Senā Divupe

Mezopotāmija (sengrieķu: Μεσοποταμία - "zeme starp upēm") ir vēsturisks reģions Tuvajos Austrumos. Tajā ietilpa lielākā daļa mūsdienu Irākas, kā arī mūsdienu Irānas, Sīrijas un Turcijas teritorijas. Nosaukuma "divas upes" attiecās uz Tigra un Eifratas upēm.

Arābi šo zemi sauca par "Al-Jazirah" ("sala"), un vēlāk ēģiptologs J. H. Breasteds to iekļāva "Auglīgā pusmēness" sarakstā. Ziemeļaustrumos šo reģionu ierobežo Zagrosas kalni, bet dienvidaustrumos - Arābijas plakankalne.

Šo teritoriju bieži dēvē par "civilizācijas šūpuli". Seno rakstību, ko sauc par klinšu rakstību, ap 3000 gadu pirms mūsu ēras pirmo reizi izmantoja šumeri. Vēsturiski nozīmīgas Mezopotāmijas pilsētas bija Uruka, Ur, Nipura, Ninive un Babilona.

Lielākās teritoriālās valstis bija Akadijas karaliste, Uras Trešā dinastija un Asīrijas impērija. Daži no svarīgākajiem vēsturiskajiem Mezopotāmijas vadoņiem bija Ur-Nammu (Uras ķēniņš), Akādas Sargons (Akādas karaļvalsts dibinātājs), Hammurabi (kurš izveidoja vecobabiloniešu valsti) un Tiglats-Pilesers I (kurš izveidoja Asīrijas impēriju).

Senie šumeri bija sasnieguši daudzus tehnoloģiju sasniegumus, piemēram, apūdeņošanu, upju tirdzniecību un plūdu kontroli. Jau no agrāko liecību laikiem šumeri nodarbojās ar lauksaimniecību un pieradināja mājlopus jeb mājlopus. Babilona, visticamāk, ir pirmā pilsēta, ko uzcēla apmetušies cilvēki. Mezopotāmija bija arī vieta, kur pirmo reizi tika izmantots ritenis. Vispirms tas bija podnieka rats, ko izmantoja māla trauku izgatavošanai, pēc tam šumeri to pielāgoja transportam.

Divas Mezopotāmijas upes

Ģeogrāfija

Mezopotāmiju veido dažādi reģioni. Ziemeļmežopotāmiju veido kalni un līdzenumi. Tā ir diezgan auglīga zeme, ko nodrošina sezonālās lietavas, kā arī upes un strauti, kas nāk no kalniem. Agrīnie kolonisti apstrādāja zemi un izmantoja kokmateriālus, metālus un akmeni. Dienvidu Mezopotāmiju veido purvaini apgabali un plaši, līdzeni līdzenumi. Pilsētas attīstījās gar Eifratas un Tigra upēm, kas plūst cauri šim reģionam. Agrīnajiem kolonistiem vajadzēja apūdeņot zemi upju krastos, lai kultūraugi varētu augt.

Mezopotāmijas iedzīvotāji

Mezopotāmiju daudzkārt ir iekarojuši dažādi cilvēki. Tā bija šumeru, akadiešu, babiloniešu un asīriešu impēriju centrs. Katrai jaunai grupai ieceļojot šajā reģionā, tā pārņēma daļu no iepriekšējo iedzīvotāju kultūras, tradīcijām un ticējumiem. To iekaroja Aleksandrs Lielais (332. g. p. m. ē.), partieši (150. g. p. m. ē.), romieši, Persijas impērija un arābi (7. gs.). Tā joprojām ir viena no auglīgākajām (un līdz ar to vērtīgākajām) Tuvo Austrumu daļām.

Senā Mezopotāmija sākas 6. gadu tūkstoša beigās pirms mūsu ēras un beidzas vai nu ar Ahemenīdu persiešu valdīšanas sākumu 6. gadsimtā pirms mūsu ēras, vai ar musulmaņu iekarošanu Mezopotāmijā 7. gadsimtā pēc mūsu ēras. Šo garo periodu var iedalīt šādi:

Pirmskeramikas neolīts:

Jarmo (~7000 p.m.ē. - ~6000 p.m.ē.)

Keramika neolīts:

Hassuna (~6000 p.m.ē. -? p.m.ē.), Samarra (~5700 p.m.ē.-4900 p.m.ē.) un Halafa (~6000 p.m.ē.-5300 p.m.ē.) kultūras.

Halkolīts vai vara laikmets:

Ubaidas periods (~ 5900-4400 p.m.ē. p.m.ē.)
Urukas periods (~ 4400-3200 p.m.ē. p.m.ē.)
Jemdet Nasr periods (~3100-2900 p.m.ē. p.m.ē.)

Agrīnais bronzas laikmets

Agrīnās dinastijas šumeru pilsētas-valstis (~2900-2350 p.m.ē. p.m.ē.)
Elam 2700 (p.m.ē.-570 p.m.ē.).
Akādu impērija (~ 2350 p.m.ē.-2193 p.m.ē.).
Trešā Ur dinastija ("Šumeru renesanse" jeb "Neosumeru periods") (~2119 p.m.ē.-2004 p.m.ē.)

