Seleikīdu impērija — hellēnisma valsts un Persijas pēctecis (323–63 p.m.ē.)
Seleikīdu impērija bija Aleksandra Lielā impērijas pēctecis - hellēnisma (jeb sengrieķu) valsts. Savā lielākajā teritorijā impērija aptvēra Anatoliju, Levantu, Mezopotāmiju, Persiju, Turkmenistānu, Pamīru un Indu ieleju.
Galvenokārt tā bija Persijas Ahemenīdu impērijas pēctecis, un tai sekoja islāma kalifāta (Rašidunu impērijas) iekarošana un valdīšana no 650. līdz 660. gadam. Vēlāk liela daļa šīs teritorijas kļuva par daļu no Umajadu impērijas un pēc tam Abasīdu impērijas.
No 323. līdz 63. gadam p.m.ē. bija vairāk nekā 30 Seleikīdu dinastijas ķēniņi.
Izveide un svarīgākie valdnieki
Seleikīdu impērijas dibinātājs bija Seleuks I Nikators, viens no Aleksandra Lielā ģenerāļiem. Pēc Aleksandra nāves (323 p.m.ē.) imperija sadalījās mācekļu (diadohu) starpā; Seleuks konsolidēja savas varas pamatus, 312 p.m.ē. atgūstot Babilonu, un vēlāk pasludinājās par ķēniņu (305 p.m.ē.).
- Seleuks I Nikators (valdīja apm. 305–281 p.m.ē.) — impērijas pamatu nostiprināšana.
- Antiohs III Lielais (valdīja 222–187 p.m.ē.) — ārpolitiskā atjaunošana un mēģinājums atjaunot impērijas robežas; sakāve pret Romu pie Magnezijas (190 p.m.ē.) un miera līgums Apamejā (188 p.m.ē.), kas ievērojami samazināja Seleikīdu ietekmi Rietumos.
- Vairāki vājāki vai īslaicīgi valdnieki, sankcijas, iekšējie kari un vietējo valdnieku sacelšanās — tas viss noveda pie impērijas sākušās norietēšanas.
Teritorija, administrācija un galvaspilsētas
Seleikīdi pārņēma lielu daļu Ahemenīdu iedibinātā administratīvā tīkla, tomēr ieviesa hellēnisku pilsētu tīklu (polis) un cilvēciskās kolonizācijas praksi — tika dibinātas vai nostiprinātas daudzas grieķu tipa pilsētas, kurās valdošā bija grieķu kultūra un valoda. Svarīgākās pilsētas bija Antiohija (Antioch on the Orontes) un Seleūcija pie Tigras, kas kļuva par politiskajiem, administratīvajiem un tirdzniecības centriem.
Administratīvi impērija balstījās uz satrapiju sistēmu (dēvēta arī par provinces vadību), vienlaikus saglabājot vietējo pārvaldi un nodokļu sistēmas, kas balstījās uz lauksaimniecību, tirdzniecību un rūpniecības maksām.
Kari, zaudējumi un reģionālas neatkarības
Seleikīdu valsti skāra gan ārējās sāncensības, gan iekšējie konflikti. 3.–2. gadsimtā p.m.ē. daļa austrumu teritoriju atdalījās vai tika atgūta: Greko-Baktrijas karalistes sacelšanās (ap 250 p.m.ē.) un vēlāk Indo-grieķu valstis atņēma kontroli pār Afganistānu un Indusu ieleju. 2. gadsimtā p.m.ē. strauji pieauga Parnu/Parthiju (Aršaku) spēks — Parthu valsts pakāpeniski pārņēma lielu daļu Irānas un Mezopotāmijas, īpaši pēc Mithridāta I ekspansijas.
Rietumos Seleikīdi zaudēja kontroli pār Anatoliju un Levantu pēc Apamejas miera (188 p.m.ē.), kad Romas sabiedrotie, īpaši Pergama karaliste, saņēma lielas teritorijas. Romiešu ietekme un iekšējās vājuma pazīmes galu galā noveda pie tā, ka 64–63 p.m.ē. Romas ģenerālis Pompejs izveidoja no pārpalikušās Seleikīdu teritorijas Romas provinces, un impērijas kā liela politiska vienība pārstāja pastāvēt.
Kultūra, ekonomika un sabiedrība
Seleikīdu laikmeta sabiedrība bija daudzveidīga — tajā saplūda grieķu, makedoniešu, persiešu, semītu un indoeiropiešu elementi. Grieķu valoda un hellēnisma kultūra bija augstākās elites, administrācijas un pilsētās dominējošās. Tomēr vietējās reliģijas un paražas saglabājās un bieži vien saplūda ar grieķu kultūras elementiem (synkretisms).
Ekonomika balstījās uz lauksaimniecību, tirdzniecību starp Rietumiem un Austrumiem (tirdzniecības ceļi, kas vēlāk kļuva par tā sauktajiem Zīda ceļa posmiem), kā arī pilsētu amatniecību un monētu darījumiem. Seleikīdu monētas ar valdnieku portretiem cirkulēja plaši un bija svarīgs valsts simbols un ekonomikas instruments.
Attiecības ar Indiju
Jau impērijas agrīnajos posmos pastāvēja kontakti ar Indijas valdībām. Pēc Aleksandra gaitām un sekojošajiem līgumiem Seleuks I noslēdza darījumus ar Maurju dinastiju (apmēram 305 p.m.ē.), piekāpjoties noteiktām austrumu teritorijām apmaiņā pret politisku līdzsvaru un militāru palīdzību (tradicionāli pieminētas arī kaujas ziloņu piegādes). Tās veicināja kultūras un tirdzniecības apmaiņu starp grieķu pasauli un Indiju.
