Nippura (Nuffar, Irāka) — senā šumeru svētā pilsēta un Enlila templis
Nippura (Nuffar) — senā šumeru svētā pilsēta Irākā: Enlila templis, varas centrs un bagāta vēsture no Akkadas līdz Ur trešajai dinastijai.
Nippur jeb Enlil ("vēja valdnieks") — mūsdienu Nuffar apvidū Irākā — bija viena no senākajām un ilgstošāk apdzīvotajām šumeru pilsētām. Tā nebija vienkārši politisks centrs, bet galvenā reliģiskā metropole, kur atradās galvenā dieva Enlila svētnīca, parasti saukta par E-kur ("kalna nams"). Šī svētnīca padarīja Nippuru par visu reģiona garīgo centru: spriedumi par dievu patvērumu, rituāli un ikgadējie svētki šeit noteica reliģisko kārtību visā Mezopotāmijā.
Nippuras statuss bieži pārsniedza tās tiešo politisko varu — valdnieki no citām pilsētu-valstīm un impērijām centās iegūt kontroli pār Nippuru vai vismaz iegūt šīs svētnīcas svētību, jo tā deva leģitimitāti karaļa titulam un varai. Tāpēc pilsēta bija svēta un simboliski ļoti nozīmīga, un tās nozīme saglabājās pat tad, kad politiskā vara pārgāja uz citiem centriem.
3. tūkstošgades pirmajā pusē Nippuru iekaroja un ilgu laiku kontrolēja semītie Akkadu valdnieki; slavenie valdnieki, tostarp Akādas Sargons (Sargon the Great), un viņa pēcteči pilsētā atstāja ziedojumus un restaurācijas ierakstus. Pēc šo valdnieku laika ambiciozais Naram-Suens (Naram-Sin) veica pārbūves un stiprināšanas darbus tempļiem un pilsētas nocietinājumiem; arheoloģiskajos slāņos atrastas liecības, kuras saista ar viņa valdīšanas periodu. Vēlāk šo Akkadu laiku nomainīja Ur trešās dinastijas (Ur III) hegemoni: varas centrā bija Ur-Nammu un viņa pēcteči, kas atjaunoja tempļus un veica lielus būvniecības darbus, liekot jaunus pamatus un pārbūvējot iepriekšējos slāņus.
Nippurā bija intensīva kultūras un grāmatvešanas darbība — atrasti tūkstošiem klinšu zīmju plāksnīšu, kas satur gan administratīvus dokumentus, gan literārus tekstus, himnas, mitus, juridiskus ierakstus un leksikas sarakstus. Šie arhīvi ir būtisks avots, lai izprastu senu šumeru un akadiešu valodu, izglītības sistēmu (rakstības un skolotāju- audzēkņu praksi) un reliģiskos priekšstatus. Arī mitoloģiskie tekstu varianti, rituālu apraksti un ķēžu ieraksti par valdniekiem nāk galvenokārt no Nippuras rakstiskajām liecībām.
Arheoloģiski Nippur sastāv no drupām un māla mūrētām konstrukcijām — tempļu kalniem (mounds), mūra nocietinājumiem un dzīvojamām apvidiem. Vairāki tempļi, tostarp galvenā E-kur, ir izgālušies vai pārbūvēti daudzos laikposmos, tāpēc arheoloģiskajos slāņos ir labi saglabātas dažādu periodu būvniecības fāzes. Izrakumi un pētniecība ir atklājuši bagātīgas epigrāfiskas kolekcijas un sniedz detalizētu priekšstatu par pilsētas attīstību.
Laika gaitā Nippuras politiskā nozīme mazinājās, taču tās reliģiskais un kultūras statuss saglabājās — pilsēta bija nozīmīga gan seno Babīlijas, gan vēlāku periodu kontekstā. Mūsdienās Nippuras drupas saskaras ar izmaiņām lauksaimniecības, laika apstākļu un cilvēka darbības dēļ; arheoloģiskie izrakumi ir snieguši neaizvietojamu ieguldījumu Mezopotāmijas vēstures, reliģijas un rakstības izpētē.
