Vidusjūra ir ūdenstilpe, kas atdala Eiropu, Āfriku un Āziju. Tā ir viena no pasaules nozīmīgākajām iekšējām jūrām gan ģeopolitikas, gan tirdzniecības, kultūras un bioloģiskās daudzveidības ziņā.

Ģeogrāfija un robežas

Vidusjūru ar Atlantijas okeānu savieno šaurs caurums, ko sauc par Gibraltāra šaurumu, kur platums vietām ir aptuveni 14 km. Jūru gandrīz pilnībā ieskauj sauszeme: no ziemeļiem — Eiropa, no dienvidiem — Ziemeļāfrika, no austrumiem — Tuvie Austrumi. Tās platība ir aptuveni 2,5 miljoni km² (apm. 965 000 kvadrātmiles). Vidusjūra ietver vairākas lielākas un mazākas jūras daļas, piemēram, Adrijas jūru, Egejas jūru, Jonijas un Tirēnu jūru, un to pietekas piekrastēs ir daudz salu — svarīgākās ir Sicīlija, Sardīnija, Korzika, Kreta, Kipra un Baleāru salas.

Saiknes ar citām jūrām un kanāli

Uz austrumiem Vidusjūra savienojas ar Marmora jūru un Melno jūru, caur Dardaneļu un Bosfora šaurumiem. Bieži Marmora jūru uzskata par Vidusjūras daļu, taču par Vidusjūras daļu parasti neuzskata daudz lielāko Melno jūru, kas ir atsevišķa iekšējā jūra ar savām hidrografiskajām īpatnībām.

163 km (101 jūdze) garš mākslīgi veidots Suecas kanāls dienvidaustrumos savieno Vidusjūru ar Sarkano jūru. Kanāls atrodas starp Ēģipti un Sīnāja pussalu. To no 1859. līdz 1869. gadam būvēja franču Compagnie Universelle du Canal Maritime de Suez. Suecas kanāls ievērojami saīsina jūras ceļu no Eiropas uz Āzijas dienvidiem, bet tā atvēršana un vēlākā paplašināšana ir radījusi arī vides un bioloģiskās ietekmes sekas, piemēram, sugu pārvietošanos starp jūrām.

Fiziskās īpašības

Vidusjūras vidējais dziļums ir apmēram 1 500 m, bet maksimālais — ap 5 267 m (saukts par Kalypsas dziļumu Jonijas jūrā). Ūdens sāļums ir nedaudz lielāks nekā pasaules okeānā, jo intensīva iztvaikošana un ierobežota apmaiņa ar Atlantiju palielina sāļuma koncentrāciju. Hidrodinamiski raksturīga virsējo slāņu Atlantijas ūdens ieplūde caur Gibraltāru un biezāka, sāļāka un blīvāka ūdens izplūde no Vidusjūras pa dziļākiem slāņiem.

Klima, flora un fauna

Vidusjūras reģions parasti raksturojas ar Vidusjūras klimatu — sausi, karsti vasaras un mierīgas, nokrišņiem bagātas ziemas piekrastē. Jūras ekosistēma ir bagāta ar zivju sugām, jūras zālēm un koraļiem, tomēr tā ir jutīga pret piesārņojumu, eutrofikāciju un pārzveju. Papildus bioloģiskajam spiedienam, sugu sastāvu maina invazīvās sugas, kuras nonāk galvenokārt caur Suecas kanālu (Lessepsiana migrācija) un kuģu balasta ūdeņiem.

Cilvēka aktivitātes un vēsturiskā nozīme

Vidusjūra ir bijusi cilvēces vēstures centrā — šeit attīstījās daudzas agrīnas civilizācijas (ēģiptieši, feniķieši, grieķi, romieši un citi). Mūsdienās tā joprojām ir intensīvas tirdzniecības, tūrisma, zvejas un enerģētikas (naftas un gāzes atradnes) zona. Piekrastes urbanizācija, intensīva kuģošanas satiksme un rūpnieciskā darbība rada pieaugošas vides problēmas, kam nepieciešama starptautiska sadarbība un ilgtspējīgas pārvaldības pasākumi.

Kopsavilkums

  • Novietojums: starp Eiropu, Āfriku un Āziju.
  • Savienojumi: ar Atlantiju caur Gibraltāra šaurumu, ar Melnās jūru caur Dardaneļu un Bosfora, ar Sarkano jūru caur Suecas kanālu.
  • Platība: aptuveni 2,5 milj. km² (apm. 965 000 kvadrātmiles).
  • Fiziskās īpašības: vidējais dziļums ~1 500 m, maksimālais ~5 267 m; relatīvi liels sāļums.
  • Nozīme: vēsturiskā, tirdzniecības, ekoloģiskā un tūrisma ziņā ļoti svarīga jūra.