Militārā organizācija
Seleikīdu armija balstījās uz makedoniešu phalanxa tradīcijām (smagā piekārā kārtība), kavalēriju (tai skaitā plaši izmantoti jūras un sauszemes soļi ar grieķu un vietējo karavīru līdzdalību) un algotu karavīru nodrošinājumu. Militārā spēja bija svarīgs faktors, bet konstantes karadarbības un resursu patēriņš izsauca finansiālas un politiskas grūtības.
Sabrukums un mantojums
Seleikīdu impērijas noriets bija pakāpenisks — vietējo sacelšanos, neprasmīgu mantinieku, ārējo ienaidnieku (Parthija, Romieši) un ekonomisko problēmu kombinācija noveda pie teritoriju zaudējumiem. Galīgā pārrāvuma brīdis saistāms ar Romas iejaukšanos 1. gadsimtā p.m.ē., kad Romas varas paplašināšanās saplēsusi atlikušās Seleikīdu teritorijas.
Tomēr kultūras mantojums palika: hellēnisma pilsētu tīkls, māksla, arhitektūra, zinātne un literatūra ietekmēja reģionu attīstību vēl gadsimtiem ilgi. Seleikīdu laikmeta hellēniskie elementi saplūda ar vietējām tradīcijām un veidoja daudzveidīgu kultūras fonu, kas bija nozīmīgs starpstacijā starp Rietumu un Austrumu pasaulēm.
Izcilākie fakti īsumā
- Pastāvēja aptuveni no 323. līdz 63. gadam p.m.ē., ar vairāk nekā 30 dinastijas valdniekiem.
- Dibinātājs: Seleuks I Nikators; galvaspilsētas: Seleūcija pie Tigras, Antiohija u.c.
- Svarīgākie izaicinājumi: Greko-Baktrijas sacelšanās, Parthiju ekspansija, Romas iejaukšanās.
- Mantojums: hellēnisma kultūras un pilsētu izveide reģionos, kas vēlāk ietekmēja arī Romas un islāma pasažu attīstību.
Aleksandra impērijas sadalīšana (323-281 p.m.ē.)
Aleksandrs Lielais bija iekarojis Persijas impēriju, bet vēlāk nomira jauns, atstājot savu milzīgo daļēji hellēnizētās kultūras impēriju bez pieaugušā mantinieka.
323. gadā p.m.ē. impēriju pārvaldīja regents vārdā Perdikks, un Babilonas sadalīšanas laikā teritorijas tika sadalītas starp Aleksandra ģenerāļiem, kuri tādējādi kļuva par satrapiem. Vadītāji, kuri uzskatīja, ka viņiem vajadzētu vairāk, sāka karus, lai to iegūtu. Drīz vien dažādās impērijas daļas sāka cīnīties cita pret citu.
Seleikīdu impērijas sākums
Seleuks I Soters bija viens no Aleksandra ģenerāļiem, kurš saņēma daļu no milzīgās impērijas, ko bija izveidojis Aleksandrs. Viņš saņēma milzīgas zemes platības Sīrijā, Babilonijā, Anatolijā un pat Indijā. Kad Ptolemajs no Ēģiptes politiskā slepkavībā nogalināja Perdikku, impērija, kas tikko turējās kopā, sašķēlās. Seleikīdu impērija strauji paplašinājās, galu galā ieņemot daļu no Trāķijas rietumos un virzoties pāri Indai austrumos.
Seleuks I vairākas reizes sadūrās ar savu dienvidu konkurentu par varu - Ptolemajevu dinastiju. Ptolemajevu dinastija kontrolēja lielāko daļu Ēģiptes un tās apkārtnes zemju un daudzkārt cīnījās ar Seleikīdu impēriju par Sīrijas kontroli. Seleuks I iekaroja lielu daļu Anatolijas un gatavojās iebrukt Maķedonijā, kad viņu nogalināja. Tas uz brīdi izbeidza Seleikīdu impērijas ambīcijas Grieķijā. Pēc Seleuka I nāves viņa mantinieki daudz laika un naudas veltīja tam, lai saglabātu milzīgo mantojumā saņemto impēriju. Viņiem tas izdevās diezgan veiksmīgi, taču impērijas plašums neļāva Seleuka pēctečiem to efektīvi kontrolēt.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Seleikīdu impērija?
A: Seleikīdu impērija bija hellēnisma valsts, kas izveidojās pēc Aleksandra Lielā impērijas.
J: Kādas teritorijas aptvēra Seleikīdu impērija tās lielākajā teritorijā?
A: Seleikīdu impērija aptvēra Anatolijas centrālo daļu, Levantu, Mezopotāmiju, Persiju, Turkmenistānu, Pamiru un Indu ieleju.
J: Kura impērija bija galvenā Seleikīdu impērijas pēctece?
A: Seleikīdu impērija galvenokārt bija Persijas Ahemenīdu impērijas pēctecis.
J: Kura impērija iekaroja un valdīja pār Seleikīdu impēriju no 650. līdz 660. gadam pēc Kristus?
A: Islāma kalifāts (Rašidunu impērija) iekaroja un valdīja pār Seleikīdu impēriju no 650. līdz 660. gadam pēc Kristus dzimšanas.
J: Kas vēlāk notika ar lielu daļu Seleikīdu impērijas teritorijas?
A: Liela daļa Seleikīdu impērijas teritorijas kļuva par daļu no Umajadu impērijas un pēc tam Abasīdu impērijas.
J: Cik daudz karaļu bija Seleikīdu dinastijā?
A: Seleikīdu dinastijā no 323. līdz 63. gadam p.m.ē. bija vairāk nekā 30 ķēniņu.
J: Kāds bija Seleikīdu impērijas pastāvēšanas laiks?
A: Seleikīdu impērija pastāvēja no 323. līdz 63. gadam pirms mūsu ēras.
