Mezopotāmija — zeme starp upēm: šumeri, Babilona un civilizācija

Mezopotāmija — civilizācijas šūpulis: šumeru izgudrojumi, Babilonas varoņstāsti, Tigra un Eifrata vēsture, rakstība, apūdeņošana un senās pilsētas.

Autors: Leandro Alegsa

Mezopotāmija (sengrieķu: Μεσοποταμία - "zeme starp upēm") ir vēsturisks reģions Tuvajos Austrumos. Tajā ietilpa lielākā daļa mūsdienu Irākas, kā arī mūsdienu Irānas, Sīrijas un Turcijas teritorijas. Nosaukuma "divas upes" attiecās uz Tigra un Eifratas upēm.

Arābi šo zemi sauca par "Al-Jazirah" ("sala"), un vēlāk ēģiptologs J. H. Breasteds to iekļāva "Auglīgā pusmēness" sarakstā. Ziemeļaustrumos šo reģionu ierobežo Zagrosas kalni, bet dienvidaustrumos - Arābijas plakankalne.

Šo teritoriju bieži dēvē par "civilizācijas šūpuli". Seno rakstību, ko sauc par klinšu rakstību, ap 3000 gadu pirms mūsu ēras pirmo reizi izmantoja šumeri. Vēsturiski nozīmīgas Mezopotāmijas pilsētas bija Uruka, Ur, Nipura, Ninive un Babilona.

Lielākās teritoriālās valstis bija Akadijas karaliste, Uras Trešā dinastija un Asīrijas impērija. Daži no svarīgākajiem vēsturiskajiem Mezopotāmijas vadoņiem bija Ur-Nammu (Uras ķēniņš), Akādas Sargons (Akādas karaļvalsts dibinātājs), Hammurabi (kurš izveidoja vecobabiloniešu valsti) un Tiglats-Pilesers I (kurš izveidoja Asīrijas impēriju).

Senie šumeri bija sasnieguši daudzus tehnoloģiju sasniegumus, piemēram, apūdeņošanu, upju tirdzniecību un plūdu kontroli. Jau no agrāko liecību laikiem šumeri nodarbojās ar lauksaimniecību un pieradināja mājlopus jeb mājlopus. Babilona, visticamāk, ir pirmā pilsēta, ko uzcēla apmetušies cilvēki. Mezopotāmija bija arī vieta, kur pirmo reizi tika izmantots ritenis. Vispirms tas bija podnieka rats, ko izmantoja māla trauku izgatavošanai, pēc tam šumeri to pielāgoja transportam.

Ģeogrāfija

Mezopotāmija ir galvenokārt zemienes baseins starp Tigru un Eifratu. Upju plūdi deva bagātīgu smilšmālu, kas radīja auglīgu zemi lauksaimniecībai, taču plūdu regulēšana prasīja lielas kopienu pūles. Reģiona klimats ir sausšs un kontinentāls — vasaras ir karstas un sausas, ziemas vēsākas, ar lielām temperatūras svārstībām. Uz ziemeļiem paceļas Zagrosas kalni, no kuriem nāca daudzi meži, minerāli un teritorijas iedzīvotāji; dienvidos ir sauszeme un Arābijas plakankalne.

Vēsturiskie periodi — īss pārskats

  • Neolīts un Halaf/Uruk periodi (≈6000–3000 p.m.ē.): pakāpeniska pāreja uz pastāvīgu apmetni, lauksaimniecību un pirmo pilsētu veidošanos (piem., Uruka).
  • Šumeru pilsētvalstis (≈3000–2334 p.m.ē.): attīstījās rakstība (klinšu raksts), administrācija, tempļi un ziggurati.
  • Akadiešu impērija (≈2334–2150 p.m.ē.): Sargona vadībā radās pirmā reģionālā impērija.
  • Uras III dinastija (≈2112–2004 p.m.ē.): atjaunoja centrālo valdību un administrāciju; Ur-Nammu likumu un būvniecības aktivitātes.
  • Vecā Babilona (≈18. gs. p.m.ē.): Hammurabi un viņa likumu kodekss — svarīgs tiesību un pārvaldības piemērs.
  • Asīrijas impērija (dažādi posmi, kulminācija ≈9.–7. gs. p.m.ē.): spēcīga militāra un birokrātiska valsts, ar nozīmīgām bibliotēkām un pilsētām (piem., Ninive).

