Sešspenss — Lielbritānijas monēta (6d): vērtība, ražošana, vēsture
Sešspenss (6d; /ˈsɪkspəns/), dažkārt pazīstams kā tanner vai half-shilling, bija britu monēta, kuras oficiālā vērtība bija 6 peniji jeb 2 1⁄2 jaunās pensa. Tā bija plaši lietota ikdienas maksāšanas līdzeklis Lielbritānijā gadsimtu garumā. Kopš 1970. gada to vairs neražoja, bet monēta apgrozībā palika līdz tās atsaukšanai 1980. gadā.
Vērtība un nosaukumi
Sešspenss pretstatā lielākām vienībām (piem., shillingam) pārstāvēja mazu, taču praktisku nominālu. To dēvēja par tanner vai half‑shilling, un tautā sešspenss bieži bija sastopams arī dažādos izteicienos un sadzīves kontekstos. Pēc decimalizācijas 1971. gada 15. februārī tā atbilda 2,5 jaunajām pensām (2½ p), kas praksē nozīmēja tās relatīvu vērtības samazināšanos salīdzinājumā ar iepriekšējo sistēmu.
Ražošana un sastāvs
- Sešspensu pirmo reizi kaltā sudrabā Anglijas valdnieka Edvarda VI valdīšanas laikā (16. gadsimta vidū).
- Vēsturiski monētas sastāvs un izmēri mainījās atkarībā no laika perioda un ekonomiskajiem apstākļiem. Pēc Otrā pasaules kara, 1947. gadā, sešspensu ražošanā pārgāja no sudraba uz kupronikļa, lai samazinātu ražošanas izmaksas un atteiktos no dārgmetālu izmantošanas ikdienas monētās.
- Uz monētas aversa parasti bija valdošā monarha portrets, turpretī reversā mainījās dažādi simboliski motīvi — valsts ģerboņi, ziedi vai citas dekoratīvas detaļas atkarībā no laikmeta un dizainera.
Vēsture un nozīme
Sešspenss bija daļa no britu monētu sistēmas vairākus gadsimtus un pieredzēja gan dizaina, gan materiālu izmaiņas. Tā izmantošana aptvēra gan ikdienas pirkumus, gan īpašas situācijas — piemēram, to izmantoja arī rotās un amatniecībā. Daudzas ģimenes glabāja senākas sešspensas kā piemiņas vai kā daļu no monētu kolekcijām.
Pēc decimalizācijas un kolekcijas vērtība
Pēc 1971. gada decimalizācijas sešspenss palika apgrozībā ar jaunā sistēmas ekvivalentu 2½ p, taču 1980. gadā monēta tika oficiāli izņemta no apgrozības. Mūsdienās sešspenss ir interesants objekts gan vispārējiem kolekcionāriem, gan vēstures interesentiem. Īpaši pieprasītas ir vecākas sudraba monētas, retu datumu vai specifisku kaltu varianti — to cena atkarīga no saglabātības pakāpes, gada un retuma.
Kopsavilkumā: sešspenss — 6d — bija nozīmīga britu monēta ar bagātu vēsturi: sākotnēji kaltota sudrabā jau Edvarda VI laikos, pēc Otrā pasaules kara pārgāja uz kupronikļa, palika apgrozībā arī pēc decimalizācijas un tika atsaukta 1980. gadā. Tā joprojām interesē vēsturniekus un kolekcionārus.
1946. gada sešinieks ar Džordža VI attēlu
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir sešpunktnieks?
A: Sešpenss bija britu monēta, kuras vērtība bija 6 pensi jeb 2 1/2 jaunā pensa.
J: Kad pirmo reizi sešinieks tika kalts sudrabā?
A: Pirmo reizi sešpensi sudrabā kaltā monētā kaltā Anglijas Edvarda VI valdīšanas laikā.
J: No kāda materiāla tika izgatavota sešinieks no 1947. gada?
A: No 1947. gada sešinieks tika izgatavots no kupronikļa.
J: Kad Apvienotajā Karalistē tika ieviesta decimalitāte?
A: Decimalizācija Apvienotajā Karalistē notika 1971. gada 15. februārī.
J: Kāda bija sešinieka vērtība pēc decimalizācijas?
A: Pēc decimalizācijas sešpensa palika apgrozībā ar 2 1/2 jauno pensu vērtību.
Jautājums: Kad sešinieks tika izņemts no apgrozības?
A: Sešspenci no apgrozības izņēma 1980. gadā.
J: Vai sešpensu joprojām ražo mūsdienās?
A: Nē, sešpensu vairs neražo kopš 1970. gada.
