības starp klasiskās grieķu izrunas rekonstrukcijām un mūsdienu grieķu izrunu.

Grieķu alfabēta ietekme

Grieķu alfabēts ir viens no vissvarīgākajiem pasaules rakstu attīstības posmiem. Caur egejiešu un jonisku kolonizāciju tas ietekmēja etrusku, kas savukārt deva pamatu latīņu alfabētam. Grieķu burtu sistēma arī bija pamats, uz kura veidojās kirilica (ar starpniecību un adaptāciju) un citas Balkānu rakstības variācijas. Mūsdienās grieķu burti plaši lietojami zinātnē un matemātikā — α, β, γ, π u. c. simbolizē parametrus, konstantes un dažādas fizikas un matemātikas lielības.

Kur alfabētu mūsdienās redzēt

Grieķu alfabēts ir dzīva rakstiska tradīcija Grieķijā — to redzēsim laikrakstos, grāmatās, valsts dokumentos un ikdienas komunikācijā. Papildus tam burtus izmanto starptautiski: zinātniskajos simbolos, astronomijas zvaigžņu nosaukumos, matemātikā, kā arī filozofijas un humanitāro zinātņu terminoloģijā.

Šī raksta sākumā aprakstītās vēsturiskās detaļas, diakritiskas zīmes un fonētiskās pārmaiņas palīdz saprast, kā mūsdienu, klasiskā un arhaiskā grieķu rakstība veidojušās un kāpēc alfabēta konstrukcija bija tik ietekmīga Eiropas un Vidusjūras reģiona rakstības tradīcijās.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Cik burtu ir mūsdienu grieķu alfabētā?

J: Kādā valodā raksta ar grieķu alfabētu?

J: Vai lielākajai daļai grieķu burtu ir ekvivalenti angļu valodā?

J: No kurienes grieķi ieguva savu alfabētu?

Jautājums: Kā lasīšana tika atvieglota, lai atvieglotu tirdzniecību ar citām kultūrām?

J: Kurā virzienā tika rakstīts agrīnajā grieķu valodā?

Jautājums: Kas un kad izgudroja diakritiskās zīmes (akcenta zīmes)?

Meklēt pēc burta