Aleksandrs Lielais (356–323 p.m.ē.) — Maķedonijas karalis un iekarotājs
Iepazīstiet Aleksandra Lielā dzīvi un iekarojumus — no Pēles bērnības un Aristoteļa audzināšanas līdz episkai impērijas veidošanai un militārajām uzvarām.
Aleksandrs Lielais (Aleksandrs III Maķedonijas) bija Maķedonijas karalis no 336. gada p.m.ē. līdz savai nāvei 323. gadā p.m.ē. Viņš ir pazīstams kā viens no visu laiku izcilākajiem militārajiem vadoņiem un stratēģiem, kurš īsā laikā izveidoja milzīgu impēriju, apvienojot Grieķijas pilsētvalstis ar Persijas impēriju un aizsniedzoties līdz Indijai. Aleksandrs dzimis 356. gadā p. m. ē. senajā Maķedonijas galvaspilsētā Pelē. Viņa dzīvē nozīmīga loma bija gan ģimenes audzināšanai, gan karaspēka organizācijai, gan kultūras ietekmes izplatīšanai jaunajās teritorijās.
Jaunība un izglītība
Aleksandrs bija Maķedonijas karaļa Filipa II un Epirijas princeses Olimpijas dēls. Bērnībā viņš vēroja, kā tēvs pārvērš Maķedoniju par spēcīgu militāru valsti un kā Filips uzvar kaujās Balkānos. Leģendas vēsta, ka jaunais Aleksandrs jau agrā vecumā izrādīja drosmi un prātu — viņš esot pieradinājis slaveno zirgu Bucephalus, un tas kļuva par viņa uzticamu sabiedroto daudzu kampaņu laikā.
Kad Aleksandram bija apmēram 13 gadi, Filips nolīga grieķu filozofu Aristoteli par viņa personīgo skolotāju. Nākamo trīs gadu laikā Aristotelis mācīja Aleksandram retoriku un literatūru, kā arī rosināja viņa interesi par zinātni, medicīnu un filozofiju, kas kļuva nozīmīgas Aleksandra turpmākajā dzīvē. Šī izglītība veicināja Aleksandra mūžīgo interesi par zināšanām un kultūru, ko viņš vēlāk centās izplatīt savās iekarotajās zemēs.
Varonīgā kāpšana pie varas un iekarojumi
Pēc tēva nāves 336. gadā p.m.ē. Aleksandrs kļuva par karali un ātri nostiprināja savu varu Maķedonijā un Grieķijā. Viņa galvenais mērķis kļuva Persijas impērijas sagrābšana — tas tika uzsākts 334. gadā p.m.ē. un turpinājās vairākus gadus. Aleksandra militārā meistarība, ātra lēmumu pieņemšana un spēja motivēt karaspēku ļāva viņam sasniegt iespaidīgus panākumus.
- Svarīgākās kaujas un notikumi: uzvaras pie Grānika (334 p.m.ē.), İssas (333 p.m.ē.) un galvenokārt pie Gaugamelas (331 p.m.ē.), kur viņš izšķiroši sakāva Persijas karaļa Dareja III spēkus.
- Pēc Persijas sakāves Aleksandrs ieņēma galvaspilsētu Persijā — Parsu (Perspolisi) un pārņēma kontroli pār plašiem Austrumiem.
- Viņš iekaroja arī Ēģipti, kur tika sagaidīts kā atbrīvotājs un kur dibināja slaveno Aleksandriju — pilsētu, kas kļuva par Hellenisma centru.
- Aleksandrs turpināja ekspedīciju līdz Indijai, kur 326. gadā p.m.ē. pie upes Hidaspes (mūsdienu Džheulsā, Indija/Pakistāna) viņš uzvarēja vietējo karavadoni Pora, bet tālākie plāni apturējās, kad viņa karaspēks atteicās doties tālāk uz austrumiem.
Aleksandrs bija pazīstams ar savu taktiku, kur galvenā loma bija kompānijas jātnieku uzbrukumiem un Maķedonijas falangas efektīvai sadarbībai ar vieglāku un mobilāku karaspēku. Viņš arī izmantoja diplomātiju — bieži tiešām mēģināja iekļaut vietējo aristokrātiju savā varā, reizēm apprecoties ar vietējām prinču meitām, lai nostiprinātu alianses.
Personīgā dzīve un nāve
Pāris svarīgu faktu par ģimenes dzīvi: Aleksandrs apprecējās ar vairākām sievietēm. Viņa pirmā sieva bija Roksana (Roxana), baktriešu princeses meita, ar kuru viņš apprecējās pēc kampaņas Centrālajā Āzijā ap 327. g. p.m.ē. Vēlāk, īpaši Sūzā 324. g. p.m.ē., viņš rīkoja masveida laulības starp saviem ķeizariskajiem vadoņiem un persiešu aristokrātiem, lai veicinātu kultūru saplūšanu.
Aleksandrs nomira 323. gadā p.m.ē. Babīlonā (mūsdienu Irākā), 32 gadu vecumā. Viņa nāves cēlonis joprojām ir apspriests: minētas slimības (piem., malārija vai tifoīds), vājums pēc daudziem ievainojumiem un pārpūles, kā arī indi vai sazvērestība — neviena teorija nav pilnīgi pierādīta.
Mantojums
Aleksandrs Lielais radīja pamatu Hellenisma laikmetam — grieķu kultūras, valodas un zinātnes izplatībai plašā teritorijā, kas savukārt ietekmēja Romas un vēlākās Eiropas un Tuvo Austrumu kultūras. Pēc viņa nāves viņa ģenerāļi — diadohi — sadalīja impēriju un cīnījās par varu vairākās Desmitgadēs, kas deva sākumu jauniem karaļvalstīm (piem., Ptolemaju dinastija Ēģiptē).