Vidējais bronzas laikmets

Agrīnā Babilonija (20.-18. gs. p.m.ē.)
Agrīnā Asīrijas karaliste (20.-18. gs. p.m.ē.)
Pirmā babiloniešu dinastija (18.-17. gs. p.m.ē.)

Vēlā bronzas laikmeta

Kasītu dinastija (16.-12. gs. p.m.ē.)
Bronzas laikmeta sabrukums (12.-11. gs. p.m.ē.)

Dzelzs laikmets

Neohītu jeb sīrohetītu reģionālās valstis (11.-7. gs. p.m.ē.)
Neosīrijas impērija (10.-7. gs. p.m.ē.)
Haldejā, Neobabilonijas impērijā (7.-6. gs. p.m.ē.)

Klasiskā antīkā senatne

Persijas Babilonija, Ahemenīdu impērija (6.-4. gs. p.m.ē.)
Seleikīdu Mezopotāmija (4.-3. gs. p.m.ē.)
Partija, tad Asuristāna (3. gs. p.m.ē.-3. gs. pēc Kristus)
Osroene (2. gs. p.m.ē.-3. gs. pēc Kristus)
Adiabene (1.-2. gs. pēc mūsu ēras)
Romas Mezopotāmija, Romas Asīrija (2. gs. pēc Kristus)

Vēlā antīkā senatne

Sasanīdu Asuristāna (3.-7. gs. m. ē.)
Arābu Mesopotāmijas iekarošana (7. gs. pēc Kristus)

Gilgameša eposs

"Gilgameša eposs" ir senais stāsts par Gilgameša un viņa tuvākā biedra Enkidu attiecībām. Enkidu ir mežonīgs vīrs, kuru dievi radījuši kā Gilgameša līdzinieku, lai novērstu viņa uzmanību no Urukas iedzīvotāju apspiešanas. Viņi kopā veic bīstamus uzdevumus, kas izraisa dievu nepatiku. Vispirms viņi dodas uz Ciedru kalnu, lai sakautu tā briesmīgo sargātāju Humbabu. Vēlāk viņi nogalina Debesu vērsi, ko dieviete Ištara ir atsūtījusi sodīt Gilgamešu par atteikšanos no viņas piedāvājumiem.

Eposa otrā daļa ir par Gilgameša nomākto reakciju uz Enkidu nāvi, kas izpaužas kā nemirstības meklējumi. Gilgamešs mēģina izzināt mūžīgās dzīves noslēpumu, dodoties garā un bīstamā ceļojumā, lai satiktu nemirstīgo plūdu varoni Utnapištimu. Vārdi, kas adresēti Gilgamešam viņa meklējumu laikā, liecina par to, kāds būs galarezultāts:

"Dzīvību, ko tu meklē, tu nekad neatradīsi. Kad dievi radīja cilvēku, viņi atvēlēja viņam nāvi, bet dzīvību viņi paturēja savā paspārnē."

Saistītās lapas

Auglīgais pusmēness
Šumeru impērija
Akkadu impērija

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Mezopotāmija?

A: Mezopotāmija ir vēsturisks reģions Tuvajos Austrumos, kas ietvēra lielāko daļu mūsdienu Irākas un daļu mūsdienu Irānas, Sīrijas un Turcijas. Nosaukums attiecas uz Tigra un Eifratas upēm, kas plūst caur šo reģionu.

J: Kādu rakstību senos laikos lietoja šumeri?

Atbilde: seno šumeru rakstību sauca par klinšu rakstību. Pirmo reizi to sāka lietot ap 3000 gadu pirms mūsu ēras.

J: Kas bija daži no svarīgākajiem Mezopotāmijas vēsturiskajiem līderiem?

Daži no svarīgākajiem Mezopotāmijas vēsturiskajiem līderiem bija Ur-Nammu (Uras ķēniņš), Akādas ķēniņš Sargons (Akādas impērijas dibinātājs), Hammurabi (kurš nodibināja veco Babilonijas valsti) un Tiglats-Pilesers I (kurš nodibināja Asīrijas impēriju).

J. Kādus tehnoloģiskos sasniegumus veica šumeri?

A: Šumeri panāca daudzus tehnoloģiskus sasniegumus, piemēram, irigāciju, upju tirdzniecību, plūdu kontroli, lauksaimniecību, dzīvnieku/lopu pieradināšanu un māla rata izmantošanu māla trauku izgatavošanai. Viņi to piemēroja arī transportam.

J: Kur ģeogrāfiski atrodas Mezopotāmija?

A: Ģeogrāfiski Mezopotāmiju norobežo Zagrosas kalni ziemeļaustrumos un Arābijas plato dienvidaustrumos.

J: Ar ko Mezopotāmija ir vēsturiski nozīmīga?

A: Mezopotāmiju bieži dēvē par "civilizācijas šūpuli", jo tā ir vēsturiski nozīmīga vieta, kur šumeri ap 3000 gadu pirms mūsu ēras radīja klinšu rakstu, un Babilona, iespējams, bija viena no pirmajām pilsētām, ko uzcēla pastāvīgie iedzīvotāji, kas izgudroja arī ratu keramikas izstrādājumu izgatavošanai un transportēšanai.