Kultūra un tehnoloģiskie sasniegumi

Mezopotāmijas sabiedrības radīja daudz tehnisku, zinātnisku un kultūras inovāciju, kas ietekmēja visu pasauli:

  • Klinšu raksts: pirmās rakstības formas — sākotnēji presētas zīmes uz māla plātnītēm — ļāva reģistrēt tirdzniecību, likumus, literatūru un zinātniskus datus.
  • Apūdeņošana un lauksaimniecība: kanāli, dambji un arvien sarežģītāka ūdens vadība palielināja ražu un nodrošināja pilsētu iztiku.
  • Riteņa izmantošana: sākot ar podnieka ratu un vēlāk transporta ratu, kas mainīja pārvadāšanas iespējas.
  • Tiesību kodi: Hammurabi likumi ir viens no agrīnajiem rakstītajiem tiesību krājumiem ar sankcijām un civiltiesību noteikumiem.
  • Matemātika un astronomija: seksagesimālā (60) skaitīšanas sistēma, kalendāri, agrīnas astronomijas novērošanas reģistri un laika mērījumi.
  • Celtniecība un pilsētu plānojums: tempļu kompleksi (ziggurat), aizsargmūri, plānota apbūve un tirgi.
  • Amatniecība: podniecība, tekstilizstrādājumi, metālstrādāšana un tirdzniecība ilgu attālumu.

Svarīgākās pilsētas un politiskās struktūras

Mezopotāmijā sākotnēji dominēja neatkarīgas pilsētvalstis (piem., Uruka, Ur, Nipura), kurām katrai bija savs templis, valdnieks un administrācija. Vēlāk izveidojās lielākas teritoriālas vienības — Akadija, Uras Trešā dinastija, vecā Babilona un Asīrijas impērija — kuru vadītāji centās apvienot plašākas teritorijas. No vēstures izceļami valdnieki ir Ur-Nammu (Uras tiesību un būvniecības iniciatoru vidū), Akādas Sargons (agrīns impērijas dibinātājs), Hammurabi (ar likumu kodeksu) un vairāki asīriešu valdnieki, kas paplašināja valsts robežas un centralizēja pārvaldību.

Mantojums un nozīme

Mezopotāmijas civilizācija ir pamats daudziem mūsdienu institūtiem: rakstībai, likumiem, pilsētai kā dzīves formas modelim, tehniskajām inovācijām un zinātnes sākumiem. Tā ietekmēja apkārtējās zemes — Ēģipti, Irānu un vēlāk Grieķiju un Romas pasauli —, un tās materiālie un literārie liecinājumi (māla plātnītes, monumenti, arhitektūra) sniedz būtisku informāciju par senās pasaules dzīvi, ekonomiku un domāšanu.

Secinājums: Mezopotāmija kā "zeme starp upēm" bija unikāls kultūras un tehnoloģiju centrs, kur kopienas attīstīja sarežģītu sabiedrību, kas pamato mūsdienu civilizācijas daudzas puses.

Divas Mezopotāmijas upesZoom
Divas Mezopotāmijas upes

Ģeogrāfija

Mezopotāmiju veido dažādi reģioni. Ziemeļmežopotāmiju veido kalni un līdzenumi. Tā ir diezgan auglīga zeme, ko nodrošina sezonālās lietavas, kā arī upes un strauti, kas nāk no kalniem. Agrīnie kolonisti apstrādāja zemi un izmantoja kokmateriālus, metālus un akmeni. Dienvidu Mezopotāmiju veido purvaini apgabali un plaši, līdzeni līdzenumi. Pilsētas attīstījās gar Eifratas un Tigra upēm, kas plūst cauri šim reģionam. Agrīnajiem kolonistiem vajadzēja apūdeņot zemi upju krastos, lai kultūraugi varētu augt.