Babilonija Hammurabi laikā
Kasītu un vēlākā vēsture
Nākamās Kasītu dinastijas laikā, neilgi pēc 2. tūkstošgades vidus, Nippūra atkal atguva savu agrāko spožumu.
Pēc 12. gs. p.m.ē. vidus seko ilgs pamestības periods, bet pēc tam, kad asīriešu Sargons II iekaroja Babiloniju 8. gs. p.m.ē. beigās, pilsēta atdzimst. Ašurbanipala laikā, apmēram 7. gadsimta p. m. ē. vidū, mēs redzam, ka Ekurs ir atjaunots ar krāšņāku krāšņumu nekā jebkad agrāk, un tā laika zikurāts ir 58 x 39 m liels.
Pēc tam Nippūra, šķiet, pamazām panīka, līdz beidzot Seleikīdu laikā senais templis tika pārvērsts cietoksnī. Senās terases malās uzcēla milzīgus mūrus, un tempļa pagalmus aizpildīja ar mājām un ielām. Šis cietoksnis tika apdzīvots un apbūvēts līdz pat Partiešu perioda beigām, apmēram 250. gadā pēc Kristus dzimšanas.
Sasanīdu valdīšanas laikā Nippūra gāja bojā, un senā svētvieta kļuva tikai par mazu ciematu ar dubļu būdiņām, kas bija saposušās ap seno zikurātu. Vēl mūsu ēras 8. gadsimtā pilsēta bija kristīgās diecēzes mītne.
Arheoloģija
Nippūra atradās abpus Šatt-en-Nil kanālam, kas bija viens no agrākajiem Eifratas tecējumiem. Tas atrodas starp šīs upes tagadējo gultni un Tigru, gandrīz 160 km uz dienvidaustrumiem no Bagdādes. To divās galvenajās daļās sadala vecā Šatt-en-Nil (Arakhat) sausā gultne. Šo drupu augstāko punktu, konusveida kalnu, kas paceļas aptuveni 30 m virs apkārtējā līdzenuma līmeņa uz ziemeļaustrumiem no kanāla gultnes, arābi sauc par Bint el-Amiror ("prinča meita").
Pirmo reizi Nippuru 1851. gadā uz īsu brīdi izrakumos atklāja sers Ostens Henrijs Lajards. Pilnvērtīgus izrakumus sāka Pensilvānijas Universitātes ekspedīcija. Izrakumos strādāja četras sezonas no 1889. līdz 1900. gadam. Nippuras izrakumus veica arī 19 sezonas laikā no 1948. līdz 1990. gadam.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Nippur?
A: Nippur ir pilsēta Irākā, kas bija viena no senākajām šumeru pilsētām.
J: Kas bija īpašā dievnama vieta Nippurā?
A: Nippurā īpaša pielūgsmes vieta bija šumeru dievs Enlils, kurš bija visuma valdnieks un bija pakļauts tikai Anam.
J: Kāda bija Nippuras nozīme politikā?
A: Nippūra vienmēr bija daļa no lielākas impērijas, un tās kontrolei bija izšķiroša nozīme, jo tā deva vispārēju "karaļa varu" citu pilsētu-valstu monarhiem.
J: Kas padarīja Nippuru par svarīgu pilsētu?
A: Nippūra bija svarīga pilsēta, jo tajā atradās slavenā Enlila svētnīca, kas bija svēta pilsēta.
J: Kas iekaroja un ieņēma Nippuru 3. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras beigās?
A: Nippuru 3. gadu tūkstoša p. m. ē. beigās iekaroja un okupēja semītu Akādas valdnieki.
J: Kurš valdnieks pārbūvēja templi un pilsētas mūrus Nippurā Akkadu okupācijas laikā?
A: Naram-Suens, valdnieks Akkādas okupācijas laikā, pārbūvēja Nippūras templi un pilsētas mūrus.
J: Kura mirstīgās atliekas tika atrastas senās Nippūras vietas drupās?
A: Naram-Suena mirstīgās atliekas tika atrastas senās Nippūras vietas drupās.
Meklēt