Aragona (Aragón) — Spānijas autonoma kopiena: vēsture un provinces

Ģeogrāfija

Aragona ir viena no 17 Spānijas autonomajām kopienām. Tās platība ir 47 719 kvadrātkilometri (18 424 kvadrātkilometri), kas ir 9,4 % no Spānijas teritorijas. Pēc platības tā ir ceturtā lielākā Spānijas autonomā kopiena aiz Kastīlijas un Leonas, Andalūzijas un Kastīlijas-Lamančas.

Aragona ziemeļos robežojas ar Franciju (Nouvelle-Aquitaine reģions). Spānijas iekšienē kopiena austrumos robežojas ar Kataloniju (Leridas un Tarragonas provinces), dienvidos ar Valensijas kopienu (Kasteljonas un Valensijas provinces) un Kastīliju-La Manču (Kuenskas un Gvadalaharas provinces), bet rietumos ar Kastīlijuun Leonu (Sorijas province), Larjohu un Navarru.

Relief

Lielākās Aragonas daļas augstums ir no 201 līdz 3404 m virs jūras līmeņa. Augstākais punkts ir Aneto virsotne, kuras augstums ir 3 404 m (11 168 pēdas); tas ir augstākais Pireneju kalns.

Aragonas zemākais punkts atrodas pie Ebro upes, netālu no Saragosas, 65 m augstumā.

Aragonā ir trīs galvenie ģeogrāfiskie reģioni:

1. Aragonas Pireneju kalnu grēdai, kas atdala Spāniju no Francijas, ir visaugstākie punkti. Galvenie kalni ir Aneto (3 404 m), kas ir augstākais šajā kalnu grēdā, Posets Peak (3 375 m), Monte Perdido (3 355 m), Perdiguero (3 222 m), Cotiella (2 912 m) un citi. Galvenās Pireneju ielejas, ko veido tur mītošās upes, ir Ansó (Veral upe), Hecho (Aragonas Subordāna upe), Canfranc (Aragonas upe), Tena (Gállego upe) un Broto-Ainsa-Benasque (Ara, Cinca un Ésera upes). Virs šīm ielejām atrodas Ordesa y Monte Perdido nacionālais parks.
2. Tālāk uz dienvidiem Ebro ieleja, ko apūdeņo Ebro upe, ir bagāts un auglīgs lauksaimniecības apgabals, kurā plašos laukos audzē kviešus, miežus un citus augļus un dārzeņus. Šeit atrodas daudzas skaistas un mazpazīstamas apmetnes, pilis un romiešu pilsdrupas.
3. Uz dienvidiem no Saragosas un Ebro ielejas augstums atkal paceļas līdz Ibērijas Sistema, sarežģītai kalnu grēdu sistēmai, kas atdala Ebro ieleju no Centrālās Mesetas un Kastīlijas-Lamančas līdzenumiem. Augstākais kalns šajā grēdā ir Monkajo (Moncayo) - 2314 m (7592 pēdas).

Upes

Lielākā daļa Aragonas upju ir Ebro, kas ir Spānijas lielākā upe un kas sadala Aragonu divās daļās, pietekas. Dažas svarīgas pietekas upes kreisajā pusē (upes, kas nāk no Pireneju kalniem) ir Aragona, kas dzimst Hueskā, bet ietek Navares kopienā, Gállego un Cinca, kas pievienojas Segre tieši pirms ieplūšanas Ebro upē. Labās pietekas ir Jalón, Huerva un Guadalupe upes.

Ebro upes krastā, netālu no robežas ar Kataloniju, atrodas aptuveni 110 km garā Mekvinenzas ūdenskrātuve, ko tautā dēvē par Aragonas jūru.

Klimats

Klimatiskā ziņā Aragonu var iedalīt trīs apgabalos:

1. Vidusjūras kontinentālā daļa. Ebro ieleja. Viens no skarbākajiem Spānijas klimatiskajiem apstākļiem un diennakts un ziemas-vasaras temperatūras diapazons. Neliels nokrišņu daudzums, kas samazinās, mākoņiem virzoties uz austrumiem, uz Kataloniju.
2. Alpu un kalnu klimats. Īsas vasaras un ļoti aukstas ziemas, taču ar lielām atšķirībām atkarībā no augstuma un orientācijas.
3. Kontinentālā. Kalatajudas-Darokas-Teruēlas reģions ar kalniem rietumos un austrumos, kas bloķē mitros vējus no Atlantijas okeāna un Vidusjūras. Mazs nokrišņu daudzums: 600-900 mm (24-35 collas). Karstas vasaras un ļoti aukstas ziemas.

Aragonas vidienē, kas atrodas tikai 200 m virs jūras līmeņa, gada vidējā temperatūra ir aptuveni 14 °C (57 °F). Uz ziemeļiem un dienvidiem no Ebro ielejas, kur augstums paceļas līdz 500 m virs jūras līmeņa, temperatūra pazeminās par diviem grādiem. Kalnos no 600 līdz 1000 m augstumā temperatūra ir no 11 līdz 12 °C (52 līdz 54 °F).

Administratīvās nodaļas

Aragonu veido trīs provinces, kas nosauktas to galvaspilsētu vārdā: Huesca, Teruel un Zaragoza. Katra province ir sadalīta komarkās (comarca ir vietējais administratīvais iedalījums), un tās ir sadalītas pašvaldībās.

Iedzīvotāju skaits

Aragonā 2013. gadā dzīvoja 1 347 150 iedzīvotāju, un iedzīvotāju blīvums bija 28,2 iedzīvotāji/km², kas ir viens no zemākajiem Spānijā. Visblīvāk apdzīvotās teritorijas ir ap Ebro upes ieleju, jo īpaši ap Saragosu, un Pireneju pakājē (pakalni Pireneju kalnu pakājē), savukārt teritorijas ar vismazāko iedzīvotāju skaitu parasti atrodas augstāk Pireneju kalnos un lielākajā daļā dienvidu provinces Teruēlas.

Saragosas province ir province ar lielāko iedzīvotāju skaitu - tajā dzīvo 978 638 cilvēki, kas ir 72,6 % no Aragonas iedzīvotājiem.

Pilsēta, kurā dzīvo vairāk cilvēku, ir galvaspilsēta Saragosa (620 419). Pārējās provinču galvaspilsētās Hueskā un Teruēlā dzīvo attiecīgi 47 923 un 31 506 iedzīvotāji.

Svarīgākās pilsētas

Departamenta 10 nozīmīgākās pilsētas ir:

Valoda

Spāņu valoda ir dzimtā valoda lielākajā daļā Aragonas teritorijas. Tā ir vienīgā oficiālā valoda, un to saprot un runā praktiski visi reģiona iedzīvotāji.Tāpat aragoniešu valodā vairākās vietējās variācijās joprojām runā arī kalnainajos ziemeļu apgabalos Pireneju kalnos, īpaši Ribagorzas, Sobrarbes, Žaketānijas un Somontano rietumu daļā. Aragonas austrumos, gar robežu ar Kataloniju, runā katalāņu valodas paveidos, tostarp Ribagorzas austrumu daļā, La Litera, Bajo Cinca, Bajo Aragón-Caspe, Bajo Aragón-Caspe, Bajo Aragón un Matarraña komarkās.