Mezopotāmijas iedzīvotāji

Mezopotāmiju daudzkārt ir iekarojuši dažādi cilvēki. Tā bija šumeru, akadiešu, babiloniešu un asīriešu impēriju centrs. Katrai jaunai grupai ieceļojot šajā reģionā, tā pārņēma daļu no iepriekšējo iedzīvotāju kultūras, tradīcijām un ticējumiem. To iekaroja Aleksandrs Lielais (332. g. p. m. ē.), partieši (150. g. p. m. ē.), romieši, Persijas impērija un arābi (7. gs.). Tā joprojām ir viena no auglīgākajām (un līdz ar to vērtīgākajām) Tuvo Austrumu daļām.

Senā Mezopotāmija sākas 6. gadu tūkstoša beigās pirms mūsu ēras un beidzas vai nu ar Ahemenīdu persiešu valdīšanas sākumu 6. gadsimtā pirms mūsu ēras, vai ar musulmaņu iekarošanu Mezopotāmijā 7. gadsimtā pēc mūsu ēras. Šo garo periodu var iedalīt šādi:

  • Pirmskeramikas neolīts:
    • Jarmo (~7000 p.m.ē. - ~6000 p.m.ē.)
  • Keramika neolīts:
    • Hassuna (~6000 p.m.ē. -? p.m.ē.), Samarra (~5700 p.m.ē.-4900 p.m.ē.) un Halafa (~6000 p.m.ē.-5300 p.m.ē.) kultūras.
  • Halkolīts vai vara laikmets:
    • Ubaidas periods (~ 5900-4400 p.m.ē. p.m.ē.)
    • Urukas periods (~ 4400-3200 p.m.ē. p.m.ē.)
    • Jemdet Nasr periods (~3100-2900 p.m.ē. p.m.ē.)
  • Agrīnais bronzas laikmets
    • Agrīnās dinastijas šumeru pilsētas-valstis (~2900-2350 p.m.ē. p.m.ē.)
    • Elam 2700 (p.m.ē.-570 p.m.ē.).
    • Akādu impērija (~ 2350 p.m.ē.-2193 p.m.ē.).
    • Trešā Ur dinastija ("Šumeru renesanse" jeb "Neosumeru periods") (~2119 p.m.ē.-2004 p.m.ē.)
  • Vidējais bronzas laikmets
    • Agrīnā Babilonija (20.-18. gs. p.m.ē.)
    • Agrīnā Asīrijas karaliste (20.-18. gs. p.m.ē.)
    • Pirmā babiloniešu dinastija (18.-17. gs. p.m.ē.)
  • Vēlā bronzas laikmeta
  • Dzelzs laikmets
    • Neohītu jeb sīrohetītu reģionālās valstis (11.-7. gs. p.m.ē.)
    • Neosīrijas impērija (10.-7. gs. p.m.ē.)
    • Haldejā, Neobabilonijas impērijā (7.-6. gs. p.m.ē.)
  • Klasiskā antīkā senatne
    • Persijas Babilonija, Ahemenīdu impērija (6.-4. gs. p.m.ē.)
    • Seleikīdu Mezopotāmija (4.-3. gs. p.m.ē.)
    • Partija, tad Asuristāna (3. gs. p.m.ē.-3. gs. pēc Kristus)
    • Osroene (2. gs. p.m.ē.-3. gs. pēc Kristus)
    • Adiabene (1.-2. gs. pēc mūsu ēras)
    • Romas Mezopotāmija, Romas Asīrija (2. gs. pēc Kristus)
  • Vēlā antīkā senatne
    • Sasanīdu Asuristāna (3.-7. gs. m. ē.)
    • Arābu Mesopotāmijas iekarošana (7. gs. pēc Kristus)

