Arābijas pussala — ģeogrāfiskais pārskats: valstis, jūras un nafta

Arābijas pussala: ģeogrāfiskais pārskats par valstīm, jūrām, naftas resursiem un stratēģisko nozīmi Tuvajos Austrumos — kartes, fakti un analīze.

Arābijas pussala jeb Arābijas dienvidi ir pussala Dienvidrietumu Āzijā, Āfrikas un Āzijas krustpunktā. Tā stiepjas starp Sarkanās jūras un Persijas līča ūdeņiem un izvietojusies uz austrumiem no Etiopijas un Somālijas ziemeļiem, uz dienvidiem no Izraēlas, strīdīgajām palestīniešu teritorijām un Jordānijas un uz dienvidrietumiem no Irānas. Ģeogrāfiskās robežas dažkārt interpretē atšķirīgi: bieži kā pussalas daļas tiek minētas arī mazākas teritorijas dienvidu Ira­kā un ziemeļdaļā pie Mezopotāmijas, atkarībā no kartogrāfiskā vai vēsturiskā skatījuma.

Ūdeņi ap Arābiju ir šādi: dienvidrietumos - Sarkanā jūra un Akabas līcis; dienvidaustrumos - Arābijas jūra; ziemeļaustrumos - Omānas līcis un Persijas līcis. Šīs jūras un līči nosaka reģiona klimatu, kuģošanas maršrutus un ekonomisko nozīmīgumu.

Valstis un administratīvā robeža

Arābijā ietilpst šādas valstis:

• Saūda Arābija
• Jemena
• Omāna
• Kuveita
• Apvienotie Arābu Emirāti
• Katara
• Bahreina

Saūda Arābijas valsts aptver gandrīz visu pussalas teritoriju. Lielākā daļa pussalas iedzīvotāju dzīvo Saūda Arābijā un Jemenā, taču nozīmīgas pilsētas un industrijas ir arī Omānā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Kuveitā, Katarā un Bahreinā. Atkarībā no definīcijas, daļa Jordānijas un Irākas dienvidu teritoriju dažkārt tiek uzskatīta par pussalas ziemeļu paplašinājumu.

Reljefs un daba

Reljefs ir ļoti dažāds: liela daļa ir tuksneši (viena no pazīstamākajām tuksnešu zonām ir Rub’ al-Khali jeb «Tukšais kvadrāts»), plašas akmeņu līdzenumi, kā arī kalnu grēdas — īpaši Omānas un Jemenas dienvidrietumu daļās (Dhofar un Asir). Piepilsētu un krasta joslas reģionos atrodas oāzes, sāļie līdzenumi un mangrovju joslas pie dažiem līčiem.

Klimats

Arābijas pussalā dominē karstais tuksneša klimats ar ļoti siltām vasarām un nelielu nokrišņu daudzumu. Tomēr Dienvidomānas un Dienvidjemenas piekrastes rajonos vērojams monsunveidīgs klimatiskums — gada daļā var būt ievērojami vairāk lietus, kas rada zaļākas zonas un pastāvīgu augšanu. Pie krastiem temperamentu un nokrišņu režīmu ietekmē jūras straumes un mitrums.

Iedzīvotāji, valoda un kultūra

Lielākā daļa iedzīvotāju runā arābu valodā un pieder islāma ticībai, kas būtiski ietekmē kultūru, likumus un sabiedrības dzīvi. Reģionā saglabājas spēcīga beduīnu (klajotāju) kultūras mantojuma klātbūtne, taču pēdējo desmitgažu naftas ieguve, pilsētvide un migrācija ir radījusi kosmopolītiskas pilsētas ar modernu infrastruktūru (piem., Rijāda, Džidda, Dubaja, Abū Dabī, Doha, Maskata, Sana'a, Adena).

Ekonomika un dabas resursi

Arābijas pussala ir viena no pasaules svarīgākajām enerģijas resursu reģioniem. Ziemeļu piekrastē (Persijas līča krastā) atrodas lielas naftas un gāzes atradnes — īpaši Saūda Arābijā, Kuveitā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Katarā un Bahreinā. Nafta un dabasgāze ir bijuši galvenie izaugsmes virzītāji, taču pēdējās desmitgadēs valstu valdības cenšas diversificēt ekonomiku — attīstot finanšu pakalpojumus, tūrisma infrastruktūru, loģistiku, rūpniecību un atjaunojamo enerģiju projektus.

Katarā ir pasaulē lieli šķidrinātās dabasgāzes (LNG) resursi; Bahreina, Kuveita un AAE ir nozīmīgi naftas ieguvēji. Naftas ieguve un eksports ietekmē gan labklājību, gan starptautisko politiku.

Stratēģiskā nozīme un transporta ceļi

Reģions atrodas pie svarīgiem starptautiskiem jūras ceļiem. Stratēģiski nozīmīgi ir šādi šaurumi un ieejas ceļi: Hormuza šaurums (no kurienes izplūst lielākā daļa Persijas līča naftas kuģu), Bab el-Mandeb ieeja uz Sarkano jūru un Sarkanās jūras piekļuve Suez kanālam. Šie ceļi nosaka reģiona lielo ģeopolitisma nozīmi un starptautisko interesi.

Vides jautājumi

Galvenās vides problēmas ir ūdens trūkums, augsnes degradācija, salinācija, gaisa piesārņojums (daļēji saistīts ar naftas industriju) un jūras piesārņojums (naftas noplūdes). Ūdens nodrošinājums bieži tiek panākts ar desalināciju un pazemes ūdens resursu izmantošanu, kas prasa lielus enerģijas resursus. Klimata pārmaiņas, paaugstināta jūras līmeņa risks un ekstremāli laikapstākļi rada papildu izaicinājumus.

Vēsturisks un kultūras konteksts

Arābijas pussala bijusi svarīgs tranzīta un tirdzniecības ceļš starp Āfriku, Āziju un Eiropu gadsimtiem ilgi. Senās tirdzniecības ceļi un garšvielu, sveķu (piem., pakta) apmaiņa veicināja pilsētu un oāžu attīstību. Islams, kas radušies 7. gadsimtā, dziļi ietekmēja reģiona vēsturisko un kultūras attīstību; svarīgākās svētās pilsētas Mecca un Medina atrodas Saūda Arābijā.

Arābijas pussala ir reģions ar spēcīgu vēsturisku mantojumu, bagātīgiem dabas resursiem un lielu ģeopolitisku nozīmi. Tā saskaras ar mūsdienu izaicinājumiem — resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, klimata pārmaiņām un ekonomikas diversifikāciju — kam tiek veltīta liela uzmanība gan vietējā, gan starptautiskā līmenī.

Jautājumi un atbildes

J: Kur atrodas Arābijas pussala?

J: Kādas ūdenstilpes ieskauj Arābijas pussalu?

Kādas valstis veido lielāko daļu pussalas?

J: Kur šajā reģionā dzīvo visvairāk cilvēku?

J: Kādi dabas resursi šeit ir atrodami?

J: Kā klimata pārmaiņas ir ietekmējušas šo reģionu?

J: Vai šajā reģionā ir kādas kalnu grēdas?

Meklēt pēc burta