Aleksandra mantojums vēstures grāmatās tiek vērtēts gan kā apbrīnojams militārais veikums un kultūras tilts, gan arī kā autoritārisma piemērs ar smagām sekām vietējām tautām. Viņa dzīve un darbība joprojām ir intensīvi pētīta, iedvesmojot mākslu, literatūru un akadēmisko diskursu.
Aleksandrs Aleksandra mozaīkā no Fauna nama Pompejos 347. gadā p.m.ē.
Aleksandra Lielā krūšutēls
Aleksandra karš
340. gadā p.m.ē. Filips sapulcināja lielu Maķedonijas armiju un iebruka Trāķijā. Viņš atstāja 16 gadus vecajam Aleksandram pilnvaras valdīt Maķedonijā savas prombūtnes laikā kā regentam. Taču, kad Maķedonijas armija iebruka dziļi Trāķijā, Maedi cilts, kas robežojās ar Maķedonijas ziemeļaustrumu daļu, sacēlās un apdraudēja valsti. Aleksandrs sapulcināja armiju, vadīja to pret nemierniekiem un ar ātru rīcību sakāva maēdus, ieņēma viņu cietoksni un pārdēvēja to par Aleksandropoli.
Aleksandrs kļuva par Maķedonijas karali 336. gadā p.m.ē., kad viņa tēvs tika nogalināts. Sanāksmē, kas notika Grieķijas pilsētu, viņu iecēla par stratēģu (ģenerāli jeb augstāko komandieri). Viņš izmantoja šo varu, lai uzsāktu sava tēva militārās ekspansijas plānus. Viņš 334. gadā p. m. ē. iebruka persiešu pārvaldītajā Mazāzijā. Viņš uzsāka vairākas kampaņas, kas ilga desmit gadus. Aleksandrs salauza Persijas varu vairākās izšķirošās kaujās, no kurām nozīmīgākās bija Isas un Gaugamēlas kaujas. Viņš gāza persiešu ķēniņu Dariju III un iekaroja visu Persijasimpēriju. Tobrīd Aleksandra impērija stiepās no Adrijas jūras līdz Indas upei.
Viņš uzbruka Indijai 326. gadā p.m.ē. un sakāva karali Poru, kurš valdīja Pendžabas reģionā. Pēc tam viņi kļuva par sabiedrotajiem. Indija tajā laikā bija sadalīta simtiem karaļvalstu. Armija atteicās šķērsot Indas upi un cīnīties pret ķēniņiem otrā krastā, tāpēc Aleksandrs izveda tos no Indijas.
Aleksandrs nomira Babilonā 323. gadā p.m.ē. no nezināmiem iemesliem. Ir izteikti pieņēmumi par saindēšanos, slepkavību vai drudzi pēc kaujas. Savas nāves brīdī viņš plānoja virkni kampaņu, kas būtu sākusies ar iebrukumu Arābijā. Nākamajos gados pēc viņa nāves viņa impēriju sagrāva vairāki pilsoņu kari. Vairākās valstīs valdīja Diadohi - Aleksandra pārdzīvojušie ģenerāļi un mantinieki. Viņi cīnījās un iekaroja cits citu. Lielākā no tām bija saglabājusies Seleikīdu impērija.
Aleksandra mantojumā ietilpst arī maķedoniešu ideju un valodas kultūras izplatība. Viņš nodibināja aptuveni divdesmit pilsētas, kas tika nosauktas viņa vārdā, no kurām nozīmīgākā bija Aleksandrija Ēģiptē. Aleksandra veiktā maķedoniešu kolonistu apmešanās radīja jaunu hellēnisma civilizāciju. Tās pazīmes ir redzamas Bizantijas impērijā 15. gadsimta vidū. Līdz pat 20. gadsimta 20. gadiem Anatolijas centrālajā un tālākajā austrumu daļā bija makedoniešu valodā runājoši cilvēki.
Kad Aleksandrs nomira, viņam bija tikai 32 gadi.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas bija Aleksandrs Lielais?
A: Aleksandrs Lielais bija sengrieķu Maķedonijas karalistes ķēniņš no 336. gada pirms mūsu ēras līdz savai nāvei 323. gadā pirms mūsu ēras. Viņš bija liels militārais vadonis.
J: Kad un kur dzimis Aleksandrs?
A: Aleksandrs dzimis 356. gadā p.m.ē. senajā Maķedonijas galvaspilsētā Pelē.
J: Kas bija Aleksandra vecāki?
A: Aleksandra vecāki bija Maķedonijas ķēniņš Filips II un kaimiņu Epirijas princese Olimpija.
J: Ko Aleksandrs darīja bērnībā?
A: Bērnībā Aleksandrs vēroja, kā viņa tēvs pārvērš Maķedoniju par lielu militāru spēku, un vēroja, kā viņš gūst uzvaras Balkānu kauju laukos.
J: Kādā valodā runāja Aleksandrs Lielais un kādu kultūru viņš izplatīja?
A: Aleksandrs Lielais runāja grieķu valodā un izplatīja grieķu kultūru visā Āzijā.
J: Kas bija Aleksandra personīgais skolotājs un ko viņš viņam iemācīja?
A: Aleksandra personīgais skolotājs bija grieķu filozofs Aristotelis, kurš mācīja viņam retoriku un literatūru, kā arī rosināja viņa interesi par zinātni, medicīnu un filozofiju.
J: Kas kļuva svarīgs Aleksandra turpmākajā dzīvē?
A: Aristoteļa sniegtā apmācība zinātnē, medicīnā un filozofijā Aleksandram kļuva svarīga viņa turpmākajā dzīvē.
Meklēt