Gilgameša eposs

"Gilgameša eposs" ir senais stāsts par Gilgameša un viņa tuvākā biedra Enkidu attiecībām. Enkidu ir mežonīgs vīrs, kuru dievi radījuši kā Gilgameša līdzinieku, lai novērstu viņa uzmanību no Urukas iedzīvotāju apspiešanas. Viņi kopā veic bīstamus uzdevumus, kas izraisa dievu nepatiku. Vispirms viņi dodas uz Ciedru kalnu, lai sakautu tā briesmīgo sargātāju Humbabu. Vēlāk viņi nogalina Debesu vērsi, ko dieviete Ištara ir atsūtījusi sodīt Gilgamešu par atteikšanos no viņas piedāvājumiem.

Eposa otrā daļa ir par Gilgameša nomākto reakciju uz Enkidu nāvi, kas izpaužas kā nemirstības meklējumi. Gilgamešs mēģina izzināt mūžīgās dzīves noslēpumu, dodoties garā un bīstamā ceļojumā, lai satiktu nemirstīgo plūdu varoni Utnapištimu. Vārdi, kas adresēti Gilgamešam viņa meklējumu laikā, liecina par to, kāds būs galarezultāts:

"Dzīvību, ko tu meklē, tu nekad neatradīsi. Kad dievi radīja cilvēku, viņi atvēlēja viņam nāvi, bet dzīvību viņi paturēja savā paspārnē."

Saistītās lapas

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Mezopotāmija?


A: Mezopotāmija ir vēsturisks reģions Tuvajos Austrumos, kas ietvēra lielāko daļu mūsdienu Irākas un daļu mūsdienu Irānas, Sīrijas un Turcijas. Nosaukums attiecas uz Tigra un Eifratas upēm, kas plūst caur šo reģionu.

J: Kādu rakstību senos laikos lietoja šumeri?


Atbilde: seno šumeru rakstību sauca par klinšu rakstību. Pirmo reizi to sāka lietot ap 3000 gadu pirms mūsu ēras.

J: Kas bija daži no svarīgākajiem Mezopotāmijas vēsturiskajiem līderiem?


Daži no svarīgākajiem Mezopotāmijas vēsturiskajiem līderiem bija Ur-Nammu (Uras ķēniņš), Akādas ķēniņš Sargons (Akādas impērijas dibinātājs), Hammurabi (kurš nodibināja veco Babilonijas valsti) un Tiglats-Pilesers I (kurš nodibināja Asīrijas impēriju).

J. Kādus tehnoloģiskos sasniegumus veica šumeri?


A: Šumeri panāca daudzus tehnoloģiskus sasniegumus, piemēram, irigāciju, upju tirdzniecību, plūdu kontroli, lauksaimniecību, dzīvnieku/lopu pieradināšanu un māla rata izmantošanu māla trauku izgatavošanai. Viņi to piemēroja arī transportam.

J: Kur ģeogrāfiski atrodas Mezopotāmija?


A: Ģeogrāfiski Mezopotāmiju norobežo Zagrosas kalni ziemeļaustrumos un Arābijas plato dienvidaustrumos.

J: Ar ko Mezopotāmija ir vēsturiski nozīmīga?



A: Mezopotāmiju bieži dēvē par "civilizācijas šūpuli", jo tā ir vēsturiski nozīmīga vieta, kur šumeri ap 3000 gadu pirms mūsu ēras radīja klinšu rakstu, un Babilona, iespējams, bija viena no pirmajām pilsētām, ko uzcēla pastāvīgie iedzīvotāji, kas izgudroja arī ratu keramikas izstrādājumu izgatavošanai un transportēšanai.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3