Nippur jeb Enlil ("vēja valdnieks") — mūsdienu Nuffar apvidū Irākā — bija viena no senākajām un ilgstošāk apdzīvotajām šumeru pilsētām. Tā nebija vienkārši politisks centrs, bet galvenā reliģiskā metropole, kur atradās galvenā dieva Enlila svētnīca, parasti saukta par E-kur ("kalna nams"). Šī svētnīca padarīja Nippuru par visu reģiona garīgo centru: spriedumi par dievu patvērumu, rituāli un ikgadējie svētki šeit noteica reliģisko kārtību visā Mezopotāmijā.
Nippuras statuss bieži pārsniedza tās tiešo politisko varu — valdnieki no citām pilsētu-valstīm un impērijām centās iegūt kontroli pār Nippuru vai vismaz iegūt šīs svētnīcas svētību, jo tā deva leģitimitāti karaļa titulam un varai. Tāpēc pilsēta bija svēta un simboliski ļoti nozīmīga, un tās nozīme saglabājās pat tad, kad politiskā vara pārgāja uz citiem centriem.
3. tūkstošgades pirmajā pusē Nippuru iekaroja un ilgu laiku kontrolēja semītie Akkadu valdnieki; slavenie valdnieki, tostarp Akādas Sargons (Sargon the Great), un viņa pēcteči pilsētā atstāja ziedojumus un restaurācijas ierakstus. Pēc šo valdnieku laika ambiciozais Naram-Suens (Naram-Sin) veica pārbūves un stiprināšanas darbus tempļiem un pilsētas nocietinājumiem; arheoloģiskajos slāņos atrastas liecības, kuras saista ar viņa valdīšanas periodu. Vēlāk šo Akkadu laiku nomainīja Ur trešās dinastijas (Ur III) hegemoni: varas centrā bija Ur-Nammu un viņa pēcteči, kas atjaunoja tempļus un veica lielus būvniecības darbus, liekot jaunus pamatus un pārbūvējot iepriekšējos slāņus.
Nippurā bija intensīva kultūras un grāmatvešanas darbība — atrasti tūkstošiem klinšu zīmju plāksnīšu, kas satur gan administratīvus dokumentus, gan literārus tekstus, himnas, mitus, juridiskus ierakstus un leksikas sarakstus. Šie arhīvi ir būtisks avots, lai izprastu senu šumeru un akadiešu valodu, izglītības sistēmu (rakstības un skolotāju- audzēkņu praksi) un reliģiskos priekšstatus. Arī mitoloģiskie tekstu varianti, rituālu apraksti un ķēžu ieraksti par valdniekiem nāk galvenokārt no Nippuras rakstiskajām liecībām.
Arheoloģiski Nippur sastāv no drupām un māla mūrētām konstrukcijām — tempļu kalniem (mounds), mūra nocietinājumiem un dzīvojamām apvidiem. Vairāki tempļi, tostarp galvenā E-kur, ir izgālušies vai pārbūvēti daudzos laikposmos, tāpēc arheoloģiskajos slāņos ir labi saglabātas dažādu periodu būvniecības fāzes. Izrakumi un pētniecība ir atklājuši bagātīgas epigrāfiskas kolekcijas un sniedz detalizētu priekšstatu par pilsētas attīstību.
Laika gaitā Nippuras politiskā nozīme mazinājās, taču tās reliģiskais un kultūras statuss saglabājās — pilsēta bija nozīmīga gan seno Babīlijas, gan vēlāku periodu kontekstā. Mūsdienās Nippuras drupas saskaras ar izmaiņām lauksaimniecības, laika apstākļu un cilvēka darbības dēļ; arheoloģiskie izrakumi ir snieguši neaizvietojamu ieguldījumu Mezopotāmijas vēstures, reliģijas un rakstības izpētē.
